Par № 2 – es teiktu, ka abi, jo inferences attālumi starp cilvēkiem mēdz būt lieli, un vislielākā varbūtība nonākt pie kopsaucēja vai vismaz pie saprašanās ir tad, ja abas puses apmainās ar iepriekš privātajām interpretācijas daļām.

Par № 3 – jā, ir svarīgi atšķirt (atpakošana, atkal) "diskomforts" ⇒ "I observe that I'm confused about X" no "diskomforts" ⇒ "X makes me feel bad". Abos gadījumos tā ir uzmanības pievēršanas vērta lieta, bet pavisam atšķirīgos veidos. Basically what you said.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

turpinot par 2
šitais ir totāli iespējams, ja runa ir par vienu nelielu grupu, bet kā šajā gadījumā izvairīties no echo chamber problēmas, nu tb tu runā ar cilvēkiem, ar kuriem vari vienoties par terminiem, bet cilvēki no malas šo sarunu uztver pilnīgi šķērsām, jo viņiem ir citas inferences ķēdītes + pašiem savs echo chamber ar savu retoriku

nu tbš optimāli būtu, ja šīs abas grupas sarunātos, jo problemātika bieži pārklājas, un nav teikts, ka viņi būtu ideoloģiski pretinieki. bet, teiksim, runājot par "rasi", saruna nobrūk jau terminoloģijas ieviešanas fāzē (ibo pie ~definīcijas "race as self-identity, social perception and performance" nosvilst vadiņi vieniem, bet pieņemu, ka pie "parastā cilvēka" rases definīcijas vadiņi nosviltu otriem) un turklāt nosvilšanas iemesls *nav* tas, ka kāds no viņiem būtu rasists uz vienu vai otru pusi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, šādā situācijā es šobrīd arī saredzu starpgrupu dialogu kā vienīgo puslīdz reālistisko domstarpību risināšanas rīku.

Kas attiecas uz terminiem, tad var jau iet to pašu ceļu, pa kuru ir iets uz "dzimuma" un "dzimtes" jēdzieniem – lietot kaut kādu variāciju par "rase_g, ja runa ir par atlases operatoru cilvēku sugas alēļu telpā un rase_i, ja runa ir par kārtējo leņķi cilvēka pašidentificēšanās ietvaros".

Tas rada potenciāli jaunu apakšdebati par šī iedalījuma atbilstību empīriskām kategorijām, bet tas vismaz ļauj nodalīt apakštēmas diskusijas ietvaros vai runāt par vienu un to pašu tēmu no atšķirīgiem rakursiem, tajā pašā laikā izvairoties no pavisam jaunas terminoloģijas radīšanas potenciāli nevietā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

T.i., man šķiet, ka jēdzienu pāris ""bioloģiskais dzimums" un "psiholoģiskais dzimums"" ir labāks par ""dzimums" un "dzimte"", jo pirmais ir caurspīdīgāks attiecībā pret atskaites klasi. Paskatoties uz pirmo, ir vajadzīgs mazāk atpakošanas, kā uz otro.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un ``dzimte`` tieši man asociējas ar kko no gramatikas.

Also jā ja runājas ari cilvēku no cita jēdzienu lauka tad uztaisa sev iekšēju eksprestulkošanas sistēmu ar fīču ``pārjautā`` katru reizi kad liekās ka runāts tiek garām

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu labi, termini no radikāli dažādām kategorijām jau drīkst pārklāties, nav jau tā, ka uz tekstu "sieviešu dzimtes cilvēki" automātiskais pretjautājums būtu "4. vai 5. deklinācijas?" :)

/lai gan tas, protams, būtu brīnišķīgs veids, kā kategorizēt cilvēkus, nu tb nevis "alpha male", bet "otrā deklinācija, izskaņa -is"

(Reply to this) (Parent)

ā, nu manā skatījumā "psiholoģiskais dzimums" ir reāli murky shit, nu tb hujviņzina, kāds ir mans "psiholoģiskais dzimums", un vai es viņu varu mainīt, ja godīgi turpinu iet uz terapiju? un kā tu vispār nosaki otra cilvēka psiholoģisko dzimumu, uz viņu paskatoties (tipa "tu izskaties pēc veča, značit domā kā vecis")? vārdu sakot, man tam prasās ĻOTI daudz atpakošanas :)

kamēr "sociālais dzimums/dzimte" (whatever, nu tb vārds "dzimte" man šķiet jocīgs, bet tas ir īsāks nekā sociālais dzimums) man meiko sensu, jo tas ir par to, kā cilvēks izskatās citiem *un* kuru punktu viņš pats atķeksē, ja viņam uzprasa par dzimumu (līdz ar to nav uzskatāmas par 100% valīdām versijas, kurās kāds ir sajuties kā īpašā sniegpārsliņa un "šodien es būšu nevis meitene, bet puisis, kas staigā kleitiņā un lieto meikapu, un fuck you! par to, ka aiz pieraduma nosauci mani par 'viņa'")

bet principā par šo te es laikam, ja ir runa par plašākām kategorijām, nevis īpašiem gadījumiem, šķēpus nelauzīšu, pietika ar pēdējo reizi, kad norāvos :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tād stingri ņemot, sanāk 3:

1) bioloģiskais
2) psiholiģiskais (kā jūtas)
3) sociālais (kā citi šamo redz)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu nē, sociālais pa lielam ietver gan pašidentifikāciju, gan to, kā sabiedrība tevi redz, tas ir sinerģiski.

nu tbš
1) bioloģiskais man ir sieviete, viennozīmīgi
2) psiholoģiskais man ir hujviņzinkas, kā vējš papūš, un vispār es par to pārāk nedomāju
3) sociālais man ir sieviete, arī viennozīmīgi (sabiedrība mani uztver kā sievieti un es pati visās anketās atzīmēju "sieviete", eju uz sieviešu tualetēm etc)

(Reply to this) (Parent)

ā, nu manā skatījumā "psiholoģiskais dzimums" ir reāli murky shit, nu tb hujviņzina, kāds ir mans "psiholoģiskais dzimums", un vai es viņu varu mainīt, ja godīgi turpinu iet uz terapiju? un kā tu vispār nosaki otra cilvēka psiholoģisko dzimumu, uz viņu paskatoties (tipa "tu izskaties pēc veča, značit domā kā vecis")
Tu šito tikko netulkoji no kādas online SJW vārdnīcas šķirkļa 'gender'

Jo manis redamajā echochamber to lieto kā reiz šādi - tb. paskatoties tu to noteikt nevari, ja vien persona nav tevi informējusi, piem, ka viņam ir Speciālā Rokassprādzīte, pēc kuras krāsas tu vari noteikt, ar kādu gender viņš šodien identificējas.




kamēr "sociālais dzimums/dzimte" (whatever, nu tb vārds "dzimte" man šķiet jocīgs, bet tas ir īsāks nekā sociālais dzimums) man meiko sensu, jo tas ir par to, kā cilvēks izskatās citiem *un* kuru punktu viņš pats atķeksē, ja viņam uzprasa par dzimumu (līdz ar to nav uzskatāmas par 100% valīdām versijas, kurās kāds ir sajuties kā īpašā sniegpārsliņa un "šodien es būšu nevis meitene, bet puisis, kas staigā kleitiņā un lieto meikapu, un fuck you! par to, ka aiz pieraduma nosauci mani par 'viņa'")

Nu vsjo, check your privilege, genderstatic cisperson you. par 37 dzimumiem un to, ka 'puisis, kas staigā kleitiņā un lieto meikapu' ir konkrēta dzimte, un viņu nedrīkst saukt 'meitene' un nedrīkst saukt arī vienkārši 'puisis' vēl neesi lietas kursā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paga, ko? tu man nupat pārmeti, ka es gribu lietot terminu citādi kā to dara radikāli SJW? un tieši ko tu ar šo pārmetumu gribēji sasniegt, t.i., kā man, tavuprāt, vajadzētu mainīt attieksmīti?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aga, tikko labējāk par tavu viedokli, tā radikāli, tikko kreisāk, tā sabiedrības empātijas ļaunprātīgi abjūzotāji?

tā ir skala. Kurā nav viena pareizā punkta. Nav iespējams empātiski just līdzi visām iespējamajām kategorijām tāpat kaut kādā brīdī nāksies novilkt robežu. Kas atšķirsies no citu izvēlētajām robežām.

Visi jau cenšas būt labi cilvēki. Vienkārši atšķirīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nubeidz, var just līdzi cilvēkam, kurš ir dikti unikāla sniegpārsliņa un pieder 38. dzimumam, ko pat radikālākie ļauži neuzskata par valīdu, bet viņam var just līdzi kāreiz tāpēc, ka viņa "psiholoģiskais" dzimums nesakrīt ar sociālo, kas ir reāli liels kreņķis. :)

(Reply to this) (Parent)

Trīs lietas "dzimtes" aizstāvībai:

1) "Dzimte" ir krietni plašāks jēdziens par "psiholoģisko dzimumu"; tā nav tikai pašidentifikācija, tā pat nav tikai citu uztvere par tavu piederību kategorijai; tas ietver arī virkni kultūras priekšnoteikumu, ieteikumu, nevēlamo un tabū izskatā, uzvedībā, rīcībā, dzīves izvēlēs utt., utjp.
2) Latvijas akadēmiskajā vidē hum. un soc. zinātnēs tas jau krietnu laiku ir labi aprobēts termins; nesaprašanās un citu terminu piemeklēšanas mēģinājumi sākās tādēļ, ka publiskajā diskursā dzimtes studiju tēmas ienāca pa tiešo no angļu valodas publicistikas un interneta diskusijām, nevis caur akadēmisko vidi.
3) "Dzimte" ir termins, kas pārņemts no valodniecības un piemērots sociālo zinātņu vajadzībām, būtībā sekojot tam pašam vēsturiskajam piemēram kā angļu val. "gender".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Genders publicistikā ir termins, kam klājas kā ar 'vagina' - medicīniskā nozīme viena, bet pēdējos gados ar to 99% gadījumu patiesībā apzīmē vulvu. Absurdi, bet valodas attīstība blah blah blah.

Akadēmiskajā vidē lieliski, bet diskusijās šo terminu lietot, ja vien konteksts nedod 100% skaidrību par nozīmi, nav vērts. Jo īpaši, ja tiešām nav vajadzīgs uzsvērt, ka runājam par visu konstruktu.

(Reply to this) (Parent)

''Latvijas akadēmiskajā vidē hum. un soc. zinātnēs tas jau krietnu laiku ir labi aprobēts termins;''

Tas tavā uztverē ir labs arguments?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tātad ''aprobēts'' jēdziens līdzīgi domājošu cilvēku pulciņā ir validitātes garantija? Kā būs ar ''evidence based'' zinātnēm (pamatā eksaktajām), kur tādas lietas nestrādā? Vai tāda skaitās manspleinīga? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hm? Vai varētu būt, ka tu nepamanīji, uz kuru komentāru mans komentārs ir kā atbilde?

Tā bija atbilde uz šito:
"T.i., man šķiet, ka jēdzienu pāris ""bioloģiskais dzimums" un "psiholoģiskais dzimums"" ir labāks par ""dzimums" un "dzimte"", jo pirmais ir caurspīdīgāks attiecībā pret atskaites klasi. Paskatoties uz pirmo, ir vajadzīgs mazāk atpakošanas, kā uz otro."

(Reply to this) (Parent) (Thread)

''Psiholoģiskais dzimums'' ir pilnīgi jauns jēdziens, kuru ir aprobējusi šaura ideoloģiski sakritīgu, marginālu ''zinātni'' pārstāvoši cilvēciņi. Tas nav nekas eksakts, pierādāms. Tā ir jēdzienu ''daiļrade''.
Dzimums un dzimte tieši tāpēc ir valīdi jēdzieni, jo to definīcijas apgabals ir skaidrs. Psiholoģiskais dzimums ir neskaidrs, jo var nozīmēt jebko, ko cilvēks pasaka dotajā brīdī. Moš kad varēs ar MRI skanu pateikt, ka cilvēks tik tiešām ''iekšienē'' ir sieviete, lai gan ārienē satur visas tēviņa pazīmes, tad okej.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu pag, tas vnk ir dzimuma pašuztvere, par ko indivīds sevi uzskata. Vpoļņe eksistējoša eksakti pierāāma lieta, tu vari cilvēka uzprasīt par ko viņš sevi uzskata, pierakstīt atbildi, pēc 3 dienām uzprasīt atkal, pierakstīt atbildi, atbildes salīdzināt, jautāšanas laikā iebāzt cilvēku iekš MRI, nopmērīt smadzeņu aktivitātes, salīdzināt utt.

Reāli eksistējošs fenomens, atiec. zinātnēs atklāts, nodefinēts un viņam izdomāts termins. Nu tipa kā termini ``saistošās orbitāles`` vai ``hipervalence`` vai ``rotaksāni`` ķīmijā parādījās tikai tad, kad attiec figņas tika atklātas un arī sākotnēji pilnīgi jauns jēdziens.

(Reply to this) (Parent)

paga, te hedera pamato, kāpēc "dzimte" meiko sensu, nevis "psiholoģiskais dzimums"

(Reply to this) (Parent)

man šķiet, ka runa bija nevis par "šī lieta reāli eksistē un strādā tieši tā un par to mēs nešaubāmies", bet par "tad, kad mēs diskutējam par šito, tad mēs to parasti saucam šitā, un līdz šim tas ir tīri labi strādājis"

nu tbš eksaktajās zinātnēs gan jau ir (vai ir bijuši) cilvēki, kas šaubās par to, vai "melnie caurumi" eksistē, bet tas nenozīmē, ka nevar būt šāds termins vai ka būtu jēgpilni taisīt kašķi par to, ka termins nekam neder, jo dažiem viņš šķiet rasistisks un homofobs. nu tb *var*, tāpat kā tu vari kašķēties par vārdu "dzimte", bet vai *vajag*?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai tad dažādiem smadzeņu traucējumiem, kas cilvēkā rada sajūtu, ka viņš ir kas cits, nekā patiesībā, nebija jau jēdziens? Nē nu okej, es neesmu psihiatrijas fans, bet vai jaunā jēdzien sistēma, kas novāc negatīvo konotāciju par psihisku slimību, tā vietā ieliekot neitrālu ''gender identification'' ir no zinātnes viedokļa PAREIZĀKA?
Man nav problēma ar jaunu jēdzienu ieviešanu, ja parādās jaunas zināšanas par līdz šim nepieredzētiem fenomeniem. Man IR zināma skepse, kad līdz šim labi zināmi fenomeni tiek pārdēvēti kā semantiski tā saturiski par kaut ko citu. Pat ignorējot kura versija ir labāka, es vienkārši nepieņemšu nevienu pa pilnu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu cik es zinu, ir gadījumi, kad dzimuma pašuztvere ir tik antagoniska ar bioloģisko dzimumu, ka nākas veikt virkni riebīgi sarežģītu operāciju [ar riebīgi ilgiem dzīšanas periodiem], lai to bioloģiju kaut vai imitācijas līmenī padarītu līdzīgu pašuztverei, citādi cilvis jūdzas nost. Un tas nav tā, ka ``nez ko iedomājas aiz nav ko darīt``, tas ir tā, ka pēc 2 vai 3 suicīda mēģinājuma sāk domāt ko darīt. Un pat iekš PSRS, kura bija diezgan konservatīva, dzimuma maiņas operācijas bija spiesti atļaut/ ieviest, sk. prof Kalnbērzu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu lūk! Tādi gadījumi ir balstīti evidencēs. Novērojumos. ū tē pē
Bet te cilvēki cenšas voluntāru pašidentifikācijas kaucienu uzskatīt par ''aprobētu'' zinātnisku faktu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pag, nu tu uzprasi kā viņa/š identificējas un dabū atbildi.

Tā atbilde = evidence.

Var pārbaudīt, precizēt, bāzt šamo poligrāfā un MRI

aparātu dati būs vēl evidences.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

TIKAI MRI dati būs evidence. Ja homo sapiens saka, ka jūtās kā mazs ponijs, tā ir vien evidence homo sapiena psihiskajam ņedugam. Vismaz tā līdz šim strādāja psihiatrija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nujā, varbūt tas ir ņedugs, bet fakts [evidence] ir * viņš jūtas kā mazs ponijs* . Nu un tad mēs ar šo faktu jeb novērojumu varam iesāk dažādas lietas - vai nu ārstēt viņu, vai iekārtot viņam aploku - bet mēs nevaram teikt `` nē, nekā tāda nav, ``.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, piekrītu. Mana cemme ir par ideju, ka persona tik tiešām oficiāli jāpasludina par mazo poniju un man ir jāpieņem, ka persona ir mazais ponijs, uz ko tiecas SJW trakuļi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ugu tas ir tāpat kā ja katolis man skatās virsū un saka, ka tur tiešām vīns pārvēršas par asinīm un cepumiņi par gaļu. Un expektē, ka es to tā pieņemšu. The same case.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, tas nav the same, jo neviens tev neliek kontaktēties ar katoli par reliģiskām tēmām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja vien tas katolis darba vietā nesāk citiem klārēt, ka vot vīns par asinīm utt. Precīzi tas pats keiss, kad tas kaķidentificētais sāk klārēt ka viņš ir kaķis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

akdies, cik tas būtu mīlīgi, tādam cilvēkam, kas identificējas ar kaķi, paziņot "nahuj nekāds kaķis tu neesi, kaķiem ir PILNĪGI PAJĀT, ko par viņiem domā!"

(Reply to this) (Parent)

Par šo lietu ļoti labi ir pateicis cilvēks, kurš pats ir profesionāls psihiatrs:

..the primary thing in psychiatry is to help the patient, whatever that means.
..
And that’s the position from which I think a psychiatrist should approach gender dysphoria, too.

Imagine if we could give depressed people a much higher quality of life merely by giving them cheap natural hormones. I don’t think there’s a psychiatrist in the world who wouldn’t celebrate that as one of the biggest mental health advances in a generation. Imagine if we could ameliorate schizophrenia with one safe simple surgery, just snip snip you’re not schizophrenic anymore. Pretty sure that would win all of the Nobel prizes. Imagine that we could make a serious dent in bipolar disorder just by calling people different pronouns. I’m pretty sure the entire mental health field would join together in bludgeoning anybody who refused to do that. We would bludgeon them over the head with big books about the side effects of lithium.

Really, are you sure you want your opposition to accepting transgender people to be “I think it’s a mental disorder”?

Viss raksts šeit

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas pats ko teicu Ctulhu. Palīdzēt un būt toleranta - protams. Cilvēks nav vainīgs, ka viņam trūkst kāda skrūvīte. Pasludināt to par normu un uzspiest visai sabiedrībai to pieņemt kā tādu - kategorisks fakjū.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas to pasludina par normu?

(Reply to this) (Parent)

SJW-isti. Pats fakts, ka ''gender idntity disorder'' ticis ne aiz kāda pārbīļa pārsaukts par ''gender disphoria'' ir labs piemērs kā pat akadēmiskajā vidē ielavās šī semantiskā toksika. Ar valodas palīdzību mēģina normalizēt nenormālo. ''Disorder'' ir self explanatory termins ar negatīvu konotāciju. As in ''slimība''. Ņeporjadoks (smadzenēs). Kas tas arī ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet atmetot visādus ideju karus, diskusijas par to, kā ārsti nosaukuši vienu vai otru problēmu, atmetot arī jautājumu par vārdu "normāls" un "nenormāls" konotācijām: ja tev nav principiālu iebildumu, ka transpersonām veic nepieciešamās operācijas, vai ka transpersonas ģērbjas tā, kā vēlas, vai tiek uzrunātas tajās gramatiskajās dzimtēs, kurās vēlas; un ja tu uzskati, ka attieksmei pret transpersonu nav jābūt atšķirīgai no attieksmēm pret citiem cilvēkiem, ka nav labi transpersonu šīs pazīmes dēļ atlaist no darba vai piekaut, vai apsmiet - tad mums vispār nav, par ko strīdēties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, šajā jomā strīdu nav. Nu varbūt izņemot par tiem pronouniem. Mīrā miera labad es var cilvēciski tam piekrist, bet ne jau oficiālos tekstbukos likt, kā jā ''tā tiešām ir sieviete'', nevis vecis ar nogrieztu peni, kas izgājis cauri smagai hormonu terapijai.
Šī lieta strādā arī kā proverbiālā slidenā nogāze, jo jau tagad redzamas praktiskas sekas šai normalizācijai, kur dažās īpaši progresīvās valstīs vecākiem tiek dotas tiesības sākt veikt dzimuma maiņas operācijas ar saviem pirmspubertātes vecuma bērniem. Domāju nav nekāds brīnums, ka šie ''vecāki'' parasti paši ir kāds no LGBT atzariem ar radikāliem identity politics uzskatiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Te nu gan tu aizbrauci auzās. Lai pirmspubertātes vecuma bērnam uzsāktu hormonu terapiju, būs vajadzīgs psihiatru komisijas lēmums, ka jā, patiešām tam bērnam ir tā disforija. Nevar vecāki tā aiz neko darīt, tapēc radikāli uzskati, paši uz savu roku uzsākt tādu hormonu terapiju. Arī pilngadīgi cilvēki bez ārstu slēdziena nevar uzsākt hormonu terapiju un tikt pie dzimuma maiņas operācijas.

(Reply to this) (Parent)

E?
Kur tu te redzi cilvēkus, kas "voluntāru pašidentifikācijas kaucienu" uzskata par aprobētu zinātnisku faktu?

Vēlreiz: es rakstīju, ka terminam "dzimte" viena no priekšrocībām pār augstāk ierosināto alternatīvu "psiholoģiskais dzimums" ir tā, ka termins "dzimte" ir jau krietnu laiku aprobēts latviešu valodā rakstošajā akadēmiskajā vidē. Kā, kādā veidā, kur? bija iespējams nolasīt "pašidentifikācijas kaucienus" un "zinātniskus faktus"?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es runāju par jēdzienu ''psiholoģiskais dzimums'', nevis dzimte. Pati mācies lasīt.:)

(Reply to this) (Parent)