smth
59 no 365... lielais saņemšanas prieks! :) un nedaudz nepatīkama sajūta :( 
28th-Feb-2014 09:40 pm

20140228

Dikti patīkami ir pastā kaut ko saņemt. :) Grāmatiņas netīšām iepirkās, kad kārtējo reizi book depository piedāvāja atlaižu mirkli. ;) Tagad būs atkal ko lasīt un lasīt! :)

Nepatīkamais mirklis, ceļā no pasta līdz kopēšanas centram man sekojis kāds vīrietis. Kā zinu? Tāpēc, ka pēc tam viņš ienāca kopēšanas centrā. Mīļotais ar viņu runājis, kaut ko laikam tur runājuši, bet es īpaši neklausījos - skatījos tajā brīdī tv. Pēc tam mīļotais atnāca pie manis un teica, ka tas vīrietis ir sekojis man. Viņš esot pamanījis, ka tad, kad es ienākusi, kāds vīrietis pie kopēšanas centra esot kaut ko slamstījies. Un pēc tam viņš ienācis pēc kādas pauzes. Nejautāju, kā mīļotais ir sapratis, ka man ir sekots - vai nu tas vīrelis ir ko teicis, vai vienkārši čujs nostrādāja...Un laikam labi, ka nejautāju. Nevajag man to. Bet secinājums gan ir, it kā jau tā vienmēr cenšos ar acu kaktiņu vērot, kas notiek man apkārt un klausīties, bet.. bet laikam tas jādara vēl uzmanīgāk. Jo īpaši mirkļos, kad sāk satumst.
Comments 
28th-Feb-2014 11:35 pm
vēl viens iemesls sākt skriet.
Tici man - pēc tam, kad saproti, ka spēj mierīgi noskriet nu tur kaut vai 5us km, ātrāk, protams, mazāk, but still, rodas lielāka pārliecība par savām spējām tādās situācijās tumšās ieliņās. Ķip, ka sliktākajā gadījumā vienmēr var ņemt vagu un darīt to pietiekoši pārliecinoši un ātri... :D
Pašai diemžē ir sanācis šo teoriju pielietot arī praksē - par laimi vagas ņemšana manā izpildījumā izrādījās gana operatīva un efektīva. :)
1st-Mar-2014 12:09 pm
Jā, par to arī nodomāju! :)
This page was loaded May 2nd 2024, 6:55 pm GMT.