Viss ir redzams

Tu esi bite - tu redzi pasauli citādi, uztver citādi - pasaules uztveri veido sensorie orgāni.
Tu esi atoņkājis, redzi citādi, uztver citādi, vari maskēties absurdā līmenī - tava pasaule ir astoņkāja pasaule.
Tu esi Pēteris - tev dotas maņas, kādas dotas - elektromagnētisko spektru dots uztvert attiecīgajā diapazonā, kamēr bite redz citu daļu šī spektra.
Tu esi Jānis - tu fotografē ar polarizācijas filtru, caur kuru pasaule izskatās citāda, jo tu selektīvi izvēlies elektromagnētiskā spektra "vizuālās daļas" (tīri cilvēka definēts -cilvēkam) polarizāciju - tu caur instrumentu uztver pasauli citādi. Tevi ir ilgtermiņa atmiņa un personība.
Tu esi Miķelis - tu fotografē ar Infrasarkano filtru un ar to ieskaties elektromagnētiskā spektra daļā, kura ikdienā nav dota - pasauli tur uztver citādi. Tev ir Miķeļa personība.
Tu esi Līga - tev ir neiroloģiskas īpatnības vizuālā signāla apstrādē - tā mijiedarbojas ar dzirdes lietām un tu redzi skaņas. Tev ir sava personība un tu pasauli redzi caur Līgas prizmu. ( ... tālāk ... )

Intuīcija teica, ka tā būs pareizā izvēle, bet filmas pirmās trīsdesmit minūtes šķita pārāk sadzīviskas. Pēc tam visi klucīši sāka krist pareizās vietās, un lēnais sākums atmaksājās. Ne pārāk lielais kino Bizes skatītāju pulks diezgan emocionāli reaģēja uz dažām epizodēm. Jāsaka, ka dažādie filmas apraksti mazliet radīja nepareizu priekšstatu par filmu. Nebūs pirmā reize, ka ir jānožēlo mēģinājums lasīt aprakstus latviešu valodā.

Nedaudz pieskaroties apmeklētāju tēmai, te nesen mājas ballītē atskanēja frāze: "Mūsu laikos nevarēja pat konfekšu papīrīti attīt bez pārmetošiem skatieniem." Es zinu, ka ir vesela paaudze mileniāļu, kam kino apmeklējums un popkorns ir sinonīmi, un tāpēc mūsu mājsaimniecība mēdz apmeklēt blokbāsterus Forumā. Bizē man blakus apsēdās džeks, kurš seansu sāka ar ļoti skaļa iepakojuma atvēršanu. Nebija tā, ka viņš neapzinājās savas rīcības sekas, kas man radīja sajūtu, ka viņam aizrādīt ir diezgan bezjēdzīgi, bet viņa mēģinājumi grauzt savas uzkotas pēc iespējas klusāk bija komiski neveiskmīgi. Filmā bija ļoti daudz specifisku skaņas efektu, kas mēģināja uzburt noskaņu, un tos visus pavadīja čaukstināšana, kamēr retās skaļās epizodes džeks nolēma netraucēt ar savām našķu skaņām. Cilvēki noteikti pamanīja šo džeku, lai gan neviens tālāk par pasīvi agresīviem skatieniem negāja. Visam klāt man izskatījās, ka džekam ir kaut kāda neiroze, jo tas veids, kā viņš mēģināja izķesēt savus kārumus no iepakojuma, un dzēra savu divlitrīgo gāzēto dzērienu, radīja sajūtu, ka viņš sāks raudāt, ja viņš tūdaļ neapmierinās šo vajadzību. Bet kopumā mana teorija ir tāda, ka uz šo filmu viņu atvilka viņa draudzene, un džekam par kino pieredzi ir pavisam cits priekšstats. Uz ko man gribētos teikt, ka ir ok uz filmām iet arī vienam, tāpēc es vienmēr pārliecinos, ka mans partneris zina, uz ko viņš dodas, savukārt pirmajiem randiņiem ir arī disnamiskākas un izklaidējošākas filmas. Lieli kino entuziasti mēdz iegādāties arī projektoru, un filmas skatīties mājās, jo kino zāle ne vienmēr ir labākā un ērtākā vieta. Es bieži vien klātienē filmas eju skatīties tāpēc, lai finansiāli atbalsītu tos cilvēkus, kas veido savas iestādes repertuāru, un Bizē specifiski es nopērku to dzērienu ne tāpēc, ka es trīs stundas nevaru nosēdēt ar tukšām rokām.

1) nekad Zagrebā neesmu bijis, tik vairākas reizes apkārt braucis.

2) Latvijas ebreji in ebreju pēcteči pret Palestīnas okupāciju:
https://www.facebook.com/share/1AT9wEJwC6/

kāpēc vispār domāt, ka nevar atlaist, kas tā ir par ideju? Kaut kāda ilūzija un muļķïba. Tās ir tikai pārdomas par šo tēmu. Nekas taču nav iekalts, pat paša cilvēka domas un lēmumi. Nākamajā dienā jau ir pavisam cits skats uz dzīvi.

Vai nu pārāk sen neskatījos kino, vai nu kas, bet Tumšzilais Evaņģēlijs mani pozitīvi pārsteidza, jo negaidīju, ka var noturēt uzmanību, lai vispār nemanītu laiku. Aktieri, manuprāt, bija īstie, viņu lomām perfekti atsijāti😊. Man šķiet, ka pat neaizmirsīšu, ļoti labs rezultāts😊

The mair it snaws
(Tiddely pom),
The mair it faws
(Tiddely pom),
The mair it faws
(Tiddely pom),
It’s lyin.
And it’s mibbe a phase
(Tiddely pom),
But hoo cauld ma taes
(Tiddely pom),
Hoo cauld ma taes
(Tiddely pom),
Are steyin.

Lasu par recepti - ar skābeņu ķīseli, izrādās - ar skābenu😀, pārlasïju tikai tad, kad sāku iedomāties.

bites
medus
zelta zobs
tas ir viss
kas Dravim
dots

saņēmos šodien aizgāju uztaisīt analīzes, kamēr ir tajā Centrālajā laboratorijā akcija, uztaisīju trīs uz akciju. 40€, bez nosūtījuma un būs ko nākamajā nedēļā endokrinologam parādīt. selēns vēl nav izpētīts, viss cits ļoti labs. D vit, protams, pazemināts, bet kurš tad atceras regulāri lietot?! :D
tik, ka tuvākā Mēness aptieka bija ciet, tad nu gāju uz citu. mums te blakus ir 4 (!!) Mēness aptiekas un tikai viena kaut kāda cita

https://www.laboratorija.lv/analizes/analizhu-kompleksi.html

Mīlestība želejkonfektē.
Jau 2. reizi tālā vienatnē atveru tieši to, kuru visvairāk gaidīju, bet kur vismazāk cerēju.

https://suparnachakraborti.substack.com/p/author-interview-mio-alexander-dark
*
Īsa intervija ar mani.

* 1. janvārī biju slēpot Ozolkalnā ar bf un viņa dēlu. rīt arī braukšu uz Ozolkalnu. ir tik forša ziemiņa, ka varētu katru otro dienu braukt. bet nav naudiņas.
* neplānoti un diezgan netīšām nokļuvu pie psihiatra (ziņkāres pēc aizpildīju jauno "palīdzības anketu" un atnāca piedāvājums jau nākamajā dienā tikt. bet labāk nepildiet ziņkāres dēļ, jo šobrīd visi tā darot un esot nenormāls perebors). izrakstītos AD visdrīzāk nedzeršu, bet dabūju nosūtījumu uz dienas stacionāru. to gan man gribs pamēģināt. psihiatrs teica, ka Rainis esot bijis pedofils.
* Volvo bija uz regulāro apkopi un kopš gaisa filtra nomaiņas vairs neņaukst par dzinēja veikstspēju. toties atklājās, ka galīgi nomiris labais pakaļējais amītis.
* ļoti jauka Līgu eglīte pie Līgas Eglītes
* otrdien jābrauc uz bērēm Gaujienā
* Mūrmuižā par maz sniega, lai normāli jātu. jūt cauri kailsalā sasalušos kunkuļus un zirgam ķeras kājas. tā viņš labā garastāvoklī un priecīgs. mistiskā veidā - apmēram kā ar šķērēm, nogriezis siltajai segai abas siksnas.
* viss ļoti slikti un drūmi un depresīvi darbiņā. beidzot notiek Lielais Darījums un jaunie saimnieki uzreiz kā hiēnas visam virsū. teiksim tā - visai augstprātīgi. tas, kas līdz šim redzēts, nerada sajūtu par baigi gaišo nākotni tur.
* vakar darbiņā bija mega ballīte, jo 4 kolēģiem pēdējā darbdiena un vienam gandrīz pēdējā. biju ar auto un jau pirms tam mentāli sagurusi, tāpēc lielākoties malkoju Celmlauzi, vēroju un baigi ilgi nepaliku. nebūtu jāstūrē, manliekas būtu nenormāli piepisusies - kopumā prasījās. bija sirsnīgi un ļoti emocionāli. ar raudāšanu un histēriskiem smiekliem, daudz stiprā alko, titānika dziesmu un baigo kopības sajūtu. kolektīvs jau mums tur ir bija tiešām, tiešām amazing.

Šodien atkal piedalījos galda tenisa turnīrā un aizdomājos, kā tas ir, ka es trenējos 5 mēnešus, taču aizvien iesācēju turnīrā vinnēju tikai vienu cilvēku.

Kā pedagogs varu teikt, ka jāsalīdzina sevi tikai ar sevi. Jā, progress kopš jūlija ir milzīgs. Es fiziski varu izturēt 2.5 - 3 stundu garus treniņus.
Mana sirds var to izturēt.

Galda tenisa treneris aizvien saka, ka manas rokas švitinās pa gaisu diezgan nekontrolēti. Ka man ir ļoti jāpiedomā, lai, kustinot labo roku, kreisā nekustētos līdzi.
Tā veidojas liekas kustības, kas iztērē lieki enerģiju. Samazinās efektivitāte un precizitāte.

Ar skeitbordu man bija līdzīgi. Es it kā no 14 gadu vecuma braucu ar dēli. Taču mans augstākais sasniegums ir viens, teju visvienkāršākais triks, ko es apmēram
16 gadu vecumā iemācījos. Tālāk mācīties man nebija kur. Nebija arī it kā talanta. Es varu nosaukt simtiem, ja ne tūkstošiem, faktu par skeitborda
vēsturi, slavenākajiem skeiteriem, mūsdienu skeitborda pro kompānijām utt., taču tas viss ir cerebrāli/intelektuāli. Es esmu daudz vairāk skeitborda fans,
nekā skeitbordists.

Lielo tenisu es spēlēju īslaicīgi 10 gadu vecumā, un, man šķiet, man pietrūka izturības toreiz. Taču reāli trūka naudas treniņu apmaksai, tāpēc tas
ātri beidzās.

Brīvā cīņa/karatē/kung-fu/bokss/balets -> Tajos visos es kādu laiku gāju, taču sacensībās vai paraugdemonstrējumos/izrādēs nepiedalījos. Zinu droši, ka ritma izjūta man
ir tuvu nullei, un baletmeistarei ar mani bija grūti.

Rīgas Valda Zālīša sākumskolā bija obligātās balles dejas. Man ļoti nepatika dejot pārī. Vienam jā, pārī nē. Es it kā protu valša kvadrātiņu, taču turēt rokas
otram cilvēkam - tas bija GRŪŪTI! Ar sievu centos dejot, taču viņai arī nepatika. Ar sievu mēs daudz spēlējām badmintonu. Taču nekad neesmu piedalījies sacensībās.

Visjēdzīgāk man ir padevusies un patikusi soļošana. Pat skriet man ir bijis par grūtu. Taču nosoļot diezgan labā tempā 10 km - to es esmu spējis. Atkal - profesionāli
neesmu trenējies. Ja būtu, varbūt arī tur atklātos dispraksijai līdzīgas lietas.

Šodien skatījos interviju ar ļoti slavenu matemātiķi, un viņa teica, ka matemātiķu vidū cilvēku, kam fizioloģiski nepatīk un nepadodas sports, ir daudz. Tas ir normāli
starp matemātiķiem. Taču viņai ir PhD, divas grāmatas - bestselleri un tenūrprofesūra, kamēr man ir 15 gadu pieredze privātstundu vadīšanā un nepabeigts bakalaurs.

Ja gribi būt ļoti tizls vienā jomā, jābūt ļoti veiklam citā. Tā kā man nāksies vien ļoti daudz rēķināt un kvalitatīvi mācīt citiem, lai varētu nopelnīt naudu īrei.

Nokačāju Mulholland Drive.
Tad piegāju pie sava paštaisītā filmu, spēļu un mūzikas disku plaukta, kas glabā katru disku izolēti un horizontālā stāvoklī (nav optimāli ilgtermiņā, bet smuki ir gan) un secināju, ka šī filma man ir DVD formātā - ko tik jaunu neuzzināsi!

Ignorēšu nokačāto, uzlikšu uz galda Trinitron CRT, iesviedīšu DVD iekš 2. pleiša un paņemšu tā pulti rokās. Nē, ne jau džoistiku, bet to SEKSĪGO PULTI! Un caur SCART konektoru baudīšu citādu attēlu ar diezgan jaudīgu daudzkanālu skaņu caur pleiša optisko kabelīti un Yamaha resīveri, kas baro pārīti Dali 109 un pārīti modificētas RRR Dail (jā, lol!) prototipa tumbas kā aizmugures kanālus. Tās iešņauktas nāsī legāli un pirms objekta iznīcināšanas, kopā ar saliekamo sēdekļu rindu no KLAUSĪŠANĀS ISTABAS... Nav ideāli avoti aizmugurei, bet skaņas avots vismaz ir. Ir arī balzams saidkvestā.
Būs garšīgi un mani īstenībā nesatrauc, ka tā aizmirstas lietas. Ja aizmirstas, aizmirstas - ja par to uztraukties, tad tik anksītis nāks klāt. Beigu galā - pirkta pirms gadiem 20 un skatīta nav vismaz padsmit. Sanāk tāds foršs atklājums. Citos vārdos - fizisko mediju kolekcija ir laba lieta. Bez reklāmām, bez abonēšanas maksas un interneta savienojuma. Jo plašāka top, jo vairāk tajā var "atklāt". Protams, kritiski nežēlīga roka nepieciešama, lai turētu kolekciju tvirtu - tiek pirkts labais, sūdam vietas te nav.

Tā pati attieksme pret paša foto - saglabājam spēcīgo, no brāķa - mācamies. Arī skatītājs tā netiek nogurdināts, jo kvalitātes latiņa ir izklaidējoši augstā līmenī. Un pat pēc 2 stundu diapozitīvu seansa cilvēki nereti prasa turpināt, kas mani vienmēr pozitīvi pārsteidz, motivē. Par to - kosmosam pateicība! Jo kakai vieta ir bedrē.

Labas filmas tur man tajā plauktā! Nākamo varētu skatīties Tarkovska Stalker!

Man nepatīk, kad padzīvojušas sievietes raksta memuārus un sauc tās poētiski par "grēksūdzēm" jo nezinu - kaut kad bija precējusies, bet erotiski sapņoja par blakus kafejnīcas barista. Uuuu cik DROSMĪGI. Its not that deep, lady...

Man ir progress netīro trauku jomā. Jau kādu nedēļu vai pat 2 nekrāju izlietnē, bet nomazgāju uzreiz.
Decembrī mazgāju 2x mēnesī un bija traki.
Traki trauki.
Tagad izlietne neož.

no latvju viensētas
Tenis
viss baltā tērpies
kā pats mīļdieviņš
attopas Vimbldonas
tenisa turnīrā
izgājis kortos
ar māla vāzi
ķer pretinieka bumbiņas
dzeltenas

uzcepu olas

Šlāpina šašliks jēlā zivs

Rasa šodien uzvarēja pilsētas Gada jaunā mākslinieka konkursā.

Trešo nedēļu kapāju arc raiders un šodien vitnesoju divu matriarhu izdemolēšanu un ievērojami piedalījos karalienes nolaišanā no kātiem. Pie matriarhiem es par vēlu pieskrēju, neko nedabūju un pie karalienes pieskrienu un arī nekā nav, lai gan viņa bija man burtiski blakus, tricināja būdas jumtu, sāku žēloties, ka iztērēju astoņus vulfpakus un kaudzi ar citām granātām un viens džeks man iedeva karalienes core. Pārējo somu pielasīju no diviem kritušajiem.

Kopš lietoju Himalaju sāli, man nav bijušas iesnas.

Make a rat.

"Pētīt, izgudrot un konstruēt var tikai skaidrā."

Acīmredzot ir vesela strīpa ar cilvēkiem, kuri neko par šo apgalvojumu nezina, un ir izmantojuši psihotropas vielas, lai veiksmīgi paplašinātu apziņu, kas viņiem ir ļāvis tikt pie atklājumiem un sapratnēm.
Iespējams, ka apgalvojuma autoram arī būtu kādi uzrādāmi sasniegumi, ja viņš kaut reizi būtu mēģinājis, ko atklāt "neskaidrā" :D Bet to mēs visdrīzāk nekad neuzzināsim.

"The link between altered states and discovery is not new. The chemist August Kekulé famously attributed his discovery of the benzene ring to a waking dream of a snake biting its own tail. Francis Crick openly discussed the role of altered states in helping him visualize the double helix. More recently, computer pioneer Steve Jobs described psychedelic experiences as among the most meaningful of his life, crediting them with shaping his creative intuition.
One compelling example of insight-driven exploration comes from Bruce Damer, whose work on the origins of life has been informed by non-ordinary states of consciousness. A computer scientist and astrobiologist, Damer argues that psychedelics like ayahuasca helped broaden his thinking and contributed to his development of a groundbreaking model of the origin of life."

Sākt analīzēt, ko vispār nozīmē "skaidrā", kad mēs gandrīz visi lietojam psihoaktīvas vielas ikdienā, pat ij netaisos sākt.

Lidija aizgāja uz
ēstuvi "Lido"
kuņģi mierināt
ne jau libido
ēdīs sautējumu
saldajā saldējumu
viņai vienalga
kādas zvaigznes
klāj debesjumu

gribu braukt uz Peebalg, sēdēt naktī pie ugunskura, kurā deg latv. karma, un klausīties I. Kalniņu.

Lidas bērnības sapnis
baltas daiļslidotāju
slidas
ar zobiņiem priekšā
kas palīdzētu
šķelt
apledojošās sirds
ledu

Pēdējā bridienā pakāsu ФШУ-5 statīva galvas kameras skrūvi, tas vairs nav lietojams...
Detaļa vienkārša, var radoši atrisināt, bet īstenībā man apnika jādelēties apkārt ar to padomju mantu. Nē, nu - nav jau slikts, savu funkciju pilda un tur kameru diezgan stabili, tam ir vissvētā lodveida galva un ar skrūvēšanu fiksējamas teleskopiskās kājas - viss uz papīra pareizi, bet kopumā visādi sīkumi tur sakrājas un lietojamības ziņā - gribētos vairāk - sevišķi elementu salaiduma tolerances (savstarpēji ļurkājas, kas traucē kadrēt) un kāju pozīciju fiksēšanas lietas. Viena funkcija gan tam ir neatsverama - esmu to izmantojis, lai ierāptos pa logiem un pāri žogiem, varu uz tā bez sirds vaimanām uzlikt visu savu svaru, tikt iekšā un fočēt - ФШУ-5 to nejūt vienkārši. Jādomā, ka tas nejustu arī, ja to izmantotu par sitamo instrumentu. Kravnesība gan ķipa reportēta tikai 5kg, kamēr līdzīgas konstrukcijas un svara modernie sola 10kg.

Ok, statīva man vairs nav, tātad. Neģeld, jo manai fočenei vajag statīvu.
Nodomāju, ka atkārtoti jāpēta, vai nav kas jauns un sakarīgs tirgū uzbūries kopš manas pēdējās čekošanas pirms nez cik ziemām un vasarām. Pačekoju pirms kādas nedēļas un yas - ir! Šodien pienāca ziņa, ka jādodas pakaļ uz bodi, kur mani gaida jēdzīgs statīvs par relatīvu sviestmaizi: nepilni 100E un tam ir visas funkcijas, kuras šobrīd šķiet nepieciešamas. Tikmēr jēbajā kāds prasa to pašu summu par pieminēto padomju pakāpienu - slimi.

Tad nu, šajā nogalē izvedīšu pastaigā savu jauno K&F Concept T254A7+BH-28L:
- kameru var dabūt stulbā 2,3m augstumā. ФШУ-5 aprobežojās ar nepilniem 1,7m;
- centrālo kolonnu var fiksēt visādos radošos leņķos - kā reiz atvieglos un tādējādi stimulēs makro un tuvplānu jaunradi;
- vienu no kājām var izņemt un sadabāt no tās monopodu vieglākām pastaigām;
- ātrāki kāju fiksatori. Esot ilgtermiņā jāpievelkt un tāpēc esot sliktāk, bet nu - man netraucē pēc X gadiem pievilkt skrūvītes...

pirms 20 gadiem šajā dienā rakstīju:

Janvāris 16., 2006

21:40
cilvēkiem reizēm ir svarīgi ka viņus atceras cilvēki tālumā/ cilvēkiem reizēm ir svarīgi ka viņus atceras cilvēki tālumā/ cilvēkiem reizēm ir svarīgi ka viņus atceras cilvēki tālumā/ cilvēkiem reizēm ir svarīgi ka viņus atceras cilvēki tālumā
cilvēkiem reizēm/ ir svarīgi/ ka viņus atceras /cilvēki tālumā
cilvēki tālumā
cilvēki tālumā
cilvēki tālumā
cilvēki tālumā
reizēm ir svarīgi reizēm ir svarīgi reizēm ir svarīgi reizēm ir svarīgi

Joy Division - Atmosphere

Mirgojošs Teams uzdzen stresu

ziemošanai laukos nebūtu ne vainas, ja budkā, ar avīzi, sēdētu kāds neitrāls kurinātājs un nemitīgi uzturērētu uguni dzīvu. Tā,es teiktu, ka visu cauru dienu pārvietojos starp dzestriem šķūņiem, centrālo katlu un istabas jotulu, apddzisis ir vai nu viens vai otrs un man nemitīgi ir sodrēji pa seju, nerunājot par rokām.
Dāma visa kratās, lai cik man tas arī neliktos perversi, laikam jāpasūta viņai kāda adīta kleitiņa. Spalvas viņai tikpat cik man. Godīgi sakot, man gribētos kādus desmit grādus siltāku, ja nu galīgi nevar maija mēnesi sarunāt. Pa logu gan smuks kā pastkartē. grebju dēļu atgriezumos puķītes un krāsoju stikla krāsām, kas izrādījās gavno priekš stikla, bet šitādiem, joku projektiem der ideāli. Bikškostīmu! Vot, ko Dāmai vajag! Un sakrālās naktsbikses kā māsai Ausmai.

vakar izveicaam egliites depushķoshanu und visupiemirstaa coca-kolonizaacija