Viss ir redzams

Hank Green vakar ielika video ar pārspriedumu par to, cik ļoti cilvēks ir mainījis šo planētu, ko sauc par savām mājām. Viņš nevairījās minēt visas sliktās lietas, ko cilvēks ir izdarījis šai planētai vai viens otram, bet kopumā šim video bija optimistisks tonis. Šim pārspriedumam bija tādi nelieli Lenona "Imagine" vaibi, un līdzīgu apcerējumu no dažādiem cilvēkiem netrūkst. Man šķiet, ka līdzīgas sajūtas par cilvēkiem man rodas dēļ mūzikas, kino, vai kādām citām cilvēku radošām izpausmēm. Bet cilvēki eksistē arī tīri pragmatiskos veidos ar saviem darbiem, auto, bērniem, pirkumiem, atkritumiem, viedokļiem, bāriem un piektdienas vakariem, un manī mājo arī tas pesimistiskais vaibs par cilvēkiem kopumā. Vai cilvēks, piemēram, būtiski atšķiras no kaijas, kas dzīvo pilsētā?

Cilvēki noteikti nav tik brīvi kā kaijas tādā ziņā, ka kaijas nemēģina ierobežot citu kaiju rīcību. Ne tādā ziņā, ka kaijas būtu šausmīgi labas viena pret otru, bet tādā ziņā, ka tās neorganizējas savā starpā, un neveido represīvas struktūras un institūcijas. Bet kaijas nav brīvas tādā ziņā, ka viņas nevarētu sev iegādāties Lamborghini, un ne tikai tāpēc, ka viņām nav īkšķu, lai viņas varētu vadīt auto, vai kabatu, kurās turēt naudu. Bet arī vairums cilvēku nevar iegādāties Lamborghini ar visiem īkšķiem un kabatām.

Bet pat bez Lamborghini cilvēkiem ir arī citas brīvības. Brīvība ticēt un praktizēt savu reliģisko pārliecību. Brīvība mīlēt citus cilvēkus, un veidot ar viņiem attiecības. Brīvība uz pārvietošanos. Brīvība strādāt un pelnīt tādā veidā, kādā viņš vēlas. Brīvība izteikt savu viedokli. Brīvība iegādāties materiālās vērtības no citiem civlēkiem. Brīvība pārvietoties gar jūru. Brīvība novietot savu auto ielas malā. Brīvība pīpēt krustojumā pie gājēju pārejas. Brīvība nesavākt pēc sava suņa uz ielas. Brīvība iegādāties un turēt suni sev mājās. Brīvība audzēt dzīvniekus sev pārtikai. Brīvība naktī pārvietoties pa pilsētas ielām ar savu ļoti skaļo transportlīdzekli. Brīvība ģenerēt mākslīgā intelekta video, kurā tiek attēlota citu cilvēku nogalināšana. Brīvība kariķēt citas ādas krāsas cilvēkas pilsētas svētkos. Brīvība savus politiskos oponentus saukt nepieklājīgos vārdos, un publiski melot. Brīvība neatbildēt uz žurnālista jautājumiem, nosaucot žurnālistu par sorosītu. Brīvība neievērot ceļu satiksmes noteikumus, ja ļoti vajag. Brīvība lietot dažādas apreibinošas vielas. Brīvība dzērumā iet runāties ar citiem cilvēkiem. Brīvība izteikt viedokli par kāda cita cilvēka izskatu. Brīvība pārcelties dzīvot uz citu valsti. Brīvība iegūt izglītību. Brīvība kandidēt uz prezidenta amatu. Brīvība lasīt, iegādāties un izplatīt jebkādas grāmatas. Brīvība dzert tikai ētiski audzētu kafiju. Brīvība visur samaksāt skaidrā naudā. Brīvība kurināt krāsni ar malku. Brīvība nešķirot atkritumus. Un tā tālāk...

Es nez, no vienas puses es esmu fantastiski pieņemošs cilvēks, un tolerēju citos visneiedomājamākās lietas, ļoti bieži pat ieskaitot darīšanu sev pāri. Self harm, nevis darīšanu man pāri. Tai pat laikā mani tik ļoti kaitina dažādas mazās un praktiskās nerēķināšanās ar citiem cilvēkiem... un būtnēm kopumā, ka reizēm gribās, lai uz katra ielas stūra stāvētu pa policistam. Un man pat ir sajūta, ka vienaldzība un nerēķināšanās ar citiem tikai kļūst izteiktāka, un es nevaru saprast, vai tā ir problēma manī, vai tā ir kaut kāda objektīva parādība. Un es nezinu, vai es kļūšu par "old man yells at clouds", vai kaut kādā brīdī sākšu pa ielām staigāt ar akmeni kabatā. Es zinu, ka man nekad neienāks prātā doma, ka kaijas pilsētā vajadzētu izšaut, lai tās netraucētu cilvēkiem gulēt, bet es domāju, ka vajadzētu kaut kā uzlabot atkritumu apseimniekošanu, lai tās šeit nebūtu. Tādā ziņā es nevainoju kaijas. Kaut kā pret cilvēkiem man ir ekspektācijas, ka viņi tomēr paši spēs savākt savu sūdu, reizēm arī sava suņa sūdu, un man nebūs vajadzība viņiem norādīt, ko viņi dara nepareizi. Jo neapšaubāmi es zinu, kā ir pareizi, atšķirībā no "tiem citiem".

Izdzirdēju burvīgu apzīmējumu, "vice signalling" kā pretstatu "virtue signalling"

Un tas ir tieši tas, ko dara visi tie, kuri skraida apkārt, dramatizējot par citu "virtue signalling", ne? "OMG es esmu tik badass, tik ļauns un nepatīkams un fujfujfuj, cilvēkam toč būtu jābūt pilnīgam nejēgam, lai ar mani ielaistos jebkādās darīšanās, bet es tik un tā esmu labāks par tiem, kas cenšas uzvesties jēdzīgāk", jē, zinko, tu signalizē tieši tādā pašā veidā, tikai slikti, un ja tas tev ir kkāds jaunums, tad tikai tāpēc, ka cilvēki baigi neraujas ar tevi atklāti runāt

- izlasīju, ka Nimsdais ar komandu uz Broad Peak iekļuvuši lavīnā. Glābēji ir atraduši un identificējuši četrus, bet ne Nimsdaju. Cerību maz.

/pāris minūtes vēlāk/

- bleģ, zemestrīce.

Ja virs okeāna nav žēl nepagulēt, tad 2048, izrādās, var aizspēlēt arī līdz 4096.

Aaaaaaaa!!11

Es tikko braucu pa TO. Lai ātrāk ārā no meža un zem lieliem kokiem tesu uz caur ciematiņu. Tur bija sajūtās drošāk.. kad jau vairs nebiju zem lielajiem augstsprieguma stabiem. Mašīnīte ir diezgan skaļa, ierubīju pūtēju un radio un tad jau bija gandrīz vienalga, ka ārā fotogrāfē

Fui, kā man nepatīk negais!. Ļoti baidos. Pa šādu gāzienu nebiju braukusi viena. Bez instruktora. Bet es par viņu bieži iedomājos un sūtu gaišas domas un mučas bučas

Darbs ofisā ir extended humiliation ritual (turpmāk: humrits). Kāpēc extended? Jo pamatu pamatā humrits ir katra cilvēka ikdiena, kurš lasa ziņas un caur loģiku/saprāta pozīciju cenšas analizēt pasauli, kas ar katru dienu kļūst arvien iracionālāka. Visvieglāk ir vecāka gadugājuma cilvēkiem, jo viņi ir staigājoši zombiji (labākā paaudze un eksplodētāji), kuri pilnībā izauguši pielāgota satura ekrāna ietekmē. Visgrūtāk ir jauniem cilvēkiem, jo viņos vēl nav nogalināta spēja just pasauli līdz kaulam, pieredzēt realitāti ar autentisku prieku un enerģiju (nerunāsim par bedrēm, kuras viņiem ir konstruētas, lai viņi ātrāk sapistos un kļūtu par vergiem-patērētājiem a ļa ("paskat, kādas krāsainas botiņas pa 200 EUR! visi cilvēki uz ielas domās, ka esmu top kekss"). Cilvēki pamatproblēma vispār slēpjas nepārtrauktā, fonā notiekošā analīzē par "Ko šobrīd citi domā par mani?", "Ko padomāja tas cilvēks, kas pagāja man garām un nedaudz noraustījās?". Zāles: sāc neskatīties uz cilvēkiem, kurus tu neekspektē redzēt (garāmgājēs nav tavs cilvēks miljonu pilsētā; viņš ir tava fokusa laupītājs).

Kāpēc darbs ofisā ir humrits? Uzdošu labāku jautājumu - kāpēc printeri, kas pirms 20 gadiem bija ok, tagad ir lielāki mēsli? Ok, lielāka iesp.nopelnīt kompānijai. Taču es zinu, ka pa relatīvi lētu naudu var uzražot relatīvi labu preci. Taču printeros ir iestrādāta sistēma, ka tie vislaik pišas, čakarējas, piš ofisa garu, jo, bļaģ, es tikai gribu izprintēt lapu un miers, pisties dirst uz savu būdiņu, turpināt strādāt. Bet printeris tev parādīs, ka tu esi sūds! Tu neesi pelnījis strādāt ar NORMĀLIEM DARBA RĪKIEM, jo TU NEESI NEKAS! TU ESI SŪDA VĒRTĪBĀ. MĒS ĀTRĀK ATRADĪSM TEV AIZVIETOTĀJU! Iedomājies, viscaur vēsturei cilvēce tiecās perfektēt sevi - uzlabot savus instrumentus, būt efektīviem katrā solī. Bet postmodernajā de-kon-stru-ē ērā lietas ir nedaudz pagrieztas ačgārni.

Spēļu teorijas zinātājs teiktu, ka, kamēr mēs, 99% parastie ierindas cilvēki, spēlējam spēli, kuras noteikumi visām pusēm ir saprotami, tikmēr 1% (tie, kas tur savā azotē lielāko daļu pasaules resursu) spēlē hiperspēli. Hiperspēle no spēles atšķiras ar to, ka viena puse uzskata, ka tā saprot noteikumus, taču otra puse apzināti pirmo pusi tur tumsā par niansēm, lai viņi nespētu to, ko spēj 1% - spēlēties fondu biržās, izmantot banānrepubliku pakalpojumus, lai paslēptu savus patiesos ienākumus, nemaz nerunājot par tādu zemisku netaisnību kā naudas ziedošana cēliem mērķiem. Diez uz planētas vēl ir kāds dalbajobs, kurš domā, ka, kad miljonārs ziedo naudu dzīvnieku glābšanai, viņš to dara ar siltiem nolūkiem? Nē. Viņš to dara, lai iegūtu nodokļu atvieglojumus, kas tiek piešķirti, atkarībā no ziedojuma apjoma. Varbūt vienīgi tāds miljonars būs filantrops no sirds, kurš savu naudu ir ieguvis dzīvē vēlāk un nevis sava dehumanizējošā grainda ietvaros, bet kaut kā citādi - tā, ka ceļā netika izvarots viņa humānisms.

*Bagātākajiem 10% (800 000 000 cilvēki) planētas ZEME iedzīvotāju pieder vairāk nekā 3/4 no visiem planētas Zeme materiālajiem resursiem, atstājot atlikušajiem 90% (7 500 000 000 cilvēki) iespēju sadalīt atlikušos 25% resursu savām vajadzībām. Ir izaugušas vairākas paaudzes jaunu cilvēku, kuri pamatoti nicina bērnu eksplodētāju paaudzi- pirmo paaudzi Rietumos pēdējos 100 gados, kas pasauli nākamajām paaudzēm atstāj nabadzīgāku nekā, teiksim, izcilākā paaudze atstāja viņiem. Par šo pēdējo teikumu es vēl strīdos ar sevi, bet viss pārējais ir teju postpostmodernās ēras komonsenss.

Humriti eksistē uz katra soļa. Humriti ir paredzēti, lai samazinātu pilsoņa pašcieņu. Kāpēc jāsamazina pašcieņa? Jo cilvēks, kurš sevi ciena, ir teju neizskarams. Viņam ir tā nepieciešamā ugunssiena - "Hei, es apzinos to, kas es esmu, to, ko es varu pienest pie galda, tā kā iesaistīties šitajā visā ir zem mana potenciāla un prasmēm."


P.S.
Dies, paldies tev par iespēju strādāt tik burvīgā darbā, kur es varu brīvbrīžos (un to ir daudz) netraucēti attīstīt savas prasmes vai vienkārši pastaigāties pa burvīgo rajonu, pafotografēt mākoņus un ēkas. Man maksā maz, taču ikdienā mana pašcieņa lēnām nenoārdās dažādos humritos - un pat, ja mani kāds klients vēlas pavilkt uz leju, es viņam nedodu šo iespēju, tai brīdī speciāli iztaisnojot stāju, plecus, nostādot zemāku balsi un, ieskatoties klientam acīs, uzdodu jautājumu: "Kas tagad notiek? Pastāsti, lūdzu, kas tagad notiek?"

Vakarā iešu pie friziera. Gribu tādu frizūru kā Valsts prezidentam.

Es negribu, lai par manu nodokļu maksātāja naudu tiek pirktas visādas Adidas drēbes.

Manam organismam pēkšņi nepatīk baltmaize. Wtf?
Sākumā norakstīju visu fiziskos simptomus uz to, ka ēšanas paradumi riktīgi sapisti + teju nonstop stresa stāvoklī. Diezgan ilgu periodu uzsēdos uz vienu no baltmaizēm, jo tas bija viens no retajiem ēdieniem, kas interesēja. Līdz nedēļas atpakaļ T. izdomāja, ka cepsim savu maizi mājās. Ļoti ātri pamanīju, ka jūtos labāk.
...vakar biju pie grieķu druškas un pasūtījām picu. Pēc tam visu vakaru nomocījos ar vēderu..

Diezgan apnicīgi atkal un atkal redzēt tos komentārus, kur kāds nodokļu maksātājs neatbalsta tādu vai citu nodokļu maksātāju naudas izlietošanu, it kā nodokļi būtu ziedojumi, un nodokļu maksātājs varētu tieši izvēlēties, kur novrirzīt dāsni ziedoto naudu. Ja būtu tāda sistēma, kurā nodokļu maksātāji tieši noteiktu viņu nodokļu naudas izlietojumu, es, piemēram, gribētu, lai manu nodokļos samaksāto naudu izmanto tikai un vienīgi NVO atbalstam. Tas varētu atsvērt kādu citu nodokļu maksātāju, kurš specifiski nevēlas, lai viņa nodokļu nauda tiek izmantota NVO finansēšanai. Interesanti, vai šādā sistēmā Valsts policijai būtu pietiekami daudz naudas, lai tā turpinātu savu darbību līdzšinējā kapacitātē.

Juus visi rasisti un niideeji, juus tieshaam ar skaidru sirdsapzinju varat pateikt ka visi konkreeta kopuma cilveeki ir slikti? Vai juus kaadreiz esat satikushi kaada konkreeta kopuma cilveekus? Vai juus esat satikushi vispaar cilveekus? Vai juus esat celjojushi un satikushi citas kulturas cilveekus? Es domajau jebkur pasaulee labiem cilveekiem nav paveicies, ka ir jaadziivo ljaunuma zonaas. Un jaa citas kulturas nelasa filozofiju un neizkopj mazdaarzinjus, bet arii beerni buuvee maajinjas no lego un lasa par fartosaurus.

Viena lieta ir negribeet savaa valstii lielu proporciju citas kulturas, bet pavisam cita lieta ir niist un zaakaat un melot un NEPATIESU LIECIIBU sniegt.

tumšs kā helēnas trojas zirgā

LA.LV Kalētu pagasta iedzīvotāju padomes sanāksmē pašvaldības Komunālās pārvaldes strādnieks piekāvis Rucavas un Dunikas apvienības pārvaldes vadītāju

Ar kādiem vārdiem tu nogalini savu iekšējo bērnu?

Kurus vārdus tu lieto, pēc ko paušanas zūd tava spēja atrasties nepārtrauktā dzīves apbrīnas/svinēšanas stāvoklī?

Ja es iemācīšos The Jesus Lizard "Here Comes Dudley" TO disonanto rifu, ko radīja ģitāras dievs Dveins Denīsons. Tuto jaunskungs to nospēlē normāli no 24. sekundes. Ja es to iemācīšos.

Mobile Police Patlabor.

Centrālcietums.

Mazliet par padomju kičīgāko, grūvīgāko, no vienas puses tumšāko, no citas - gaišāko mūziku pasaulē. Konkrēti par 2 spēka albumiem (power-albums as in "music too huge to be contained within an album - thus universe"). Biedri, esat klausījušies šos 2 albumus? Ja nē - es nevaru ieteikt. Tas ir absurds ieteikt citu universu. Es pastāstīšu, ka eksistē kas tāds, lai brīvā garā varat eksplorēt, ja ir nepieciešamība pēc kaut kā tik Dziļa un Autentiska, un ar mūsu puses tumšo vibrāciju.

Mans top 10 dzīves albums ir ukraiņu grupas IVANOV DOWN 1991.g. albums "BEST URBAN TECHNICAL NOISES". https://www.youtube.com/watch?v=YT2bzJTHgls

Jēzus Svētā Marija - tā mūzika ir absolūtais DADA. Mūzika it kā balstās tādā post-new-wave postpankā, kas nācis nevis no izlaizītā rietumu andergraunda, bet gan visdziļākajiem padomju džungļiem. Tāpēc katra skaņa, katrs vārds - tas ir kā piemineklis pats sev. Šis albums arī ir vienojošais (līdzi kā Slint un Shellac albumi) starp mani un citiem frīkiem, kas mūsu vidē/apriņķī (Daugavieša, L.Ziemeles, Simanoviča, Uģa (resnā alkāna) viens no dzīves definējošajiem albumiem). Džons Pīls bija uz dirsas, kas izdzirdēja šito. Tā mūzika izklausās vienkārši tā, it kā nedaudz rakstīta uz citas planētas. Un te pēkšņi no 16 minūtes izlec tāda dziesma kā "Glaza (eyes)", kur liriskā tēma ir "nekad, nekad neskaties man acīs, nekad necenties izurbties man cauri ar skatienu". Vienkārši tāds blackened experimental post Victor Coy ;D

Ivanov Down albums ir viens no tiem, kur nav tādu dziesmu, kuras gribas izlaist. KĀ VAR DABŪT TĀDAS TEKSTŪRAS UZ ĢITĀRAS?! Kā var dabūt tādu skaņu!?!? GIMMIE GIMMIE GIMME MORE IN MY VEINS. Vnk paklausieties piedziedājumu dziesmai, kas sākas no 24:24. Vnk vāāāāx, kas tās par tekstūrām?! Kas tā par maģiju, bļe :D :D :D

Otrs ir nesen atklātais Ļetova (ex-Pilsoņu Milcija līderis) Егор и Опизденевшие - Сто лет одиночества (1992) - albuma nosaukums "Simts vientulības gadi" (mājiens uz Markesa leģendāro grāmatu - ja kāds to nav izlasījis, arī tikpat obligāta lasāmviela kā šis albums klausāmviela; es vēl tagad atceros tās tirpas, kas nepameta, izlasot pēdējo lapu. Kaut kā īpaši mīlu literatūru, kur pēdējā lapa, pēdējais rakstītais ir kaut kas tāds, kas tevī iegraužas līdz kaulam, līdz DNS dzīlēm un kaut ko tur pieregulē).

Pilsoņu Milicija (Goroždanskaja Oborona) bija eksperimentālais postpanka/noiserock projekts no Sibīrijas (80tie). Savukārt šis jau ir nobriedis Ļetovs - ar nenormāli potentu balsi, vienkārši super asprātīgām lirikām, nedaudz atblāzmas no folka un estrādes (krievi citādāk nevar), taču pamatā visam tas pats pancīgais draivs un enerģija, kas pavadīja visus viņa iepriekšējos ierakstus. Man šis albums labāk palīdz atklāt krievisko dvēseli, ko man ir grūti brīžiem sagremot tāpat, nedzirdot šādus dižgaru piemērus no viņu skolas. Tas liriskums, tas delivery, tas draivs! Vienkārši kaut kas ļoti silts, intīms un patiess. https://www.youtube.com/watch?v=Xvy0IUwSW4k

Eskeipertīze

man ir dzelzs pupi, tā es secināju kad otrdien darbā man ļifona stīpa pārlūza uz pusēm un izgriezās no vīles. labi, ka jau uz dienas beigām, bet lekoplasts nelīdzēja - grieza pušu arī to un tad es iegāju Pepco un nopirku jaunu ļifonu par 6€ :D redzēs kā šim ies. par beigto gan žēl - mantoju no krustmātes, ražotājs no birkas bija izdzisis tāpēc nezinu kur tādu dabūt, bet moš saņemšos aiziet uz vienu mazpilsētas veikaliņu vecpilsētā, kur varot arī uzlaikot. mamma saka, ka tur esot tādi, kas man patīk - gludi un krāsaini un par 4€

Nāc pie Bites.

man nav ne jausmas kas ir Pitbull

mūķenei neatmūķēt
aizkritušas durvis
uz mūžības zelta podiem
sadot pa rīkli zaļajam pūķim
uzrunāt tuvāko kaimiņu
lai palĩdz uzlauzt sirsniņu

verificējiet, ka jūs neesat robots
es bīīīp neesmu bīīīp robots

Uzcēlu sienu. Nevaru sagaidīt kad varēšu to nojaukt.

Gracie Abrams jaunais albums esot, viņu citējot, "a decades-overdue apology to my mom". tas man atgādināja dziesmu, kuru kaut kad vēlajos tīņa gados sarakstīju savai mammai kā atvainošanos. pirmais bija dzejolis, un tad uzrakstīju mūziku. nezinu, vai vēl visu varētu tagad nospēlēt. neesmu viņai to nekad spēlējusi, jo pārāk emocionāli, pārāk atklāti, bet varbūt vajadzētu. atceros, kad vēl Roberto ar mani kopā muzicēja, mēs dziesmu mēģinājām un kaut kad bija plānots to arī ierakstīt. viņš bija uzrakstījis ļoti smuku ģitāras partiju piedziedājumam. varbūt kādreiz. Gracie mani apsteidza.

"Daughter from hell, but I came around
I'll try to become you now."

stulbeņi, kas domā kkā ir okei pilnībā strukturāli un beztermiņā legāli saistīties ar sievieti un uzlikt pilnīgu ignore, tā it kā viss ko es viņam veltīju nebūtu bijusi mana dekādes vilšanās, ka morāli koruptēti cilvēki tiešām nemainās - lai arī cik es viņā ticēju labajam, beigās izrādījās ego ir tieši tik liels lai var izlikties par jebko, ko Jums vajag, lai izvairītos no konflikta un turpināt benefitot. baltie meli slāņu slāņos. tāds nabadziņš. kamēr es procesēju pie sevis, terapijā, un neuzplijos starpniekiem. man starp citu gājis ļoti grūti.

FYI visi sievieshniideejdzheki - feminismu taa toksiskajaa formaa izdomaaja okultie saatanistu muzhiki, nevis pashas sievietes. Sievieteem vienmeer svariigaakaa ir bijusi komunikaacija un harmonija, un prasta briiviiba no vardarbiibas, so visi adverse feminisma elementi ir concise plan of lizard people.

It has always been men and violence. Protams, ka lizard people zinaaja, ka ja palaidiis sievietes pie vazhiem, tad vinjas nespees tikt galaa ar agresiiviem iebruceejiem, jo meegjinaas "to talk about it", kameer vieniigais, kas brutaalos viirieshus noliek pie vietas ir smags, atbildiigs darbs.

Yours truly,
candace vobla-owens

https://www.youtube.com/watch?v=MV_3Dpw-BRY

Īsumā par "the way Nolan intended". Cik es saprotu, tuvākā vieta, kur izbaudīt IMAX uz 70 mm filmas, ir Helsinki. Vienīgā vieta Latvijā, kur skatīties filmas IMAX 4K digitālajā versijā ir Apollo. Vai tas ir svarīgi? Es īsti nezinu. Nez vai visi, bet domāju, ka vairums Foruma zālēs ir 4K projektori, un gan jau ka mazāk par 2K nav neviens.

Bija zināma loģika tanī, kāpēc Sinners (un arī citas filmas) izmantoja IMAX atsevišķiem kadriem. Šķiet, ka Nolans gribēja īpaši izcelties. Vai mēs tagad iesoļosim jaunā analogā kino ērā? Domāju, ka nē, jo digitālais post production nekur nepazudīs. Bet IMAX kā buzzword mārketinga materiālos varētu sākt konkurēt ar AI. Tādā ziņā drošvien ir labi saprast, par ko mēs katrā konkrētā gadījumā tieši runājam, nevis ļaujam aizpildīt vietu starp rindām ar fantāzijām un interpretācijām.

Starp citu, kaut kad relatīvi nesen tika izlaista remāsterētā "Pink Floyd: Live at Pompeii" filma un plate. Pie plates tiku, bet uz filmu neaizgāju. Bet piefiksēju, ka filmu reklamēja kā remāsterētu priekš IMAX. Diezgan droši, ka tur ir uzlabojumi salīdzinot ar iepriekš torentos un diskos dabūjamām versijām, bet skaidrs, ka septiņdesmitos gados filmētais materiāls nav filmēts uz 65 mm filmas, tāpēc godīgāks nosaukums būtu 4K. But hey, that's just my opinion.

After that alleged attempted rape by LU and some black-face theatre in Sabile, I see some young wanna-be politician on FB threatening foreigners and 'Gay Indians'. Number 1 on his list of things-to-do to get kicked out oif LV is raise a Palestinian Flag.

Your new Tommy Robinson. Funding guaranteed. Was he in the USA at Graham's funeral with Zelensky and Netanyahu?