nū tev te tā raxtīts, nu ja gribi komentēt - esi gudrs :D es vnk atsaucos

aizgāju uz virtuvi un uzvārīju ūdeni, izsūcu tikmēr sava sīkā suņa saārdīto lielo istabu, kad atnācu atpakaļ - kafiju vairs negribējās. saujaucu kaut kadas divas sulas kopa no leduskapja un uztupusies uz kresla lenam baudu savu rita kokteili :D
un manskjiet ka tā sula mani atzdīvina. tikai galvā rotē viens vārds, ko man vakar divi cilvēki izteica, kā manu slikto īpašību. kaut kā laikam sirds nespēj nomierināties. bet nav jēgas attaisnoties. sadzīvo/nesadzīvo ar to.

miers. nu jā, padomājot, ka tūliņas, tūliņas tas miers tiks apgriezts. tad ir tāda dīvaina sajūta, ka gribas neskaitāmas dienas gulet gultā un lasīt savas grāmatas un censties nedomāt par to, kas notiek ārā - karsts vai auksts, līst vai snieg...