aa ta man vēl ir cerība, ka mana saule piepildīs manu lielāko vēlmi :D par to klēpi un mīļosānos :)
man kaut kā laukos, kad dzīvoju visi mani kaķi bija ļoti mīļi un vienmēr mani dievināja. sēdēja klēpī, ja tik ļāva. un te tāda pilsētas špidrilka, kura uzskata sevi par īpašu un dara ko grib :))

klau, Tu runaa gluzhi absoluuti par manu gadiijumu :) man laukos viens no kakjiem vispaar bija kaut kas iipashs.. vinja toch mani uzskatiija par saimnieci - kur es eju, tur vinja pakalj...un no riitiem naaca modinaat mani :) bet laikam jau lauku kakjiem ir vienkaarshi tik daudz savu paraleelo dariishanu, ka vinjiem tas cilveeks ir svariigs miiljoshanas objekts..
a pilseetas shpidrilkas pieradushas, ka saimnieks principaa ir visu laiku blakus un blakus, ka nav vajadziibas to iipasho attieksmi paraadiit... vot tad, kad saimnieks ilgaaku laiku neparaadaas, tad gan peekshnji attopas, ka - nu, jaa, saimnieks tachu ir!
:)

aha! precīzi. bijām prom 2 dienas uz dārzu. atbraucām, 2 dienas visu laiku murrāja un mīļojās. nu pārgāja un atkal mēs paši par sevi saprotami.
laukos man kaķe pāris reizes aiz lielās mīlestības centās ienest savu medījumu istabā brokastīm. mamma vienreiz viņu aizmānīja prom ar mazu pelīti, bet ar lielo žurku nepamanīja, toties es pamodos ar šausmām un lielu speršanos pret kājgali, kurā lielām mīlestības pilnām acīm mazītiņa kaķenīte stiepa milzīgu žurku. brrrrr. tādu pamošanos! efektīgi.

nu, maneejaa (taa no laukiem) vienreiz atstiepa puszakji... kur bija palikusi galva un priekshkjepas, es nezinu, bet pakaljgals bija atstieps uz maajaam un atnests uz virtuvi, kur vinjas blodinja staav ;) mums visiem toreiz bija riktiigs paarsteigums, ka kakjis shitaadu lopu atvelk liidz maajaam ;)
nu, jaa, un vienu vasaru ne tikai lauku bruunaas peliites uz maajaam tika stieptas, bet arii vardes ;)katru dienu taa taa lielaa miilestiiba tika atraadiita ;)

viens runcis mani konkrēti pārsteidza. viņa klātbūtnē apšaubīju viņa medību biežumu. vot sākās. ik rītu uz taciņas, pa kuru gāju, bija saliktas visas noķertās peles :D ko lai saka, man nācās viņam atvainoties, jo sajūta tāda, ka viņš visu būtu sapratis.

kaut kas traks. zaķis taču ir tik liels!!!! man aiz šķūņa pļavā tādi ganās un visai pamatīgi spēj pārbiedēt, pēkšņi soļa attālumā lecot gaisā un mūkot kaut kur. kaķi ir unikāli, tieši tāpēc jau es tā nenormāli viņus mīlu :) par spīti visiem mēģinājumiem atrunāt.

par to jau arii ir staasts.. kaa vinja bija tikusi pie taa puszakja, kur palika taa otraa, neatnestaa dalja, nezinu...pienjemu, ka vareetu buut bijis taa, ka zakjis bija svaigi notriekts, shii to atradusi un pusi noeeda.. nu, neticas man, ka kakjis zakji var nokjert :))) to, ko nespeeja apeest, atvilka uz maajaam, kur tas pusi dienas noguleeja stuuriitii (nevienam neceelaas roka shitaadu kakja mediijumu mest aaraa, jo baidiijaas, ka kakjis apvainosies, ka shamaas mediijums pazudis peekshnji :)) ) peec tam shamaa piekjeeraas pie taas otraas puses to noeeda ;)
nu, par trusha tureshanu maajaas esmu iedomaajusies :) dikti jau miiliigi vinji izskataas, bet tomeer laikam nee - kakjis vai suns tomeer pierastaak ;)

hihihihihi :) nokauneejaas :) un pieraadiija, ka tu iri muljkja sievishkjis, kas neko nesaprot no mediibaam ;) (piedod, taa taada draudziiga pavilkshana uz zoba) :))

apmēram tā arī bija :D tāds vecs raibs drukns runčuks ar tik smejošām mīļām acīm ik reiz noskatījās, kā es lecu pāri kārtējam medījumam :D tikai ka tā :)))

:))))