Mana stratēģija ir ļoti mazauglīga. :D Katram nākamajam cenšos nenogurstoši skaidrot atkal tās pašas lietas, tādēļ dažreiz uznāk apnikums, jo ir sajūta, ka tā vispārīgi tas diskurss nekur nevirzās. Bet dažreiz tas nostrādā un man vairs nav tam pašam cilvēkam jāizklāsta viss savu uzskatu komplekts, pirms ķerties pie konkrētas tēmas apspriešanas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nuja, un tā tā huiņa rodas, tb tu izstāsti terminoloģiju, teiksim, 3 cilvēkiem, jūs četratā mierīgi turpināt diskutēt, a no malas tas izskatās pēc kaut kādu transgender ķirzakcilvēku slepenās diskusijas par to, kur noslēpt melnos līķus!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tai pat laikā, kad notiek diskusijas par kaut kādām citām specifiskām tēmām, cilvēks, kas nesaprot terminoloģiju, parausta plecus un aiziet tālāk, jo, piemēram, teikums "osteoloģisko materiālu datējot ar radioaktīvā oglekļa metodi, vienmēr jāizvērtē rezervuāra efekts" nevienam nerada personīgas emocijas, lai gan tur ir teikts, ka jāizvērtē, turklāt vēl vienmēr.
Tēmas par sociālo taisnīgumu, savukārt, ir par mums, tādēļ jārēķinās ar iespējamu emocionālu reakciju.

Otrs, atkarībā no auditorijas, es, iespējams, paskaidrošu, kas ir "rezervuāra efekts" (tradicionālajiem arheologiem), citreiz izskaidrošu vispār visu, kas ir tajā teikumā (vidusskolēniem), bet citreiz - šāds teikums pat neizskanēs, jo auditorijai tas ir pašsaprotams (bioarheologiem).
Bet kā ar to tikt galā tādā vidē kā internets, kur ir ļoti grūti prognozēt auditoriju? Nudien nezinu. Varbūt vienīgi, būt elastīgiem, kad sanāk iesaistīties diskusijās un rodas aizdomas, ka oponentam šitie vārdi nereģistrējas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

yeah :( well, okei, nebūs vieglu risinājumu. nikas, pārdzīvosim.

(Reply to this) (Parent)