zvans pie durviim. un savaada ir duudas reakcija. vinja saaka ruukt. nee, patiesiibaa nav savaada. vinja gandriiz vienmeer, kad pie durviim zvana, ruuc. kaa taads shunelis. shis laikam ir pirmais kakjis (no visiem paziistamajiem kakjiem), kursh ruuc, kad zvana pie durviim. laikam jau zveers meegjina attaisnot savu iesauku - duksis ;)
mēs ar ilgi sarakstījāmies. mana sārce ir ikdienišķs melnbaltais kaķis ar netīru degunu. tik tās acis dzeltenas. man jau ar cerība visu laiku bija, ka kļūs zaļākas, bet nekļuva. re kā interesanti. :) bet vispār pareiza pieeja, ja patīk, tad jau arī mierīgu sirdi var atdot :)
:)) nu, es taa pie sevis domaaju, ka laikam jau arii, ja duudai buutu mazie zveerulji, tad arii skatiitos, kam dotu, kam nee... jo galu galaa - gribas, lai tam mazajam zveerulim ir labas maajas un labi saimnieki, kas tieshaam vinjam nedariis paari ;)
mhm! tas gan tiesa.. vispaar savaadi tas nedaudz shkjiet.. nu, kaa tu vari izstumt aaraa to zveeru no maajas... tu tachu pats vinju panjeemi, pieradinaaji... un peec tam pagruud nost.. nesaprotu es to.
kad viņa pa'rāk ilgi bijusi ļoti lepna, viņas lepnums tiek grauts :D ar lūpukrāsu un daudz bučām :D varētu teikt, ak tikai bērni pie vainas :D bet nea. tur piedalāmies mēs visi :))
sākumā viņa laizījās daudz un bizoja. nu jau vēsā angļu mierā ļauj sevi fotogrāfēt un sēž vien tālāk lepni izslējusies. kad nolien klusumā, ta jau patīra nost, bet necenšās. laikam jūtas ar īpašu meikapu :D
re kā interesanti. :) bet vispār pareiza pieeja, ja patīk, tad jau arī mierīgu sirdi var atdot :)