Viss ir redzams

"People handle fear in different ways, Mr. Keller. It turns some people into stand up comedians."

“Sirēnām ir vēl briesmīgāks ierocis nekā dziedāšana, tas ir klusums."

brokastīs šampis
un kūkas
rūgtās zāles lai citiem
cukura līmenis dzīvē
paaugstinās un krīt
gluži kā Latgalē droni

Pičkaraitis Indignantis

Vakar gāju uz Rīgas Policijas Austrumu iecirkni. Jo Lauvam decembrī pazuda telefons. Aprīļa vidū tas mistiski atradās un tā nu es ka Lauvas likumiskais aizgādnis varēju doties tam pakaļ.
Starp citu - turiet telefona vāciņā čeku ar savu vārdu. Vai bibliotēkas karti. Tieši tā Policija sazīmēja, ka atradies Lauvas telefons - pēc viņa soda čeka bibliotēkā par kavētu grāmatas nodošanas termiņu.
Pats pasākums bija īss un patīkams, laipns policists (ar īstu ieroča uzkabi!) nodiktēja visu, kas jāraksta uz lapas, un izsniedza pazudušo priekšmetu.
Bet ko es gribēju pierakstīt šeit, bez diktēšanas - pa to īso laiciņu, kamēr es grozījos uzgaidāmajā telpā, tur ienāca trīs citi apmeklētāji. Vīrietis ar maisiņu, ko viņš vēlējās atdot konkrētam policistam (pēc visa spriežot, patronu čaulītes), nekaitīga paskata bārdainis, kam policiste skaidroja viņam piešķirto tuvošanās aizliegumu un iespējas to pārsūdzēt, un jauna, tumsnēja sieviete, kas no lapiņas nolasīja, ka vēlas rakstīt iesniegumu par bērn tēva vardarbību pret bērniem. Cik saprotu, no lapiņas viņa lasīja tāpēc, ka praktiski nerunāja latviski. Man taisni gribējās viņu apskaut un teikt, ka viss būs labi, ka viņai viss izdosies. Un vēlme ar kādu sarunāties krieviski man pēdējos gados uznāk ļoti reti.

Sāremā Sāremā, ramtai rīdi ralalā.

Ādolfs Skulte un Ronalds Reigans. Trīs miesas un viss.

Atnākot no koncerta, pēkšņi atceros par vienu super mīļu Korn dziesmu no, ja nemaldos, Issues albuma. Here to Stay. Diezgan kompekss skaņdarbs priekš Korn. Tur daudz kas notiek un labi tiek maniuplēts ar vaibiem/vibrācijām, to attīstību, nomaiņu.

https://www.youtube.com/watch?v=pr3x7tS__dE

Džarbo koncerts bija burvīgs - pavadīju visu koncertu ar acīm ciet, sēžot uz grīdas pie skatuves. Nenormāli kluss skaļās mūzikas koncerts. Fascinēja, kā viņa vienkārši aprāva enerģiju un pazuda no skatuves. Cilvēki vēl 10 minūtes pēc nespēja attapties, ka pieredze ir noslēgusies. Viņa ir īstākā pitone.

Will you be ruthless with your grief?

Failing.

Dievs, raditājs, katrā būtnē ielika daļu no sevis, jo viņa omnipotence, bezgalība ir tik ierobežojoša un… neinteresanta. Tāpēc viņš izlēma ielikt daļu no savas godly energy bērnos - lai caur viņiem atkal pieredzētu, kas ir šī zemākas frekvenxes realitāte.

Es vienmēr prasu cirvi

Objektā ievācu funkcionālu suvenīru - Čehoslovāku (vēsture!) matu higrometru Žiara VDI Zvolen T21 (mans gan ir pazaudējis termometriņu). Rāda 22% mitruma manā telpā. Neticās, bet nav arī cits, ar ko salīdzināt. Pret izmaiņām reaģē ļoti strauji, ledusskapī rāda 75%... Mute principā kalst, bet... Vai 22% līmenī kalst? MATU higrometrs - konstrukcijā tie tur ir vismaz 16!
Tāds nebija sastapts. Esot diezgan augstas precizitātes un ilgi kalpojoša tehnoloģija. Mati!


EDIT: veicu pāris testus:
1. Psihrometrisko: sauss termometrs rāda 19.2 un mitrs (galiņš mitrā vatē, pūš ventilators no ~1,5m, nolasu pēc 10min) 13.5 grādus.
2. Ietinu T21 mitrā salvetē, nolasu pēc 10min - nekāpj augstāk par 70%, būtu jābūt pie 100.

Rezultāti:
1. 5,7 grādu atšķirība, kas norāda uz ~50% mitrumu - ticu šim rādītājam, atbilst gaidāmajam.
2. Kamēr T21 ietīts, piekalibrēju to ar skrūvīti uz 98%.
3. 20min vēlāk T21 rāda 35%.

Secinājumi:
Iespējams, ka laika zobs būs šo verķi sagrauzis, masīva atšķirība. Then again - tur apakšā vēl kāda kalibrācijas skrūvīte, varbūt smalkāka kalibrācijas metode paredzēta: pusapgrieziens vienai, pusapgrieziens otrai, bet es visus 2 iedevu vienam galam... Lohs?! Iespējams!
Tikmēr sausā stāvoklī kalibrēju uz 50% un paskatīšos, kas notiek, atkārtoti salīdzinot ar psihrometrisko metodi. Bots iesaka matus kopt - meiko sensu, nez cik dekādes verķis stāvējis tajā laboratorijas telpā un korpuss ir vietām manāmi noputējis, lai gan ir dikti jutīgs pret dvašu joprojām.

Bots:
"Vēsturiska nianse: Žiar nad Hronom un Zvolen rūpnīcās ražotie mērinstrumenti tika būvēti "uz mūžu". Tajos bieži izmantoja īstus matus (parasti blondus sieviešu matus, jo tie esot visjutīgākie pret mitrumu). Ja tajā tiešām ir dabīgs mats, tad reģenerācija (samitrināšana), ko veici, burtiski atjaunoja tā šūnu struktūru."


EDIT 2: bots ieteica tvaiku testu, izdzenāt bultiņu pa skalu.
- Tvaikos bultiņa reaģē sasodīti ātri - prieks skatīties, uzkāpj līdz 94% un lēkā kā voltmetrs pie svārstīga sprieguma.
- Nolieku atpakaļ to savā spotā un pēc stundas nolasu: 50%!!!

Verķis, tātad, ir labi kalibrēts un pilnīgā darba kārtībā!
Nokalpoja vienu mūžu Piensaimnieka laboratorijā, nokalpos otru mūžu man! Habārs - izglābts!

Siera bumbas irdenas zvīņas

Vistas un kaķa saruna

https://youtu.be/B5zs9IGb8AQ?is=pHKJ2Ecc4ivHEbi5

Ir tāda tēze, ka mūsdienās no romantiskajiem partneriem tiek sagaidīts pārāk daudz. Neesmu došs, kā es jūtos par terminu "romantiskais partneris", bet ja cilvēki vēlas precēties ar kādu, pret kuru izjūt "romantiskas" jūtas, lai ir "romantiskais partneris". Bet, tātad, par to, kas tiek sagaidīts no partnera.

Varbūt šo fenomenu man šobrīd izgaismo fakts, ka kļūšana par vecāku nav paredzēta mānā nākotnes vīzijā, bet es skaidri atceros, ka mani iepriekš tā īpaši nav mulsinājuši apraksti, pēc kādiem kritērijiem izvēlēties labāko māti saviem nākotnes bērniem. Maz ticams, ka romantisko jūtu mākonī kāds sev prātā sāk pārskaitīt ģenētiskā materiāla čeklisti, bet tas netraucē cilvēkiem pilnīgi nopietni uzturēt šādu naratīvu. Kā jau minēju, iepriekš nebiju iedomājies, ka tas varētu izklausīties kaut kā absurdi. Taču šobrīd, kad iemesls veidot attiecības nav atražošanās, spēja justies labi kopā ar savu parneri ir mana saraksta augšgalā, kamēr potenciāla partnera neauglība saraktā varētu pat nebūt iekļauta.

Tas, savukārt, man liek jaunā gaismā paskatīties uz to, ko nozīmē veidot attiecības ar savu potenciālo bērnu vecāku. Pieņemsim, ka bērnu radīšana varētu būt tāds neatkarīgs mērķis, un šķiet, ka netrūkst cilvēku, kas šādu mērķi spētu sev definēt kā galveno dzīves mērķi. Tādā gadījumā, atgriežoties pie labākā ģenētiskā meteriāla meklējumiem, labākais partneris, ar ko kopā radīt un audzināt bērnus, ļoti bieži nebūtu labākais romantiskais partneris. Tā mēs varam nonākt līdz ļoti sarežģītiem attiecību tīklojumiem, kur tu vari tiekties pēc mīlošiem bērniem, pēc pieņemoša parnera, pēc interesantas dzīves, pēc aizraujoša seksa, un katru no šiem mērķiem varētu mēģināt piepildīt ar citu cilvēku. Vēl nedaudz parokot tieši bērnu tēmu, principā dalītai aizbildniecībai nevajadzētu būt izaicinājumam, ja tu bērnus esi uzstādījis par vienu no saviem dzīves mērķiem, bet visāda citāda veida kopdzīve ar tevis izvēlēto ģenētiski superior parneri nepadodas.

Varbūt var nojaust, es te mazliet ironizēju par dažu cēlu postulātu liekulību, jo reti kad cilvēki vispār ir lietas kursā, ko viņi no dzīves vēlas. For the most of the part, dzīve tiek dzīvota pēc trial and error pricipa. Es gan arī neizslēdzu, ka kolektīvā spēja uz pašrefleksiju kaut kad nākotnē novestu pie daudz labākiem cilvēku savstarpējo attiecību modeļiem, kas mūs kopumā padarītu par laimīgākiem cilvēkiem, nevis (metaforiski) liktu dauzīt galvu pret sienu frustrācijā par to, kāpēc tas, pēc kā tu tik ļoti esi tiecies, patiesībā nav tas, ko tu vēlies.

Vadoties pēc EU statistikas datiem, pēc 45 gadiem Latvijā katram 1 darba ņēmējam būs piesaistīts 1 pensionārs, par kuru būs jārūpējas no algas valsts nodokļu ieturējuma procentiem. Uz vienu darba ņēmēju būs viens vecītis vai večiņa.

Jūsuprāt, kāds varētu būt efektīvākais risinājums šīs valsts ilgtspējai cilvēkresursu jomā?

Baumo, ka Dienvidos un Orientā bērni tiek ražoti kā tādā Ķīniešu šķiltavu rūpnīcā. Varbūt mēs varētu izgudrot tādu dronus un robotus, kas varētu strādāt mūsu vietā? Vai iekarot Dienvidus un Orientu, vai vismaz kādu mazu salu, pakļaut tās pamatiedzīvotājus permanentai bondāžai mūsu elles ekonomikas mašinērijā?

Nu ko, jau desmit gadi bez alkohola.

Es pēkšņi visu sapratu. Tas notika vakar, kad es ar velosipēdu braucu pa Elizabetes ielu. Domāju, ka vienmēr atcerēšos to brīdi.

Pirms kādiem 2 gadiņiem no 0,2 procentu ilgklausītāju loka (pasaulē) Spotify pirātu platformā aizbēgu pie platēm - bauda tikai augusi!
"Pirātu platforma", jo nu - skatīsimies patiesībai acīs - tas, ko dara Spotify un pārējie straumētāji, ir nekas cits kā laupīšana jūras vidū, atstājot kuģotājus gandrīz plikus un bez pārtikas :)

Un tagad strīmojamais man vispār baigi reti, kad garšo - kad ausis baudījušas ēterisko, zemiskais sliecas atkrist. Tiesa - kā izziņas līdzekļi šie noder krietni - pat ar visām reklāmām, jo maksāt vairs par pirātismu netaisos - šobrīd maksāju apaļu nulli par "satura" abonēšanu.

Plus psiholoģiskais faktors - tas, par ko tu samaksā un vari turēt rociņās, automātiski ir daudz lielākā vērtē - gan tāpēc, ka izturēta smaga atlase, gan fakts, ka tavās rokās ir mākslas kāpinājums.


Kad es beidzot saņemšos ieripināt kādu plati .flac formātā?
Droši vien tad, kad izolēšu savu platenieku vēl labāk, citādi būtu veselīgi naktī veikt, lai maksimāli izvairītos no vibrācijām.

Sāksim efektivizēt ar sevi.

Kā izrādās, es dzīvoju ļoti aizmuguriski veidotā ģimenē, kur aploksnes klīst viena pēc otras aiz vienas, otras un manas rokas, kas katra vēlas vairāk.

Bet vai vienmēr tā ir? - katra diena ir dota, lai veodtu šo dzīvi labāku.

Lai piepildās ar mīļo un maigo sajūtu!

KC

No noklausītajām sarunām: "Tūlīt vasara jau cauri, vēl tikai līgo un viss!" (divi palīgstrādnieki ar pieclitrīgiem krāsas spainīšiem rokās vārtrūmes krēslā)

Lupin P1-3 (2021-2023)

Lai gan man nesagādā lielas ciešanas aukstais laiks, ir gan jāatzīst, temperatūras zem nulles man tomēr īsti nepatīk, bet es tās pieņemu kā nepieciešamu ļaunumu, es ļoti priecājos, ka ārā beidzot ir silti un ir gaišs. Vieglāk saņemties kaut kur doties, gribās vairāk laika pavadīt ārā, un tā tālāk. Šai sakarā gribētos kādreiz sakārtot dzīvi tā, lai vasarā varētu kādus trīs mēnešus neko nedarīt. Un ar neko nedarīšanu es nedomāju sēdēšanu zem palmas smilšainā jūras krastā - tam var atvēlēt arī kādu nedēļu gada vēsajā laikā, un nevienam nekas slikts no tā nenotiks. Ar "neko nedarīšanu" es domāju brīvāku sava laika plānošanu, kas nav pakļauta produktīvai stundu pārvēršanai finansiālā stabilitātē. Es esmu diezgan drošs, ka es nesāktu skatīties visus seriālus pēc kārtas, bet atrastu sev nodarbes ārā - no tomātu audzēšanas līdz vasaras festivāliem. Tas drusku izklausās pēc būmerīgām alkām pēc vasarnīcas, kas nekad nepiepildās, un daļēji tās arī tādas ir, bet caurmērā man ir sajūta, ka ir kaut kas pretdabisks šajā blenzšanā ekrānā, kad ir iespēja blenzt uz mākoņiem un zaļu zāli. No vienas puses tā būtu ļoti liela privilēģija, kas kontrastē ar pārējo pasauli, bet no otras puses ļoti daudziem rutīna ir diezgan svarīgs balsts sakārtotai dzīvei un pasaulei. Cita starpā ļoti daudziem gada siltākās dienas ir galvenais pelnīšanas laiks, tādēļ uz viņiem attiecas pavisam citi noteikumi.

Šī man šķiet visai vērtīga un ievērības cienīga manta Latvijas ekstrēmajā metālā, vairākas spēcīgas pozīcijas:
- progbleķis/postbleķis - interesantas dziesmu struktūras, tekstūras un pieeja Black Metal žanram, kurā
- bik sajūtama augstāka plaukta muzicēšana un kā nu ne, ja te sastopama
- dāma pie mikrofona, kura citā projektā tumšina ~akadēmisko mūziku - Pamirt, kas s man šķiet tāds klausītāju stipri izaicinošs materiāls.
- Pasūtīju 45 apgriezienu plati MÆRE - jādomā, ka visas 23 minūtes pastiprināti priecēs manas ausis un acis :)

Jāturpina atbalstīt vietējos, pērkot plates - kuri nu tās izdevuši.

Plauktā jau ir:
- Oghre -Progressive Sludge Metal - spēcīgi un foršas lirikas!
- Kuba - Ambient Jazz ar roka ietekmi?! Unikāla manta pasaules mērogā.
- Waveforms - kinematogrāfisks Ambient. Kā filmu klausīties.
- Sovvaļnīks - spēcīgs latgaļu roks/metāls ar eksotiskāku piesitienu vietām!

Arī vecāki un ļoti nozīmīgi latviešu sasniegumi:
- Jumprava - Jumprava un
- Pilsēta - abi albumi skan KOLOSĀLI - žēl, ka neizdzīvoja Kalnciema ielas leģendārā plašu ražotne.
- Mikrofons 89 - vērtīga Atmodas liecība ar spēka dziesmām.
- Пульс 2 - Zigmara Liepiņa tā dēvētā Library "žanra" 45rpm plate no Спорт и музыка sērijas - augstas kvalitātes enerģizējoša sintiņmūzika!

"Library" žanrs ir mūzika, kas rakstīta komerciālai lietošanai vai kā foniņam aerobikā, piemēram.
Vairāk info te tā (atstāja daudz labu pēdu mūzikā): https://www.youtube.com/watch?v=KoUmNiq-vcg


Starp citu - Sovvaļnīka platē Napaseitynuots nederēja visas dziesmas, kas pieejamas digitālajās versijās (faili, CD) un tas ir super labi - nosmelti izdedži, attīrīts saturs. Tiesa, varēja vēl kaut ko izņemt - skaņas kvalitāte tikai uzlabotos...
Ne visas plates skan labi un šī, diemžēl, ir viens piemērs tam, ka skaņas kvalitāte ir stipri atkarīga no inženieru roku izliekuma koeficienta un albuma ilguma. Visādi citādi - ļoti labs darbs! Aizmetu grupai mail ar jautājumu, vai CD skan labāk par plati :)


EDIT
Savvaļnieks atbildēja:
[...] tikko ieraudzīju, ka ir arī recenzija par plati un tieši plates māsters ir novērtēts sūdīgi, lai gan kā redzams, to veidoja Baltijas lielākais speciālists - Gints Lundbergs. Tā ka tiešām nezinu, ko ieteikt.

Autors paklausīšoties vēl, pārliecināšoties. Bet nu - gan jau atsaucās uz šo manu recenziju:
https://www.discogs.com/release/11631170-Sovva%C4%BCn%C4%ABks-Napaseitynuots


Heh, uzmetu ausi citiem Ginta Lundberga darbiem.
Problēma iešūta arī citās platēs. Līdz ar vecumu augšējo frekvenču dzirdamība samazinās - tas varētu skaidrot problemātiku?!

Ak tu mana pitone.

Mani ierakstīja viesu listē uz rītdienas Džarbo konci. Mans mīļākais darbs ir viņas solo sākuma posms (Sacrificial Cake) pēc tam, kad Girā viņu jau bija formējis par amerikāņu vokālisti (kas ir kā pretnostatījums meitenei bez identitātes, kas viņa bija pirms tam).

Valsts robežsardzes likums

5. pants. Robežsardzes uzdevumi

..

4) sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pierobežā novērš Latvijas Republikas teritorijas apdraudējumu;

5) novēro valsts robežai piegulošās sauszemes teritorijas, ūdeņus un gaisa telpu.

Nederīguma termiņš

Latvijā par The Last Book uzzināju ar atlaides akcijas starpniecĩbu tās tulkojumam krievu valodā, kas tiek pārdots par pus cenu, pat zemāku. Latviešu valodā nav tulkots, vismaz nepārdod.

Garlaiko apraksti par garlaicību. Tagad lasu Zem ūdens, Tara Menona. Sākums ir piemērots lasāmvielai vasarā. Tikšu lídz galam, zināšu vairāk.