Viss ir redzams

lai cik gadi nebūtu pagājuši, es tomēr aizvien, kaut kam notiekot vai pat nekam nenotiekot, domāju par to, kā es par to varētu rakstīt šeit. deviņdesmit deviņos procentos tas paliek tikai man prātā.

vai esat kādreiz domājuši, ko jūs darītu, ja šī dienasgrāmata/lapa pēkšņi pazustu, un jūs pazaudētu visu, ko esat pa šiem gadiem sarakstījuši?

pirmdiena pēc Ziemassvētkiem un pirms Jaunā Gada ir tik neierasti klusa, mierīga. mašīnu uz ielām maz, cilvēku arī. svētku skriešana beigusies, beidzot var uzelpot. visām Ziemassvētku precēm tagad atlaides. svētku dekorācijas vēl rotā vairākumu veikalu un privātmāju priekšdārzus. Ziemassvētku eglītes vēl redzamas caur dzīvojamo istabu logiem. citus gadus man vienmēr šajā laikā ir bijis jāstrādā, un būšana darbā liekas aplama un bezjēdzīga. nākošgad gan jau atkal būs jāstrādā, tāpēc ļoti novērtēju šo laiku. kaut visi veikali varētu būt ciet katru gadu no 24.-31.decembrim.
un paliek mazliet skumji, jo drīz pats ilgāk gaidītais Ziemassvētku laiks, ko anglijā sāk jau novembra beigās, būs beidzies. ziemassvētki tomēr nav īsti nosvinēti, ja nav būts Latvijā. es centos to sajūtu radīt šeit, taču sapratu, ka to tā īsti nemaz nevar izdarīt. tā vai nu ir, vai nav. daudz šajos svētkos domāju par tradīcijām - kādas tās ir bijušas manā bērnībā, un arī manas mammas/omītes. ļoti gribas tās ieviest arī šeit, cerībā, ka arī mans bērns varēs tās turpināt. p.s. tikai šogad uzzināju, ka tas bija mans tētis (nevis kaimiņš), kurš zvanīja durvju zvanu manā bērnībā, lai izliktos par Ziemassvētku vecīti.

Daniels jau pa
gabalu
pazīst erceņģeli
Gabrielu
redz kā tas lillijas
ziedā
laimību nes

:::::

Kā gan atkal var nākt laimīgs nelaimīgs Jaunais gads, ja tikko jau bija.
Vecumā labi ir tas, ka vairs nav gaidu. Esi šeit un priecājies. Vai nepriecājies.
Nopirkšu biļetes uz biatlona Pasaules kausa posmu Igaunijā. Tas varētu būt labs piedzīvojums.
Kādreiz vēlos uz Olimpiskajām spēlem. Uz PJ Harvey koncertu arī.
Ir reizēm diezgan labi.
Dzimšanas diena gada beigās ir labi, jo visi cepas par aizejošo gadu līdz ar mani.

Es neesmu viena.

When you drink alcohol although you might be a bit over the top and mildly sinful, but at least you are not inhibited by crippling anxiety that obscures the TRUTH and is also sinful.

paņēmu vēl vienu akadēmisko pārtraukumu, jo tomēr nespēju apvienot mācības ar bērnudārzu un no tā izrietošajām sekām. nākamgad ceru atrast kādu pusslodzes darbiņu, bet drošvien nekas nesanāks tā paša iemesla dēļ. vai, ja ne darbiņš, tad kādas darbnīcas stūrīts, jo mājās neko radošu padarīt nespēju. nav brīžu, kad būtu vienatnē ar sevi (darbnīcā ir citādi, tur visi radoši rosās). vislabāk būtu, ja ar vīru sāktu dzīvot atsevišķi vai lielākā dzīvoklī, bet labāk, katrs savā.

piedalījos vienā stikla mākslas projektā, kuram sekos vēl 2 lielas izstādes.

uztaisīju 2 sudraba gredzenus.

biju divos ceļojumos - pavasarī uz Kopenhāgenu, vēlā rudenī uz Barselonu.

biju divos brīnišķīgos koncertos - Rotting Christ un Marilyn Manson.

pārtraucu divas draudzības. vienu toksisku, otru - kopīgu interešu zuduma dēļ (apdirst akadēmijas studiju procesus).

atjaunota viena draudzība.

pārtrauktas attiecības ar māsīcu Stambulas konvencijas dēļ.

lauztas 3 ribas. vienreiz septītā un astotā, otreiz - astotā.

būs jāiet izmeklējumi, vai neesmu ceļā uz epilepsiju, lol.

divas reizes mēģināju iestāties attālinātajā AA klubiņā, bet nesanāk "iejusties" mana sliktā melnā humora dēļ.

brāļa meita pārcēlās uz Z-Īriju.

nākamgad vēlos aizbraukt ceļojumā uz Z-Īriju.

nākamgad vai aiznākam, dēla labklājībai, pārcelties uz citu valsti būtu ļoti labi (ziņās stāsta, ka sākšoties karš pirms "Skola 2030").

sāku jaunu hobiju.

izlasīju 3 grāmatas.

tu tikai nevienam nestaasti 

Nav tā, ka mani tas būtu uztraucis, bet zināju,ka bebis nav tas pats fiksākais milestones sasniedzējs.
Priecīgs, laimīgs - vicinās ar rociņām, smaida, runājās ar mums, iet super sayan katru dienu - viss easy peasy.
Bet tad, tāda sajūta, ka vienu dienu izdomāja: sak, šitā nevar, ja nu mamma nodomā, ka es pastulbs?
Un 24.decembrī paņēma apmetās uz vienu pusi, tad arī uz otru pusi (rolling), tagad arī pēkšņi grozās uz visām pusēm (pivoting), sauc ''memmemmemm'', kad grib, lai es nāku.
Nez, varbūt tagad atkal paņems uz kādu laiku māksliniecisko pauzi, bet varbūt jau parīt skries maratonu.
Who knows?

*gurgling and pterodactyl sounds*

lol - visi, kam nav slinkums, sataisīja savas MIizalas un rezultāts - jau ilgstošu laiku trūkst RAM, lielie uzņēmumi to izķer kā traki un 3 lielie ražotāji - ceļ ražošanas cenas līdz Fuck You līmenim, bet OpenAI - sagrābuši 40% neapstrādātas RAM čipu vafeles, kuras vēl nav RAM, jo nav apstrādātas, bet sagrābts jau ir - lol

Jāmaina RAM tev kompī, gribēsi Steam Machine nopirkt nākamgad par sakarīgu cenu, vai kompi nomainīt? Too bad, nebūs vai būsi spiests maksāt Fuck You cenas - lielie vilki visu resursu MIizalās noslīcinājuši. Līdzīgi kā ar videokartēm un kriptokretīnismu. Pasaule ir maza, ražotāji netiek līdzi tizliem trendiem.

Fun stuff un gribētos redzēt to ģeneratīvā AI burbuļa plīšanu, kuru gaidu, kurai varbūt pieklātos būt.

https://www.youtube.com/watch?v=LFXL3QOIev4

haha, KONSERVzāle

Ja regulatori bērnībā būtu spēlējušies ar bombačkām - paštaisītām un Saštaisītām - tad vajadzētu būt izpratnei, ka turēt sprāgstvielu rūpnīcu apdzīvotas vietas tuvumā ir stulbums - pat tad, ja tā ir "tikai" pirotehnika jebšu bombačkas, kas sprāgst dekoratīvu mērķu vārdā, bet sprāgst tāpat. Jo, ja jau 10 sērkcociņu sērs var apraut skrūves vītni, tad ko var izdarīt desmitiem un simtiem tonnu pirotehnikas slēgtos konteineros un telpās? Iznīcināt - to var. Tāpat ir absolūts stulbums šaut pirotehniku blakus daudzstāvu ēkām - to pašu sprāgstvielu dēļ. Parciņu mums daudz, ielu daudz, līdzenumu pilns visādos pļavniekos (kur pļavas nav) un purvciemos (kur purvu nav, tik betona miskastes ar logiem).

Mans viedoklis - šaut vajag. Šovu vajag. Svinīgu notikumu vajag - to tāpat ir pārāk maz dzīvē. Tikai bik smadzeni jālieto, jāsaprot, ka strādājām ar sprādzienbīstamām vielām, kuras tonnām nevajadzētu glabāt apdzīvotā vietā - tāpat kā kaujas munīciju tādā vietā neglabāsi. Ķipa esam drošības dročīšanas ērā, bet domāt par patiešām bīstamām lietām kaut kā nedomājas, tirliņi atrauj sev pirkstus 'n shit, jo nav izpratnes par produkta ietekmi uz gaļu.

Kopumā - interesanti. Sprāgušas ir vairākas šādas rūpnīcas un noliktavas, reku doķene par vienu no zināmākajiem incidentiem:
https://www.youtube.com/watch?v=GdAfUzKu-IM

"“Labāk neieguldi!” teica neviens prātīgs cilvēks.

Ar cieņu
Jūsu XXX banka"

Šitas lipīgais muzikālais materiāls, savukārt, tādā man topā, ka iet pa riņķi dienām cauri:
https://www.youtube.com/watch?v=LY2L_xxp284


P.S. Atgādiniet, lūdzu, kā varēja te ievietot te bildes un kā bija ar to lj cut?
Danke

Jā, jā, rakstu, rakstu, jau,pa bišķim, rakstu par to ļohu un mandarīniem, fonā un zem actiņas,...

šorīt es tikai atnācu pateikt, ka das experiment ar ziemošanu laukos pagaidām ir kaifīgs.

Šobrīd fonā šņākuļo krāsniņa un pie muguras maigi piegūlusi Baltā Dāma (tas mans sunīts), vakar iekārtojām, pareizāk, atbrīvojām vietu, lai es varētu iekārtot darbistabu/darbnīcu savai potenciālajai "mazai sveču fabriciņai", redzēs vēl, kuda poņesjot - stiklā vai porcelānā, bet kaut kur ir jānesas, ibo, a ja nu kaut kas man tomēr šai dzīvē sanāk. Karočīt, liels, stabils darba galds pie loga, ar skatu apsnigušās eglēs, man ir.

Šodien braucu uz pakomātu pēc lodšķidruma, patinas un vara bantes, jo jāatjauno trenāža ar kvalitatīviem izejmateriāliem.

Kopumā, tā mājīgi lielā mājā sāk palikt, krāsoju durvis un pēčāk stenderes apzīmēju ar viskādām trafaretu puķītēm. Darba vēl daudz, bet ciemiņus pieņemts tagad, toč, var, vink vink.

Depresīvā ziņā, pilnīgi noteikti ir tūkstotkārt labāk kā Rīgā, socfobijas - sliktāk, nedodies tās bodes un cilvēkus bez narkozes.
Var jau būt, ka tomēr ceļas tas d vitamīns, kuru man gādīga družka no medicīnas sfēras atklāja 4.4, no minimālajiem 30it, esam. Tagad nu ecepšu ampulas jaudīgas iet iekšās regulārīgi, aptiekā ar prasīja vai negāžos no kājām ar šitādu analīzi.

Vārdsakot, esmu meža sanatorijā un kaifīgi staipos, konkrētā muzikālā materiāla pavadījumā: https://www.youtube.com/watch?v=rjdYViLgqJM
Ja atdzimt, tad tikai šeit.
Turiet īkšķus.
Bučas

no dusmām bļāvis
visus ko sastapis
salamājis
pēc tam saritinājies
embrija pozā
un aizmidzis
Dāvis

nakts nav nedz klusa
nedz svēta
nemaz nerunājot
par Dāvidu
viņš modīsies ap dienas vidu
ar vīnu pielaistīs grīdu
un dejos

Daniela grib būt mājās
pie sava spaniela
kas skatās glāžainām acīm
no prieka laiza tai seju
sola uzticību līdz kapa malai
un tālāk
pavisam tālu no mājām

Ilgona tik ļoti ilgojās
ka ar savām ilgām
aizbiedēja no sevis
visus dzejoļus
jāiztiek ar savām
pasakām

Paskatos pie izlietnes, protams – viss pludo.

Poll #21742 Garšīgākie veikalā nopērkamie skābētie kāposti
Open to: All, results viewable to: All

Garšīgākie veikalā nopērkamie skābētie kāposti

Solveigai uzmanības deficīts
traukus mazgā epizodiski
viss ir pārāk prozaiski
un Pērs Gints vēl ne reizi
nav redzēts

kā latviski sauc Beaker people vai Bell Beaker culture?

ok, pēdējo atradu - zvaniņtrauku kultūra (LOL), bet kā sauc tos cilvēkus?

Starp citu - ja online sanāk izvairīties no PayPal un tā produkta Honey lietošanas - stipri iesaku to darīt.
Bez krāpnieciskiem kuponiem varam iztikt kā visu mūžu līdz šim un vairumā vietu - norēķināties ar bankas karti ir ērti. Ja bail kartes datus atstāt random interneta lapā - varam iekš Revolut kaut 100 kartiņas taisīt vienreizējiem darījumiem ar ierobežotām summām. Ja sākas ziepes - dzēs ietekmēto kartiņu un krāpnieki paliek ar garu degunu, bet tev - nekādu seku. PayPal šādu drošību nepiedāvā, bijuši iesaistīti nevienā vien skandālā. PayPal ir shady uzņēmums kopš 1. tā dienas un krāpnieciskais Honey pārlūka paplašinājums - vien pēdējais otas triepiens portretā. Ieberzās čaļi, tiekot pieķertiem naudas izkrāpšanā un cilvēkdatu tirdzniecībā.

Gudras galvas izzondēja PayPal Honey kodu, secināja krāpniecību dižos apmēros, informēja par to sabiedrību caur YouTube un krāpnieciskais uzņēmums uzreiz jūtas apkāsts, šobrīd mēģina apklusināt šīs gudrās galvas/neatkarīgos žurnālistus ar draudiem. Jo nauda, svēta ir tikai nauda un patiesība šodien ir bīstams ierocis.

Jo lielāka šī video aprite, jo PP būs grūtāk dirst tukšu un tīt ap pirkstu sabiedrību.
https://www.youtube.com/watch?v=wwB3FmbcC88

Pusmūžam tuvojoties, mēģināt sākt apgūt RPG spēles? Ko ne, smadzeni vajag pabakstīt. Pirms X gadiem uz šāda potenciāla bāzes iegādājos Vagrant Story PS1 spēli. Tā tur man ilgi krāja putekļus un tagad jā, mēģinu saprast visas mehānikas un lietiņas.

Salīdzinoši ar citiem žanriem - šķiet debīli rakāties pa Menu visu laiku, lai pareizai problēmai piemeklētu pareizo risinājumu. Atnāk cits naidnieka tips, ver atkal vaļā, rocies, pēti status un skaties, kas niknāk tam ērmam kodīs - sitiena spēks viens pats neko nedara, ja nav pareizais Affinity un nav pielikts klāt dārgakmens, kas sāp tieši konkrētajai klasei - šķiet baigi saraustīti, neveikli, vērtējot iz Action/Adventure spēļu puses. Pusi spēles iekš Menu pavadi - laikam jāpierod. Un to, ka stiprāks zobens nepareizo klasi slāna daudz mazāk par zobbakstāmo nazīti ar pareizajiem statiem - pieleca tik pēc vairākām stundām izmēģināšanas : D

Bet nu, darbā iestājoties rāmajai sezonai, prasās smadzenes kustināt - apgūt līdz šim ignorētās RPG lietas diezgan labi čīkstina smadzeni un tieši prasās mēģināt citu žanru, jo pret iemīļotajiem studijas izturas vienkārši slikti, biznesa modelis mainījies no dodoša uz ņemošu.

Vērtējot pēc sajūtām ķermenī - visas tās sarežģītās, savstarpēji mijiedarbojošās lietiņas apgūt diži neatšķiras no tā, ka tevi darbā iemet neapzinātā frontē un tad no viena gala jāsāk bakstīt, lai saprastu vidi un lietiņas, citādi progress nebūs.

Aizvakar pasūtīju jaunus cimdus, jo vecajiem kreisajā plaukstā ir pamatīgs caurums. Ir arī nopietns vecums - ~40k km.
Bet, pēc to piemērīšanas vajadzēja pārbaudīt vai akumulators vēl stradā un pēc pozitīva apstiprinājuma, ģērbos prikidā un devos kalnos. Nosala tikai rokas, un mazliet seja, jo pinloks atkal un vajadzēja visu laiku turēt vējstiklu pavērtu.
Vēl, tā kā kalnos nepārtraukti parslēdzos (2-4), dēļ nepārtrauktās sajūga spaidīšanas sāka mazliet sāpēt kreisā roka. Tas ir kas jauns, bet viegli novēršams.

Ingeborgai no smiekliem
rīklē gandrīz iesprūda vīnoga
gadījums beidzās laimīgi
tagad ķersies pie riekstiem

Irvita uzraksta
ivritā
dzejoli
atcerēdamās
kā iepriekšejā dzīvē
pa Jeruzalemi
klejoja

Ivita piesita
pie koka
3x
grib dzīvē iztikt
bez visa slikta

iesēdās auto
Inga
un pameta Rīgu
devās tumsā
kaut kur pavisam
prom
attapās Porto
viņa ir savdabīga

Atvainojos, ja bilde par lielu, rakstu no telefona, nemāku uztaisīt mazāku. 

Tavs lielākais prieciņš:
a) kādam kaut kas izdevās
b) kāds pelnīti dabūja ciest
Tavs lielākais kreņķis:
a) kāds mēģināja izdarīt labu, bet ne tā, kā tu saproti labu
b) kāds mēģināja izdarīt kaut ko nejauku

Tad, kad krimiķī vienā laidā jālasa, kā slepkava vairākkārt spiež pistoles gaili un līķim sirdī ir iešauta patrona, un vēl citas dumības, tas mudina pagūglēt, kā gan izskatās tas tulkotājs... Ieskatīties viņam sejā.