Viss ir redzams

Visam bonusā tikām uzaicināti uz kristībām. Šodiena bija paredzēta attiešanai un enerģijas krāšanai priekš nākamās ned, but ou well :)

Šodienas atklāsmes - čomam/jaunajiem vecākiem ir forši radi. Viņi paši ir super reliģiozi, bībeles un dziedāšana pie galda reliģiozi. Baznīcas apmeklējumi joprojām ir ļoti garlaicīgi. Norvēģi neiespringt uz ēdienu.. 1 zupa/sautējums un maize ar sviesta opciju. Kafija un viesu atvestās kūkas. Vismaz ko varu teikt par bērēm, kristībām un 2 svinīgiem pasākumiem, kas nav bijuši restorānā.

...
5dien bija pasmags mentālais crash, ka pieteicos ģim ārsta rindai, kad kāds atsaka vizīti, viņi zvana. Bail, ka zvanīs rīt... Esmu tikai nenormāli nogurusi un liekas, ka nav nemaz tik traki.. Bail no rītdienas arī, jo šajā ned ļoti maz ko darbam darīju un jau vēlākais 4dienā bija vajadzējis pabeigt fīču. Iespējams tāpēc 5dien crashoju, jo visam pa virsu stresoju par to un vēl mazāk spēju ko darīt

Mēs ar Lauvu savus kaķus nikneimojam pēc atbilstošiem desertiņiem. Gizmo bija Oreo, Bīne līdz šim bija Persiki ar Putukrējumu (vai Plombīru). Bet kopš šodienas viņa ir Burkānkūciņa, un tas viņai tik ļoti piestāv.

https://www.youtube.com/watch?v=6N4rLtjPzH0

Kad tavs oficiālais video ir 20 minūšu psihedēlisks sci-fi kosmosa eposs

Sievietes, kuras skrien ar vistām. Čaļus skaita rudenī.

*(Un arī par vēlēšanām.)

Just don’t be a sad fucker, fucker.

Just don’t.

Pēc 10 gadu pārtraukuma biju rudenīgā izbraucienā ar riteni un burtiski dzirdēju, kā ausīs svilpo vējš. Tad uz brīdi nedaudz sabijos, ka braucu par ātru, un tā pazaudēju vieglo lidojuma sajūtu, kuru tā arī visa brauciena laikā vairs neatguvu. Taču prieks, ka pat ar svešu riteni braucu tik gludi, bija milzīgs. Laikam biju aizmirsusi, cik labs galvas izvēdināšanas līdzeklis tas ir! Visas smagnējās domas, kas pa šo nedēļu jau bija materializējušās melnā svina lodē un spieda plecus, bija kļuvušas tik vieglas kā pūciņa, turklāt daudzas izrādījās nebūtiskas, lai tērētu tām laiku. Ja neskaita, ka saņēmu dažus uzrējienus no privātmāju suņiem un, traucoties garām pamestam ābeļdārzam, man gandrīz uz galvas uzkrita ābols, nekādu incidentu nebija. Un tagad ir tik daudz enerģijas! It kā man būtu iedots pilnīgi jauns ķermenis. It kā būtu izkļuvusi no visiem cietumiem un maldiem, izvīlējot atslēgu no saviem kauliem.
Vai tiešām ikdienā par maz kustos?

Vēl pasmējos par to, ka gribu turpināt lasīt grāmatu, jo laikam nespēju noticēt, ka tā ir jau izlasīta. Jo tuvāk nāca beigu lappuse, jo vairāk centos palēnināt tempu. Tik ļoti negribēju, lai tā beidzas. Un pat ja tā noslēdzās ar vārdiem Kad aiz viņa aizvērās durvis, sāka līt lietus, ir sajūta, ka nekādas durvis nav aizvērušas un tā turpina dzīvot manī. Varbūt tiešām taisnība ir Annas Kvindlenas apgalvojumam, ka cilvēki izvēlas lasīt savās guļvietās, jo lasīšana ir kā starpstāvoklis starp dzīvi un sapņošanu, un mūsu apziņa turpina dzīvi kāda cita prātā. Lai gan es līdz galam nepiekrītu, ka lasīšanas brīdī pazūd prāts, tomēr iztēles robežas gan. Un tad jau prāts tiešām mainās.

Meh, tomēr baigi sāp sasistā ciska.

No nerediģētu tekstu redzētāja piezīmēm:
fakin hell, tagad man ir jāaizrāda ne tikai par "anglisku sintaksi, kas latviski tā nestrādā, nu lūūūdzu", bet arī par "šādā veidā tekstu veido mākslīgais intelekts, vai mēs varam, lūūūūdzu, neimitēt mākslīgo fakin intelektu"

Mans mīļākais albums pasaulē ir "Sapņu paviljons" (Harold Budd / Brian Eno, 1978). Katru reizi, kad es klausos to, man ir sajūta, ka es atdzimstu savas mātes miesās. Es vēlētos kaut es kādreiz spētu radīt tik nozīmīgu mūziku, kas mani aizkustinātu vairāk nekā mūzika, ko esmu radījis vai kas ir radīšanas procesā.

Poll #21760
Open to: All, results viewable to: All

Kurš grupas nosaukums skan krutāk?

Ir jānojauc globālā ciešanu arhitektūra un jāuzbūvē jauna, kurā ciešanas ir nedaudz mazāk.

"Puberty in E flat"

man tagad gribas būt mazam bērnam un plkst. 12.00 ierušināties dīvānā un skatīties Pasaka pasaciņa - vai nu kkādu Mio manu Mio vai Bezgalīgo stāstu vai E.T. citplanētieti vai par to zosu gani, kur bija kkāda runājoša zirga galva.

Vakar noskatiijaamies jauno filmu par baby Ted Kaczynski. Dude, he was right obviously, about everything.

Vienmeer arii kad es lasu kaut kaadas zinjas par cilveekiem, kas ir bijushi supergudri vai iipashi, un tad vinji labaakajaa gadiijumaa izpleen nebuutiibaa vai sliktaakajaa gadiijumaa kaa no kraujas nokriit dziivee. It is just very very very fucking existential, un es nevaru sagaidiit runaat ar menedzhementu par to peec naaves.

I do wonder Mr Potter vai jebkur ir esibas versija, kur cilveeki var vienkaarshi dziivot peec labaakaas sirdsapzinjas, bez bezdieviigaam tragjeedijaam un transcendentaalaam dusmaam un baileem. Fuck this reality, a little bit. Un, nezinot konstruktiivaaku pieeju, vienpatiiba/savrupiiba man tieshaam biezhi shkjiet vislegjitiimaakaa atbilde taadai esiibai.

Lielākās tumsonības spožākie ekrāni

Pēc trešā oktobra.

Nopirku taktiskās bikses.

Kā jau biju solījis, aizgāju uz klases salidojumu un parādīju urlām, kā es pīpēju cigareti.

paranormal romance

Project Hail Mary (2026)

Evacuumated

Kad šitais murgs reiz beigsies... Sajūta, ka esmu stiprā straumē, bet spēks tik pa laikam minimāli uzpeldēt, lai tikai ieelpotu pietiekami skābekli, lai nenoslīktu.

Man pietrūkst nonstop depresijas stāvokļa. Bija vieglāk. Pēdējās dienās nenormāli crashing, bet šonedēļ tik daudz kas notiek, ka pēdējie mēneši pat nestāv klāt. Kind of paredzēju un tāpēc pagāšnedēļ nopirkām lidmašīnas biļetes, lai ir ko gaidīt. Bet, hey, visam pa vidu liku valsts valodas eksāmenu. Pēc mēneša būs rezultāti, bet nav baigā satraukuma. Cik čekoju minimālos nepieciešamos līmeņus, nu jābūt man ieskaitītam.

Jāsaņemās izturēt vēl 2 dienas šonedēļ un tad mēģinās atkal ieslīgt darbs-mājas ritmā līdz mini tripam. Tik ļoti gaidīju šitās dienas, kas ieskaita draugus no citas valsts uz šo galu atbrauca, bet tā gribās visam uzmest..

Tā kā dzīvē viss ir labi un es jūtos burvīgi, atklāšu jums vienu noslēpumu, ko esmu turējis sevī apraktu, kopš Cibu pameta Deniss.

Es nobijos, ka viss tiks aizvērts, sazinājos ar Inbox un nopirku Cibu.

Tas, ko jūs visi te rakstāt, jau ilgu laiku pieder man.

Biju Mišelas Gurēvičas koncertā. Viņa mani patiesi aizkustināja (kā vienmēr). Centos tikt beksteidžā, lai sarunātu savu dalību viņas pavadošajā grupā (speciāli nācu viss melnā - zilā žakete novilkta un salocīta manās rokās). Es ienāktu beksteidžā ar vārdiem, ka viņi ir absolūtākā pasaules klase. Tad es apsēstos un ar mazliet viltīgu smaidu (it kā zinādams viņas nākošā gada horoskopu) teiktu: “Es nespēju neatnākt un neuzrunāt jūs, mīļie, jo es redzu un es dzirdu savā galvā, kā mana klātbūtne un basa un vietām uz 2. ģitāras paceltu šo mūziku pārpasaulīgā līmenī. Jums jau ir liegi psihodēliska dimensija, pateicoties burvīgajam skotu baritona ģitāras spēlētājam, taču es jums [Mišelai, baritonistam un bundziniekam] piešķiršu 4. dimensiju. Zemes un kosmosa ass faking dimensiju. Straight to fucking Saturms pentagon and back. Tā būs grandiozā kiča pārdoze! Pasaule ko tādu nenūs pieredzējusi!”

Sukas apsargi neielaida mani beksteidžā. Beigās mani kā vienu no pēdējiem izdzina no zāles. Un, ārā pīpējot, sajutos kā sūda stalkeris. Tā sākās mans mājupceļš.

Labi izdejojos.

biju šovakar uz Einaudi koncertu Māmuļā, protams, ka patika. vienu mirkli jau biju sabijusies jo grūti ar info kas tad spēlēs

Mikromotivācijas. Mikromotivācijas ir dzīves laimes un panākumu atslēga.

Un vēl, es ik pa laikam iečekoju, kādā statusā ir Blade Runner 2099. Gūgle saka, ka pirmā sērija būs novembrī.

Neskatoties uz to, ka es esmu iztīrījis savu aktuālo vačlisti, kaut kas mani ir pamudinānis atkal tur pievienot Stoker. Es esmu diezgan pārliecināts, ka es šo filmu esmu jau redzējis, bet ne pietiekoši pārliecināts, lai spētu atcerēties kad un kādos apstākļos. Labākais skaidrojums šai mistērijai ir tāds, ka filma ir vieni vienīgi vaibi bez īpaša satura. Nenoliedzami lieliska montāža, bet būtu labi viņu nenoskatīties vēl arī trešo reizi.

Mēs esam izgājuši pilnu apli, un cilvēki uzstāda aplikācijas, kas no lokāliem failiem ģenerē televīzijas kanālus ar filmu un seriālu atskaņošanas grafikiem. Strīmings, šmīlings - es gribu skatīties to, ko pa kasti šobrī rāda.

Man kopš 2004. gada 20. janvāra pieder Sviesta Ciba.

Frosty the Snowman going, I'm going.

Stimorol and Timotei.