Bet atmetot visādus ideju karus, diskusijas par to, kā ārsti nosaukuši vienu vai otru problēmu, atmetot arī jautājumu par vārdu "normāls" un "nenormāls" konotācijām: ja tev nav principiālu iebildumu, ka transpersonām veic nepieciešamās operācijas, vai ka transpersonas ģērbjas tā, kā vēlas, vai tiek uzrunātas tajās gramatiskajās dzimtēs, kurās vēlas; un ja tu uzskati, ka attieksmei pret transpersonu nav jābūt atšķirīgai no attieksmēm pret citiem cilvēkiem, ka nav labi transpersonu šīs pazīmes dēļ atlaist no darba vai piekaut, vai apsmiet - tad mums vispār nav, par ko strīdēties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, šajā jomā strīdu nav. Nu varbūt izņemot par tiem pronouniem. Mīrā miera labad es var cilvēciski tam piekrist, bet ne jau oficiālos tekstbukos likt, kā jā ''tā tiešām ir sieviete'', nevis vecis ar nogrieztu peni, kas izgājis cauri smagai hormonu terapijai.
Šī lieta strādā arī kā proverbiālā slidenā nogāze, jo jau tagad redzamas praktiskas sekas šai normalizācijai, kur dažās īpaši progresīvās valstīs vecākiem tiek dotas tiesības sākt veikt dzimuma maiņas operācijas ar saviem pirmspubertātes vecuma bērniem. Domāju nav nekāds brīnums, ka šie ''vecāki'' parasti paši ir kāds no LGBT atzariem ar radikāliem identity politics uzskatiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Te nu gan tu aizbrauci auzās. Lai pirmspubertātes vecuma bērnam uzsāktu hormonu terapiju, būs vajadzīgs psihiatru komisijas lēmums, ka jā, patiešām tam bērnam ir tā disforija. Nevar vecāki tā aiz neko darīt, tapēc radikāli uzskati, paši uz savu roku uzsākt tādu hormonu terapiju. Arī pilngadīgi cilvēki bez ārstu slēdziena nevar uzsākt hormonu terapiju un tikt pie dzimuma maiņas operācijas.

(Reply to this) (Parent)