laimīgā. tiešām turi kā dārgumu. man vecāki šķiroties sadalīja visu mantību un ko nesadalīja, to iznīcināja. tā arī visi mani gara darbi pazuda. diemžēl. jo es ļoti mīlēju tēvu un viņam zīmēju ( viņš krāja, tāpēc tieši viņam). mamma nekrāja, arī īstas sajūsmas nebija, tāpēc viņai nu tā retāk. manam puisim lai cik briesmīgs nekas tur būtu uzpļekāts. es tomēr turu. no kaut kāda sākuma taču māklsa rodas?! :)) un bērns to ar tādu prieku zīmē.