Viss ir redzams

Baigi seksīgie RCA vadiņi sanāca, pašam liels prieks par monumentālo paskatu, strāvas raksturlielumiem un paveiktā darba kvalitāti. Par izcilu vadu nav dārgi jāmaksā. Sevišķi šodien, kad visu neskaidro var precizēt ar botiem.

Recepte:
- Klotz AC104SW kabelis ar zemu kapacitāti un lielisku konstrukciju - 6mm diametrs un taisu tikai 50cm garumā! 2€/m, Best Music.
- Amphenol ACPL sērijas RCA štekeri - smagi un ar izcilu kontaktu, pateicoties to atpserīgajai konstrukcijai un materiāliem. 3.35€, Argus.
- Elematic EL12276090 9-3mm termocaurule ar līmi - cieši satver vadu tā turētājā un salīmē abus kopā. Izturības garants! 5.24€, Būvniec. ABC.
- Black Metal fonā, lodēšanas dūmi istabā. Murrā 2 kaķi. Nenovērtējami!

Rezultāts:
Īss darba kvalitātes video un īss termogumijas gredzena demo.
Izraudzītais 50cm vada garums nav nejaušs - max īsi, lai mazinātu kapacitāti, kā rezultātā augšas necietīs nu nekādi - pat plates celiņa iekšmalā.


Tagad atliek sagaidīt jauno kārtridžu no augstāka plaukta un iegādāties smalkāku preampu tā komplimentēšanai - atskaņotājā iebūvētais tagad būs limitējošais faktors, neģeld. Mūzika tad no "2D" paliks par "3D" un varēšu plates ne tikai ļoti zolīdi ieripināt FLAC formātā, bet arī baudīt kā no jauna, smaidīt vairāk! Hobijs indeed.

Manas dzīves galvenā funkcija ir informācijas demistificēšana. Es sāku ar basģitāru un vēlāk ģitāru, tad efektiem, pastiprinātājiem un skaļruņiem. Un turpinu ar visu pārējo.

Jūs neticēsiet, ja pastāstīšu, ka vistalantīgākie un pieprasītākie mūziķi bieži nemaz nesaprot, ko dara. Kāpēc tas notiek tā, kā tas notiek. Sekas tam ir falši priekštati par realitāti. "Viena ģitaŗa ir mistiskāka par otru ģitāru, jo to izmantoja cilvēks X mūzikā Y". Jūs neticēsiet, cik daudzi talantīgi praktiķi joprojām domā tamlīdzīgās bērnudārza saprāta līmeņa kategorijās! Es vienlaikus smejos par viņu bērnu prātiem, tācu reizē es jūtu sholistisku pienākumu paskaidrot visiem tiem, kuri vēlas ieklausīties un saprast.

Atsaucoties uz manu ar claude.ai veikto gnostiskās filozofijas reduksu (jeb kā atgriezt/atgriezties "Pleromā"), ko, lasot caur "uz mirkli visu aizspriedumu atmešanas prizmu", lasītājs varēja iepazīties ar konkrētām instrukcijām, kā atgriezt kontroli savās rokās savu īpašo attiecību ar Dievu Tēvu ziņā. Attiecībām, kurām būtu jāpastāv ārpus institucionālās uzraudzības un kontroles. Attiecībām, kā ilgtermiņa rezultātā tava dvēsele nevis turpinātu pārdzimt un ģenerēt ciešanas (kas ir Arhontu "nektārs"), bet gan pamestu šo trulo reinkarinācijas ciklu, šo Cietuma Planētu.

Kā konstatējām iepriekš, materiālā pasaule un cilvēku fiziskie ķermeņi tiek uzskatīti par Pleromas dievišķās gaismas daļiņu (dzirksteļu jeb dvēseļu) "sagūstīšanas" vietu, kas ir zemākas frekvences dievību (Arhontu), kuri uzdodas par augstākām dievībām, roku darbs. Cilvēka dzīves darbs, viņa garīgais mērķis, ir atbrīvoties no materiālās pasaules važām, izmantojot šīs institūciju šaustītās, slēptās un postītās gnostiskās zināšanas un atgriezties savās patiesajās mājās - Pleromā. Arhontu dzīvība nektārs ir koncentrāts, kas rodas no mūsu dvēseles sagūstīšanas vietas (Pasaule) ģenerēto ciešanu kopuma. Jo vairāk ciešanas ir pasaulē, jo potentāks ir nektārs, kas baro Arhontus.

Gnostiķuprāt, kanonisko kristietības reliģiju tekstu slēpšana/pārrakstīšana, mainot jēgu, ir Arhontu ("zemākās frekvences" dievību, kas uzdodas par īsteno Dievu Tēvu) ietekmes rezultāts, darbojoties caur viņu kontrolē pakļautajiem cilvēkiem, ar mērķi slēpt patiesību, tādējādi uzturot šo cilvēces dvēseles reinkarinācijas cietumu. Kāpēc slēpt patiesību? Lai nolaupītu to enerģijas kūli, ko katrs indivīds "translē kolektīvajā ēterā", sekojot savas reliģijas rituāliem. Lai cilvēki pēc nāves nonāktu atpakaļ šajā trulajā dzīvības un nāves ciklā, un nekad to nepamestu. Jo vairāk cilvēku atrodas šajā mūžīgo ciešanu ciklā, jo lielāku "vērtību" tas ģenerē Arhontiem.

Teiksim, teoloģiskais koncepts "Lucifers". Cilvēkiem ir uzreiz konkrēta, falša asociācija. Kaut kāds tur kritušais enģelis vai kas tur. Nē, vārds "Lucifers" ir aprakstošs, nevis konkrētu vēsturiskas vai simboloģiskas būtnes identitāti nosakošs vārds. Ko es domāju ar "aprakstošs vārds"? Teiksim, cilvēks, kurš nēsā brilles, tiek nosaukts par "četraci" - tas ir aprakstošs vārds. Tāpat ir ar Luciferu (par to detalizētāka informācija pieejama tālāk).

Ir 2 veidi, kā var analizēt šos aspektus: no vēsturiskā skatu punkta un no Gnostiskās kosmoloģijas skatu punkta. Šajā rakstā fokuss ir vērsts uz pirmo.

Vēsturiski fakti runā paši par sevi. Laika gaitā reliģiskajos tekstos un liturģijā tika ieviests tādu metožu kopums un slēpti/dzēsti/pārrakstīti tādi sakrālie teksti, lai palielinātu laicīgās un garīgās varas institucionālo kontroli pār cilvēku prātu un miesu:

• Pirmais Nīkajas koncils (325 m.ē.) - Konstantīna I sasauktais Romas impērijas koncils konsolidēja impērijas baznīcas varu, ietekmējot kanonu, taču kopumā kanona veidošana bija ilgstošs, daudzpakāpju process, kas turpinājās gadsimtiem ilgi. Šī piemēra kontekstā runa mazāk ir par liturģijas un individuālās reliģiskās prakses ietekmēšanu, bet vairāk par milzu impērijas varas saglabāšanu, ieviešot vienotu izpratni par reliģijas niansēm, tādējādi degradējot informāciju, kas ļautu cilvēkiem piekļūt tai Dievišķajai dzirkstij sevī. Tolaik ļoti populārs kristietības novirziens bija ariānisms, kas mācīja, ka Jēzus Kristus ir Dieva radīta būtne, nevis līdzvērtīgs un līdzmūžīgs Dievam Tēvam, tādējādi noraidot Svētās Trīsvienības dogmu. Pēc pirmā Nīkajas koncila, ariānisms tika pasludināts par ķecerību, un ariāņi tika izmēzti no realitātes, tādējādi konsolidējot vienotas izpratnes reliģisko varu (kur Jēzus ir līdzvērtīgs un līdzmūžīgs Dievam Tēvam, nevis viņa radīta būtne).

• Nag Hammadi teksti (viens no gnostiskās kristietības pirmavotiem) tika aprakti ~350 m.ē. Daži zinātnieki ir spekulējuši, ka informācija tika aprakta saistībā ar Aleksandrijas bīskapa Atanāsija 367. gadā pasludināto oficiālo Bībeles kanonu Ēģiptes baznīcai, kurā uzskaitīti tieši tie 27 Jaunās Derības teksti, ko mēs pazīstam šodien. Vēstulē viņš tieši pavēlēja iznīcināt vai nodot visus tekstus, kas šajā sarakstā nav iekļauti. Reliģijas un vēstures pētnieki uzskata, ka kāds, visticamāk tuvējā Pahomija klostera mūks, reaģēja uz šo pavēli, aprakdams šos svētos tekstus keramikas traukā klints pakājē, lai tos glābtu no iznīcināšanas. Tomēr šī saikne starp Atanāsija vēstuli un apbedīšanu ir ar spekulatīvu raksturu - tiešu pierādījumu nav. Neatkarīgi no apbedīšanas iemesla - fakts, ka šie teksti tika sistemātiski vajāti un ka kāds riskēja, lai tos saglabātu, pats par sevi ir spēcīgs arguments, ka tajos bija kaut kas, ko vara uzskatīja par bīstamu.

• Sv. Hieronīma Vulgāta jeb kristietības reliģisko tekstu standartizētais tulkojums latīņu valodā, kas pielāgots tā brīža modernajai latīņu valodai (kas gadsimtu gaitā arī mainījās kā jau jebkura valoda). Šajā tulkojumā var iepazīties ar faktu, ka "Lucifers" sākotnēji nebija īpašvārds - tas bija nicinošs apzīmējums, līdzīgs iesaukai. Vārds parādās tikai Jesajas 14:12, kur pravietis izsmej Babilonas ķēniņu Nebukadnēcaru II, salīdzinot viņu ar Babilonas mitoloģijas dievību. Oriģinālā ebreju tekstā rakstīts "heylel ben shachar" - "spožais, rīta ausmas dēls", kas ir atsauce uz Venēras planētu (pēdējā redzamā planēta pirms saullēkta).

• Svētie teksti "Pistis Sophia", "Tomasa evaņģēlijs", "Jāņa apokrifs" - visi sistemātiski izslēgti no Bībeles kanona, jo tie runāja par to, ka pestīšana ir iekšēja un tieša - bez starpnieka, bez institūcijas, bez rituāla. Tā bija sistēma, kas māca cilvēkiem, ka viņi var atrast dievišķo sevī. Līdz ar to šādi cilvēki nevar tikt pakļauti institucionālai kontrolei. Tā ir tā pati Arhontu loģika - ne obligāti kā sazvērestība, bet kā sistēmisks reliģijas pašsaglabāšanās un cilvēces kontroles mehānisms.
• 
  

Turpinājums sekos, kad es gribēšu, lai tas seko.

Ilgas pēc aizgājušām pasaulēm. Dokumentālā īsflma "Ritms un kustība mākslā" (1969). 

Staigāju pa Grīziņkalna rajonu, dodoties uz mūzikas un celtniecības veikaliem - taisu pēc iespējas zemākas kapacitātes RCA kabeļus, lai posmā no plašu atskaņotāja līdz priekšpastiprinātājam nerodas augšējo frekvenču kropļojums.
Esmu brīvs no "audiofīlu" maģiskajiem "zelta vadiem" pa n-tajiem simtiem EUR, jo visu tāpat diktē fizika un šajā gadījumā - ekranējums + vadītāju savstarpējā distance/tās panākšanas materiāls + kabeļa kopīgais garums. Jo distance starp vadītājiem lielāka, jo īsāks vads, jo zemāks kondensatora efekts, jo mazāk tas iznīcina augšējās frekvences. Rezultātā - jābūt vēl tīrākai skaņai. Gaisīgākai un niansētākai tieši augšās - vokāla samtainums, bungu šķīvīšu daiļskanība, šņāceņu tīrība, plates iekšējās celiņa daļas atskaņošanas precizitāte u.tml.

Eju uz bodēm un skatos:
- reku kādreiz bijusi gājēju pāreja Vārnu ielā. Tagad nav. Cilvēkam pēc CSN būtu jādodas kvartālu tālāk meklēt drošu pāreju. Forši!
- reku bijušas pat 4 pārejas Laboratorijas ielā - tagad nav. Te jau izskatās pēc apzinātas drošības pasliktināšanas.
- Upīša un Elizabetes krustā likvidēta pāreja. Tas jau nepārprotami iezīmē valdošās kastas pohujismu pret pilsoni, CS drošību.

Šajos piemēros ir saglabājušās tikai ietvju slīpās daļas, bet zebras vairs nav, nav arī ceļazīmes, kas brīdinātu par pārejām. Nekā nav, tik vēsturiska liecība par to, kur kādreiz varēja droši tikt pāri ielai.
Un komiskākais - Upīša/Elizabetes krustā ir saglabāta slīpā daļa ar reljefu aklajiem. Ķipa - droši ej, te paredzēts! Kolosāli!

- Lidl Lāčplēša ielā - vispār cilvēkam nav pieejams - veikals atklāts, bet gājējam ir jāiet pa braucamo daļu. Super!
- Progresīvie tagad reklamē krievu pidarasu ar nonarkota paskata ģīmi, aizšmiglotu skatienu. Progresīvā līknē aizšāvuši najuj, lopi bļa.

Šis viss liecina par domāšanu, ieņemto kursu uz izteiktu autocentrismu un kapitālu otstoju. Vērtēts tiek darbs, nevis darba solījums. Paveiktais darbs ir pelnījis smagu pērienu ar zobu retināšanas un locekļu salaušanas elementiem.

Sekas?
Pilsētas pārvēršana par bīstamu, smirdošu garāžu, ko nevienā brīdī negrasos atbalstīt. Man vienkārši pazūd, par ko vēlēt - nav nekā atbalstāma, pierādītus zagļus tāpēc nevēlēšu. Tāpēc šogad būs no šī politiskā cirka jāizstājas - šis nebūs tas gadījums, kad pareizāka izvēle ir atbalstīt mazāko ļaunumu. Kad izvēles dabā nav, tad nav. Maskarādes man nepiedur.


P.S.
Elektronikas veikals Pērnavas ielā. Ieeju un prasu:
- Jums ir termosarūkošā caurule ar līmi iekšā?
- Eto što takoe?
- Nuu, termogumija ar līmi iekšā. Ir?
- Eto što takoe vopše?
- "Skaidrs", dziļi ieskatoties tā slāviskā pidarasa acīs, nosaku. Uzgriežu muguru un eju uz normālu veikalu - lai tas krievs izpisās gaisā.

Eto što takoe? Eto prosrannij kļient, suka ti bezmozgovaja!

Apdeitoju Discogs Android aplikāciju. Masīva kļūda.
Jaunais dizains ir mēsls gan estētikas, gan informācijas blīvuma, gan funkcionalitātes ziņā - apcirptas. Vecās versijas arī nestrādā - izmet kolekcijas sinhronizācijas kļūdu un viss nokaras. Vakar strādāja no iekešotā - šodien, kad jābūvē kešatmiņa no jauna - kļūda un mirsti kaut nost.

Uninstall.

Nezinu, kas man iekoda un kāpēc apdeitoju... Automātiska atjaunināšana man izslēgta, pats ielīdu un apdeitoju. Atkal melns uz balta: apdeiti ir vēzis, nekad vairs, kamēr pati apene nepārstāj strādāt. Izpisteņu bars

No 4.7 zvaiznēm PlayStore uz šodienas 2.1, jo kādam izteikti intelektuālam vadītāju kastas pidarasam kaut kas bija jāmaina/jādrātē tīri idejas dēļ, kā rezultātā kārējais amīšu izstrādājums forsē sūdu lietotāju rīklēs un dzied himnas, cik viss ir labi. Tikmēr cilvēki - tie, kas šo datubāzi būvējuši - ir bez balstiesībām un atliek tikai viens - naidiņš. Naidiņš par to, ka lielisks, cilvēku veidots resurss tiek iznīcināts idejas vārdā.

Fakinie jeņķu fagoti. Prasās pēc benzīna un sērkociņiem serveru telpā vai pat Baltajā namā, lai nones visu to "kultūru" nahuj.
Jo kapitālisms - atbilst cilvēka dabai un tur viss kārtībā, strādājoša sistēma. Ekspluatējošs kapitālisms - tam būtu jābūt aizliegtam un ar masīviem sodiem, kas uzreiz izputinātu tieši lēmuma pieņēmējus. Un tieši šādu kapitālisma galu eksportē fakinie jeņķi. Sist un klapēt!

Es turpmāk vis kaut ko saukšu par kuratoriālajām praksēm.

Šodien ieraudzīju pīpenes un izdomāju, ka, tās man patīk daudzmaz pietiekoši, lai no šodienas varētu pat būt manas mīļākās puķes.

Lai viedās brilles kļūtu par tikpat pašsaprotamu ikdienu kā viedtālruņi (kad cilvēki pat neiet ārā no mājas bez tām un visi skatās ekrānos), paies aptuveni 7 līdz 10 gadi (ap 2033.–2036. gadu).( ... tālāk ... )

Šis taimlains ir sapists - tur šaubu nav. Un nereti iedomājos - vai man nebūtu daudz patīkamāk dzīvot pasaulē pirms kreistietības, jo tieši tā bija instruments, ar kuras aizbildinājumiem stulbi cilvēki ņēma zobenu un gāja tālus ceļus, lai iznīcinātu citādo. Un tas diemžēl ir perfekti izdevies.

Kad runājam par kultūrām, tad runājam par to mazumiņu, kas saglabājies no pagātnes. Kad runājam par tradīcijām - tad visbiežāk par mirušām. Ja runājam par identitāti, tad skat, kā vietējais letiņš bāž galvu gan tuksneša žurku, gan jeņķu dirsās un sauc to par progresu, par savu identitāti - osta sūdu smārdu un savas būtības lepni nezina - saknes nopuvušas, nāsīs sveša pļutka, asinis.

Brīžiem šo sev jautāju un neesmu līdz galam izpīpējis - labāk ir kā šodien, vai tā, kā bija vakar?
Atbilde droši vien kā vienmēr - sarežģīti. Viss ir sarežģīti. Jo industriālajai revolūcijai ir savs labums, zinātnes sasniegumiem - arī, protams. Un savs labums ir tautu tradīcijām, kurās ieaustas lietas tūkstošiem gadu senas, kas rādās svaigas zinātnei, kad pieķeras to pētniecībai. Taču - vai bez kultūru un citādā iznīcināšanas šos pašus labumus nevarētu baudīt šodien?

Reku izcils pavārs skaisti gatavo meksikāņu ēdienus. Tās virtuves avots - mezoamerikas kultūras, kuras kreistietība iznīcināja. Tā piesta ir ar tik seniem vaibiem, ka man to brutāli gribas sev! Mūsu tirgū pieejamas tikai tādas, kas izskatās pēc laboratoriju piederumiem, nevis virtuves trauka :)


Konservatīvie lohi - tie ņem zobenus rokās un iet slaktēt kaimiņus, aizbildinoties ar māņiem - iebiedētas žurkas un nekas vairāk.
Kas vēl jauns pasaulē?

šodien, braucot no darba, redzēju pa ielu ejam vīrieti ar milzīgu gaiši rozā balonu pušķi, kurus viņš vilka pret vēju

Izmantoju Bites darbinieku priekšrocības un iegādājos Google Pixel 10a par īpaši izdevīgu cenu.

Zasas. Visi suņi ir bobiji.

Man nav bail no droniem, jo manā pusē ir tas pats dievs, kas aizsargāja Daniēlu no lauvām.

Vakar gadījās no pasākuma skatītāja kļūt par tā dalīnbieku, pieejot pie mikrofona senatni godinošā pasākumā un saimprovizējot šamanistisku priekšnesumu ar turpat iepazītajiem Skaņu meža zvēriem.
60-65Hz zemas rīkles dziedāšanas vibrācijas Kargyraa stilā, 5 un pat 6m gari skaņas viļņi - paša radīti, cilvēku novērtēti. Smaids.


Plaušas vibrē un sevišķi jūtama bronhu zonas rezonanse - tur, kur traheja sadalās bronhos, kur aizraušanās ar kaņepes un kaņepes + tabakas smēķēšanu atstājusi nesliktu izdedžu uzslāņojumu. Jau kādu mēnesi esmu atmetis šo aizrausanos ikdienā - tā ir lieka sevis iznīcināšana, kaņepes spēka pazaudēšana. Atslēga ir retumā, cieņā pret lietiņu. Set and Setting.

Dodoties pie miega, iedzēru vēl zāļu tēju ar čiekuru pumpuriem un vēl visādām plaušām draudzīgām puķītēm. Pamodos ar masīvu kamolu kaklā un atkrēpoju apstulbinošu daudzumu darvas krēpu - akustiskās terapijas atbrīvotas nejaukumu daļiņas, kurām nu ir laiks pamest manu ķermeni. Kur bija dīzeļu sastrēgums, tagad top tīra meža taka.

Ko saka zinātne?
To pašu un medicīnā tiek pielietota šī lietiņa, strādājot pat ar zemākām frekvencēm: https://en.wikipedia.org/wiki/Vibroacoustic_therapy
Interesanti, ka es - vēsturiski bronhiālais astmātiķis - trāpu tieši bronhu rezonansē, attīrot tos ar savu māksliņu, paaugstinot slāpekļa oksīda koncentrāciju - kas esot labs bronhu paplašinātājs. Un, retrospektīvi - kad sāku aizrauties ar dziļas balss lietām, ekstrēmo metālu un Growl - astmas simptomi ir krietni mazinājušies. Sakritība vai kā - nav zināms, taču viss tik eleganti nostājas savās vietās, ka prieks par sevi :)


Vakardiena vispār bija visai ekstraordināra, vēlāk stāstīšu par bradājumiem/apsargiem :)



P.S.
Vai tik nebūs jāaiziet pirmo reizi uz Skaņu meža festivālu? Beigu galā - tur bleķis un cita nepieradināta mūzika būs! Krallice, Infinity Knives & Brian Ennals, Ship Sket - diezgan šobrīd uzrunā: https://www.skanumezs.lv/lv/festivals2026/

"jā, reizēm kāds vārds aizmirstas
it īpaši, kad nākas runāt publikas priekšā
kad tu stosties un bezpalīdzīgi
lūkojies kādā pazīstamā sejā
cerot, ka pamukušo vārdu
kāds pateiks priekšā
pēcāk mulsi nosaki
nē, nevaru atcerēties
un maini sarunas tematu

bet parasti jau vārdu netrūkst
trūkst, ko teikt
trūkst kā tāda
ko patiešām būtu vērts pateikt
nemaz jau nerunājot par to
ko nedrīkstētu noklusēt
ļoti maz dzīvē tādu lietu
kuras nedrīkstētu noklusēt"

Ilmārs Šlāpins

Šī ir mana publiskā pateicība kochka par manis apgādāšanu ar mūzikai un inspirācijai nepieciešamo literatūru. Paldies, ka esi!

Atlajst to, kas nolēma, ka Tori Amos jāspēlē Arēnā Rīga.

P.S. We have been having great time here in Balkans (c) Tori Amos, Rīga, 28. maijs

Savukārt Kalnciema kvartāla lieliskākais sezonas koncerts, šķiet, bija šodien. Lūsēns ar Muktupāvelu un Čaku, visi nosaluši un pēc starpbrīža 2/3 skatītāju aizgāja mājās sasilt un skatīties hokeju, bet mūzika bija tāda, ka es domāju, kur to tagad atrast internetā, lai klausītos vēl...

Bilžu cīņa

Dailes teātris mani lielākoties garlaiko vai nogurdina, bet gribētos paslavēt "Anarhista nejaušo nāvi". It īpaši, lasot atsauksmēs, ka daži tur neko nav sapratuši un aizgājuši pēc pirmā cēliena (lai balansētu ar pretēju viedokli). Bet nu, neies jau tāpēc reģistrēties.

Izrādē patiešām ir vizuālā dramaturģija, nevis vienkārši scenogrāfija. Telpa spēlē pati savu spilgtu lomu, un pirmo reizi sagribējās turpmāk palaikam izvēlēties izrādes nevis pēc aktieriem vai režisora, bet scenogrāfa, tik aizraujoša ir šī saspēle ar dzīvajiem izrādes dalībniekiem. Dinamika uz skatuves notur skatītāju zāles uzmanību visu izrādes laiku, bez atslābuma (kas arī nav Dailei tipiski). Mana līdznācēja par Veličko sajūsmā stenēja ik pa brīdim.

aizsvilies Vilis
visā vīlies
pasaule ļauna
kā vārnas acs
vērojot ezi
nevainīgu
putnēni ligzdā
jābaro
pasaule ļauna
ne Vilis

( Viriditas )

Šodien priekšpēdējā nodarbība, gatavojot skolnieci uz ģimnāziju iestājpārbaudījumu 9.klasē, otrdien.

Viņa nāca tikai vienreiz nedēļā no februāra līdz aprīlim. Maijā nāk 2x nedēļā.

Izmēģinājuma darbā dabūja 57%. CE, ko otrdien rakstīja, novērtē sevi ar ap 82%.

Šodien risinājām no zaļās grāmatiņas B daļas uzdevumus, un apmēram 80 minūtē (iestājpārbaudījums ir 150 minūtes garš)
viņa saka, ka galva vairs nestrādā.

Bēdīgi, ka atklājam to tikai tagad, 5 dienas pirms. Ja viņa būtu nākusi biežāk, mēs to būtu atklājuši
agrāk. Tad es viņai iemācītu dziļo elpošanu, un, kā atslābināties piecu minūšu laikā. Kā kaut mazliet atpūsties.

150 minūtes bez pauzes ir garš laiks, ņemot vērā, ka skolā viena stunda ir 40 min, no kurām reti kad ir jārisina visas 40 min.

Tāpēc vieglāk ir skolēniem, kas katru gadu piedalās matemātikas olimpiādēs un konkursos, kur arī risināšanas laiks ir vairāk nekā 40 minūšu.

Viņi vairāk ir pieraduši pie garas risināšanas. Viņi nogurst lēnāk.

***

Es uzskatu, ka tieši tāpēc šim iestājpārbaudījumam ir jāgatavojas no septembra vai janvāra. Ir jāiet uz sagatavošanas kursiem, ko organizē RV1Ģ.
Vēl ir jāiet uz konsultācijām skolā.

Uztrenēt noturību var pamazām to audzējot mēnešu vai gadu laikā.

No prog-ambiences iesaku šo "zudušo dimantu" - franču komponista Ariel Kalma "Le Temps Des Moissons" (1975) albumu ABSOLŪTĀKĀ ORGANIKA. Nevienas liekas kustības.

Pazīme par to, ka sparingos man kaut kas sanāk labāk, ir tāda, ka augšstilbs man sāp nevis sānā, bet priekšā. Ironiski, ka sāpju neesamība varētu nebūt simptoms, ka es būšu iemācījies bloķēt spērienus, bet gan to, ka es esmu pārstājis staigāt uz treniņiem vispār. Pain is life!

Dievinu mazgāt traukus

Skater boy rocking up MTV.

Unwwwwwwwwwwwwwwwavering faith.

Latvijas atbilde.