M, vēl viena lieta, kas visā šajā ņemtnē manuprāt ir liela problēma, ka no anglosakšu interneta vides tiešā veidā tiek pārņemti ne tikai termini (un tā "parastais latvietis" dzimti sāka saukt par genderu), bet arī naratīvi.
STEM ir spilgtākais piemērs: postpadomju telpā principā ir ļoti laba situācija ar sieviešu skaitu STEM jomās (izņemot datorzinātnes), un ticība tam, ka meitenēm nepadodas matemātika un dabas zinātnes ir nekritiski pārņemta no R-Eiropas un Amerikas realitātes. Nudien, pirms sāku tusēt pa internetiem, resp., bērnībā un agrā jaunībā, ar šādu naratīvu nemaz nebiju pazīstama. Ja specifiski par datorzinātnēm, savukārt, tad Tuvo Austrumu valstīs sieviešu īpatsvars šajā jomā ir diezgan liels. Bet - diskusiju centrā atkal un atkal nonāk tikai Silikona ieleja.
Otrs piemērs: arvien biežāk Latvijas interneta vidē nākas atskaitīties par to, ko dara ne-Latvijas sjw. Pie mums cilvēki runā par smagām homofobijas un transfobijas izpausmēm, par politisko spēku grābstīšanos gar sieviešu reproduktīvajām tiesībām, par to pašu BKA nesamērīgumu dzimumu sadalījuma ziņā, bet tad pēkšņi atnāk kāds, kurš palasījis reddit un nu pieprasa izskaidroties par seifspeisiem, menspleiningu un pozitīvo diskrimināciju.

(Reply to this) (Thread)

cik tā ir brīnišķīga sajūta, ka es kko pasaku un cilvēks (kurš nav mans psihoterapeits) to actually saprot tā, kā es biju gribējusi teikt :D

Nu lūk, bet kas, ellē ratā, ir tas, ko vispār var darīt šitajā situācijā? Nu tb ja es gribu sarunāties ar cilvēkiem, kam ir šī automātiskā reakcija (un jā, es gribu), tad kā to darīt? Kāda ir tava stratēģija?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mana stratēģija ir ļoti mazauglīga. :D Katram nākamajam cenšos nenogurstoši skaidrot atkal tās pašas lietas, tādēļ dažreiz uznāk apnikums, jo ir sajūta, ka tā vispārīgi tas diskurss nekur nevirzās. Bet dažreiz tas nostrādā un man vairs nav tam pašam cilvēkam jāizklāsta viss savu uzskatu komplekts, pirms ķerties pie konkrētas tēmas apspriešanas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nuja, un tā tā huiņa rodas, tb tu izstāsti terminoloģiju, teiksim, 3 cilvēkiem, jūs četratā mierīgi turpināt diskutēt, a no malas tas izskatās pēc kaut kādu transgender ķirzakcilvēku slepenās diskusijas par to, kur noslēpt melnos līķus!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tai pat laikā, kad notiek diskusijas par kaut kādām citām specifiskām tēmām, cilvēks, kas nesaprot terminoloģiju, parausta plecus un aiziet tālāk, jo, piemēram, teikums "osteoloģisko materiālu datējot ar radioaktīvā oglekļa metodi, vienmēr jāizvērtē rezervuāra efekts" nevienam nerada personīgas emocijas, lai gan tur ir teikts, ka jāizvērtē, turklāt vēl vienmēr.
Tēmas par sociālo taisnīgumu, savukārt, ir par mums, tādēļ jārēķinās ar iespējamu emocionālu reakciju.

Otrs, atkarībā no auditorijas, es, iespējams, paskaidrošu, kas ir "rezervuāra efekts" (tradicionālajiem arheologiem), citreiz izskaidrošu vispār visu, kas ir tajā teikumā (vidusskolēniem), bet citreiz - šāds teikums pat neizskanēs, jo auditorijai tas ir pašsaprotams (bioarheologiem).
Bet kā ar to tikt galā tādā vidē kā internets, kur ir ļoti grūti prognozēt auditoriju? Nudien nezinu. Varbūt vienīgi, būt elastīgiem, kad sanāk iesaistīties diskusijās un rodas aizdomas, ka oponentam šitie vārdi nereģistrējas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

yeah :( well, okei, nebūs vieglu risinājumu. nikas, pārdzīvosim.

(Reply to this) (Parent)

'meitenēm nepadodas matemātika un dabas zinātnes ir nekritiski pārņemta'
Par dabaszinātni jā, naratīvs greizs. Vairums dabaszinātņu profesijas bija mazapmaksātas, līdz ar to diezgan pink collar profesija. Bet naratīvs 'meitenēm nepadodas matemātika' 90tajos bija diezgan spēcīgs, un TEM daļā sieviešu ir mazāk, pat ja S daļā ir daudz.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hm, es ar šo naratīvu, kā jau rakstīju iepriekš, nesaskāros.

Bet kāda ir tā reālā situācija ar matemātiku Latvijā? Man nav izdevies atrast apkopojošu statistiku par Latviju, kur matemātiku uzrādītu atsevišķi no citām zinātnēm.
Bet nu, ja apskatāmies LU Fizikas un matemātikas fakultātes zinātnisko personālu, tad situācija nu nemaz neiskatās bēdīga (tiesa, tur arī ne katram ir norādīts, vai fizika, vai matemātika).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es saskāros, gan vairāk kā pārsteigumu, vai kā līdzjūtību, ka tādai meitenei, kam padodas matemātika, būs grūti. Studēt matemātiku pat neapsvēru, jo nu medaļas, ne medaļas, bet puiši tāpat par mani būs labāki. Bet tas ir anekdotiski, es saskāros arī ar to, ka angļuvalodu meitenēm nevajag mācīties - no angļu valodas skolotājas, tādā diskriminējošākā pusē uzaugu laikam.

Tas, ka ir uzskaitāmas darbinieces personālā neko nenozīmē, algu sarakstu vajag. LV zinātnē strādā daudz sieviešu, kas vidēji saņem maz.

Fiziķiem ir apkopojums 'kur strādā fiziķi', ar algām. https://jfs.lu.lv/ko-dara-fiziki/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Algas jau ir augstāka pakāpiena tēma; taču paša naratīva "meitenēm nepadodas matemātika" izvērtēšanai tāds zinātniskā personāla saraksts ir ļoti veselīgs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

'Vīrieši ir labāki pavāri' neliedz vairumam sabiedriskajā ēdināšanā nodarbināto būt sievietēm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neliedz. Tomēr nav mums naratīva "sievietēm nepadodas ēst gatavošana".

(Reply to this) (Parent)

Mani 2%:

• Noteikti nevajag izdomāt jaunus vārdus tādēļ, lai kāds nejustos diskomfortabli vai dusmīgs, tas būtu tikai kārtējais problēmas apriņķojums pa to pašu veco orbītu;
• Tā vietā mana pieeja būtu pārskatīt diskusijā izmantoto vārdnīcu, atsijāt tos jēdzienus un apgriezt ar tiem saistītās inferences ķēdītes, kas "negriež teritoriju pa vīlēm" (t.i., neapraksta empīriski nosakāmas kategorijas) un atlikušos vai nu lietot tāpat, vai garākai plānotai diskusijai pievienot pēc iespējas kompaktu preambulu ar terminu atpakotajām nozīmēm;
• Mēģināt piešķirt nedaudz mazāku valenci diskomfortam in general, lai nerastos situācijas, kur "es esmu aizvainots" vai "tas ir neērts (kaut relevants) temats" kļūst par universālām semantiskajām stopzīmēm.

Droši vien atrastos/-dīsies vēl kas piebilstams, bet, pirmkārt, esmu tikai mošanās procesā un, otrkārt, paķidā vien šo pašu.

(Reply to this) (Thread)

1) jes, man jau šķita, ka tas ir debīli, forši, ka ne man vienai
2) kad tu runā par inferences ķēdīšu apgriešanu, vai par to ir generally atbildīgs tas, kurš ir pateicis kādu valīdu terminu (kuru bieži izmanto arī pilnīgi jokainās/marginālās diskusijās), vai tas, kurš to inferences ķēdīti atritina (a.k.a. "runā ar SJW savā galvā"), vai abi? => ar "atbildību" nedomājot "vainu", protams. [par to, ka garākai diskusijai pievieno preambulu ar terminu atpakošanu - protams, bet tas praksē īpaši nepalīdz pret inferences ķēdītēm]
3) nēnu labi, es vispār vārdu "diskomforts" vai "mani mulsina" lietoju pat drīzāk pozitīvā nozīmē, tb "o, šitais manī rada diskomfortu, značit te ir kaut kāds vēl nezināms, gļuks, značit man ir iespēja ilgi un dikti par šito vervelēt, kamēr saprotu, kas tas ir, fuck yeah!", bet augstāk atzīmētajā reddit threadā bija ļoti uzskatāms, ka no "discomfort/pissed off" cilvēki lielākoties noripo uz "SJW ir slikti/divkosīgi/melīgi un kā tas nodara pāri parastajam cilvēkam" un, citējot ekstrēmu piemēru, "people being able to just hop onto facebook and spout their culty shit and then go back their own lives and families, it just makes me uncomfortable. They're not on some weird commune saying this shit to each other, it's not contained."

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par № 2 – es teiktu, ka abi, jo inferences attālumi starp cilvēkiem mēdz būt lieli, un vislielākā varbūtība nonākt pie kopsaucēja vai vismaz pie saprašanās ir tad, ja abas puses apmainās ar iepriekš privātajām interpretācijas daļām.

Par № 3 – jā, ir svarīgi atšķirt (atpakošana, atkal) "diskomforts" ⇒ "I observe that I'm confused about X" no "diskomforts" ⇒ "X makes me feel bad". Abos gadījumos tā ir uzmanības pievēršanas vērta lieta, bet pavisam atšķirīgos veidos. Basically what you said.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

turpinot par 2
šitais ir totāli iespējams, ja runa ir par vienu nelielu grupu, bet kā šajā gadījumā izvairīties no echo chamber problēmas, nu tb tu runā ar cilvēkiem, ar kuriem vari vienoties par terminiem, bet cilvēki no malas šo sarunu uztver pilnīgi šķērsām, jo viņiem ir citas inferences ķēdītes + pašiem savs echo chamber ar savu retoriku

nu tbš optimāli būtu, ja šīs abas grupas sarunātos, jo problemātika bieži pārklājas, un nav teikts, ka viņi būtu ideoloģiski pretinieki. bet, teiksim, runājot par "rasi", saruna nobrūk jau terminoloģijas ieviešanas fāzē (ibo pie ~definīcijas "race as self-identity, social perception and performance" nosvilst vadiņi vieniem, bet pieņemu, ka pie "parastā cilvēka" rases definīcijas vadiņi nosviltu otriem) un turklāt nosvilšanas iemesls *nav* tas, ka kāds no viņiem būtu rasists uz vienu vai otru pusi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, šādā situācijā es šobrīd arī saredzu starpgrupu dialogu kā vienīgo puslīdz reālistisko domstarpību risināšanas rīku.

Kas attiecas uz terminiem, tad var jau iet to pašu ceļu, pa kuru ir iets uz "dzimuma" un "dzimtes" jēdzieniem – lietot kaut kādu variāciju par "rase_g, ja runa ir par atlases operatoru cilvēku sugas alēļu telpā un rase_i, ja runa ir par kārtējo leņķi cilvēka pašidentificēšanās ietvaros".

Tas rada potenciāli jaunu apakšdebati par šī iedalījuma atbilstību empīriskām kategorijām, bet tas vismaz ļauj nodalīt apakštēmas diskusijas ietvaros vai runāt par vienu un to pašu tēmu no atšķirīgiem rakursiem, tajā pašā laikā izvairoties no pavisam jaunas terminoloģijas radīšanas potenciāli nevietā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

T.i., man šķiet, ka jēdzienu pāris ""bioloģiskais dzimums" un "psiholoģiskais dzimums"" ir labāks par ""dzimums" un "dzimte"", jo pirmais ir caurspīdīgāks attiecībā pret atskaites klasi. Paskatoties uz pirmo, ir vajadzīgs mazāk atpakošanas, kā uz otro.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un ``dzimte`` tieši man asociējas ar kko no gramatikas.

Also jā ja runājas ari cilvēku no cita jēdzienu lauka tad uztaisa sev iekšēju eksprestulkošanas sistēmu ar fīču ``pārjautā`` katru reizi kad liekās ka runāts tiek garām

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu labi, termini no radikāli dažādām kategorijām jau drīkst pārklāties, nav jau tā, ka uz tekstu "sieviešu dzimtes cilvēki" automātiskais pretjautājums būtu "4. vai 5. deklinācijas?" :)

/lai gan tas, protams, būtu brīnišķīgs veids, kā kategorizēt cilvēkus, nu tb nevis "alpha male", bet "otrā deklinācija, izskaņa -is"

(Reply to this) (Parent)

ā, nu manā skatījumā "psiholoģiskais dzimums" ir reāli murky shit, nu tb hujviņzina, kāds ir mans "psiholoģiskais dzimums", un vai es viņu varu mainīt, ja godīgi turpinu iet uz terapiju? un kā tu vispār nosaki otra cilvēka psiholoģisko dzimumu, uz viņu paskatoties (tipa "tu izskaties pēc veča, značit domā kā vecis")? vārdu sakot, man tam prasās ĻOTI daudz atpakošanas :)

kamēr "sociālais dzimums/dzimte" (whatever, nu tb vārds "dzimte" man šķiet jocīgs, bet tas ir īsāks nekā sociālais dzimums) man meiko sensu, jo tas ir par to, kā cilvēks izskatās citiem *un* kuru punktu viņš pats atķeksē, ja viņam uzprasa par dzimumu (līdz ar to nav uzskatāmas par 100% valīdām versijas, kurās kāds ir sajuties kā īpašā sniegpārsliņa un "šodien es būšu nevis meitene, bet puisis, kas staigā kleitiņā un lieto meikapu, un fuck you! par to, ka aiz pieraduma nosauci mani par 'viņa'")

bet principā par šo te es laikam, ja ir runa par plašākām kategorijām, nevis īpašiem gadījumiem, šķēpus nelauzīšu, pietika ar pēdējo reizi, kad norāvos :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tād stingri ņemot, sanāk 3:

1) bioloģiskais
2) psiholiģiskais (kā jūtas)
3) sociālais (kā citi šamo redz)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu nē, sociālais pa lielam ietver gan pašidentifikāciju, gan to, kā sabiedrība tevi redz, tas ir sinerģiski.

nu tbš
1) bioloģiskais man ir sieviete, viennozīmīgi
2) psiholoģiskais man ir hujviņzinkas, kā vējš papūš, un vispār es par to pārāk nedomāju
3) sociālais man ir sieviete, arī viennozīmīgi (sabiedrība mani uztver kā sievieti un es pati visās anketās atzīmēju "sieviete", eju uz sieviešu tualetēm etc)

(Reply to this) (Parent)

ā, nu manā skatījumā "psiholoģiskais dzimums" ir reāli murky shit, nu tb hujviņzina, kāds ir mans "psiholoģiskais dzimums", un vai es viņu varu mainīt, ja godīgi turpinu iet uz terapiju? un kā tu vispār nosaki otra cilvēka psiholoģisko dzimumu, uz viņu paskatoties (tipa "tu izskaties pēc veča, značit domā kā vecis")
Tu šito tikko netulkoji no kādas online SJW vārdnīcas šķirkļa 'gender'

Jo manis redamajā echochamber to lieto kā reiz šādi - tb. paskatoties tu to noteikt nevari, ja vien persona nav tevi informējusi, piem, ka viņam ir Speciālā Rokassprādzīte, pēc kuras krāsas tu vari noteikt, ar kādu gender viņš šodien identificējas.




kamēr "sociālais dzimums/dzimte" (whatever, nu tb vārds "dzimte" man šķiet jocīgs, bet tas ir īsāks nekā sociālais dzimums) man meiko sensu, jo tas ir par to, kā cilvēks izskatās citiem *un* kuru punktu viņš pats atķeksē, ja viņam uzprasa par dzimumu (līdz ar to nav uzskatāmas par 100% valīdām versijas, kurās kāds ir sajuties kā īpašā sniegpārsliņa un "šodien es būšu nevis meitene, bet puisis, kas staigā kleitiņā un lieto meikapu, un fuck you! par to, ka aiz pieraduma nosauci mani par 'viņa'")

Nu vsjo, check your privilege, genderstatic cisperson you. par 37 dzimumiem un to, ka 'puisis, kas staigā kleitiņā un lieto meikapu' ir konkrēta dzimte, un viņu nedrīkst saukt 'meitene' un nedrīkst saukt arī vienkārši 'puisis' vēl neesi lietas kursā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paga, ko? tu man nupat pārmeti, ka es gribu lietot terminu citādi kā to dara radikāli SJW? un tieši ko tu ar šo pārmetumu gribēji sasniegt, t.i., kā man, tavuprāt, vajadzētu mainīt attieksmīti?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aga, tikko labējāk par tavu viedokli, tā radikāli, tikko kreisāk, tā sabiedrības empātijas ļaunprātīgi abjūzotāji?

tā ir skala. Kurā nav viena pareizā punkta. Nav iespējams empātiski just līdzi visām iespējamajām kategorijām tāpat kaut kādā brīdī nāksies novilkt robežu. Kas atšķirsies no citu izvēlētajām robežām.

Visi jau cenšas būt labi cilvēki. Vienkārši atšķirīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nubeidz, var just līdzi cilvēkam, kurš ir dikti unikāla sniegpārsliņa un pieder 38. dzimumam, ko pat radikālākie ļauži neuzskata par valīdu, bet viņam var just līdzi kāreiz tāpēc, ka viņa "psiholoģiskais" dzimums nesakrīt ar sociālo, kas ir reāli liels kreņķis. :)

(Reply to this) (Parent)

Trīs lietas "dzimtes" aizstāvībai:

1) "Dzimte" ir krietni plašāks jēdziens par "psiholoģisko dzimumu"; tā nav tikai pašidentifikācija, tā pat nav tikai citu uztvere par tavu piederību kategorijai; tas ietver arī virkni kultūras priekšnoteikumu, ieteikumu, nevēlamo un tabū izskatā, uzvedībā, rīcībā, dzīves izvēlēs utt., utjp.
2) Latvijas akadēmiskajā vidē hum. un soc. zinātnēs tas jau krietnu laiku ir labi aprobēts termins; nesaprašanās un citu terminu piemeklēšanas mēģinājumi sākās tādēļ, ka publiskajā diskursā dzimtes studiju tēmas ienāca pa tiešo no angļu valodas publicistikas un interneta diskusijām, nevis caur akadēmisko vidi.
3) "Dzimte" ir termins, kas pārņemts no valodniecības un piemērots sociālo zinātņu vajadzībām, būtībā sekojot tam pašam vēsturiskajam piemēram kā angļu val. "gender".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Genders publicistikā ir termins, kam klājas kā ar 'vagina' - medicīniskā nozīme viena, bet pēdējos gados ar to 99% gadījumu patiesībā apzīmē vulvu. Absurdi, bet valodas attīstība blah blah blah.

Akadēmiskajā vidē lieliski, bet diskusijās šo terminu lietot, ja vien konteksts nedod 100% skaidrību par nozīmi, nav vērts. Jo īpaši, ja tiešām nav vajadzīgs uzsvērt, ka runājam par visu konstruktu.

(Reply to this) (Parent)

''Latvijas akadēmiskajā vidē hum. un soc. zinātnēs tas jau krietnu laiku ir labi aprobēts termins;''

Tas tavā uztverē ir labs arguments?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tātad ''aprobēts'' jēdziens līdzīgi domājošu cilvēku pulciņā ir validitātes garantija? Kā būs ar ''evidence based'' zinātnēm (pamatā eksaktajām), kur tādas lietas nestrādā? Vai tāda skaitās manspleinīga? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hm? Vai varētu būt, ka tu nepamanīji, uz kuru komentāru mans komentārs ir kā atbilde?

Tā bija atbilde uz šito:
"T.i., man šķiet, ka jēdzienu pāris ""bioloģiskais dzimums" un "psiholoģiskais dzimums"" ir labāks par ""dzimums" un "dzimte"", jo pirmais ir caurspīdīgāks attiecībā pret atskaites klasi. Paskatoties uz pirmo, ir vajadzīgs mazāk atpakošanas, kā uz otro."

(Reply to this) (Parent) (Thread)

''Psiholoģiskais dzimums'' ir pilnīgi jauns jēdziens, kuru ir aprobējusi šaura ideoloģiski sakritīgu, marginālu ''zinātni'' pārstāvoši cilvēciņi. Tas nav nekas eksakts, pierādāms. Tā ir jēdzienu ''daiļrade''.
Dzimums un dzimte tieši tāpēc ir valīdi jēdzieni, jo to definīcijas apgabals ir skaidrs. Psiholoģiskais dzimums ir neskaidrs, jo var nozīmēt jebko, ko cilvēks pasaka dotajā brīdī. Moš kad varēs ar MRI skanu pateikt, ka cilvēks tik tiešām ''iekšienē'' ir sieviete, lai gan ārienē satur visas tēviņa pazīmes, tad okej.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu pag, tas vnk ir dzimuma pašuztvere, par ko indivīds sevi uzskata. Vpoļņe eksistējoša eksakti pierāāma lieta, tu vari cilvēka uzprasīt par ko viņš sevi uzskata, pierakstīt atbildi, pēc 3 dienām uzprasīt atkal, pierakstīt atbildi, atbildes salīdzināt, jautāšanas laikā iebāzt cilvēku iekš MRI, nopmērīt smadzeņu aktivitātes, salīdzināt utt.

Reāli eksistējošs fenomens, atiec. zinātnēs atklāts, nodefinēts un viņam izdomāts termins. Nu tipa kā termini ``saistošās orbitāles`` vai ``hipervalence`` vai ``rotaksāni`` ķīmijā parādījās tikai tad, kad attiec figņas tika atklātas un arī sākotnēji pilnīgi jauns jēdziens.

(Reply to this) (Parent)

paga, te hedera pamato, kāpēc "dzimte" meiko sensu, nevis "psiholoģiskais dzimums"

(Reply to this) (Parent)

man šķiet, ka runa bija nevis par "šī lieta reāli eksistē un strādā tieši tā un par to mēs nešaubāmies", bet par "tad, kad mēs diskutējam par šito, tad mēs to parasti saucam šitā, un līdz šim tas ir tīri labi strādājis"

nu tbš eksaktajās zinātnēs gan jau ir (vai ir bijuši) cilvēki, kas šaubās par to, vai "melnie caurumi" eksistē, bet tas nenozīmē, ka nevar būt šāds termins vai ka būtu jēgpilni taisīt kašķi par to, ka termins nekam neder, jo dažiem viņš šķiet rasistisks un homofobs. nu tb *var*, tāpat kā tu vari kašķēties par vārdu "dzimte", bet vai *vajag*?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai tad dažādiem smadzeņu traucējumiem, kas cilvēkā rada sajūtu, ka viņš ir kas cits, nekā patiesībā, nebija jau jēdziens? Nē nu okej, es neesmu psihiatrijas fans, bet vai jaunā jēdzien sistēma, kas novāc negatīvo konotāciju par psihisku slimību, tā vietā ieliekot neitrālu ''gender identification'' ir no zinātnes viedokļa PAREIZĀKA?
Man nav problēma ar jaunu jēdzienu ieviešanu, ja parādās jaunas zināšanas par līdz šim nepieredzētiem fenomeniem. Man IR zināma skepse, kad līdz šim labi zināmi fenomeni tiek pārdēvēti kā semantiski tā saturiski par kaut ko citu. Pat ignorējot kura versija ir labāka, es vienkārši nepieņemšu nevienu pa pilnu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu cik es zinu, ir gadījumi, kad dzimuma pašuztvere ir tik antagoniska ar bioloģisko dzimumu, ka nākas veikt virkni riebīgi sarežģītu operāciju [ar riebīgi ilgiem dzīšanas periodiem], lai to bioloģiju kaut vai imitācijas līmenī padarītu līdzīgu pašuztverei, citādi cilvis jūdzas nost. Un tas nav tā, ka ``nez ko iedomājas aiz nav ko darīt``, tas ir tā, ka pēc 2 vai 3 suicīda mēģinājuma sāk domāt ko darīt. Un pat iekš PSRS, kura bija diezgan konservatīva, dzimuma maiņas operācijas bija spiesti atļaut/ ieviest, sk. prof Kalnbērzu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu lūk! Tādi gadījumi ir balstīti evidencēs. Novērojumos. ū tē pē
Bet te cilvēki cenšas voluntāru pašidentifikācijas kaucienu uzskatīt par ''aprobētu'' zinātnisku faktu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pag, nu tu uzprasi kā viņa/š identificējas un dabū atbildi.

Tā atbilde = evidence.

Var pārbaudīt, precizēt, bāzt šamo poligrāfā un MRI

aparātu dati būs vēl evidences.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

TIKAI MRI dati būs evidence. Ja homo sapiens saka, ka jūtās kā mazs ponijs, tā ir vien evidence homo sapiena psihiskajam ņedugam. Vismaz tā līdz šim strādāja psihiatrija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nujā, varbūt tas ir ņedugs, bet fakts [evidence] ir * viņš jūtas kā mazs ponijs* . Nu un tad mēs ar šo faktu jeb novērojumu varam iesāk dažādas lietas - vai nu ārstēt viņu, vai iekārtot viņam aploku - bet mēs nevaram teikt `` nē, nekā tāda nav, ``.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, piekrītu. Mana cemme ir par ideju, ka persona tik tiešām oficiāli jāpasludina par mazo poniju un man ir jāpieņem, ka persona ir mazais ponijs, uz ko tiecas SJW trakuļi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ugu tas ir tāpat kā ja katolis man skatās virsū un saka, ka tur tiešām vīns pārvēršas par asinīm un cepumiņi par gaļu. Un expektē, ka es to tā pieņemšu. The same case.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, tas nav the same, jo neviens tev neliek kontaktēties ar katoli par reliģiskām tēmām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja vien tas katolis darba vietā nesāk citiem klārēt, ka vot vīns par asinīm utt. Precīzi tas pats keiss, kad tas kaķidentificētais sāk klārēt ka viņš ir kaķis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

akdies, cik tas būtu mīlīgi, tādam cilvēkam, kas identificējas ar kaķi, paziņot "nahuj nekāds kaķis tu neesi, kaķiem ir PILNĪGI PAJĀT, ko par viņiem domā!"

(Reply to this) (Parent)

Par šo lietu ļoti labi ir pateicis cilvēks, kurš pats ir profesionāls psihiatrs:

..the primary thing in psychiatry is to help the patient, whatever that means.
..
And that’s the position from which I think a psychiatrist should approach gender dysphoria, too.

Imagine if we could give depressed people a much higher quality of life merely by giving them cheap natural hormones. I don’t think there’s a psychiatrist in the world who wouldn’t celebrate that as one of the biggest mental health advances in a generation. Imagine if we could ameliorate schizophrenia with one safe simple surgery, just snip snip you’re not schizophrenic anymore. Pretty sure that would win all of the Nobel prizes. Imagine that we could make a serious dent in bipolar disorder just by calling people different pronouns. I’m pretty sure the entire mental health field would join together in bludgeoning anybody who refused to do that. We would bludgeon them over the head with big books about the side effects of lithium.

Really, are you sure you want your opposition to accepting transgender people to be “I think it’s a mental disorder”?

Viss raksts šeit

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas pats ko teicu Ctulhu. Palīdzēt un būt toleranta - protams. Cilvēks nav vainīgs, ka viņam trūkst kāda skrūvīte. Pasludināt to par normu un uzspiest visai sabiedrībai to pieņemt kā tādu - kategorisks fakjū.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas to pasludina par normu?

(Reply to this) (Parent)

SJW-isti. Pats fakts, ka ''gender idntity disorder'' ticis ne aiz kāda pārbīļa pārsaukts par ''gender disphoria'' ir labs piemērs kā pat akadēmiskajā vidē ielavās šī semantiskā toksika. Ar valodas palīdzību mēģina normalizēt nenormālo. ''Disorder'' ir self explanatory termins ar negatīvu konotāciju. As in ''slimība''. Ņeporjadoks (smadzenēs). Kas tas arī ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet atmetot visādus ideju karus, diskusijas par to, kā ārsti nosaukuši vienu vai otru problēmu, atmetot arī jautājumu par vārdu "normāls" un "nenormāls" konotācijām: ja tev nav principiālu iebildumu, ka transpersonām veic nepieciešamās operācijas, vai ka transpersonas ģērbjas tā, kā vēlas, vai tiek uzrunātas tajās gramatiskajās dzimtēs, kurās vēlas; un ja tu uzskati, ka attieksmei pret transpersonu nav jābūt atšķirīgai no attieksmēm pret citiem cilvēkiem, ka nav labi transpersonu šīs pazīmes dēļ atlaist no darba vai piekaut, vai apsmiet - tad mums vispār nav, par ko strīdēties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, šajā jomā strīdu nav. Nu varbūt izņemot par tiem pronouniem. Mīrā miera labad es var cilvēciski tam piekrist, bet ne jau oficiālos tekstbukos likt, kā jā ''tā tiešām ir sieviete'', nevis vecis ar nogrieztu peni, kas izgājis cauri smagai hormonu terapijai.
Šī lieta strādā arī kā proverbiālā slidenā nogāze, jo jau tagad redzamas praktiskas sekas šai normalizācijai, kur dažās īpaši progresīvās valstīs vecākiem tiek dotas tiesības sākt veikt dzimuma maiņas operācijas ar saviem pirmspubertātes vecuma bērniem. Domāju nav nekāds brīnums, ka šie ''vecāki'' parasti paši ir kāds no LGBT atzariem ar radikāliem identity politics uzskatiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Te nu gan tu aizbrauci auzās. Lai pirmspubertātes vecuma bērnam uzsāktu hormonu terapiju, būs vajadzīgs psihiatru komisijas lēmums, ka jā, patiešām tam bērnam ir tā disforija. Nevar vecāki tā aiz neko darīt, tapēc radikāli uzskati, paši uz savu roku uzsākt tādu hormonu terapiju. Arī pilngadīgi cilvēki bez ārstu slēdziena nevar uzsākt hormonu terapiju un tikt pie dzimuma maiņas operācijas.

(Reply to this) (Parent)

E?
Kur tu te redzi cilvēkus, kas "voluntāru pašidentifikācijas kaucienu" uzskata par aprobētu zinātnisku faktu?

Vēlreiz: es rakstīju, ka terminam "dzimte" viena no priekšrocībām pār augstāk ierosināto alternatīvu "psiholoģiskais dzimums" ir tā, ka termins "dzimte" ir jau krietnu laiku aprobēts latviešu valodā rakstošajā akadēmiskajā vidē. Kā, kādā veidā, kur? bija iespējams nolasīt "pašidentifikācijas kaucienus" un "zinātniskus faktus"?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es runāju par jēdzienu ''psiholoģiskais dzimums'', nevis dzimte. Pati mācies lasīt.:)

(Reply to this) (Parent)

+++++++++ par pirmo un otro punktu. trešo, manuprāt, būtu grūti ieviest, jo, man šķiet, pašreizējā zeitgeist, kas arvien vairāk uzsver individuālismu un unikalitāti, cilvēku feelings iegūst arvien lielāku svaru; mēs esam visi un visas īpašas sniegpārsliņas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lietu svars, tāpat, kā vara, sabiedrībā ir tur, kur cilvēki vienojas, ka tas būs. Pie nosacījuma, ka tas ir svarīgi, var šī svara pārdalīšanu forsēt, vienkārši neiesaistoties "esam īpašas sniegpārsliņas" protokolā.

Daļa vieglāk aizskaramo vai aizkaitināmo cilvēku, iespējams, ragequit-os un aizies, bet palikušo piekrišana protokola izmaiņām daļā gadījumu varētu būt pietiekama šī svara balansa izmaiņai.

(Reply to this) (Parent)

SWI-ismam ir divas puses. Ideoloģiskā un semantiskā.
Ideoloģiski tai ir gradācijas, kur pie 'reasonable' stādijas problēmu nav, jo protams, pat tāds hitlers kāds iru es, piekrīt, ka legāla vai praktiska sistēmiska apspiešana un pazemošana pamatojot to ar cilvēka ārējām pazīmēm ir wrong. Semantiskā, as in, visi tie dīvaini ņūspīki par seifspeisiem un, jā, arī 'ambients seksisms' pieder pie tā, rodas, kad vairs nav iespējams plein spīkā raksturot problēmu, jo problēma vienkārši visdŗīzāk ir tikai cilvēka galvā vai arī valoda tiek žņaudzīta, lai jau sen zināms un ne visai būtisks fenomens izklausītos kā kaut kāds nebijušas šausmas. Faktiski, attention hōrings.

Orvelam jau 50ajos bija laba eseja par angļu valodas lietojumu un kā tā mainījusies. Pamatāgāja runa par to, ka valoda no instrumenta, kuru lieto, lai paustu substanci, pārvēršas par substanci pati. Un substanci bezjēdzīgu vai nejēdzīgu. Tā vietā, lai vienkārši, ar jau esošiem un pietiekoši bagātiem leksiskas/frāžu krājumiem identificētu fenomenu, tiek lietotas pasāžas, kas satur ļoti maz reālas informācijas un nereti izšķīdina konkrētiku abstraktā, kur tas nebūt nav vajadzīgs.

Teiksim par to pašu meiteņu pārstāvniecību tur un tur nav nepieciešams runāt, lietojot jaunterminus aļa tavs ambientais seksisms. Nē nu var, bet tas uzreiz izklausās vai nu pretenciozi (gribās izskatīties gudrākam nekā esi, jo lieto nestandarta teikumus) vai arī jau minētais mēģinājums bīdīt naratīvu ar pušķainām frāzēm. Pārsvarā ar šo semantisko ''jaunradi'' nodarbojas sjw-sma batshit kreizī spārns, jo citu veidu kā likt par sevi manīt laikam nav.
Ja mēs vienkārši sāktu analizēt kāpēc tad to meiteņu tajā un tajā profesijā ir mazāk, nekā citās, tad nonāktu pie slēdziena, ka vajag evidences un secinājumus. Naratīvisms ir postmoderna herņa, kas ļoti pabojājis zinātnes kopējo tēlu, vismaz ciktāl tas attiecas uz ''mikstajām'' nozarēm. Nu nevajag gudrot kā pateikt lietas smuki, ja var vienkārši norādīt uz faktiem un mēģināt izvirzīt tēzes to cēloņiem. Visi tie jaunvārdi ir ar emocionālu kravu, kas automatiski rada skepsi cilvēkos, kas nevēlas savās dzīves naratīvus, bet konstruktīvu debati.

(Reply to this) (Thread)

1) klau, kā būtu, ja tu lietotu vārdus, kas ir latviešu valodā, pirms ņerkstētu par to, ka citi nelieto "plein spīku"?
2) par meiteņu pārstāvniecību runāt, manuprāt, kā reiz ir normāls piemērs.
- vienkāršākais (aprobētākais) vārds, ko šeit lietot, būtu nevis "ambient sexism" (kuru, jā, es nemāku iztulkot, ja tev ir labāks termins, uz priekšu), bet gan "seksisms", kas ir aizvainojoši un nepatiesi, jo implicē, ka visi, kas šajā situācijā iesaistīti, ir ideoloģiski seksisti, kas tā lielākoties nav
- vārds, kas apzīmē "seksismu, kas ir daļa no mūsu sabiedrības uzbūves un izpaužas dažādos tā slāņos/aspektos, bet nav atkarīgs no kādas iesaistīto personu personiskajiem uzskatiem par dzimuma/performances korelāciju", ir "ambient sexism", un man šķiet, ka īsais apzīmējums izklausās daudz mazāk pretenciozs nekā garais penteris katru reizi (bet es totāli nenoliedzu, ka "ambient sexism" būtu jādefinē sarunā)
- protams, var šo pašu joku izspēlēt ar aprakstošo definīciju, bet arī tā būtu fucking gara un, galvenais, a) neprecīza b) nepilnīga, tb mēs pat nevaram sākt pētījumu, ja mums nav vārda, kā nosaukt pētāmo parādību. Turklāt ne viss, ko mēs garāmejot pieminam diskusijā, ir obligāti jāizpēta (ja tā būtu, tad kur, lūdzu, tavs pamatojums, piemēram, tēzei "attention hōrings" (psiholoģisku pētījumu!), "izklausās pretenciozi" (statistiku, plīz!) un "batshit kreizī" (psihiatra slēdziens kā minimums!))
3) Pateikt "davaj nelieto šo konkrēto vārdu, kas apzīmē konkrētu parādību, jo to lieto arī tādi cilvēki, kas man šķiet batshit kreizī" ir kindof stulbi, vai ne? Jo īpaši tad, ja tu runā par to, ka nevajag valodu uzskatīt par kaut ko tādu, kas aizstāj faktus, tad nevajag "lieto šādu valodu" uzskatīt par identisku frāzei "ir batshit crazy"
4) un, draudziņ, "batshit kreizī", "es esmu hitlers", "ņūspīks" un "herņa" ir ar dafiga lielāku emocionālo kravu; man ar to nav problēmu, bet šis kā iebildums *jaunam terminam* ir diezgan jokains.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, es nelietoju literāru valodu internetā. Vainīgs. Bet tas nav ar mērķi ieviest jaunus jēdzienus. Epiteti un metaforas imo ir pieļaujama veca valodas sastāvdaļa, jo es taču esmu tradicionālists.:)

Es saprotu, kas tiek domāts ar to ambiento seksismu. Man principā nav problēmu ar šo. Tikai norādu, ka tas nav obligāts termins. Tik pat labi vari prosta pateikt ''vīrieši traucē sievietēm mācīties STEMos''. Ļoti skaidri un saprotami. Tad mēs varam skatīties:
1) vai tā tiešām ir
2) kādas tam evidences
3) ja evidences ir - kā ar to dīlot (un vai vajag)
Nešķiet vienkāršāk un visiem saprotami?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu nē, nav tā, ka specifiski tieši un tikai vīrieši traucē sievietēm mācīties STEMos, tieši tāpēc jau es šādu frāzi nelietoju. tikpat labi "traucēt" var arī citas sievietes, sieviete pati (izejot no "šādi es uztveru sevi kā sievieti") un droši vien transgender furries arī :) tieši tāpēc arī ir neitrāls termins, kas nesatur tēzi "viens dzimums otram traucē" => un šajā gadījumā es to esmu centusies atpakot, tā ka lasīt vajag, ja

/un, kā jau es teicu, man totāli nav problēmas ar to, ka cilvēki lieto vai nelieto tādu vai citādu valodu internetā, es pati rakstu, kā pagadās. bet teikt, ka viena valodas sastāvdaļa ir okei, kamēr cita nav, man šķiet muļķīgi .

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu neatpako, bet mistificē. Ok, es saprotu, ka ''vīrieši traucē'' ir vienkāršoti. ''Patriarhālisms traucē'' labāk? Tas vismaz ir kaut abstrakts, tomēr skaidrs jēdziens. Ķipa, starij sociaļnij stroj ar saviem atavismiem traucē. Jebkurā gadījumā punkts 2 un 3 paliek un par tiem tad arī runā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu kamōn, mēs taču nevaram runāt par "patriarhālismu", ja mēs salīdzinām ASV un postsociālo Latviju (kā mēs šitajās diskusijās for some fucking reason darām, lai arī nevajadzētu).

*nopūta*
bļin. labi. mēģināšu lēnām un skaidri.
tas, kas mums tagad ir, ir
1) sievietes jomā X ir proporcionāli būtiski mazāk nekā vispār populācijā (kā jau tur augstāk raksta, STEM nemaz nav labs piemērs)
2) vienkāršības labad pieņemsim, ka joma X nav kaut kas tāds, kur ir baisi svarīgas bioloģiskās dzimuma atšķirības (nu tb joma X nav, teiksim, vīriešu apakšveļas modelēšana)
3) tātad varam izdarīt starpsecinājumu, ka ir *kaut kas*, kas nosaka šo lielo disproporciju tieši pēc dzimuma

4) šo *kaut ko* nosaucam par ambiento seksismu, lai tālāk varētu vieglāk operēt ar datiem + salīdzināt ar citiem, jau esošiem pētījumiem'
5) izdomājam hipotēzes par to, kas ir šis ambientais seksisms (kas var būt "patriarhālisms" - kas ir nenormāli plaši, un būtu jāatpako vēlreiz - , bet var būt arī, teiksim, "sieviete tiek uztverta kā cilvēks, kam patīk komunicēt ar citiem, šajā profesijā komunikācijas nav" vai "tradicionāli šajā jomā ir strādājuši vīrieši un sievietes pat neiedomājas, ka viņām tas varētu būt interesanti/piemēroti" - abas šīs versijas par patriarhālismu saukt būtu nenormāla termina staipīšana)
6) veicam pētījumu, kurās šīs hipotēzes apstiprinām/apgāžam/whatever.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tas ir godīgi. Jā, pareiza ķēde. Vienīgais moments šitajā, ko vaig noskaidrot ir jēdziana ''seksisms'' definīciju. Vai vismaz kontekstuālo nozīmi. Tas var nozīmēt daudz ko, sākot no tā paša patriarhāla stroja, kur sieviete ir subordinēta vīrietiem pēc noklusējuma, turpinot ar uz dzimuma bāzētiem jociņiem un biheiviorismu, beidzot ar pašu faktu, ka profesiju sadalīšanās pa dzimumiem ir objektīvi statiski seksiska.

Ņemot vērā tavu ''track record'', es pieļauju, ka tavā leksikonā seksisms ir ar negatīvu konotāciju, tātad viena vai abas no pirmajām definīcijām, līdz ar to tālāk laikam jārunā par evidencēm vai kaut vai anekdotiskiem piemēriem.
Es neesmu scientifists, tāpēc vienmēr esmu atvērts anekdotēm no dzīves, tieši tā pat kā pats no tām lielā mērā vados.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

seksisms ir kulturāli konstruēta cilvēku dalīšana pēc dzimuma (t.i., viss tas, kas nav čista bioloģisks). konotācijas nav obligāti negatīvas (bieži būtu sliktāk, ja tiktu uzspiesta vienlīdzība), vnk parasti pamana/uzsver tās reizes, kad tas ir slikti (=if it's not broken, don't fix it). "patriarhālismu" gan es lietoju reti/nekad, jo neesmu droša par termina nozīmi, "objektīvi statiski" arī apšaubu, ja vien nav ļoti labs pamats šādi domāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ok, saprotu, ka ar dalīšanu tu implicē, ka pastāv ''dalītājs'' vai ''dalītāji''. Vai mūsdienās ko tādu novēro. Ja jā, tad kā un kur?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu paga, jebkurš, kurš paskatās uz cilvēku un secina "o, sieviete/o, vīrietis" to dara. jomas, kurās dalīšana ir mazāk aktuāla, mēs īsti nepamanāma (piem., dalīšana pēc acu krāsas ir daudz mazāk aktuāla)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā. Un kas? Sieviete-šefs, kas pieņem darbā cilvēku un arī ņem vērā viņa dzimumu. Un kas? Ar to arī kaut ko vajag darīt? Vai vajag darīt tikai ar vīrieti?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu nekas, tu man prasīji, kas dala, es atbildēju. Nav obligāti kaut kas jādara, ajmīn diez vai kādam kļūs labāk, ja tiks pieņemts, ka "dzimumu redzēt nav okei".

Problēma kindof parādās tajā brīdī, ja no šīs dalīšanas tiek izdarīti pārsteidzīgi secinājumi. Nu un tajā brīdī, kad priekšnieks pieņem darbā tikai konkrēta dzimuma pārstāvjus, tas ir (mūsdienu un rietumu darba tirgus situācijā) parasti sliktāk tikai konkrētajam uzņēmumam, jo parasti jau diversity nāk par labu. Bet nu ja princips "konkrētā profesijā ņemam tikai sievietes, vīrieši būtu reāli jokaini" (piemēram, medmāsas vai aukles profesija) novestu pie tā, ka cilvēkam, kas *grib* šo darbu darīt un to arī var, nebūtu iespējams dabūt darbu, tad būtu sūdīgi. (Pieņemu, ka LV šāda situācija nav.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vot! Tādā ziņā, ka man patīk beidzot viens posts, kur tu konkrēti centies demonstrēt lietu. Tas ir labi.

Tagad pie paša argumenta.
''parasti sliktāk tikai konkrētajam uzņēmumam, jo parasti jau diversity nāk par labu''

Vai pareizāk sakot par tā neesamību? Kur ir evidences, ka ''diversitāte'', lai ko tas nenozīmētu, būtu labāka? Un jā - KAS IR diversitāte? Vai īrs, vācietis un polis ir pietiekami diversi? Vai vajag vēl vairāk diversi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ā un jā. Kurš izdara ''pārsteidzīgus secinājumus''? Nu jā, varbūt es, jo esmu lokālais hitlrs so pardon me.
Kādas amatpersonas? Institūtu, cehu un laboratoriju priekšnieki? Abos gadījumos vajag vismaz raportus. Es tos neredzu. Kur ir?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, ja tu izdari secinājumu "sievietes parasti rūpējas par bērniem, značit viņām ir kaut kāds maģisks instinkts, kas ļauj viņām tos kverpļus paciest", tad tas ir drusku pārsteidzīgi, jo NAV. :) Amatpersonas, kas izdomā, ka "nedzemdējušas sievietes nedrīkst ziedot olšūnas, jo vienkārši nahren nesaprot, ko dara" arī.
Pieņemu, ka mēs visi izdarām pārsteidzīgus secinājumus, jautājums tikai par to, vai un kurā brīdī mēs no tiem esam gatavi atkāpties evidences priekšā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mans secinājums par sievietēwm un bērnu audzināšanu nav pārsteidzīgs. Tas izriet no manas personīgās pieredzes. Nekad neesmu apgalvojis, ka tas ir kaut kas uz zinātniskiem papīriem balstīts. Man nevajag zinātni, lai redzētu, ka zāle ir zaļa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja nu mēs mērāmies ar "personīgo pieredzi" sieviešu un bērnu būšanā, es domāju, ka tu varētu gan iet pīpēt stūrītī.

/ja vien es neesmu izdarījusi pārsteidzīgus pieņēmumus par tavu dzimumu un personiski izaudzētajiem bērniem, kuriem būtu jābūt vismaz 4

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāds sakars TEVIS audzinātiem bērniem un tavai pieredzei šajā ziņā ar maniem novērojumiem par to kā VĪRIEŠI spēj apieties ar bēbjiem? Tu sāc peldēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pamēģināsim vēlreiz, šoreiz paskatoties tekstā:

g: kurš izdara ''pārsteidzīgus secinājumus''?
hb: nu, ja tu izdari secinājumu "sievietes parasti rūpējas par bērniem, značit viņām ir kaut kāds maģisks instinkts, kas ļauj viņām tos kverpļus paciest", tad tas ir drusku pārsteidzīgi, jo NAV.

par pārsteidzīgiem secinājumiem par vīriešu spējām vai nespējām apieties ar bērniem es pilnīgi neko neteicu, tikai un vienīgi par sievietēm. ja tu gribi, lai par vērā ņemamu tiek uzskatīta pieredze, tad mana pieredze attiecībā uz sievietēm bērnkopībā kindof skaitās stipri vairāk nekā tava.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es ņemu savu vidējo aritmētisko pieredzi un secinu, ka mans secinājums nav pārsteidzīgs, bet gan diezgan dibināts. Dabiski, neattiecas uz 100% sampliem, bet caurmērā korekts. Tātad lai nu kāds, bet pilnīgi noteikti ne pārsteidzīgs.;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nunu, pastāsti vēl par savu pieredzi kā sievietei :) mēs te, kā redzams, visi feministi un labprāt uzzinātu vairāk par tavu sievišķīgo skatījumu :)

(Reply to this) (Parent)

Manu pieredzi ''kā sievietei''. LOLWTF! Kur es ko tādu teicu? Tu toč tagad peldi, mīļum.:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja tu apgalvo, ka tev ir empīriska pieredze par sieviešu instinktiem, tad tev vajadzētu to pamatot kā sievietei, jo kā vīrietim tev nevar būt šāda pieredze. tev var būt novērojumi, bet tā nav *pieredze*, tie ir novērojumi (kas var tikt interpretēti, bet tad tas ir jādara ar noteiktām metodēm)

(Reply to this) (Parent)

Tu tur augstāk piesauci instinktus, un tas ir apgalvojums, kuram vajag nopietnu pamatojumu un ar personīgo pieredzi nepietiek. Tas arī viss.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Uh oh, pēkšņi sientisms ieslēdzās ja? Kā būtu, ja jūs savu sientismu ieslēgtu arī par jautājumiem, kur pašas iztiekat ar ''nu man tā liekas, jo es tā jūtu'', piemēram, par ''ambiento seksismu''.
Davai ka izdomājiet - vai nu esam baigie sientismisti, kas savus postulātu balsta tikai evidencēs un pierādījumos, vai prosta ņemam par granted, ka dažādiem cilvēkiem ir dažāda empīriskā pieredze un secinājumi par realitāti un mūsu diskurss ir tikai informatīvs, nevis kaut ko pierādošs.
Es nezinu vai ''instinkts'' ir pareizais vārds, bet fakts, ka sievietes kudī labāk saprot bēbju jūtas un intereses, nekā tētis, kas cauru dienu rukā cehā, man ir tik pat pašsaprotamsd kā 2+2=4. Nepiekrītat, jo cita pieredze? Ok. I can deal with that.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Dažādu cilvēku personiskā pieredze tāpat ir fenomens, kuru pēta ar attiec. metodēm, salīdzina, atrod sakritības/ atšķirības, koroče izdarās scientiski tāpat kā ar dajebko citu.

Cilvēku personiskās pieredzes ir dati. Raw data. Tālāk apstrādā.

//nekā tētis, kas cauru dienu rukā cehā, man ir tik pat pašsaprotamsd kā 2+2=4.//

A ja viņš nerukātu cehā bet būtu iekš BKA?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Okej, tad pētiet datus, nevis muldat.

(Reply to this) (Parent)

Nu, kad es strādāju reklāmā, tad mēs centāmies piesaistīt dažādu dzimumu pārstāvjus gan "radošajā", gan "klientu" galā (tb uzņēmumā dzimumu sadalījums bija kindof vienāds, bet meitenes bija klientu servisā un puikas radošajos). Praksē radošajā galā "visi džeki" komanda parasti bija drusk mazāk efektīva (tb ideju līnijā nesaskatīja lietas, kas man kā sievietei šķita acīmredzamas), kamēr klientu galā... nu, formulēsim tā, bija klienti, ar kuriem tikšanās notika daudz efektīvāk, ja pie galda bija arī čalis. (Un jā, tas ir pat nevis "diversitāte", bet "seksisms", vai, precīzāk, seksisma izmantošana mūsu labā. Sūda reklāmisti, smadzeņu pisēji :D)
Krievu tautības puika bija reāli vērtīgs resurss, droši vien, ja būtu ieradies kaut kāds polis, mēs būtu viņu saukuši pie sevis, "lai izskaidro, ar kuru galu domā tie poļi, kuru reklāmas mums jāadaptē" (un jā, tas nav korekti - pieņemt, ka polis var izskaidrot visus poļus), cilvēks, kas nāktu no Vācijas vai Īrijas, noteikti arī dabūtu pluspunktus par to, ka var paskatīties uz lietām citādi. Un šitās lietas var just, tāpat kā, teiksim, es studijās reāli jūtu plusus no tā, ka mums ir Erasmus studenti no visurienes.

(Reply to this) (Parent)

vārdam "seksists" gan ir negatīvas konotācijas

(Reply to this) (Parent)

1)Ja tiešām tikai tad, tad tavs angliskais internets ir ļoti interesants burbulis. Gamergate bija gadu pirms tam, un tas vēl pat īsti nebija sākums, bet brīdis, kad šis jēdziens bija visur. Kucēnu bez gamergate nebūtu.

2)Jā, nu tur jau ir tas paradokss, ka SJW ļoti cenšas tiesāt apkārtējo valodu, kamēr viņu pašu saziņas forma ļoti konkrēti un saprotami rada neērtības sajūtu apkārtējos. Tas ir kods, kura lietošana tiek pasludināta par obligātu sastāvdaļu konstruktam 'Labs Cilvēks', bet kura ir tik plaša, neloģiska un sadrumstalota, ka tās lietošana ir nepieciešams būtisks laika patēriņš.
Kas, ironiski, to padara par nepieejamu un nedzirdamu gan sociāli marginalizētajām grupām (kuru labā SJW it kā pūlās), gan tiem, kurus SJW varētu mēģināt pārliecināt. Tā ir diskursa noslēgšana garāmgājējiem nesaprotamā burbulī, vienlaicīgi visus ārpusburbuļa esošos tiesājot par 'ne gana labiem'.

3)Pēdējais ir īsāks, bet, neprecīzāks, ja vien klausītājam nav identiska ambient sexism izpratne. (Man, piem, tas vienkārši izklausās pēc oksimorona, jo neko par grāmatām par datorus nesaprotošām bārbijām nezinu, toties par sievietēm un STEM gan - vai, konkrētāk, par IT sfērā strādājošajām sievietēm. Jo ar STEM studējošām sievietēm LV nav problēma, problēma ir tā, ka viņas izstudē savu STEM grādu un tad vai nu dodas strādāt par tirgotājām un projektu vadītājām, vai strādā ļoti mazapmaksātās (toties zinātniskās) pozīcijās (hei, Latvijā ir visvairāk zinātnē strādājošo sieviešu skaits vai pat ne pasaulē), vai emigrē.

Jo problēma jau nav, ka 'meitenes ir par dumju'. Problēma ir 'meitenes ir smukas, iejūtīgas un domā par nākotni'. Kas visas ir labas lietas, bet nozīmē tendenci resursus (laika, kognitīvos, emocinālos) vairāk tērēt ar tiešo profesiju nesaistītām lietām, par savu viedokli 'dot mājienus' - t.i. konfliktēt pasīvi agresīvi, nevis aktīvi agresīvi (atrisināt un doties tālāk), kā arī izvairīšanos no riska, kas saistīts ar lielākas algas un/vai atbildīgāka amata pieprasīšanu. Pie tam, parādoties jūtamam 'sievišķīgo' sieviešu skaitam saistītajās profesijās, arī tās 'vīrišķīgās' sievietes, kas pirms tam lieliski tika galā, pēkšņi tiek sodītas par to, ka neatbilst tam, kas no viņām tiek sagaidīts (t.i. ja viņa to algu pieprasīs tad viņu tieši par to nopietni apsvērs atlaist, jo 'nevajag šādu abrazīvu sievieti'. Kalka, bet 'abrasive' ir šīs situācijas raksturojošs kanārijvārds, uz vīriešiem to nekad neattiecina).


Re, un tā no vienas puses, mēs abas piekrītam saīsinātajam teikumam, no otras, 'ambientā seksisma izpausmes' mums nozīmē pilnīgi dažādas lietas. Būs konteksti, kur šai disonansei ir nozīmē, būs, kur nebūs. Bet SJW lieto terminoloģiju kur tik vien spēj iespraust. Terminu lietošana pārvēršas nevis par 'mēs cenšamies ar savu valodu padarīt sabiedrību iekļaujošāku', bet tieši otrādi 'mēs ar šo valodu parādam, kā piederam pie ļoti konkrētas sociālās kastas un sitam viena otrai uz pleca, cik mēs esam woke, un kā mēs izslēdzam nemazgātās masas aiz savas specifiskās leksikas necaurredzamā mūra. Jo kas gan labāk pasargā no diskusijas, kā runāšana valodā, kuru saprot tikai piekritēji?


4) 'populāri (no skaļās, vairumu izteikumu ražojošās minoritātes puses) ir teikt lietas, kas nav sapratmaas parastajiem cilvēkiem (klusajam vairākumam). 5% rada 95% satura. Empīriski vairums šo saprot, aizmirst, kad sāk piedomāt.

6)apzināties, kas ir retorikas mērķauditorija un atbilstoši pielāgot leksiku? Tai skaitā ņemot vērā, ka 'parastā cilvēka' tolerance pret specifisko terminoloģiju strauji krītas tās neadekvātas un pārspīlētas izmantošanas dēļ? Ne jau velti diskriminēto grupu apzīmējumi vislaik evolucionē.

(Reply to this) (Thread)

Ļoti milzīgs brofists crescendo.(tikai nesaprotiet nepareizi)

(Reply to this) (Parent)

1) jē, tā ir, nu, precīzāk, gamergate laikā es pārskrēju tam visam pāri, padomāju "pizģec, stulbie geimeri, būtu labāk džoistiku raustījuši", un attiecīgi pieslēdzos diskusijai tikai ap Hugo :)

pārējais vēlāk

(Reply to this) (Parent)

2) tas, kā SJW izmanto konkrētus vārdus un tiesā to nelietotājus, nenozīmē, ka vārdi paši par sevi ir "labi" vai "slikti". tur mēs nonākam pie paradoksa, ka cilvēks, kas šos vārdus lieto, tiek tiesāts par to, ka to vispār dara. vai nu mēs tiesājam kādu vārdu lietotājus, vai netiesājam (es balsoju par otro; ja tu balso par pirmo, tad pastāsti, kā praksē izvairīties no tā, ka tevi tiesā par to, ka tu muti atver).
3) Teiksim, ja mēs runājam par meitenēm STEM nozarēs, tad mēs redzam viena veida disproporciju, kuru tu vari skaidrot šādi. Tajā pašā laikā, kad mēs runājam par sievietēm literatūrā, tur ir cita veida disproporcija (ierakstu zemāk es atritinu, kāda), un tās iemesli nav tie paši, kas IT nozarē (doch) vai, teiksim, reklāmas nozarē, bet es domāju, ka ir iespējams runāt par to, ka "dažādās nozarēs ir dažāds dzimumu sadalījums dažādos posmos, un tas nav saistīts ar objektīvajām sieviešu/vīriešu dzimumu atšķirībām", un šajā gadījumā, manuprāt, ir jēgpilni lietot vienu terminu, kas apzīmē visu šo parādību kopumu (jā, atpakojot, kas ar šo terminu ir domāts, bet neatsakoties no termina vispār).
4) nu bet ko tu iesaki? problēma objektīvi pastāv, bet kā tu redzi tās risinājumu?
6) nu tad kā tu iesaki apzināties retorikas mērķauditoriju un atbilstoši pielāgot leksiku, piemēram, rakstot savā blogā? es saprotu, ka, teiksim, rakstot Satori, ir jāizmanto citu leksiku nekā runājot LTV1 (un, rakstot Satori vai runājot LTV1, es to arī daru un neņerkstu), bet ir situācijas, kurās "mērķauditorija" būtu grūtāk nolasāma - un, pat ja mēs pieņemam, ka mana bloga vienīgā mērķauditorija vēl bez manis pašas esi tu un gnidrologs, vai rezultātā mans pienākums būtu mainīt savu leksiku tā, lai tev un gnidrologam tā ir pieņemama?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

2)Vārdi nav slikti, bet vārdi sabiedrības-parastās acīs ir ieguvuši negatīvas nokrāsas, tāpēc būtu īpaši jāpiedomā, vai katrā konkrētajā situācijā tos vērts lietot.
Arī tu pati mēdz norādīt, ka ir vārdi, kurus ir fui fui lietot. Nu tur, frāzītes 'aklam taču jābūt, lai nepamanītu'? Mēs visi cenšamies citus tikai vārdu izvēles dēļ netiesāt, vai vismaz domājam, ka to daram, bet kļūdas gadās.

Vai 'nēģeris' ir slikts vārds?

Tas vien, ka SJW formāli aizstāv labas idejas, nenozīmē, ka tur nav ļoti skaļa un toksiska minoritāte. Tas vien, ka neesi saskārusies ar toksisko SJW daļu, nenozīmē, ka tā neeksistē un nav nogurdinājusi daļu sabiedrības.

No tā, ka tiesās par mutes atvēršanu, izvairīties nevar. Es netiesāšu (kamēr nesāksi stāstīt 'aborti jāaizliedz', 'strādājošās mātes jāapšauj', 'globālā sasilšana ir meli', 'tikai kristieši drīkst dzīvot' vai ko tamlīdzīgu). Bet tāds tas 'parastais cilvēks' ir - par neviennozīmīgām, neērtām lietām, vienmēr atradīsies pietiekami tādi, kas tiesās. Var mēģināt pakontrolēt sevi un izvairīties no shortcutiem, kam aizgājusi negatīvā pieskaņa - bet kā to izdarīt, ja tavā burbulī iztrūkst proud-to-be-SJW un anti-SJW retorikas, man nav ne jausmas.


3) Jā, kā teicu, dažādi konteksti. terminu ir vērts lietot, ja vajag pieminēt parādību bez sīkākas cēloņi analīzes, tb tur, kur vajag shortcutu.


(tas, vai manis minētās 'sabiedrība iemāca' lietas tomēr nav bioloģiskas, btw, nav viennozīmīgi, bet tas tā, hairsplitting).




4) Es šitajā punktā tikai iesaku atcerēties, kā vairuma sabiedrības uztverē atšifrējas frāze 'ir populāri lietot vārdus, kas parastajam cilvēkam nav saprotami', pat ja frāze pēc tiešās nozīmes izskatās neloģiska. Jo cilvēki nerunā loģiski.

6)Pag, posts bija par to, kā izteikties cibā? Nu cibiņi ir inteliģenta tauta un ja jau cibiņi ir cibiņi, tad viņiem ir brīvie resursi izburties cauri arī terminiem pēc vajadzības, ja vien terminu definīcijas nav noslēptas ekskluzīvi aizatslēgas ierakstu komentāros (šis, btw nav pārmetums tev, tikai komentārs par cibas kultūru pēdējos mēnešos).


Vienādus terminus, kas derētu gan man, gan gnidrologam labu veiksmi atrast. Manis pēc jau nu gan vari nepūlēties, man nav pretenziju pret to, kā izsakies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

2) par to "jābūt aklam, lai neredzētu" es noķiķinājos tikai tāpēc, ka tas bija rakstā par tēmu +/- "kā mēs ar ikdienas valodu pazemojam citas grupas", context matters :)
"nēģeris" ir tieši tikpat kontekstuāli, ja tas tiek lietots tā, ka var kādu sāpināt, tad ir jauki nelietot (vēl jo vairāk tāpēc, ka tam ir aprobēti aizvietotāji), ja vārda nomaiņa radītu jēgas maiņu, tad droši vien jālieto (tikai bļe jāpadomā, ko tu tādu saki, ka tam ir jēga tikai tad, ja tu saki "nēģeris"), vēsturiskos tekstos tas ir pilnīgi okei, IMO (nu ajmīn ja tu jūties apvainots par dzejoli "The Negro Speaks of Rivers", tad problēma ir tevī, nevis autorā)
3) (protams, ka ir bioloģiskas lietas, kas vienkārši ir, bet to esamība nav ambient sexism)
4) ok, mana problēma pat nav "populārs konteksts" patiesībā - tb ja es runāju populārā kontekstā, tad es cenšos nelietot terminus, kurus nesaprastu mana vecmāmiņa - mana problēma ir cilvēki, kas principā spēj domāt un saprast terminus, bet uzstājas kā šī "parastā cilvēka" aizstāvji, pieņemot, ka zina, kā jūtas/domā "parastais cilvēks". kas ir vnk populisms, jo, ja tas cilvēks būtu *iedziļinājies*, tad droši vien būtu sapratis, ka tāda "parastā cilvēka" nemaz nav un lietotu ļoti specifisku terminu tai grupai, par ko runā (protams, šis termins droši vien būtu kaitinošs "parastajam cilvēkam" ;)) => nēnu ja ir reāli pieejami padziļināti pētījumi par "parastajiem cilvēkiem", tad aidā, bet nu praksē tas ir "vidējā latvieša" fenomens - statistiski tādu var izdomāt, bet reāli jau nav tāda vidējā latvieša ar 1,3 vai ciktur bērniem.
6) nu ciba ir tā, kurā es parasti dabūnu pa ņuksi par to, ka lietoju "SJW retoriku", citur es ļ. cenšos to nedarīt & pat cenšos nelīst ārpus savas cibas :) bet es, protams, *gribētu* varēt par to sajēdzīgi runāt arī ārpus cibas, citādi tas sanāk pat ne echo chamber, bet kautkāda mikroskopiska echo kastīte. pagaidām testi rāda, ka pat cibā īsti nesanāk, ibio.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu runā, nu dabū pa ņuksi, padod pretī un runā tālāk. Ciba tak ir forša :)

A par populismu - nē, tas ir šortcuts. Tāpat kā jēdzienu lietošana ir shortcuts, jo īpaši jēdzienu ar peldošām definīcijām/

nu ajmīn ja tu jūties apvainots par dzejoli "The Negro Speaks of Rivers", tad problēma ir tevī, nevis autorā
Godrona Ramsija 'the f word' pirmo sēriju noskaties. Arī vēsturisks darbs nu jau... sabiedrība ļoti strauji ir mainījusies pēdējā desmitgadē. (nē, N vārds tur nav).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, ja "parastais cilvēks" ir šortkats, tad būtu jāatpako, ko tu ar to domā :)

(Reply to this) (Parent)