Viss ir redzams

- uztaisīju atkal ful medames. No bundžu pupām. Nemāku pupu jokus - jūtos kā autists.
- kad kaujas psihopāti, uzvarētājs ir psihopāts
- Linda aizvakar aizlidoja uz Dubaju.

Skaidrītei un Skaidrai
dzejoļus neraksta
neraksta dziesmas
uz sienas neraksta
vēstules neraksta
neko viņām neraksta
nav jau ko rakstīt
skaidrs tāpat

ja Justs varētu
mainītu pasauli
nebūtu graustu
un gaužu dzīvju
viens otru mīlētu
viss iepriecinātu
nebūtu priekšlaicīgu
dzemdību un nāvju

Zimna wojna (2018)

pretīgā, pretīgā, pretīgā krievija

šodien boulderinga zālē esmu uzrāpusies augšā, jaunākais skrien pāri visiem matračiem un līksmi kliedz - man ir jauns muskulis, man ir jauns muskulis!

visi klātesošie uzplauka.

Ar Kārli "Labo Dāmu" Biķernieku iepazinos pirms kādiem 19 gadiem. Vispirms sviesta cibā, Latvijas vadošajā blogu portālā, kur Kārlis sāka rakstīt trīs gadus vēlāk pēc manas reģistrācijas - 2007. gadā. Drīz vien iepazināmies klātienē pie Sandras M. viņas Rīgas komunalkā. Sākotnēji man Kārlis nepatika, bet tā bija mana nevis viņa problēma - viņš brīvi komunicēja ar meitenēm, kuras man patika (Irma, Sandra) tāpēc 1.mirklī es viņu uztvēru kā konkurentu un vēlēju viņam sliktu.

Taču ātri vien Kārlis mani savaldzināja ar savu sirsnīgo dabu. Viņam ļoti patika mūsu (Židrūns, Mazie Smirdīgie Kociņi) mūzika, tāpēc viņš arvien biežāk pavīdēja manā draugu lokā, kur es, iepazīstot viņu tuvāk, arī nostiprināju savu cieņu pret viņu kā cilvēku. Atceros, ka viņš bija sajūsmā, kad padalījos ar Židrūna 1.albuma failiem, kurus viņš ļoti vēlējās remiksēt.

Kārli tuvāk iepazinu, kad viņš sāka dzīvot pie manis un manas tā brīža draudzenes Ritas mūsu Lāčplēša ielas 3 istabniekā. Kad atradāmies ilgāku laiku prom, viņš ar prieku pieskatīja mūsu mīļo kaķenīti Elīnu. Ap to brīdi Kārlis manā dzīvē bija nostiprinājies kā spēcīgs un ļoti izteiksmīgs tēls, kuru katru reizi biju priecīgs satikt. Kārlis bija ļoti sirsnīgas un maigas dabas cilvēks. Jebkur, kur viņš atradās, Kārlis izstaroja siltumu un cilvēkmīlestību, tāpēc viņš ļoti viegli spēja nošarmēt citus.

Es vienmēr Kārli jutu to fonā esošo sāpi, to trauksmi, ko viņš ar vieglu sirdi nolika malā, lai baudītu dzīvi. Viens cilvēks ir paredzēts, lai atrisinātu savu pamatproblēmu. Cits ir paredzēts, lai izvairītos no risinājuma, taču, darot to, viņam netīšām var sanākt uzcelt jaunu pasauli, pasauli, kas ir daudz labāka par to, pasauli, kas ir iejūtīgāka, sirsnīgāka un atklātāka.

Katram savs ceļš.

Materialists (2025)

American Human Certified war - no animals were harmed

Iemesls, kāpēc es nerakstu personiskus un "ievainojamus" rakstus cibā, ir tāds, ka šo 20 gadu laikā cibiņi ir vienmēr bijuši manā privātajā dzīvē un vēl joprojām ir. Ja es gribu, lai kāds zina, ko es jūtu un patiesībā domāju par kaut kādu privātu notikumu, es to pateikšu privāti. Cibas drāmas ir TIK personiskas, ka tas nekad nav tā vērts, ja vien uztaisīt visu drāmu drāmu nav pašmērķis.

RIP malvine_truse. Tiksimies aiz priekškara.

Mana vīzija par to, kur mēs tādi esam radušies, ir nostabilizējusies jau krietni sen. Un tomēr zinātne joprojām spēj piegādāt faktus, kas vēl vairāk nostiprina sajūtu par to, cik trausli mēs esam visuma priekšā. Te daži satelīti, kas ir bijuši palaisti savā ceļojumā septiņdesmitajos, ir ievākuši datus par to, kas notiek ārpus saules radiācijas ietekmes lauka. Kam interesanti, var iegūglēt "heliopause", bet mani visvairāk uzrunāja fakts, ka saules radiācija strādā kā tāds milzu lietussargs pret mūsu pašu dzimtās galaktikas radiāciju. Saule mūs pasargā no galaktikas, atmosfēra no saules, bet jau lokāla mēroga viesuļvētra spēj iedragāt mūsu civilizētības pamatus. Bet arī neejot tik tālu kā viesuļvētras nopostīti ASV štati, cilvēki mēdz vienkārši pazust jūrā, tuksnesī, vai pat reizēm priežu mežā sēņojot.

Faktu, ka mēs te vispār esam dzīvi, es sauktu par lielu veiksmi un apstākļu sakritību, bet es arī varu saprast vēlmi to uztvert kā kaut kādu dievisķo gribu. Ar dažām atrunām gan. Mums principā nav izredzes izprast šo dievišķo gribu, līdzīgi kā skudrām skudru pūznī nav izredzes saprast to, ka tās atrodas meža takas malā, un šī taka atrodas cilvēku iekārtotā dabas parkā. Saukt jebko par dieva gribu ir tāds psiholoģisks triks ierobežotas valodas apstākļos. Attiecīgi viss ko mēs varam darīt, ir būt skudras vislabākajā skudru izpratnē. Jeb cilvēki mūsu gadījumā.

šo ierakstu rastīju gadā kad tranzīta plutons veidoja kvadrātu ar manu natālo plutonu
šobrīd mans natālais plutons ir kvadrātā ar tranzīta jupiteru un es atceros šo:
http://klab.lv/users/usne/2015/04/15/

plutons - vara, nāve, dzimšana, liela mēroga transformācija, dzīvības un nāves robeža, atdzimšana. Fēniks
jupiters - visa paplašināšanas un pavairošnas meistars. visa tā, kas ir. Ceļojumi, piedzīvojumi, ārzemes. Filozofija, ticība, vērtības. Jokers

kvadrāts - vieta izaugsmei caur grūtībām, izaicinājumiem, kas rodas no nezināšanas, apziņas šaurības kādā tēmā.

KC

Holy hail the villager

Līvijas kariete
pārvērtās ķirbī
nepaspēja iekāpt
paliks pa nakti pie prinča
kamēr nav paspējis piekrāpt

nogranda pērkons
kad Andra
tika vaļā no Andra
viņš vairs nebojā kadru
neizjauc mākslas darbu
klusā daba ir klusa
portrets tagad var kliegt

Līva radība vieda
zina kosmosa lietas
nav nekā kas viņai riebjas
bauda visu un brīnās
ka govis ir arī
ne brūnas

Baigi labi, ka sagadijies tā, ka man ir divas PlayStation 2 Slim konsoles.

Vienu pirku ~2006. gadā par savu atvaļinājuma naudu, bet otru - daaaudz vēlāk, jo savajadzējās papildus pultis...
Atšķirības? Mana 2006. gada ir SCPH-77004 ar PlayStation Driver versiju 2.00 un DVD atskaņotāja versiju 3.11E, bet vēlāk pirktā ir 70003 ar PlayStation Driver 1.11 un DVD atskaņotāja versiju 3.10E. Jaunāks ne vienmēr nozīmē labāks - sevišķi softā.

Fear Effect 2: Retro Helix.
PlayStation spēle četros melnajos diskos ar unikālu grafiku - gan tagad, gan - it sevišķi - savam laikam. Vide ir kā filmās: animēts it viss un tie ir tādi kā video, kas iet uz cilpu. Forši izskatās uz Trinitrion CRT ar S-Video vadiņu!
Lūk, ar manu 77004 spēle nav spēlējama - kūleņa skaņa ieciklējas, aiziet zāģis. Problēma atskaņot skaņas efektu, ierauj gļukā.
Atcerējos par savu otru otro pleisi, pieslēdzu un voilla! 70003 šī problēma nav - varu beidzot baudīt geimu, kuru atceros kā ar brāli un draugu mocījām vidusskolas laikos! Resident Evil (Survival Horror) stila fiksētās kameras, bet vēl garšīgāk! Action spēle ar animētiem tēliem. Puzles šeit ir pieklājīgas, izaicinošas, kriptiskas un skaitliski diezgan padaudz - teju galvenais gameplay elements aiz šaušanās mehānikas šajā kinematogrāfiskajā sērijā ar foršu vizuālo stilu un stāstiņu. Sērijas cienījamā daļa beidzas ar šo tho - jaunajās ir kūpošas kakas.

Ja tā padomā, slikti atceros šo spēli iz laikiem, kad tā ir manā īpašumā ar konsoli. Varbūt neatminos šo gļuku kā iemeslu tam, bet nu - kas tāds noteikti būtu liedzis spēlēt šo spēli savulaik. Taču tagad - ar pavecāku modeli - varu to darīt, jo iestrādāts vecāks PS1 geimu apstrādes kods un FE2 strādā pagaidām lieliski! Kādas vēl diez praktiskās atšķirības varētu izlēkt no manas PS1 spēļu kolekcijas?

Jaunāks ne vienmēr ir labāks


P.S.
Varētu vienu no šīm konsolēm nomodot, lai atbalsta visus DVD reģionus, nevis tikai otro!
Ir man tā krutā PS2 tālvadības pults (DVD Remote Control) - kā reiz būtu pilnvērtīgs un bezgala fifīgs DVD atskaņotājs! Jo tā nu pagadījies, ka manā 60 DVD filmu kolekcijā piecas ir no citiem reģioniem un netiek atbalstītas, proti: Being John Malkovich, Blade Runner, Dark City, Mulholland Dr. un Se7en.
Vienā vakarā iegrābos vēlmē skatīties tieši un nejauši 3 no šīm 5 lol - miris vecais Panasonic atskaņotājs, tāpēc jauna retro problēma. Gan jau tikai barošanas bloks - remontējami paša spēkiem? Varbūt, ja problēma acīmredzama. Lai nu kā, taisni tāpēc radās jautājums par to, kurus reģionus studiju naudas kungi mums - mirstīgajiem - savulaik paģērēja...

Biju uz pirmo "Dieva Amfetamīns, Tu, Imperator" koncertu Rīgā, tāpēc uz otro neiešu, jo vēl jūtu pirmo (tas bija nesen).

Došos uz lielveikalu veikt ierastas, procesuālas darbības

trešdien paņēmām pašdienu (nu kā paņēmām, no janvāra sākuma plānojām) un braucām uz vecpiebalgas ārēm distančslēpot. nu bāc, augstienes laikam nav mana stihija jeb kritu vairākas reizes (es līdz šim, manuprāt, no distanču slēpēm nebiju kritusi nekad), daudz kliedzu (pārsvarā, kad devos uz leju) un beigu beigās iekritu ar seju sniegā tā, ka pārsitu degunu. bāc, tik stilīgi. gribasspēku nezaudēju un pa vidu šīm tizluma epizodēm biju šainīga kā maijmēness.
tad mēs bijām Ziedlejās uz pirti un pēc pirmās iegremdēšanās dīķī mani parāva tradicionālā smiešanās (šoreiz par vārdu "deguns" - vai jūs esat padomājuši, cik absurds ir šis vārds?) un pēc otrās gremdes jau pašās beigās, kad vēl siltūdens baļļā stāvēju un skatījos uz mēnesi, mani parāva skaista noraudāšanās.

lai arī pasaules lieliskākā diena (starp citu - pēdējā saules un sala diena), esmu no tās nogurusi vēl pat šodien. tāda sajūta, ka baterija ir nosēdusies un gribas tikai ēst saldu un nekustēties.

uz lka 25gadu salidojumu nebiju, jo nākamajā dienā precējos, uz 35gadu salidojumu nebūšu, jo būšu Romā svinēt kāzu gadadienu.
nu kad tad es tikšu uz salidojumu???

vai vēl kādam šķiet, ka claude.ai logo atgādina Vonnegūta pakaļas caurumu?

8 albumi un unikāla, pa gabalu atpazīstama ģitārās bāzēta Horror ballītes skaņa.
Organizētāji griež savas dzīves sestajo un pat septītajo desmitgadi, bet sātanu šie mājās joprojām neatlaiž - tik dancina ar savām brīnumstabulītēm bez paguruma - albumu pēc albuma!

No visa tā snieguma man gan piedur tikai 2 albumi: Hellbilly Deluxe un Venomous Rat Regeneration Vendor.
Šajos abos koncentrēta visa Zombie būtība - poētiskā agresija, radošums, stampājami ritmi un ASV B-grade horror/neradījumu apdziedāšana. Vislabākā zaptīte ir atrodama pirmajā albumā, manuprāt, un no pārējiem albumiem vien šo divu leģendu atbalsis dzirdamas. Tās drīkstētu pat neeksistēt, manuprāt. Tāpat kā drīkst neeksistēt (un dabā arī neeksistē) manu diapozitīvu atšķaidītāji atkārtota satura formātā. Art must be tight

Šodien iznāk šim jauns ripulis - The Great Satan. Ar to arī kungus gados apsveicu, solīds sniegums un mūža ieguldījums Mūzās, Apollo!
Uzmetu ausi - automātiski nepielipa, bet vietām piemīt potenciāls šo minēto pārīti vērst dižā trīsomā: skaņa kopumā šeit agresīvāka par dažu labu iepriekšējo albumu (tuvāk sākumam), kas manu ausi uzreiz Zombijam piešuj! Caurcaurēm klausāmi un likumsakarīgi: palasījos, ka oriģinālie dalībnieki atpakaļ... Te nu tas velns aprakts!


Kas to reiz būtu domājis, ka savā dzīvē ar baudu klausīšos, kā 60+ gadu veci onkas griež gičas un krata savas retinātās pačkas! Metāls!

Laiks - fiška interesanta.

Izvelku no saldētavas laikus neizlietoto Ziemassvētku piparkūku mīklu, izrullēju, izspiežu, salieku pannā, nolieku uzgalda cepeškrāsni, paņemu telefonu, sāku rakstīt: "cik grādos.."
automātiskā aizpilde pabeidz: "..jācep piparkūkas?"

Teju 18g atpakaļ pie manis bija ballīte, kur druška gribēja snake bite. Beigās pārdomāja un es tiku zem adatas. Gadus vēlāk darba dēļ vajadzēja ņemt ārā un apnika likt iekšā/ārā. Vēl n-tie gadi un vienu vakaru prispičila pārbaudīt, vai trula adata ies cauri. Ar šodienu, kad beidzot pa pastu atnāca pīrsingi, jūtos mazliet vairāk kā es. Nākamais sarakstā - kerzas

Prometheus (2012)

Bezmolvnijs bez golovas

ne jau Aurēlijai
ir histērija
viņa
ar slotu
izsit grāmatu skapim
stiklus
histēriski ir tie
dzejnieki
skapī
ar savu sāpi

Mētras vētras
ūdensglāzē
hormonālas
izrauj kokus
ar visām saknēm
atstājot zilus
lokus
zem acīm

Evelīna kārto
72 stundu somu
romantiska apdraudējuma
gadījumam
ieliek ūdeni un domas par rudeni
kādu laiku ceļi būs slideni