shovakar kaut kaa ir mieriigi. daudzas ieksheejaas bataalijas jau ir izdziivotas ieprieksheejaas dienaas. nedaudz esmu nomierinaajusies un censhos visu uztvert ar ljoti racionaalu un veesu praatu. gan jau buus briizhi, kad atkal viss buus slikti. bet shodien taa nav. shodien kaut kaa ir pat sajuuta, ka juutos laimiiga. ne jau par situaaciju kaa taadu, bet tieshi runaaju par sho briidi, tieshi sho vakaru. protams, paliidzeja galvu izveedinaat darbs, bet buushu godiiga, pamazaam saaku skatiities uz situaaciju no malas. laiks iet, un tas paliidz mieriigaak uztvert visu.
tagad sainjoju daavanas saviem miiljajiem un man smaidaas, jo domaaju par to, kaa smaidiis vinji, kad sanjems daavanas. vismaz es ceru, ka smaidiis.
papljaapaajaam nedaudz skypee ar luetu. vinja atsuutiija to smiekliigo veco bildi :) mums abaam tur taadas sejas izteiksmes :)) ja taa padomaa, siikaa tagad taada jaunkundze.. shodien ar vinju skypee arii papljaapaajaam. paaris teksti mani nedaudz paarsteidza, bet, ko lai dara - meiteenam tak pavasarii jau 15 buus. :) hmmz, vispaar vinja baigi labo retorisko jautaajumu paceela.par kashkjiigajaam attieciibaam starp braaljiem un maasaam ;)
"Bet nu zini-strīdi ar brāli neizpaliek! Vēl nesākam pieaugt (ne es, ne viņš! )" Luuk 14 un 16 gadiigu braalju un maasu attieciibu kriize :D nedaudz jau smaidiens uznaaca, bet no otras puses - beerns pieaug ;)