Viss ir redzams

sun(i)s Gunis
man pie kājas
kad pavēlu "Blakus!"
bet šoreiz neparedzēts
gadījums
viņš ieraudzīja kuci
pamanīju par vēlu
vien pieliecos
un ar maisiņu paņemu
viņa kluci

viņa mazgà Vladimira veļu
viņa netīro veļu
draugi saka
lai beidzot beidz
mazgāt netīro veļu
ja citādāk nevar
lai taču iet pats savu ceļu
ko var cilāt to netīro veļu
viņa mazgās tik ilgi
līdz viņš mirs

Pavisam citā realitātes mērogā man uz palodzes dzīvo baziliks podiņā. Vēl bez zaļajiem bazilika palodzes kaimiņiem, bazilika podiņā acīm redzot dzīvo vēl kaut kas. Un šis vēl kaut kas ik pa laikam uzrušina zemi, reizēm pat tā, ka tā pārvietojas ārpus podiņa. Tā nav gluži pele, un nav iemesla satraukties, piemēram, par sagrauztiem vadiem, bet tāpat tā ir jocīga sajūta, ka mājā dzīvo vēl kāds mistisks radījums. Tiem, kuriem peles un zirnekļi neļauj elpot mierīgi, šis fakts rada vēl interesantākas sajūtas.

kāda ir atšķirība starp "ēst zemi" un "tikt zemes apēstam""

Nav tā īstā laime svētkos apdāvināt sevi, bet - ja reiz valsts man tādu iespēju dāvājusi, būtu neprāts nepaīsināt plašu vēlmju sarakstu (348) - ko tik pa negaidītu prēmiju neizdarīsi? Protams, ka ņemsi un iegādāsies izcilu mūziku. Un šobrīd - šobrīd sirds vēlas Black Metal pieaugušajiem un ko mierīgāku kontrastiņam :)

Reverence - Inactive Theocracy
Kārtīgi izvārtīties nepieradinātā Dark Ambient + Experimental Black Metal atmosfērā ar Silent Hill rūsas elementiem. Albums man zināms sen un arī piemirsts ikdienas gaitās. Bet platei - tai ir spēks lietas atgriezt uzmanības centrā un tas kā reiz derēs pēc tik ilgas neklausīšanās pauzes!

Dødheimsgard - Black Medium Current
Ja vārtīšanās neaktīvajā teokrātijā izrādījusies nepietiekama, tad varēšu turpināt smērēties ar neatkārtojami avangardu un kosmiski reibinošu bleķīti, par kuru domāt vien ir patīkami. Tās savādās tīrā vokāla partijas, tā popsīgā miesas šūpošana, tas teiksmainums!

Oranssi Pazuzu - Muuntautuja
Turpinu vākt somu kosmiskās sēņošanas ripuļus. Sēnes ar Oranssi Pazuzu nav mēģinātas, bet ir aizdomas, ka šī kombinācija vestu stipri, stipri tālu, jo jau bez palīgvielām šis uz bleķīša/triphopiņa/elektronikas/psihedēlijas būvētais mākslas darbs izcili cep smadzenes.

Waveforms - Night Time Stories
Šis ripulis pēc kārtīga ceļojuma neierastā bleķī ļauj mierīgi izkāpt no raķetes. Šis letiņu Kinematogrāfiskā Ambienta gardums der arī pilsētas diapozitīvu skatīšanās fonam, piemēram. Man silti ap sirdi pirkt labu latviešu mūziku!

345 albumi vien atlikuši.
EDIT 2025.12.09: nosmēlu izdedžus, palika 280. Tā jau ir krietni labāk.
EDIT 2025.12.11: 252 - izmetu CD no višlistes, tas man šobrīd nedolbī, plates. Visa uzmanība platēm.

Domāju, ka pēctam kad krievijai ir uzradies jauns sabiedrotais, arvien vairāk cilvēku okupantu izvarotājus tos par tādiem arī sauks. Nezinu nevienu citu valsti (bez krievijas), kas vēl tā aizstāvētu savus izvarotājus.

https://en.wikipedia.org/wiki/Sexual_and_gender-based_violence_against_Palestinians_during_the_Gaza_war?wprov=sfla1

Eileen (2023)

"Mīlestība bez taisnīguma ir liekulība, taisnīgums bez mīlestības ir cietsirdība."

Šodien sareiba galva, domājot par to, kā manas izvēles un darbības ietekmējušas citus cilvēkus. Un kā pēc tam šie nospiedumi cilvēkos tālāk ir ietekmējuši vēl citus, un kā šie citi to nesesuši tālāk vēl citiem un tā tālāk. Nav tā, ka pārvērtētu savu nozīmību, taču pārāk vieglprātīgi arī negribu uztvert savu saistību ar cilvēci.

nemaz neskaties
neiekāro
neiemīlies
Antonija savos
Silmačos
sēž
un nekur neies

sērkociņš
brīnumsvece
dzirksteles
Dzirkstīte dzirkstī
mūžīgie svētki
pagātnes rēgi
zem dievkociņa

Ū, tikko uzzināju, ka O Saala Sakraal pirms pāris dienām izlīdis jauns ripulis – Oastar.

Es tik tiešām nezinu citu muzonu, kas spētu skaņā tik labi ietērpt diezgan sūru Smagvakaru. Visa tā vizuālā un skaņas valoda, kas ņurcās gar nāves varā nonākuša ķermeņa transformāciju, tumši kaislīgs dzīvības un nāves rituāls, atgriešanās pīšļos - man šķiet baigi spēcīgi un muzikāli - ļoti veiksmīgi. Ja vēl būtu šie darbi pieejami platē, bet pagaidām tik CD pieejami...
Skaņu var raksturot kā tribal/ritual ambient ar industriālu pieskaņu un kinematogrāfisku dabu - šis albums rādās labos ritmos saknes dzinis, nesmādē arī giču, baisas subbasa līknes, austrumu instrumentus dīvainos kontekstos apvienojumā ar rīkles dziedājumiem un spēcīgu, teju nospiedoši spēcīgu atmosfēru. Heilung sūrais brālis.

O Saala Sakraal - Oastar
https://cycliclaw.bandcamp.com/album/oastar

Šis gabals rauj jumtu nost - nav iespējams atturēties un neuzgriezt skaļāk!
https://cycliclaw.bandcamp.com/track/we-come-cloaked-in-the-guises-of-the-woods

visi nokārtosies

kāda ir atšķirība starp iezemēšanos un ierakšanos zemē?

nav ko iejūgties, tā var nojūgties

Opus atbild jaudīgi un vispār man nav kur piesieties. Varbūt derētu arī Sonnet pārbaudīt, bet slinkums.

w: I would like to try the "explain a joke" experiment with you. I am wondering if you will catch the subtle humor and the deeper meaning (the irony and the true punchline). Here goes:
( ... tālāk ... )

jā, tā ir!
gan jau ka negrib šmorēt un bonierēt

Nopirku Mac Studio (256gb variants), tagad ietestēju arī llm mlx spējas.
Viss darbojas ļoti viegli un bez nekādiem dančiem vai meklēšanas un kļūdu labošanas. Plug and play.

$ llm chat -m deepseek-ai/DeepSeek-R1-Distill-Llama-70B --option max_tokens 128000
( ... tālāk ... )

Antai kliba gaita
skāde mugurā
cēla pūra lādi
tagad baigie sūdi
varbūt visu pūru
jāatdod būs ārstam
tad jau tiešām Antu
neviens neprecēs

"(1) Dodieties terapijā un tiekat galā ar visiem saviem vecajiem sūdiem.

Es ieteiktu somatisko terapiju, lai jūs patiešām varētu sajust un atbrīvoties no sūdiem, ko jūs nesat sevī, nevis tikai mentāli tos saskaitīt.

(2) Atzīstiet, ka savā iekšienē mēs VISI esam labi cilvēki, ja mums ir dvēsele un tieksme radīt – mazuļi nevēlas nodarīt ļaunumu citiem, viņi vēlas izdzīvot. Tas pats attiecas uz zīdaiņiem, bērniem un pat pusaudžiem ar nejaukām izvirtībām! Dažiem pieaugušajiem ir briesmīgas bērnības mantojums, kas izkropļo izdzīvošanas sajūtu, un viņu nervu sistēma mudina viņus to atkārtot ar anomālu uzvedību. Izrādiet līdzjūtību pret šiem cilvēkiem un pārtrauciet domāt par to, kas ir “taisnīgi”. Dzīvojiet sev, nevis citiem ar viņu pašu sūdiem.

(3) Apgūstiet emociju regulēšanas metodes – jūsu autentiskais “es” NAV TAS PATS, kas jūsu pēdējā emocija. Jums nav jāreaģē uz visām emocijām, un varat iemācīties distancēties no tām, lai autentiskāks iekšējais “es” varētu pieņemt gudrus un pamatotus lēmumus (ar saspringtu nervu sistēmu un spēcīgām emocijām ir grūti, bet tas ir iespējams).

Es to apguvu, apmācot savu autistisko dēlu. Es izmantoju materiālus bērniem – tas ir vieglākais veids.

(4) Spoguļdarbs ar mantrām par to, cik lielā mērā Tu pieņem sevi tādu, kāds esi. Tu nesaki: "Es mīlu sevi", kamēr tam notici.

Tu vienkārši saki lietas, ko Tu teiktu ļoti mazam bērnam: "šodien bija grūti, es izdarīju X un es izdarīju Y, un es izrādu sev līdzjūtību".

Dienu no dienas Tu atrodi patiesu līdzjūtību un galu galā mīlestību pret sevi pat ar visiem trūkumiem.

(5) Katru dienu izdari vienu mazu izvēli, par kuru apsveic sevi, kas parāda, ka Tu patiesībā labi rūpējies par sevi. Tu sāc tur, kur esi, un neuzstādi stingru mērķi, par kuru raudāt, ja Tev nesanāks. Pat ja tas ir "šodien es atcerējos apsveikt sevi par nepārtrauktu izdzīvošanu un ātras izejas neizvēlēšanos", tad ar to Tu sāc. Tu sniedz sev pierādījumus, ka Tu patiesībā vari paveikt šīs dzīves lietas, dienu no dienas kļūst vieglāk izdarīt labas izvēles - un tas ietver arī sevis palutināšanu - arī tās var būt labas lietas!

Tātad, nekādu mērķu, tikai pierādījumi par labām lietām, lai sevi veidotu, līdz izlemsi, ka vēlies veikt izmaiņas.

(6) Pieņem savu .... – tā spēku, grūtības, atzīsti tos un veic saprātīgus pielāgojumus sev, pastāsti cilvēkiem, kas Tev vajadzīgs.

Tas prasa laiku – tas ir absolūti iespējams. Ja vajadzīgs, sākumā atrodi kādu citu, kā dēļ to visu darīt.

Es nekad to nevarētu izdarīt tikai sevis dēļ. Es to darīju, lai būtu piemērs savam autiskajam dēlam, ka viņam var būt brīnišķīga dzīve, pamatojoties uz autentiskumu un godprātību – divām lietām, kuru, es zinu, viņam ir ļoti daudz, bet pagājušajā gadā šajā laikā viņu izslēdza no skolas, pedagogi norakstīja un teica, ka viņš ir bezcerīgs. NĒ!"

raudu, jo man sevis briesmīgi Žēl. jāsaņemas tomēr aiziet uz to Vītola klīniku. tas noteikti būs ahujenna dārgi, bet es nevaru arī dzīvot tā kā šodien, kad noslīdējums pēkšņi tāds, ka rauj uz augšu un nevar ērti ne sēdēt ne gulēt, ne stāvēt, un urīnpūsli arī dedzina. es jau zinu kas tas ir, man tikai vajag lai kaut ko izdara lai ir arī dzīves kvalitāte, bet es neesmu gatava arī operēt par tiem baisajiem cipariem. bet nu paraudāju, vismaz uztaisīju e-pieteikumu endokrinologa vizītei, tur pat jau nākamajā nedēļā var tikt (ja tomēr sazvana tas administrators, lai nestāsta ka viņiem nepazūd pieteikumi no mājaslapas nevis tikai trīs reizes nevar sazvanīt un tāpēc 'pieteikums dzēsts'), apskatījos to zobu higiēnistu (plānā bija decembrī) un arī Vītola klīnikai pieraksti nav uz rītdienu, var paspēt to krupi (un vaimanuvai-uķipuķi-kādsesnapadziņš) norīt

Interesanti bija vērot sabiedrības attieksmes maiņu, mūžam garos matus nomainot pret lisaku.
Uz pašpārliecinātību arī šis izgājiens interesanti atsaucies.

pretcel, cietuma frizūru nē, bet īss matu griezums tev piestàvètu labaak

btw, kad rakstīju par Armandu, man pat nebija galvā neviens konkrēts Armands. Kad rakstu dzejojumus, vispirms "ieeju seví" un ieraugu animāciju.

un patiešām, cik Armandus zinu, visi ir vai bija ar alko uz "tu".

novērojushi, ka es vislaik gurjieffu und satii gymnopedias uzrinki klausos rekaadu brendu radiija un shonakt man kaa jaunumu paardeva
N.D.Strange: Sad White Reggae

zinātniski pētnieciskais darbs skolnieku fēču analīžu otrreizējai izmantošanai rituālorģiju dekorācijās

The Lost Weekend (1945)

dzejolis par Nikolaju inspired by precelis, bet stāsts ir par mani

Saruna ar rakstnieci radīja pārdomas, ka reizēm ieradums kaut ko atlikt uz vēlāku laiku ir ok. Šajā gadījumā tas bija nodoms izbeigt dzīvi, jo Viktorijei pēc dvīņu piedzimšanas šķitis, ka nemācēs bērnus audzināt tā, lai viņi būtu laimīgi. Tā nu pēc šīs nemitīgās atlikšanas viņa sākusi rakstīt. Interesants novērojums par līdzību ar traumu, kad attopies riņķojot pa vienām un tām pašām vietām, līdz vēlies izmainīt pastaigas maršrutu, taču nesanāk. Tā rakstniece skaidroja, kāpēc viņas darbos nobeigums parasti nav tik skaidrs. Pat ja arī daļu lasītāju kaitina atvērtie nobeigumi grāmatās, traumas risinājums arī nav tik viennozīmīgs un vienkāršs. Tāpēc laimīgās beigas te neder. Vēl Viktorije teica, ka neierasti redzēt tik daudz cilvēku, parasti atnākot pieci apmeklētāji. Jauko uzņemšanu Latvijā vēl ilgi atcerēšoties. Viņa drosmīgi raksta par tēmām, no kurām man mazliet bail, taču pēc pasākuma bija ļoti silta sajūta. Varbūt tāpēc, ka dzirdēju čehu valodu? Kaut kādā ziņā tas radīja māju sajūtu. Pateicu arī dažus teikumus čehiski, valodu zināšanas tomēr reizēm noderīgas. Un pēc sarunas sapratu, ka velti esmu baidījusies lasīt Viktorijes grāmatas. Vai tāpēc, ka pēdējos trīs gadus atrados psiholoģiski smagā vidē un bezjēdzīgi mēģināju risināt kāda cilvēka traumas, lai gan neviens man to nelūdza? (pareizāk būtu teikt neuzkrītoši par to domāt un analizēt). Lai nu kā, šovakar sākšu lasīt, tikai vēl nevaru izlemt: Sēņotāju vai Rekonstrukciju.

Braucot no bērēm, "Every Breath You Take" neliekas nedz banāla, nedz nodeldēta.

ēdu plikus rīsus, iztēlojoties tiem klāt pareizo mērci

romantiskā randiņā
pie operas
siltā vasaras vakarā
puķes strūklakā dejoja
bet Nikolaja pirksti
meklēja viņas rīkli
lai žņaugtu
"kā tu tā vari?"

par roblox bloķēšanu krievijā

nē, krievija nebūt nav pirmā valsts, kas bloķē robloksu
pirmā, man liekas, bija turcija
ar paskaidrojumiem, ka smilšu kastē, paralēli kotlešu, pilsdrupu un ūdens kanālu celtniecībai, tiek propogandētas LGBT vērtības
kā arī tur piedalās pieauguši vīrieši ar neveselīgu interesi pret bērniem

apbrīnojami, bet nekādu prūfu tam atkal nav
nu, jūs saprotat, ir jāeksistē precedentam
kādu paņēma pie dziesmas propagandā vai arī neveselīgajā attieksmē un iesēdināja kaut vai uz 15 diennaktīm
bet tur ir viens vienīgs hipotētiski varbūt
nākamgad vai citu gadu, bet varbūt nekad
varbūt tuvā pagātnē vai tālā nākotnē

fan fikšen pilnīgi

Raivja Dzintara īsais psiholoģijas kurss:

ir 5 veidu cilvēki - flegmatiķis, sangvīniķis, holēriķis, melanholiķis, alkoholiķis