pie velna ciemos ies Elma tas cienās ar krāsainām kūkām saldi čuksti izbēgs no lūpām pa atvērto logu ielidos pieneņpūkas viņš teiks ka ir maijs viņa ticēs gan jau ka nē
vairākas dienas jau līst vairākas dienas ir piesmeltas kurpes ūdens smeļas mutē un acīs bet visas šīs dienas vēlos Lilija būt kaut kur pie tuvējās baznīcas sienas plaukt baltiem ziediem un nenovīst
Ak, Raimond, Neesi Tu Bairons vai Bleiks Neesi ekstravagants Vai traks vai slikts Vai biseksuāls Kas ar glanci savus upurus lenc Ko gan ar Tevi iesākt Pats nevari pateikt
kādā ziemas dienā kad sniga un sasala visa pasaule es satiku Vilni – tik siltu kā no vilnas adītu, maigu skatienu un visskaistāko balsi. uzdāvināja viņš man villaini, un vairs nekad nav auksti
Prāta un ārprāta neprāta spēles pašas augstākās šūpoles un zilākās debesis skaļākie smiekli un sāļākās asaras tas viss tevi sagaida atbaida arī kad ciemos jāiet atkal pie Terēzes