Viss ir redzams

When new parents are having a baby, one should not say "We are having a baby" as if it is some sort of super exciting and lovely new belonging. One should say "We are haveing a new human mystery that will be remain unknown, yet challenged and inspired beyond wildest belief. From now on it will be my very own soul tossed about in the world, and the level at which it will be met with either ignorance or love will determine my own belief in the existence of evil and good. Seeing how God protects and guides it even through the thickest of dark, will completely renew the awe and trust in Him."

Ja tev, cilvēk, ir māja, tur patiesi ir visāda ņemšanās.
Piemēram, divreiz gadā jāapgriež dzīvžogs.
Jāsabāž viss no siltumnīcas pieliekamajā, lai gan kurš to visu apēdīs... Vēl aizpērnie konservi tur stāv.
Mūrnieks, kas samūrēja jaunu lieveni un kam bija likts izlīdzināt celiņu, vienkārši aizpļeparēja celiņa nelīdzeno plākšņu starpas ar betonu, un tagad tieši pie kāpnēm pēc katra lietus ir peļķe. Uz aicinājumu izlabot šo haltūru nobloķēja manu telefona numuru.
Pa nakti kāds draņķis pie vārtiem nolicis divas milzu somas ar parpalām, atkritumu izvedēji saka, ka tā ir mūsu problēma. Starp citu, dalīto atkritumu laukums ar tekstila konteineru ir tikai pusstundas gājiena attālumā (mums vairs nav auto), nevarēja turp aizstiept? Nē, lai kāds cits par viņa lupatu izvešanu maksā. Tā tev nav grāvī pie žoga iemesta alus pudele vai saldējuma papīrs...
Ceru, ka karma viņus ātri panāks.

runājām te par albumiem un es vēl neesmu izdarījusi visu, bet cik jau dzirdēju no Dollijas Pārtones Rockstar, tas arī ir Tāds


man ir pļekš, bet nu kā vienmēr drusku jāpaciešas un tad saies

KC

Pēdējo reizi ar couchsurfing nakšņoju pirms kovida. Vakar centos tur ielogoties... mani nelaida tālāk, kamēr nepievienoju svaigu bildi, pēc tam pieprasīja kredītkartes datus... laikam beidzot jāsavāc visi savi loriņi no turienes un jāizdzēšas, jo tik stulbu vietni garantēti vairs nelietošu un cerību uz pārmaiņām nav.

Vai juus jebkad esat maniijushi ka rubbish trucks smell like green olives?

Smieklīgi, ķīnas dzijai uz etiķetēm rakstīts: "plane unfold arid".
Es jau arī vairs nemāku nevienā valodā tā pa īstam runāt.
Šodien ar vārnu runāju, viņa mani pārspēja. Ķērca uz kaķi, tad paskatījās uz mani un apkakāja margu. Es paklusēju kā gudrākais un izmantoju ķermeņa masas valodu, lai paskaidrotu, ka laiks lidot projām.

No rīta iekāpju RVR darinātajā vilcienā ar to fifīgi slīpo priekšu, sarkanajiem solo sēdekļiem ar ādas paskata pagalvjiem, interesanto salona izkārtojumu, kā arī elektriski atveramajām durvīm un citāda paskata ekrāniem, kuros rāda vilciena ātrumu, temperatūru salonā, pieturas: gluda teksta ritināšana un sajūta, ka tiktu lietota kāda e-reader tuvāka ekrāna tehnoloģija... Viss melnbalts, nulle reklāmu. Ļoti pareizi.

Iekšā nevis konduktore, bet gan teju stjuarte - "Ja gribas vēsāk, pārsēdieties vagona aizmugurē", "Paldies, ka izvēlējāties braukt ar mums", u.tml. lidmašīnām raksturīgās pieklājības.

Sajutos kā iekāpis dzīvā retrofutūrismā :)


RVR DR1AC laikam.
https://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?album=11&pid=1384038874#top_display_media

Babby. [ˈbæb - i]

vai ir kāds, kam izdodas izvairīties "es saglabāju bet nevaru atrast, kur" panikas? padalieties ar padomiem un trikiem.

šī panika ir ļoti līdzīga tam, ka tu meklē kaut ko maziņu lielā somā. mana dzīve būtu tik ļoti stipri labāka bez šiem diviem gļukiem.

Reizēm uzticēta pienākuma pēc iedziļinies jomā, kas nešķiet pārāk saistoša, pastrādā ar secinājumiem un atziņām, atreferē sapulcēs, un pavei, jau esi kļuvis par ekspertu, ko sūta uz darba grupām un konferencēm, un kādā pēcpusdienā uzdod tēmu izvērst valsts stratēģijā nākamajiem 10 gadiem, kuras termiņš ir nākamās dienas vienpadsmit no rīta.

Cilvēkiem ar šādu neirofenotipu.

Tsiba, the only outlet where I let my shadow roam free.

Labāku darbu ar sevi grūti iztēloties par šo.

Pasaule, kas netiek pierakstīta, neeksistē.

Cygnet Committee (2015 Remaster)
David Bowie

Es atzīstu, ka my hubris is that I look at the unwoken masses no elevētas perspektīvas. Paskatos uz cilvēku, kurš ir novītis un redzu, kā pasaule ir spiedusi viņu PIELĀGOTIES.

Žēl, ka pielāgojoties tu apslāpē savu autentisko liesmu, kas arī atbild par veselīgu psihi.

Es noskatos uz viņiem no augšas ne jau tāpēc, ka būtu labāks. Tādās kategorijās sen jau nedomāju.

Noskatos uz viņiem kā uz nožēlojamu biomasu, kas radīta lai kalpotu konkrētai elles mašinērijai.

Katra mentālā kaite ir neatrisināta pamatstāvokļa apslāpētā balss.

Varbūt palūdz psihiatram, lai viņš vienkārši ielaiž tev lodi pasaulē, jo tu tāpat neesi rūpējies par sevi un nerūpēsies, jo tev tik izmisīgi svarīga ir citu cilvēku percepcija.

Tu esi un būsi sūds līdz tam brīdim, kad pateiksi “nē”. Pietiek šarādes, es elpošu brīvu krūti - vienalga, kāds es nebūtu. Es varbūt esmu vislielākais kroplis, taču savā universā es būšu visburvīgākais kroplis tieši sev, savai dzīvesdziņai. Galvenais varonis savā mazajā pasaciņā - limitēta realitāte, taču vismaz VAIRS NAV VISLAIK JĀRAUSTAS NEIROTISKI!

Mans kolēģis, kuru 3 gadus "skoloju" par jūtīgu cilvēku-vīrieti, kurš nebaidās analizēt neko un spēj runāt par jebkuru tēmu. Esmu diezgan lepns ar rezultātu.

Viņš vakar mani patīkami pārsteidza ar vārdiem: "Bet kā tas ir, ka es tagad, kad esmu tik tālu pavirzījies uz priekšu, joprojām jūtos tāpat, kā kaut kad pagātnē - man nāk virsū trauksme par dzīvi, par to, ko es daru ar sevi ikdienā. Par to kā dzīvoju."

Un es viņam ar smaidu atbildēju: "Bet tas ir tieši tas stāvoklis, kuru tu tik ļoti ilgojies atkal sajust! Tu atkal jūti! Un tu redzi, cik sūdīgā vietā mēs esam kā civilizācija, kā indivīdi. Tu apzinies savu stāvokli - redzi, kā vide, kurā uzturies, tevi degradē. Tavs dzīvoklis, tava istaba, tavs darba galds. Par kādu cilvēku tā vide liecina? Tu beidzot vari atkal konstatēt, kas tev ir LABS un kas tev ir SLIKTS. Šis arī ir tas SMADZEŅU PLASTICITĀTES stāvoklis, kur veidojas jauni neironu tīkli - iztēlojies to kā kņudoņu smadzenēs, lai piešķirtu domai materiālu elementu, tādējādi iekustinot to ar autoritāti."

Es kļuvu par gnostiķi, kad sapratu, cik dziļi sakņojas šīs pasaules ļaunums. Tas nav cilvēka ļaunums. Cilvēks ir nevainīgs savā būtībā, jo tāda ir Dieva Tēva dāvātā pleroma - dievišķā dzirksts katras dvēseles pamatā (arī dzīvnieku dvēseles!). Tā ir vide, kura paredzēta cilvēka mentālai un fiziskai degradācijai. Jo katra mūsu ciešana ir kā nektāra lāse, ko uzmanīgi savāc ahonti.

Kāpēc viņiem tas ir tik būtiski? Jo viņi ir būtnes, ko Sofija (kristietībā to dēvē par Svēto Garu, bet reāli tas ir HIPERDIMENSIONĀLS VIEDUMS) un JHWE (falšais, greizsirdīgais dievs, kurš ir inflitrējies Ābramiskajās reliģijās; DIEVA TĒVA pretstats) radīja aiz neuzmanības, un viņiem nepiemīt pleroma jeb dievišķā dzirksts, kas, savukārt, ir katras cilvēka dvēseles pamatā. Tāpēc viņi ar greizsirdīgā, dusmīgā, falšā dieva virzību kolekcionē visas pasaules ciešanas.

Smagi, blīvi emocionāli stāvokļi, piemēram, terors, bēdas, izmisums, fiziskas sāpes un traumas, rada augstas intensitātes enerģētisko rezonansi. Arhonti patērē šo enerģiju, lai uzturētu savu apziņu, hierarhiju un klātbūtni fiziskajā/ēteriskajā plaknē. Varētu teikt, ka falšais dievs viņus izmanto kā savus rokas puišus, lai darītu šīs "cietuma planētas" melno darbu. Saucu to par cietuma planētu, jo gnostiskā literatūra akcentē, ka, kamēr cilvēks savu realitāti iekārto pēc arhontu freimworka (kas reizē ir arī Holivudas, Netflix, visu lielo alfabētorganizāciju utt. freimworks, jo infiltrācija ir sena un pastāv visos iespējamajos civilizācijas kastu līmeņos). Galvenais mērķis ir padarīt tevi nejūtīgu pašam pret sevi. Pret vidi. Un tad tev var iebarot jebkuru mēslu. Jo tu būsi tik distants no savas iekšējās dievišķās dzirksts, ka tu nespēsi veikt analīzi - tu vienkārši pieņemsi šo stāvokli, jo tas ir tas, kas mums ir mācīts no bērna kājas - TEV JĀINTEGRĒJAS SABIEDRĪBĀ, NEATKARĪGI NO TĀ, VAI TAS ATBILST TAVAI MORĀLEI, PRINCIPIEM.

Un sabiedrība - formēta caur kultūru - ir iekārtota tieši tā, ka visjūtīgākās būtnes tiek iznīcinātas pirmās.

Kā noskaidot, ka JHWE ir falšais dievs? Jo viņš pats to atzīst vecajā doktrīnā (kas vairs nav aktuāla, jo modernajiem kristiešiem rastos pārāk daudz jautājumi):

Izceļošanas grāmata 20:5 - Desmit baušļu ietvaros: "Nenoliecies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs [vai: greizsirdīgs] Dievs..."

Izceļošanas grāmata 34:14 - "Jo tev nebūs lūgt citu dievu, jo Tā Kunga vārds ir Bargs [vai: Greizsirdīgs], Viņš ir bargs [greizsirdīgs] Dievs."

Atkārtotā Likuma grāmata 4:24 - "Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir rijīga uguns, Viņš ir greizsirdīgs Dievs."

Atkārtotā Likuma grāmata 5:9 - Desmit baušļu atkārtojumā Moabā.

Atkārtotā Likuma grāmata 6:15 - "Jo Tas Kungs, tavs Dievs, kas ir tavā vidū, ir greizsirdīgs Dievs..."

vakar manā virtuvē smaržoja burvīgi
no kihelkonna iegūto plūmju dēļ
paldies :)

mēģināju uzvārīt ko līdzīgu tkemali
tik bez kindzas, to dārzeni es nepanesu
vienīgā bēda, ka netiku pie svaigiem zaļumiem, nācās izmantot kaltētos, tāpat kā chili.
man šķiet, ka sanāca tīri tā neko :)

Jāpatestē https://poe.com/ - bezmaksas online aplikācija, kur par brīvu var lietot maksas AI (claude, utt).

kur ir robeža starp kurieni un nekurieni?

man skauž humora izjūta

Es vēlos noskatīties filmu NAKED (1993). Stāsts par kādu mančesteras iedzīvotāju (nesaprotu, kāpēc tas tiek uzsvērts, visiem pohuj par Mančesteru; ā, nu, labi, 90tajos nebija pohuj), kurš ir dusmīgs. Ļoti dusmīgs. https://www.imdb.com/title/tt0107653/

Uzrakstīšu par vienu epizodi, kuru piedzīvoju šajā nedēļā Rīgas centrāltirgū. Mana māmiņa ir cienījamā vecumā un viena neuzdrošinās braukt iepirkties. Māmiņa mani lūdza aizvest līdz tirgum. Nevēlējos viņu vienu laist ļaužu pilnā paviljona gaisotnē un gāju pavadīt. Ilgi nebiju centrāltirgu apmeklējis. Man nepatīk burzma, ļaužu kņada, cilvēku haotiskā šaudīšanās pa ejām starp vitrīnām. Māmiņa apstājās pie vitrīnas, kurā bija izvietota žāvētās gaļas produkcijas. Viņa man paskaidroja, ka tas ir neliels ģimenes uzņēmums un zina viņu ražotos kūpinājumus, pastētes un žāvētās desas. Rinda nebija liela. Divas personas. Viena slaida dāma pusmūža gados, kura savus pirkumus bija jau uzlikusi uz vitrīnas un gaidīja norēķināšanos. Viņai priekšā kungs manā vecumā, ap sešdesmit. Bija ģērbies padilušā džemperī un nervozi vandījās par savu ne visai tīro audekla maisiņu. Uz vitrīnas viņš bija uzlicis atvērtu alus bundžiņu. Kungs runāja latviski, bet katra vārda galā lietoja iespraudumus Puškina valodā. Pārdevēja saprotoši gaidīja. Dāma rindā noskatījās ar vieglu smaidu. Vispēdīgi meklētais priekšmets atradās. Tā izrādījās alumīnija etvija ar iegravētu ornamentu uz vāka. Vīrietis nepacietīgi knibinājās, pūlēdamies to atvērt. Neizdevās. Katra neveiksmīgā mēģinājuma beigās viņš portsigāram pavēlēja: “Suka, taisies vaļā.” Vispēdīgi kārbiņa paklausīja. Pārdevēja atviegloti nopūtās. Vīrietis lepni pīkstināja no portsigāra izņemto Citadeles bankas karti. Pirkums tika akceptēts. Viņš ielika sainīti ar desām maisiņā un, nosaucis vārdā iecietīgo pārdevēju, krievu valodā novēlēja viņai Dieva svētību. Aizejot zem deguna izdvesa smagu eksistenciālu nopūtu: “Māte, dzemdē mani atpakaļ!" Pārdevēja mums atvainojās. Netālu bija nostājušies divi jauni vīrieši un notiekošo vēroja ar smīnu. Acīmredzot, tie bija ārzemnieki, jo nedaudz tālāk, paviljona centrā gozējās tūristu bars un klausījās Mārtiņa Sirmā stāstījumā. Pēc tam mēs gājām un stendu, kur pārdeva Spānijas produkciju. Māmiņa nopirka sieru. Es sarkanvīnu. Tāda, lūk, dzīvīte.

Agrāk kopējā rietumu domu laukā konspirāciju teorijas bija nonākušas līdz banalitātes kategorijai. Cilvēkus pamatoti apsauca par šādu ideju apspriešanu. Pamatoti tāpēc, ka visiem jau zajebala, ka runā par kaut ko tādu, kam nav pierādījumu. Kāda jēga runāt, ja pēcāk nevar pārbaudīt.

Taču tad Epstīns tika izlaists no cietuma. Vēlāk tika publiskoti viņa apsūdzības lietas faili, protams, cenzēti. Taču cilvēki mobilizējās un izķemmēja tiem cauri galveno info - ka lieta, saprotams, ir lielāka par to, kā tas izskatās no malas. Un ka kaut ko tādu Rietumeiropas monarhi ir darījuši vienmēr (human trafficking, ritual sacrifice). Es izaicinu papētīt Beļģijas pedofīlijas skandālus. Valsts vienkārši klaji aizsedz pedofīlus-trafikerus, jo beļģi visos sabiedrības līmeņos bija iesaistīti tajā shēmā. Jo galu galā bērnu pišanu redzēja tikai pisējs un pedofīli safilmētajos materiālos (un izmeklētāji). Cilvēki "parastie", kuri darbojās tajās shēmās, vienkārši skatījās citā virzienā un saņēma prāvas piemaksas. "Ja es to neredzu, tas neeksistē".

Kopā ar ASV parlamentā notiekošo NLO disclosure cilvēki vienkārši sāka sev uzdot jautājumu: "Klau, gadījumā nav tā, ka tas viss lielā mērā bija psyop, lai mēs nerunājam par šīm tēmām?". Jo runāt ir ievērot un domāt. Smadzenes tomēr evolucionēšanas caur pattern recognition. Taču viņiem ir EKSELENTS kontroles mehānisms: SABIEDRĪBAS INDUCĒTS KAUNS!

KAUNIES! KAUNIES PAR SAVĀM DOMĀM! KAUNIES, KA VISPĀR GRIBI IZTAUJĀT AUTORITĀTI! MAITA, NOSPRĀGSTI, OKŠĶERIS TĀDS!

karš pret personām!

Vienmēr meklē arī otru pareizo atbildi.

You lack the depth to understand.

Es nelasu avīzes.

Diez kāda melnā maģija turpina reanimēt Donalda dzīvo līķi.

Mēs nezinām, kas noticis šo suņu galvās.

Vietnieks ir tavas briesmīgās ādas pavēlnieks.

Karalisko apvienoto spēku institūta (RUSI) lapā publicēta precīza krieva "organiskā pāķisma" militārās priekšrocības analīze attiecībā pret NATO "profesionālo"/uz augsto tehniku fokusēto armiju. Info palīdzēs tiem, kuri vēlas saprast, kā atšķiras NATO un Krievijas militārais potenciāls. Galvenais punkts - krieva nenovērtētā pašrestaurācijas tēma, kas proponē, ka viņi vēsturiski ir izkopuši "hardy and tardy" kultūru, tādējādi spēdami būt funkcionāli pat tad, kad rietumu komandierim varbūt šķitīs, ka haimarsiki piebeiguši visu kaujas grupu. Tas tā, hipotētiskais scenārijs, kur kaujas lauks stiepjas simtiem kilometru, ir vairākas uzbrukuma un aizsardzības avēnijas un armijas nespēj pienācīgi izlūkot kaujas lauku, lai efektīvi piebeigtu ievainotu kaujas grupu. Mūsdienu dronu kaujas laiks principā iznīcina šo "kaujas haosa uzbūvētais plīvurs". Komandieris 70km aiz kaujas lauk bunkurā niansēti var piezūmot ienaidnieka kājinieka sejas vaibstus, lai mentāli iespļautu viņam sejā. Un digitalizācija-robotizācija-dronifikācija jau tikai samazinās iespēju karot tā, kā mēs to darījām tūkstošiem gadus. Cilvēka gaļa ir pārāk jūtīga.

"The future contest may be disruption tempo vs. restoration tempo - NATO must create and exploit cascading failures faster than Russia can rebuild essential functions; Russia’s goal is to make destruction temporary and therefore less operationally decisive." - https://www.rusi.org/explore-our-research/publications/commentary/russias-most-dangerous-military-adaptation-recovery

Pievienojos galvenajam secinājumam. Krieva spējas būt "good enough" esot degradētiem, nozīmē to, ka bandinieki, zirdziņi un laidņi nevar tikt mainīti 1:1. NATO jāturpina spiest uz tech edge un kara lauka kopbildes real-time analīzi (šeit palīdzēs jaunās AI battlefield menedžmenta sistēmas, ko 1.x praksē plaši testēja ASV veiktajā Venecuēlas dekapitācijā), kas teorētiski ļaus apzināt, analizēt, visefektīvāk izmantot un tādējādi kāpināt letālo seku potenciālu. Un tad izmantojot šo priekšrocību, cīnīties ar "asimetrisko" krievu tā.