tev ir skaista mūzika, grāmata avi filma
super idille
žēl ka tikai manā galvā kaut kas šņāc, ko laikam dēvēt par vakardienas trakumu :D
gribētos kā tev, kā kakītim staipīties :D

ir visas triis lietas patiesiibaa ;) ausi shobriid glaasta sigur ros (ljoti noder taadiem peleekiem (gan ieksheeji, gan aareeji) riitiem)..
graamata arii ir laba - peedeejaas lpas beigbedera romantiskajaa egoistaa..
un vesela kaudze ar filmaam, kuras tieshaam man patiik...
visi priekshnosaciijumi ir, lai padariitu savu dienu gaishaaku, lai aizdziitu peleeko :) idiille, ko varu radiit sev sestdienaas un sveetdienaas...

bet to trakumu jau tachu arii var nomierinaat :)) un iegrimt raamaa diikdieniibaa.. :)

(esmu arī gudrs :D)
vnk es sēžu un jūtu ka man vēl īsti nav saprašanas - kas notiek, kā notiek, kā pasaule šobŗid riņķo
nekocentrēšanās. un smagas priekšnojautas, ka "dzīvi rožainā gaismā"es nevarešu noskatīties līdz galām.
vai arī savai grāmatai, kas pēdējā laikā ir tik ļoti aizrāvusi arī netikšu pieķēdēta pie vārdiem
tā ka man vajag lielu krūzi kafijas
un aukstu arbūzu - vot tad es butu cilvēks! :D

katrs savaa zinjaa gudrs :D

nee, nu, man jau arii shobriid ir absoluutaakaa nekoncentreeshanaas. izbaudu sho mirkli, kad, seezhot lotosa pozaa varu iedzert kafiju un nekur, nekur nesteigties un nekalt plaanus, kas ir jaaizdara shiis dienas laikaa. vienkaarshi leeni ieelpot un izelpot riitu, nerisinaat nekaadas probleemas galvaa, aizmirst par ieksheejiem mezgliem, ljaut tiem raisiities valjaa pashiem.. sakaartot un nomierinaat savu 'iekshinju'... domaat tikai par to, ka shis ir viens ljoti labs riits, jo neviens un nekas netraucee pabuut pasham ar sevi :)
un dziive nav rozhaina..diemzheel.. ir mirklji, kas ir rozhaini, bet visaadi citaadi dziivee visnotalj daudz ir peleekais un smagais..

khe..laba kafija tieshaam shobriid rada sajuutu, ka atkal kljuusti normaals cilveeks ;) manaa gadiijumaa aukstam arbuuzam gan ir nedaudz par agru - negribas, lai tik strauji mani ieksheeji pamodina :D es labaak arbuuzu aizstaashu ar rudzu maizi :)))

nū tev te tā raxtīts, nu ja gribi komentēt - esi gudrs :D es vnk atsaucos

aizgāju uz virtuvi un uzvārīju ūdeni, izsūcu tikmēr sava sīkā suņa saārdīto lielo istabu, kad atnācu atpakaļ - kafiju vairs negribējās. saujaucu kaut kadas divas sulas kopa no leduskapja un uztupusies uz kresla lenam baudu savu rita kokteili :D
un manskjiet ka tā sula mani atzdīvina. tikai galvā rotē viens vārds, ko man vakar divi cilvēki izteica, kā manu slikto īpašību. kaut kā laikam sirds nespēj nomierināties. bet nav jēgas attaisnoties. sadzīvo/nesadzīvo ar to.

miers. nu jā, padomājot, ka tūliņas, tūliņas tas miers tiks apgriezts. tad ir tāda dīvaina sajūta, ka gribas neskaitāmas dienas gulet gultā un lasīt savas grāmatas un censties nedomāt par to, kas notiek ārā - karsts vai auksts, līst vai snieg...

es vnk paskaidroju, kaapeec te taa rakstiits ar to 'es arii gudrs' :DDD

nu, reizeem taa ir, ka kaut kaadas lietas galvaa vajaa... man kopsh vakardienas arii viena lieta pa galvu intensiivi rosaas, bet... ir viena nianse - vakar tas uzdzina milziigu besha sajuutu, bet shodien jau nedaudz mieriigaak to saaku uztvert.. attaalinos no taa notikuma un vaardiem. protams, viss jau veel svaigaa atminjaa, tomeer ar katru mirkli aizvien vairaak saproti, ka ir noticis tieshi taa un taatad tam taa ir bijis jaanotiek.
arii man taa ir bijis, ka kaads kaut ko pasaka kaa manu slikto iipashiibu, un, protams, peec tam aarkaartiigi sashuvusies esmu.. un, protams, krietnu briidi peec tam cepies un domaa, ko ar to dariit.. apsver, vai ir iespeejams sho lietu sevii mainiit.. un galu gala nonaac liidz secinaajumam, ka patiesiibaa tu esi tas, kas esi.. un ir lietas, ko nav tik viegli mainiit, turklaat iisteniibaa, sirds dziljumos arii neveelies to mainiit..un otram cilveekam nekas cits neatliek, kaa vien pienjemtvai arii nepienjemt... katram ir sava uts. un tieshi taas utis muus padara interesantaakus otram...

un visa cita starpaa, ja arii zini, ka tuuliit, tuuliit to mieru tevatnjems, tad varbuut tomeer labaak ir nozagt mazu mirkliiti sev, kas pieder tikai un vieniigi tev un neviens to nespees tev peec tam atnjemt :)))

izklausās ka mūsu domas galu galā šorīt iet roku rokā :)

tikai ar katru dienu manksjiet ka es nositu laiku arvien bezkaislīgāk un garlaicīgāk.varbūt tā man tikai šķiet.
hahhaha atcerejos, ka man vakar piedavaja iet par krasotaju[sienu] un ka ta es iegushu vairak naudas neka pabeidzot augstskolu. :D:D:D yhe, right!
man gribas uzlikt vakar nopirkto janis joplin albumu un vnk sedet un taisit lielo - ommmmm!! :D
eh nez. draiskums kaut kads galvā
ka varetu pat skriet, no vienas istabas uz otru :D

:)) nu, pa lielam, man shkjie, ka cilveeki tomeer ilgojaas peec vienaam un taam pashaam lietaam ;) varbuut tas nav uzreiz taa pamanaams, tomeer, kad parunaa, tad jau redz tos saskares punktus ;))))

par to bezkaisliibu un garlaiciibu runaajot, man ir teorija taada, ka vienkaarshi mums pietruukst laiks.. mees nepaartraukti steidzamies.. parasti tados gadiijumos aizdomaajos, ka sensenos laikos cilveeki no kaada attaalaaka miesta varbuut par nedeelju brauca uz riigu, bet mees chinkstam, ka mums triis stundas jaakrataas ar auto :> mees steidzamies, steidzamies, steidzamies, lai paguutu nezin ko...taapeec dziivojama nemitiigaa stresaa.. taapeec notrulinaam savas sajuutas.. bet taadi nesteidziigie riiti, kad nesteidzies nekur un dari visu leenaam, rada prieku... jo ir vienkaarshi labi :)

hmmz.... buut par kraasotaaju.. nu, nez, njemot veeraa shii briizha ekonomisko situaaciju, neticu, ka buuvnieciibaa baisi daudz var nopelniit :> labaak i nedomaa iet par kraasotaaju :D

ja kaarojas uzlikt janis joplin, taatad jaaliek ;) neatliec uz veelaaku laiku to :)))

bija gan joplin gan con dios
pat pusdienas uzgatavoju :D esmu super-sieviete

par krasotaju es ar nosmejos. vnk saku jau pati skaidrot par visam tam ekonomiakm utt. tapat ka man viena bijusi kl.biedrene kurai chotna poņa nav kas ir interjera dizains tā krāšņumā vēlas iet tagad pēkšņi par interjeristi. nesprotu kapec cilveki grib bazt galvas dārziņos kur puķes jau sāk vīt?


par tam stundam un auto. atceros ka biju maza un mamma aizveda mani uz braļu kaudzīšu muzeju un tur gide stastija ka kaudzites esot kkados 6 celushies un no vecpiebalgas gajushi kajam uz rigu. vot tas man likās - wow! tagad vairs neatminos pat cik stundas vinji nonaca riga, bet zinu vienu, ka kajas vinjiem bijušas trenētas! :)

:))) es taalaak par kafiju, rudzu maizi un saujinju juuras akmentinju taa rii neesmu tikusi :) joprojaam zem segas pa diivaanu :D tad jau esi baigais malacic ;))))

runaajot par profesijaam utt., domaaju, ka patiesiibaa ne reti cilveeks 17-20 gadu vecumaa veel pats iisti reizeem var nezinaat, kas ir tas, kas vinju patieshaam saista...
pati arii shobriid paardomaaju, vai tas, ko es daru, ir tieshaam tas, kas man vajadziigs. jaa, es miilu savu darbu, jaa mani tas interesee, bet... ik pa briidim rodas veelme dariit arii ko citu... un jau paaris gadus taas paardomas ir.. attur vieniigi nauda.. negribas tomeer zaudeet to ienaakumu liimeni, kas ir shobriid...
bet vispaar - laikam jau profesiju izveelee nereti tieshaam nostraadaa pikja jautaajums :>

par treneetajaam kaajaam nevaru nepiekrist :D