Viss ir redzams
Virs zemes, debesīs un internetā
- Kāda?
- Ļoti laba atmiņa. Es daudz atceros, tai skaitā arī visu slikto.
Tā jau ir, ka ar labu atmiņu ir grūti daudz ko aizmirst. Man gan likās, ka pagājušajā gadā negulēšanas dēļ atmiņa pasliktinājās, taču nesen atmiņas testā sanāca diezgan labs rezultāts, tātad nav tik traki. No otras puses, testa laikā nebija nekādu apstākļu, kas novērstu uzmanību, līdz ar to varēja mierīgi koncentrēties kaut kam vienam. Ikdienā uzmanība parasti ir izkliedēta daudzos virzienos, turklāt negaidītos.
nekāps uz ledus
saldejumu ēdīs
no sudraba trauka
mājās pie kamīna
siltās čībās
vienā ziedā baltā
vasarā norautā un
aizmirstā pavārgrāmatā
sardīnes
ķilavas
šprotes
Paulīnes
uzkodas
dienā
pēc dropes
man agrāk likās, ka narkologs pats ir kaut kāds narkomāns
bet nē, tāds solīds kungs ap gadiem 50
teicams uzvalka ansamblis
nezkāpēc manī tas izraisīja vēl lielākas aizdomas
Izskatās, ka Gnidrologam bija taisnība.
Jautājums ir, vai mēs tiešām sirdī esam tikai Eloi, spēlējoties pie Sfinksas?
Delfi 10:59:09 Čudars atlaiž Bartaševiču
Visādi humanitāri Tīmeklī atrasti tekstiņi. Mašīntulkojums ar labojumiem.
Posted by"Jim's father, Carroll W. Kjelgaard, was a physician, happily married with five sons and one daughter. Kjelgaard was the fourth oldest. He and his siblings lived on a seven hundred and fifty acre farm in the Allegheny Mountains of Pennsylvania during his childhood. It was the outdoors which provided a playground for all the children." Sāku domāt, kam ar tevi jānotiek, lai tavā vikipēdijas šķirklī būtu rakstīts, ka tavs tēvs ir bijis laimīgi precējies. Džims Kjelgārds ir sarakstījis vairāk kā 40 romānu pusaudžiem. Pārsvarā - par suņiem un meža zvēriem. Un tad pēkšņi:
"After suffering for several years from chronic pain and depression in 1959 Kjelgaard committed suicide at the age of 48."
Te vienīgā zināmā viņa fotogrāfija:
Simonu Krastu
Apalonija apmeklē
kaktu ārstu
Simona vispār necenšas
uzēd tik veco muskatriekstu
par spīti nogurdinošajiem socializēšanās pienākumiem, man laikam ir labāk. mentāli. emocionāli arī.
jūtos nogurusi no lielajiem mīnusiem. pagrabā sasalušas bērzu sulu burkas/pudeles. dažas trīsliterenes un ne tikai trīslitrenes sasprāgušas. tikmēr blakus plauktā zaptēm un marinējumiem nekas. visi šķidri. nevar kkā sarunāt, ka fevrālī vēl ir smukā ziemiņa, bet līdz max -10?
Pasaule, kurā mēs dzimām un augām, ir mirusi. Visas cerības - satriektas pīšļos.
Es paredzu, ka vienā brīdī cilvēki pārtrauks savu verdzības ciklu kjūbiklā un notiks grandiozākā asins izliešana pasaules vēsturē.
Cita lieta, ka tad, kad pēdējo reizi reāli spēlēju ar draugu/iem spēli, kur komandā jāspēlē un jāiet misijas, tas bija 2025.gadā ar Warcraft Rumble. To spēli
veidotāji ir apstādinājuši.
Ar kādu no saviem skolēniem 2012.gadā kādu brīdi spēlējām League of Legends. Bet tur es 2023.gadā sasniedzu tādu reitingu, ka man pietika, vairāk nevelk to spēlēt.
Gaidu šogad divas spēles - Olden Era (uz HOMM 3 bāzes) un Titan Quest 2 (uz Diablo 2 bāzes). Abām iznākušas tikai demo versijas. Vēl gaidu Slay the Spire 2.
Man ļoti patīk jebkāda veida stratēģijas un RPG, taču tādas, ar labu stāstu. Piemēram, Ghost of Tsushima bija lielisks stāsts.
Taču vienlaikus es meklēju spēli bez vardarbības vai arī tādu, kur intelekts ir vajadzīgs daudz vairāk nekā roku veiklība. Silksong man nederēja.
Pagātnē daudz esmu spēlējis For the King (turn based RPG ar rogue-lite elementiem) un Across the Obelisk (arī turn based ar rogue-lite elementiem, turklāt card based).
***
Gan jau cibā ir stratēģisko/RPG spēļu cienītāji, lūdzu ieteikumus!
Bļa, diezgan baisa privilēģija ir klausīties Fear Factory albumu Obsolete šādā sniegumā, kādu dod plate. Vienkārši čau!
Baudkāra diena fotogrāfijā
Posted byMūza: Rob Zombie - Living Dead Girl | so beautiful you could Kill
Divus gadus kā pārcēlies, hroniska plaušu kaite. Pie ģimenes ārsta neesmu bijis - neesmu vēl pat pārrakstījies... Ārsti man pietika bērnībā un līdz pilngadībai: paldies un gana! Eju pie ārstiem tad, kad reāli vajag, medikamentus lietoju dikti maz - paldies vecākiem (lai vieglas smiltis), dieviem un kosmosiem par visādi citādi jēdzīgu veselību :)
Enīvejs - sazvanu veco ārstu, izraksta astmas zāles un jādodas tām pakaļ. Maršruts? Max sevi eksponēt saules gaismai. Konkrēti - pasaulē labākā diapozitīvu filmiņa (Velvia 50) vienā no pasaules jēdzīgākajām filmiņu kamerām (Olympus OM-1n) ar labām Zuiko lēcām: 50mm f/1.4 un 24mm f/2.8 - eju uz aptiekām un pa ceļam fočēju vidi. Šodien tik cēli skaisto Rīgu!
Vēl līdz aptiekai nenonācis sajūtu, kā foršie topošie kadri un saules gaisma vienkārši brutāli grauj saaukstēšanos, smaids un laime pa visu seju, jo tas parks ar tiem apsarmojušajiem kokiem, tās debesis, kas piesātaninātas ar cirkulārās polarizācijas filtru, kā tie koki izceļas uz tā filtra aptumšinātajām, piezilinātajām debesīm! Konfekte! Kadrēju kokus pret debesīm, kadrs tāds patukšs labajā pusē. Tūdaļ tajā tukšumā un stulbā augstumā kadrā ielido 2 kaijas! Laima! Wow, suka!
Aptiekā vienu zāļu nav - dodos uz centra pusi uz citu aptieku. Ivēlos iet gar dzelzceļu. Un atkal kaktu medicīna - johaidī, cik dzelzceļš skaists šodien, ņamma! Filmiņa jau pusē un iekšās patiesa bauda! Saules apmirdzēti strādnieki ņemas ap kontakttīklu, maina gaisa līniju, kas tagad spīd super vara mirdzumā, smuki! Uz citām sliedēm nopakota tehnika - *čiks* un top dzelzceļa ainavas :)
Lieta tāda, ka sen šādu ziemu gaidu. Sagaidīju apslimumā un tādēļ paņemtajā brīvdienā - par sakritībām runājot... Šāda ziema man višlistē kopš nopirktajos diapozitīvos (privātpersonas, ap 2018. gadu) ieraudzīju lieliski fotografētu ziemu Rīgā, 80. gados! Beidzot līdzīgu ziemu Rīgā dabūju arī es, yes! Vēl tikai jāpastaigā pa Gaudavas ledu, jāpafočē no tādas perspektīvas. Tuvākajās dienās ;)
Prieks vēl par pāris bildēm objekta teritorijā. Labi, ka nolēmu tomēr iepētīt - izskatās, ka tagad var tikt tur, kur agrāk nevarēja! Nu, ja pacenšas. Noteikti ne šodien. Šodienai visi spēki aptiekām un rāmam pilsētas portretam ar laucisku vaibu.
Tagad - elpot viegli, deguna dobuma iekaisums jau šķietami jūtami mazinās un dzīve ir skaista! Vēl skaistāka, kad Mēnes aptieka iedod labāku klienta karti un vitamīnu izvēli dāvanā! Likez ko? Man tagad anonimizēta kartiņa+ wow! Paņēmu magniju ar B6, lai vairāk enerģijas un chill.
Skaistāka vēl, kad atceļā tiek iepirktas pāris plates. Algas pielikums! Tumsā spīdoša Rob Zombie - Hellbilly Deluxe plate un Fear Factory - Obsolete albums, kas ir viens no viņu top 3, manuprāt. Abas esot izcili skanošas un jā, Zombija attiecīgais albums arī spārda manu miesu vislabāk - droši vien pateicoties PlayStation spēlei Twisted Metal 4!
Jāuzliek plates, jāierauj Melnais balzams - lai tie baciļi apsprāgst veseli - un jāturpina baudīt diena!
Tā jau var pozitīvismu pārdozēt!
Lietas dalībnieki:( ... tālāk ... )
Rūdolfs Blaumanis, "Nāves ēnā" (īstenošanas un pieredzes versija)
Posted byVējš, kas pūta no krasta, īstenoja arvien lielāku distanci no drošības zonas, tādējādi paplašinot zvejnieku profesionālo pieredzi krīzes menedžmentā. Krasts pamazām izbalēja, taču Kārlēna, Grīntāla un pārējo kolēģu griba īstenot atgriešanās plānu palika nemainīga.
Uz ledus valdīja klusums, jo katrs zvejnieks centās iekšēji apkopot savu iepriekšējo pieredzi, lai spētu efektīvāk īstenot glābšanās pasākumus. Īsie, aprautie vārdi bija vērsti tikai uz to, lai īstenotu nepieciešamo komunikāciju, transformējot šo bīstamo situāciju par neaizmirstamu un dzīvi mainošu pieredzi.
Šīs relīzes rakstītājam derētu kāda īpaši nelaba pieredze.