Viss ir redzams

Britannia waives the rules.

Man, protams, ir jāatvainojas par kvalitāti, bet es varu interesi sakopot tik tālu, lai izaistu, kas nāk ārā. Ja es stipri gudroju, tad neko arī neizgudroju. Tajā visā ir tikai punkts, pārējais ir filleris krustām šķērsām nekādas ne marmora plāksnes un arī nekāds reģipsis. Ja tu dzīvo hruščova laikā celtā mājā, tad ko ar to hruščovu ir jādara, jāfulfilo vai ko, varbūt jāpiepilda ar trubām, pa kurām nāk svaigs gaiss no ķīpsalas.

Are you fucking kidding me? Sick again...drīzāk- still sick, but worse.

Šitais toč vairs nav normāli. Ķermenis netiek galā ar visiem stresiem? Jā, bija kārtējā sliktā ziņa no rīta, bet tāpēc drebuļi pizdjets un 38°?
Jau aizrakstīju GP, ka gribu nosūtījumu pie valsts psihologa. Jā, jāstrādā pie īstajiem iemesliem, bet šobrīd gribu kkādas tabletes, kas man palīdzētu iziet visam cauri.

pasaule ir siltuma izslāpusi

Kāds varētu Trampam ieminēties, ka bez Gazas ir vēl pāris vietas, no kurām varētu evakuēt nemiera cēlājus, piemēram, Krima un Donbass.

> Cits slavens ķīniešu klasiķis Tao Te Čings saka, ka "Debesu ceļš ir
dot labumu citiem, nevis ievainot. Gudrs veids ir rīkoties, bet ne cīnīties".

// https://nra.lv/neatkariga/lasamgabali/482455-kinas-vestnieks-latvija-sajusma-par-zilbaloza-straumi.htm

Āaāāāāāāāaā.... manas acis!

Kas ir īpaši nesaprotami, ir tas, ka Andras Ozolas perversais tulkojums(??) ir NRA "Lasāmgabalos".

Savukārt (acīmredzot) ĶTR preses relīze par "Straumi" ir turpat blakus, bet "Viedokļos":

https://nra.lv/viedokli/kinas-tautas-republikas-vestnieks-latvija-tangs-songgens/482456-straume-atklaj-kopigu-nakotnes-redzejumu.htm

Dabiski, ka tur tādas jēlības nav sastopamas.


(Uzdūros nejauši saitei #1 inernātos un pašķetināju nelaikā)

Noskuvu tēvam matus.
Tas ne tuvu nav emocionāli satuvinoši, kā filmās.
Tas ir ļauni, tas iztukšo mani. Es zinu, ka viņam galvu sasildīs mana cepure, jo tā ir mīksta un silta, ar mīkstu iekšpusi, nekodīs galvas ādu viņam. Un sasildīs, kad viņš rīt būs ķīmijterapijā. Un tad viņš atbrauks mājās, tad mēs tiksim galā ar sliktu dūšu, caureju, vemšanu un viņš jokos un es arī, jo citādi nevar.
Mana pasaule bez jokiem sabruks pavisam.

spiediena rezultātā vīratēvs beidzot pasūtīja archīvā savu stasi lietu. mana cerība bija iegūt rakstisku apstiprinājumu tam, ka viņa ziņotājs bija Herr S., kurš pārvietojas pa dzīvi, izskatīdamies pēc aizdomīga stasi paraugdarbinieka. diemžēl cerības nepiepildījās un izrādījās, ka pie Herr S. kliedzošā izskata vainojama tikai viņa stila nevis politiskā pārliecība.
tikmēr aizraujošas lietas notikušas arī vīramātes dzīvē: kādu vakaru viņai piezvanīja N. princis un paziņoja, ka viņa saņemšot mantojumu. (to par princi izperējām mēs, jo vienkārši nevarējām palaist garām šādu izdevību.) pēc kādas nedēļas prinča uzdevumā viņa saņēma vēstuli no reāla vācu adv.biroja ar leģitīmiem dokumentiem: viņa patiešām mantoja kāda ļoti attāla radinieka rauga fabrikas daļas.

Rīga. Dublis 1 (2017)

Man ir zināma vājība pret vokāliem duetiem, domāju, ka ne man vienam, bet ne pārāk bieži es ar tādiem esmu saskāries elektronikā. Vārdi šai, sauksim to par dziesmu, ir diezgan askētiski, bet šeit primāri ir noskaņa. Kam patīk Mumford & Sons, tas drošvien arī zina, kas ir Winston Marshall, bet tas laikam šeit nav galvenais.

https://www.youtube.com/watch?v=v2vXMI6Xj-g

( ... )

nedēļas hailaiti:
pagājušā nedēļa beidzās un šī nedēļa sākās ar nevarēšanu aizmigt un miega miglu, kuras rezultātā a) 7d pusnaktī gāju uz mežu staigāt un piedzīvoju savādu tikšanos ar milzīgu melnu suni; b) kādas 3 dienas īsti nedarīju neko citu, kā vien spēlēju Heroes. nu centos darīt arī kko citu, bet ne visai sanāca.
bet, 2d aizbraucu uz Rīgu, ielīdu azotē un izgulējos. pārējā nedēļā bija kopumā vienkārši cozy. 5d atbraucām uz Smilču, 6d apēdām sēnes (1 porciju uz diviem), 7d kādus 10 km baudījām sauli. biju arī stallī, bet nevarēju nočekot vai zirgs joprojām klibo, jo viss sasalis kankāļos. pamanīju, ka zirgs drusku sācis sirmot. ap acīm vēl nē, bet ap pieres zvaigzni ir redzami vairāk balto spalvu. marta beigās viņam būs 23.
mēģinājām skatīties 100 vientulības gadu seriku - man likās ļoti slikti. ļoti slikti.
kad pārtraucām mēģināt skatīties to, tad pārgājām uz Two and a Half Men, jo why not. katrā ziņā tas, kā tur tiek attēlotas sievietes, tomēr rada ticību tam, ka pasaule mainās un reizēm arī uz labu - mūsdienās tā vairs nedara.
ja neskaita bezmiegaino nedēļas sākumu, bija ļoti forši, mīļi un mājīgi.

nesu zobos vīnogas uz izlietni

Nupat novācu un iznesu eglīti.
Nu, pārspēj šito!

Tā vietā, lai atkal vārītos par visumu un cilvēku jocīgo dabu, dažas piezīmes par Viļņu.

Nothing but Thieves noteikti ir grupa, uz kuras koncertiem iet atkal un atkal. Viņu daiļrade spēj deliverot spektrā no liriskām balādēm līdz roķīgiem blāstiem, un grupas cilvēcība nespēj atstāt vienaldzīgu. Vismaz tos cilvēkus zālē, kas vēl ir pie cilvēcīgas samaņas. Es gan neteiktu, ka Compensa koncertzāle ir pati labākā vieta koncertiem, bet ir ok. Mēs vismaz Bolt Drive dabūjām gan uz konecertzāli, gan atpakaļ uz centru. Šaubos, ka Rīgā pēc kāda koncerta varētu dabūt transportu tik vienkārši.

Bolt Drive vispār tika izmantos drusku vairāk, kā būtu pieklājīgi, taču Lietuvas galvaspilsētas ziemas ir drusku skarbākas, un pārvarot smieklīgus attālumus ar auto, no pēdējām 15 minūtēm Viļņā ir iespējams izspiest vēl mazliet vairāk. Vēl Bolt Drive mūs izglāba no palikšanas bez vakariņām, jo izkāpjot no vilciena, un ar auto aizbraucot uz pēdējo atvērto vegānvietu, mūs tur pabaroja, neskatoties uz to, ka virtuve bija "slēgta" jau septiņas minūtes.

Un iespēja nokļūt Viļņā ar vilcienu ir ļoti jauka opcija. Būtu, protams, jauki, ja vilciens kursētu mazliet biežāk, vai vismaz mazliet citos laikos, bet tas tomēr ir labāk kā nekas. Lux Express vietas pie galdiņiem ir fine, bet jāsaka, ka vilciens tomēr mazās detaļās ir jaukāka pieredze, un Lux Express ar laiku ir palicis mazliet sliktāks kā pirms desmit un vairāk gadiem, kad man regulāri sanāca braukt uz Tallinu.

Par vegāniem draudzīgām vietām runājot, RoseHip Vegan Bistro joprojām eksistē, joprojām ir lieliski, un bija vienīgais glābiņš ne tikai ierodoties Viļņā, bet arī deliveroja brokastis, kad svētdien pirms došanās mājās divas citas brokastu vietas bija pilnas.

Savukārt brokastu vietas, kurās izdevās dabūt brīvu galdiņu, bija Pirmas Blynas. Tā varbūt nav pati glamūrīgākā vieta brančiem ar mimozām, bet kad tu pēdējo reizi esi ēdis savu brokastu milzu pankūku baznīcā? Un cik bieži tu no vegāna varētu dzirdēt, ka šis humuss (tas, kas ēdiens, ne mēslojums) ir kaut kā īpaši garšīgs? Un cik bieži tu vari arī sajusties labi par to, ka tu ne tikai esi bijis foršās brokastīs, bet arī atbalstījis kādu sociāli svarīgu iniciatīvu? Šo visu delivero Pirmas Blynas. Otro kafiju gan mēs gājām izdzert vietējā kafijas tīklā. And yet, neskatoties uz kāda ieteikumiem par "labāko kafiju Viļņā", man RoseHip kafija patika labāk kā vietājā kafijas tīklā.

Joprojām ir MO muzejs, lai gan es tur biju pirmo reizi. Joprjām ir Halės tirgus, kur varēja dabūt empanadas ar seitanu, un visas pārējās vegānu un nevegānu izvirtības. Ja Depešu kafijai nebūtu tik generic nosaukumi un iepakojumi, varbūt mēs kaut ko nopirktu dāvanā kādam Depeche Mode fanam. Savukārt ja man būtu līdzi kādi labāki ēdiena trauciņi, es drošvien Rīgā ierastos ar kādiem korejiešu marinējumiem. Joprojām ir vaļā un nav mainījies arī Dėvėti bārs. Pēc koncerta man gribējās iedzert tieši vienu garšīgu alu nepretenciozā atmosfērā, un mēs tur nebūt nebijām pēdējie apmeklētāji. Kokteiļus (alkoholiskus) ar saldējumu varēs mēģināt nākamajā Viļņas apmeklējuma reizē.

Šo jau gandrīz var uzskatīt par reklāmu, bet ja kādam interesē naktsmītnes askētiskā, bet ļoti stilīgā un tīrā studio tipa pagrabiņā, kas atrodas uzreiz aiz pilsētas mūriem, un netālu no stacijas un tā paša tirgus, tad Milda ir superhost, kas attālināti un profesionāli tevi izmitinās. Noteikti ir būts jaukākās vietās, bet reti kad sanāk izbaudīt komfortu tajā līmenī, kas ne milimetru nepārsniedz tavas nedēļas nogales pieticīgās vajadzības. Mēs vēl, protams, varējām mēģināt izmasgāt koncertā ar alu aplieto hūdiju, tad tas būtu vēl drusku tuvāk perfektam match.

Marka uzradās. Kārto autovadītāja apliecību un izskatās labi.

Biju uz sava mīļākā dzejnieka dzejoļu grāmatas pasākumu. Tik sirsnīgi. Apskāvienā un sarunā. Viņš jautāja vai rakstu dzeju. Teicu, ka sen neesmu neko uzrakstījusi.
Viņš man grāmatā ierakstīja, lai rakstu dzeju arī tad, ja nerakstās.

Eu, skatieties uz mani!
Man ir viedoklis!
Un man ir viedoklis par visu.
Piemēram, par tavām krūtīm, par Valmieru.
Vai ko un kur sūtīt.
Par parkošanās laikiem
Un viedoklis par zilo zaļo sieru.
Par to, ko tu dari nepareizi
Un par to, ko nedari pareizi.
Par to jokot te nedrīkst,
Bet te iederētos kāds joks.
Man ir viedoklis par kroņiem, roņiem
un vienkārši par krāsu toņiem.

Es tevi redzēju šonakt sapnī. Tu biji ietīts tādā baltā, mazliet caurspīdīgā palagā un lēni elpoji. Ieelpas tevi uzpūta kā lielu balonu, bet izelpas samazināja līdz mata smalkumam. Es nācu tev tuvāk, bet tu netuvojies. Katru reizi, kad tevi pasaucu tu pārstāji elpot un it kā klausījies. Tad pēc pāris sekundēm atkal sāki elpot. Es paskatījos uz aizmuguri un tur atkal biji tu. Es skatījos pa kreisi, uz augšu, pa labi, uz leju - visur tu. Un tad es sapratu, ka tu gribi mani blakus, lai redzu kāds tu esi - dzīvs un mainīgs, radošs un noslēpumains. TIKAI tu neļauj sev pieskarties un nelaid nevienu klāt un tu rādi tikai to, ko vēlies. No tevis arī nevar aizbēgt, tu vienmēr būsi acu priekšā. Ne īsti ar tevi un noteikti ne bez tevis. Un visapkārt pelēcīgs un paliek gaišāks, kad ieelpo un mazliet tumšāks, kad izelpo. Un tad uz brīdi, meklējot, kur tu nepaspēsi parādīties, kad meklēju skatienam brīvību. Uz brīdi. Tiešām liekas uz tādu fantastiski īsu brīdi es redzēju plaisu tur tālumā. Un tajā plaisā daudz krāsu. Un tad tu atkal pielīdi priekšā elpot.

Vai tu pasmaidīji uz manu pusi vai tā bija tikai tāda gaismas ilūzija tajā brīdī, bet es saņēmu impulsu no sirds dziļumiem un iedarbināju kājas uz tavu pusi. Man nav daudz, ko dot, bet būt blakus es varu.

Vai tas bija tāpēc, ka es mazliet sakustējos, domājot par tevi, vai tā bija tikai tāda ēnu spēle, bet es sajutu tevi nākam uz manu pusi un piecēlos pirms biji klāt. Tev ir tik daudz un es baidos nebūt gana.

Būt kopā ir riskanti - kurš ir tukšums?

Kāpnes pie Katalonijas mākslas muzeja pēc muzeja apmeklējuma ar dzīvajiem izpildītājiem nostabilizē Stendāla sindromu.
Pakāpjoties Montdžuis aiz muzeja, pie olimpiskā stadionā gara rinda uz K-pop supergrupu, daudzi tērpušies melnbalti ar rozā.
Botāniskais dārzs mitrs un ļoti rāms, caurvīts gaumīgām pastaigu terasēm.
Atpakaļ uz kāpnēm, saulrietā dzeltenoranži atspīd gaišpelēkā pilsētas panorāma.
Iemetu mūziķei piecus eiro.
Kādu laiku eju blakus meitenei, kuru ievēroju jau muzejā, ar briesmīgi sarkanu degunu, kas kontrastē ar pelēku mēteli un baltajām botām, līdz mūsu vektori diverģē.

"Followed the girl on a motorbike
Saw her enter a bar
It's dark inside with candles burn and
To liberate her scars
She Spanish-dance on the table
With butterflies that burn"

Protams, ka aptiekārus kaitina veselīga uztura un dzīvesveida propaganda. Paliks vēl bez darbiņa, ko tad!?

Satiku onkulīti, viņš ir atbraucis ar vēl vienu vēl vecāku onkuliti, kurš dabūjis pneimoniju un guļ slimnīcā. Uz klīvlendu šie atspērušies, jo grib kādu gadu patestēt liberālu ciemu, kurā ir gadalaiki pretstatā tuksnesim. Čalis mīž iet uz restorānu un bāru kvartālu pāri ielai, jo viss ir slidens, mašīnas apledojušas no slapja sniega.

Pirms pāris dienām, pie viesnīcas pīpējot, iepazinos ar ļoti pozitīvu onkulīti no kalifornijas. Mēs tik sirsnīgi aizrunājāmies, ka man nācās atvainoties, jo biju atstājis gaļu cepties uz mazas uguns, piedega tikai nedaudz. Tieši bija izkritis pēkšņs sniegs un daži netika pakalnā, bet viņš taisās pirkt māju klīvlendā. Neesmu viņu saticis pāris dienas, bet viņa fords vēl stāv pie durvīm. Vārds ir laikam deivs un uzvārds tāds vācisks, bet neatceros, dzīvo manā stāvā pāris durvis tālāk. Piemēram, lai man vairs nevajadzētu strādāt, mēs varētu būt partneri, tikai nezinu, kādā formātā, es viņam varētu būt tāds kā riks ovens. Šorīt braukšu uz centru ar tramvaju, gribu apmeklēt grāmatnīcu un varbūt kādu charity shopu.

Vakar sāku dzert gnc mega men multivitamīnus un šorīt pat pile uz malas bija neona dzeltena, es gan vakar arī dzēru šveps džindžerellu un zaļo prime.

Draudzene mani neapsveica dzimšanas dienā, bet pēc dienas laikam attapās un atsūtīja ziņu, ka es pati esmu vainīga, ka esmu atslēgusi facebook dzd paziņojumus. Lasīju, apsmējos un nevarēju saprast - man viņai atvainoties par to vai pateikt, ka man pie d..sas un varēja labāk neko nerakstīt.

dzīslainais meklē citu sievu

Atvēru šodien internetā rakstu spāniski un sāku lasīt. Saprotu vairāk par trešdaļu, kas nepietiekami, bet interesanti, kā šāda spēja varēja pasīvi attīstīties? Saskaros ar spāņu valodu gandrīz tikai mūzikā, dziesmu vārdos, ko nesaprotu, bet dziedu līdz. Raksts bija par mūziku, varbūt tāpēc.

Pamanīju nesen, ka vairs nevaru iestampāt puskilo gaļas vienā ēdienreizē. Dārzeņiem vietas nepietiek. Nez, tas ar vecumu saistīts? Kā arī dažreiz ar vienu ēdienreizi visai dienai pietiek.

Komunisti satrakojušies, ka kāds atļaujas viņu korumpētās, totalitārās pakaļas ravēt laukā. Tas ir drauds "viņu demokrātijai".

- no rīta, braucot uz darbu sadusmojos uz motoceklistu, kurš braucot pa apdzīšanas joslu (kaut arī otra josla bija tukša) iesēdās man blaindspotā, tādējadi piesaistot sev pārlieku lielu manu uzmanību.
Šāda stulba, pārākuma sajūta, ignorance un/vai nespēja lasīt satiksmi mani kaitna un motoceklistos līdz šim esmu maz novērojis - parasti tā brauc autovadītāji.
Kaut kad rudenī vienā piegājienā, "braucot pēc iespējas tuvāk ceļa "*labajai*" malai, apdzinu pabraucu garām astoņām (jap, skaitīju, jo adrenalīns teica, ka vajagot skaitīt) pa ātro joslu braucošām mašīnām.

- ir piektdienas vakars un nevaru sagaidīt pirmdienu un darbiņu.

ko var nopirkt un lietot ja bērnam ir kārpa vai varžacs uz kājas īkšķa tieši blakus otrajam pirkstam? aptieka vai drogās, kamēr meklēju podilogu

Tikko no aptiekas, dodas paēst un domā, ka obligāti jāatceras iedzert zāles pēc maltītes. Ēdnīcā pie galdiņa satiek draugu, kas arī nesen stāstījis par veselības sarežģījumiem.

Es: Čau, es te piesēdīšu, nolikšu mantas.
Draugs: Nu, es jau gan tikpat kā prom
Es: Tu jau paēdi? Kā Tev ar tiem kuņģa jautājumiem?
Draugs: Pagaidām tālāka risināšana ir uz pauzes, kādu brīdi ēdu tikai vārītus kartupelīšus, putriņas un tādas lietas
Es: Uij, gandrīz slimnīcas ēdiens

/Vēl mazu brīdi saruna turpinās/

Draugs: Negribi uz karnevālu? Izrādās, man +1
Es: Ai, uij nē. Iemaini kādam pret kaut ko garšīgu
Draugs: ... /skatiens/
Es: Āāāāā, I am stupid, I'm so sorry