Viss ir redzams

Pēc skrējiena mājās apēdu saldējumu, kuru biju nopircis jau dažas dienas iepriekš. Biju nopelnījis. Līdz tam centos būt mazāk resns un ēst/dzert mazāk. Biju iegādājies Snickers saldējumu. Nebiju tādu ēdis. Bija tīri labs. Jo uz atlaidi. Ēdot atcerējos mūslaiku pasakas par aizgājušajiem padomju laikiem, kad viss bija labāks, tajā skaitā saldējums - kaut kāds mistiskais plombīrs, kuram līdzīgu nav pat mūsdienās. Pats par sevi padomju plombrīra saldējums ir tāds pats ārzemju produktu pakaļdarinājums, kā gandrīz viss padumjajā savienībā (auto, sadzīves tehnika, mūzika, kino, literatūra, pārtikas produkti u.c.). Ja jau tas plombīrs tajā gumijotajā vafeļu glāzītē ar to uzlipināto papīru bija tik izcils, tad kāpēc gan to nesākt ražot mūsdienās? Izkonkurēs taču visus snikerus, magnumus un rīgas piena kombinātus. Receptes taču nav zudušas, ņem un ražo! Izejvielas arī ir pieejamas. Nez kāpēc gan neviens neražo, laikam negrib kļūt par miljonāriem. Nevarēs ne atkauties no pircējiem. Ne tikai viss savoks būs šokā un autā vienlaikus, bet arī visa plašā pasaule. Tas pats ar visām mistiskajām doktordesām un vēl nezin ko. Bet gan jau neesmu vienīgais, kurš līdz tam ir aizdomājies. Jau gara acīm redzu lielveikalā tās nošņurkušās, viegli iespiestās vafeļu glāzītes ar to apaļo papīreli, kurš jānolaiza un kaut kur jāpielipina. Kur tu esi padomju plombīr?!

To, kā viņa paejot no šķērsielas, iznāca pretī, pagaidot, kamēr atklibošu ar spieķi. Stāvot uz vienas kājas, sasveroties, otru nedaudz pieceltu no zemes, lūkojoties, gaidot mani, es sapratu cik milzīga pacietība un mīlestība ir viņā.

Manas domas tiešām mani nogalina. LSD ir true, katram vienreiz jāapēd. Tobrīd biju clear, kā parasti ar Lauru.

Tiem, kas tiešām redz. Es nebiju, pirms neapēdu, nevajag, jūs vai nu kļūsiet Linčs, vai nebūs tālākas dzīves ar savām domām.

Sūds, bet noziegums. Arī bērnam iesaku, ne agrāk kā 25-os. Pašam bija kādi, figzin agrāk. Sisties drīkst tikai pieaudzis. Tāpēc man joprojām ir ideāla veselība. Sisties sāku jau pēc nevainības

Vēl, Trents Reznors ir teicis dziesmā, ko Johnny Cash ir koverējis. Un NIN - Hurt, ir mana antēma.

"But I remember everything". Tas ir posts, nu.

Jūs redzat, ka every single memory, has become part of me. /G. Michael/
Nevar alkoholiķim, pseido narkomānam izslēgt smadzenes.

Kamēr dzers, tikmēr rakstīs sūdu.
Jaunībā, kādos 20, vēl oktobrī staigāju t-kreklā.

Tagad, paņemot bērnu uz Jūrmalu, ziemā, viņam sala. Atdevu savu ziemas jaku, kā reperim, pāri viņa apģērbiem. Pats gāju kreklā, garajām piedurknēm, arī pie jūras malas. Tikai tad, pailgi pastaigājoties, sāka salt. Atgriezāmies ielās, un es palūdzu bērnam iedot jaku, uz brīdi sasildīties, jo sāka salt nenormāli. Principā, pirms vilciena, kur viņš būs siltumā.

Ar Lauru, skaistajā reizē, kad iepinu viņas matos smilgas, palikām līdz vēlam ārā. Viņa drebēja no vasaras beigu dzestrā gaisa. Es, neko, pilnīgi. Iedevu viņai mugursomu, ar polsterētu apdari. "Fak, ir tik labāk"

Hot latvian guys.

Es nezinu, kā es dzīvotu Spānijā. Jau tagad acīs kož sviedri, esmu pilnīgi slapjš, nopil lāses uz grīdas, un siltajā laikā tā ir ikdiena, no matter, vai esmu intoksicēts, vai nē.
Max energy. No veikala gāju ļoti rūpīgi, lai tiešām nokļūtu mājās.

Smirdu, jo neesmu ilgi mazgājies. Sviedri, Dieva dots, ne tuvu nesmird.

Vēl, uz ielas ir traki. Atšķiru, kura ir sexy, un griežu galvu prom.

Vakar noskrēju Rīgas maratonu. Bija silti un pēc tam karsti, tāpēc arī rezultāts ir diez gan vājš. Bet tas, ka tā būs bija skaidrs jau no pirmajiem kilometriem. Skrēju ļoti prātīgi, taupījos (ne tā, kā vienmēr) un gāju savā tempā, bet siltums un svīšana sākās jau no pirmajiem kilometriem. Organizētāji bija parūpējušies par biežiem dzirdināšanas punktiem, kas mazināja kritušo skrējēju skaitu. Kā ziņo, nekādas nopietnas problēmas nevienam skrējējam nebija radušās. Pirmo reizi man nācās palīdzēt vienam kritušajam. Man blakus skrienošais nogāzās. Bija pie samaņas, bet nesaprata vispār neko, arī pateikt neko nevarēja. Izsaucām ātros. Pats pēc tam turpināju skriet. Būšu guvis siltā laika rūdījumu, lai varētu labi noskriet kaut kad rudenī kaut ko citu. Varbūt kādu ārzemju zemes skrējienu. Vēl mazo distanču skrējēji sūdzējās, ka esot bijis par maz dzirdināšanas punktu. Ja man būtu jāskrien tās mazās distances, es vispār nedzertu, bet sapratu, ka lielai daļai tā tomēr ir problēma. Citi gājuši distances laikā uz veikalu pirkt ūdeņus. Lažiņa no organizētāju puses. Visādi citādi normāls skrējiens. Jā, vēl man nebija saprotama tā biežā runāšana angliski (organizatori un izklaidētāji). Vairums skrējēju tomēr bija vietējie, tā luncināšanās un izdabāšana kaut kā derdzas. Un tā katru gadu. Nevienā maratonā ārzemēs es neesmu tādu tizlumu novērojis.

Teksti, apmēram, kā cibas ekrānā pūtītes, pat pusaudzim neesošas, spaidīt.
Ceru spēt noiet līdz bodei, nodzert pēdējo naudu. Tabaka ir beigusies. Anyway, jāiet ārā.

Kad jums pēdēju reizi ir bijis [kovencionālais] sekss?
Pirms 14 gadiem.

Upura kārts tiek izvilkta. Tas pāries. Es tiešām ikdienā nemokos. Paēdu, ik pa laikam.

Kā tas notiek kopš 2015.
Atsevišķi. Es cenšos uzdāvināt labāko, un sev saņemu pieskārienus, galvu reibinošo tuvumu.
Pats es slēpos virtuvē, 2019-2020. Laura teica, man bail tur ieiet, kad esi ilgi prom. Tas būtu tiešām draņķīgi, dzīvot ar mīļoto, un pārsteidz tevi novilktām biksēm, ņemoties pie telefona.

2015, Feita bija pirmā, un parādīja punktus, ka uz īsu brīdi ir about stienis. 42 gados pat nezināju, ka tādi pastāv.

Kāpē rakstīt tādu hūniju. Testosterons jau līdz acīm aizgājis. Fck.
Nebūs easy, jo breina vairs nav, un tās būs kādas divas dienas, mazākais. Neapskaužu sevi.

Šorīt es jūtos kā jaunais vecāks, un šīs nakts divās, trijās negulētajās stundās es sev uzdevu visādus filozofiski ētiskus jautājumus. Par atbildību, par apziņu, par brīvību, par kaimiņiem, par vibrējošām kakla siksnām, un par vecākiem, kas bērniem dod alkoholā mērcētus cukurgraudiņus, lai viņi naktī "labāk gulētu". Gan jau arī par dzimumu stereotipiem. Nav, protams, nekā pārsteidzoša, ka nocturnal predator ir viens pats nogarlaikojies četrās sienās, un visu nakti brēc. Tā noteikti nav viņa vaina un atbildība, ka viņš ir nonācis ieslodzījumā, pat ja mēs kā cita veida būtnes uzskatām, ka dabūt infekciju brīvā dabā nav labāka alternatīva. Es tikai ceru, ka turpmākās naktis viņš būs mazliet relaksētāks, vai arī prasīs uzmanību tikai pa dienu. Protams, kur viņš ir šobrīd, man nav ne jausmas, jo apkārt ir klusums un miers.

Bet cilvēki, kas pie pilna saprātu un brīvas gribas izvēlas radīt bērnus, viņiem drošvien ir nopietna misijas apziņa. Vai arī neizsmeļamas cerību rezerves, ka viņiem visās situācijās atradīsies sustainable risinājumi. Es, protams, par to, ka ir jāsaudzē sava fiziskā un garīgā veselība. Es pagaidām paredzu, ka šis būs smags treniņš, un vai trešdien mani vairāk interesēs deju grīda, vai gulta, to mēs vēl redzēsim.

Tagad gaļas runa.
Pamodos no sapņa. Stienis. Bet septiņās dienās viens kebabs, es vnk nevarēšu, zinu, nav jēgas pat mēģināt. Būs jāmokās, kamēr ķermenis atgūsies.

Jau teiktais, lai nepārprastu. Stienis pastāv tikai miegā. Pat man pašam nav nomodā pieejams.

slovakia... iran...

There's no cure for the pain,
No shelter from the rain

Uz kādu brīdi māja būs pārvērtusies par vietu, kur suns satraukti skraidīs pakaļ kaķim. Nekas tāds, bet tomēr mazliet smieklīgi.

Achilles And The Tortoise (2008)

šī bija blīva nedēļa:

par pirmdienu jau minēju. biju LKA. bija forši
otrdien nebija nekas tāds baigi ievērības cienīgs. sapulces un zoomi.
trešdiena bija ļoti gara un forša. pārrunas (pozitīvas) ar Sabīni. Līgu kopmēģis, kurā beidzot dzīvajā iepazinos ar Uguns Gunti. joprojām liekas tikpat foršs, kādu biju viņu iztēlojusies. pie Rozes grāmatnīcas bija grāmatu maiņas plauktiņš. pašā virspusē stāvēja Ugas Skulmes "Atmiņu grāmata" - paņēmu rokās, atvēru un tieši bija lappuse par Austru Ozoliņu Krauzi. kaut kur zemāk bija arī Laicena krājums. paņēmu abus. uz ielas satiku Paulu. pie Kozy eats - Luīzi. ēdām pusdienas jocīgā indiešu ēstuvē Bruņinieku ielā. bija garšīgi.
ceturtdien vedu kopienas teātra projektā iepazīto Mudīti (80+) uz Valmieru pie ārsta. gāja so so - būs jātaisa operācija. vakarā dzirdēju pirmās svīres. ar Vronski un viņa piekto sievu atbrauca māte, aizgāja pie sava brāļa, pārradās pilnīgā pālī un nokrita uz sejas. mammas brālis jau kādu laiku ir visai švaks. ir izdomājis, ka viņam ir vēzis un, ka jāmirst. pie ārsta kategoriski atsakās iet. mēģināju drusku patīrīt un izvākt remontlietas no dzīvokļa.
piektdien gājām ar kolēģēm nelielā pārgājienā gar Loju no Rāmkalniem. izgājām 7km lociņu un pēc tam piknikojām Ziedoņa muzejā.
sestdien jutos vientuļi un bēdīgi. lielāko dienas daļu lasīju Ugas grāmatu. iznesu lievenī vairumu istabas puķu. K steidza pabeigt vismaz virtuves virsmu dzīvoklī, kurā joprojām nav īsti pabeigts remonts, bet bija apsolīts, ka līdz 20. maijam būs. vakarpusē tur jau sāka ievākties Natālija no Harkivas ar meitu. bijām peldēt Niedrājā un var teikt, ka pirmo reizi šogad tiešām peldēju. nevis tikai pabiju ūdenī. iestādīju atlikušos tomātus un paprikas. sāku drūmi staigāt pa dārzu ar lejkannu, dzīvās atmiņās par pagājšgada sausumšausmām.
svētdien K nopļāva zāli, es iestādīju gurķus, kabačus, sabāzu zemē pupas. turpināju lasīt Ugas grāmatu. bijām peldēt Klievī, tur ir siltāks ūdens nekā Niedrājā. papeldēju vairāk nekā sestdien. piezvanīja tēvs. pēcpusdienā uznāca neliels pērkons. tas bija ļoti jauki. apzināti saliju. dārzs mazliet uzelpoja. lai gan reāli slapjumu dabūja tikai pati zemes virskārta. ir sākusies kaut kāda pilnīga odu elle.

ēdienkartē "maijs" - kaut kas, ko varētu nosaukt par sparģeļu plātsmaizi. sablendē biezpienu, drusku bezpiedevu jogurta, 2 olas un sauju gurķenes + sāli, uzgāž uz plātī saliktas kārtainās mīklas (uzloca maliņas), sagulda masā iekšā sparģeļus, pārkaisa ar rīvētu sieru (nepārspīlē) un cep gatavu. ļoti garšīgi.

galīgi nejūtos gatava atkal jaunai pirmdienai.

Mēs kādreiz arī klausīsimies Merilinu Mensonu. Es ienesīšu arī sāpes.

Kāpēc tik dumji piekšlikumi, būt pie kājām?
Ar katrām attiecībām, es mācos.
Beibes ne grib krist pie kājām, ne lupatas vēlmi, krist pie viņu kājām.
Mūsu attiecības sākas ar tīru. Tāpēc ļoti ilgi, jo vēlos atnest ko jaunu.

"Organizatori atzinīgi vērtē ārvalstu maratontūristu skaita izaugsmi – skrējieniem Rīgā šogad reģistrējās par 60 % vairāk ārvalstnieku nekā pērn, pasākumam kvalificējoties dižpasākuma statusam."

Jānoskaidro, kāpēc pussy neder džekam, kā apzīmējums.

Tie ir garāžas standarti. Meitenes uzskata par fiziski vājākām. Es redzu to, kā maigākām. Un jūs, vafeles, neizciestu, nezinu cik procentus, no sieviešu izturības. Bērni nedzimtu, pasaule apstātos, jo hārdkōr strong plikpaurji nespētu iznēsāt bērnu. Vīriešiem ir savs pielietojums, bet nekāds "stiprais dzimums". Nomierinieties, un attaisiet aliņu. Tas jūsu resnajam vēderam tikai plusā. Sievietei vēl vairāk vajadzēs spēka, pieņemt to bezcerīgo maisu.

Beibe, iesaki man ņemt speed. Es reāli neredzu vēderu, kādās 3 dienās. Fit, ka neticās.

Reāla psihiatrija. Man būs ko teikt jūnijā. Esmu gone, varbūt nav tik traki, bet es nezinu.

Esmu pamatīgs džeks. To nevar redzēt. Live esmu mīkstais. Night call, kur džeks pilnīgi ne no kā nebaidījās, un Dievs, ja Tu dotu Mustangu, ar ko uzspolēt 3. ātrumā, visas meitenes būtu pie manām kājām. Es izvēlētos būt pie viņu kājām.

Es nelūdzu sportscar, tikai parādīt, kāds esmu pussy.

Filma Drive, bet tikai ar labu stereo.

Ryan Gosling, per se, ir sexy boy.

Noziedznieks kriminālietvaros esmu bijis neskaitāmi. Mustangs nav bijis.

Es lūdzu, Laura, es atceros katru brīdi ar Tevi.
Vnk pasaki, ko es neatceros. Zinu vienu, kad Tu izbēri dziedinājumu, bet overpālī, neko neatceros. Pārējo visu atceros. Es kladi varu uzrakstīt. Not join me in death, tur man jādodās vienai (tāds burtu salikums, laikam tomēr beibe)

Es neesmu beibe. Džeks, ka maz neliekās, pilnīgi iemīlējies meitenēs. Manas acis ir aizmiglotas ar asarām.

Tēja, arī Tevi mīlu, priecājos par katru Tavu ierakstu, visās Tavās cibās. Nevainīgi. Es Tevi mīlu, vnk tāpēc, ka pastāvi.

Viens mūzikas žurnāls Hunter nosauca par erotic song.
Es sev tikai liedzos, ka nē, man tā mūzika vnk patīk, bet dabā ir 2-skaitlis, un es to dzirdēju. Nekādu komentu, jo iedomājos, ko neraksta.

Female energy. Ļoti stipra. Man dod pašu labāko. Ne velti zinu Tevi no 2021, ar laikam pirmo Tavu ierakstu.
Pag, kamēr neesmu apvēmies.

Jāklausās Dido. Tās ir bijušas emocijas par G, un sen gājušas. Nebesīs.

Visbiežākais, ko šodien klausos, ir deep throat choir - Hunter.
Jā es gribu arī mīlēties ar Tevi, bet tas ir ļoti agri. Man pietiks, ja vnk mīlēsim viens otru.

Nav jāsaka, ka neesmu in need. Mani reibina vnk female energy. Tā staro.

Jau rakstīts. Es lasu tikai sevi. Methodrone redzēja, arī Laura norādīja, nenormālas pakāpes narciss.
Narcisi ir miruši, to es apzinos, un kāds risinājums.
Dziedēt, vienīgais. Un tiem muļķiem, gribēt būt dziedinātiem.

Paģirās meklēšu Tavus ierakstus.

Skaidrs, es neesmu nekas. Satiekot skaidrā, es saņemtos pārspļaut pār lūpu, tik ļoti esmu kautrīgs.

Skaidrā, nekādi citādi. Par pārējo man bail, jo neesmu pieradis skaidrā justies brīvi. Varbūt meitene to var izdarīt. Laura varēja.

Ēm, ļoti garlaicīgi. Jārunā. Lielīties ir the must. Nepārtraukti domājot par Tevi. Bet es neko nezinu, pat vēlos aizmirst Tavu izskatu.

Smadzenes cool, žīdu būšana. Es neesmu mākslinieks, bet producents. Es perfekti iesaiņoju, lai tas izskatītos pēc mākslas. Pirmajā, lielākajā dīlā, nopelnīju 2k latu, vnk ar runāšanu. Visur esmu tikai muldējis, darbā visu naudu nopelnu ar muldēšanu, drusku arī strādājot, attiecībās arī.

Bija filma Limitless, kur džeks no tabletes, runāja tā, ka viņam neticēja. Skatos filmas RU, jo ENG par vāju spēju izšķirt. "U ņego dar reči". Tās ir narkotikas. Ne šobrīd, bet atpisa prātu vaļā. Visiem kurmjiem iesaku. Visi te veci. Bērnam noteikti nē.