SWI-ismam ir divas puses. Ideoloģiskā un semantiskā.
Ideoloģiski tai ir gradācijas, kur pie 'reasonable' stādijas problēmu nav, jo protams, pat tāds hitlers kāds iru es, piekrīt, ka legāla vai praktiska sistēmiska apspiešana un pazemošana pamatojot to ar cilvēka ārējām pazīmēm ir wrong. Semantiskā, as in, visi tie dīvaini ņūspīki par seifspeisiem un, jā, arī 'ambients seksisms' pieder pie tā, rodas, kad vairs nav iespējams plein spīkā raksturot problēmu, jo problēma vienkārši visdŗīzāk ir tikai cilvēka galvā vai arī valoda tiek žņaudzīta, lai jau sen zināms un ne visai būtisks fenomens izklausītos kā kaut kāds nebijušas šausmas. Faktiski, attention hōrings.

Orvelam jau 50ajos bija laba eseja par angļu valodas lietojumu un kā tā mainījusies. Pamatāgāja runa par to, ka valoda no instrumenta, kuru lieto, lai paustu substanci, pārvēršas par substanci pati. Un substanci bezjēdzīgu vai nejēdzīgu. Tā vietā, lai vienkārši, ar jau esošiem un pietiekoši bagātiem leksiskas/frāžu krājumiem identificētu fenomenu, tiek lietotas pasāžas, kas satur ļoti maz reālas informācijas un nereti izšķīdina konkrētiku abstraktā, kur tas nebūt nav vajadzīgs.

Teiksim par to pašu meiteņu pārstāvniecību tur un tur nav nepieciešams runāt, lietojot jaunterminus aļa tavs ambientais seksisms. Nē nu var, bet tas uzreiz izklausās vai nu pretenciozi (gribās izskatīties gudrākam nekā esi, jo lieto nestandarta teikumus) vai arī jau minētais mēģinājums bīdīt naratīvu ar pušķainām frāzēm. Pārsvarā ar šo semantisko ''jaunradi'' nodarbojas sjw-sma batshit kreizī spārns, jo citu veidu kā likt par sevi manīt laikam nav.
Ja mēs vienkārši sāktu analizēt kāpēc tad to meiteņu tajā un tajā profesijā ir mazāk, nekā citās, tad nonāktu pie slēdziena, ka vajag evidences un secinājumus. Naratīvisms ir postmoderna herņa, kas ļoti pabojājis zinātnes kopējo tēlu, vismaz ciktāl tas attiecas uz ''mikstajām'' nozarēm. Nu nevajag gudrot kā pateikt lietas smuki, ja var vienkārši norādīt uz faktiem un mēģināt izvirzīt tēzes to cēloņiem. Visi tie jaunvārdi ir ar emocionālu kravu, kas automatiski rada skepsi cilvēkos, kas nevēlas savās dzīves naratīvus, bet konstruktīvu debati.

(Reply to this) (Thread)

1) klau, kā būtu, ja tu lietotu vārdus, kas ir latviešu valodā, pirms ņerkstētu par to, ka citi nelieto "plein spīku"?
2) par meiteņu pārstāvniecību runāt, manuprāt, kā reiz ir normāls piemērs.
- vienkāršākais (aprobētākais) vārds, ko šeit lietot, būtu nevis "ambient sexism" (kuru, jā, es nemāku iztulkot, ja tev ir labāks termins, uz priekšu), bet gan "seksisms", kas ir aizvainojoši un nepatiesi, jo implicē, ka visi, kas šajā situācijā iesaistīti, ir ideoloģiski seksisti, kas tā lielākoties nav
- vārds, kas apzīmē "seksismu, kas ir daļa no mūsu sabiedrības uzbūves un izpaužas dažādos tā slāņos/aspektos, bet nav atkarīgs no kādas iesaistīto personu personiskajiem uzskatiem par dzimuma/performances korelāciju", ir "ambient sexism", un man šķiet, ka īsais apzīmējums izklausās daudz mazāk pretenciozs nekā garais penteris katru reizi (bet es totāli nenoliedzu, ka "ambient sexism" būtu jādefinē sarunā)
- protams, var šo pašu joku izspēlēt ar aprakstošo definīciju, bet arī tā būtu fucking gara un, galvenais, a) neprecīza b) nepilnīga, tb mēs pat nevaram sākt pētījumu, ja mums nav vārda, kā nosaukt pētāmo parādību. Turklāt ne viss, ko mēs garāmejot pieminam diskusijā, ir obligāti jāizpēta (ja tā būtu, tad kur, lūdzu, tavs pamatojums, piemēram, tēzei "attention hōrings" (psiholoģisku pētījumu!), "izklausās pretenciozi" (statistiku, plīz!) un "batshit kreizī" (psihiatra slēdziens kā minimums!))
3) Pateikt "davaj nelieto šo konkrēto vārdu, kas apzīmē konkrētu parādību, jo to lieto arī tādi cilvēki, kas man šķiet batshit kreizī" ir kindof stulbi, vai ne? Jo īpaši tad, ja tu runā par to, ka nevajag valodu uzskatīt par kaut ko tādu, kas aizstāj faktus, tad nevajag "lieto šādu valodu" uzskatīt par identisku frāzei "ir batshit crazy"
4) un, draudziņ, "batshit kreizī", "es esmu hitlers", "ņūspīks" un "herņa" ir ar dafiga lielāku emocionālo kravu; man ar to nav problēmu, bet šis kā iebildums *jaunam terminam* ir diezgan jokains.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, es nelietoju literāru valodu internetā. Vainīgs. Bet tas nav ar mērķi ieviest jaunus jēdzienus. Epiteti un metaforas imo ir pieļaujama veca valodas sastāvdaļa, jo es taču esmu tradicionālists.:)

Es saprotu, kas tiek domāts ar to ambiento seksismu. Man principā nav problēmu ar šo. Tikai norādu, ka tas nav obligāts termins. Tik pat labi vari prosta pateikt ''vīrieši traucē sievietēm mācīties STEMos''. Ļoti skaidri un saprotami. Tad mēs varam skatīties:
1) vai tā tiešām ir
2) kādas tam evidences
3) ja evidences ir - kā ar to dīlot (un vai vajag)
Nešķiet vienkāršāk un visiem saprotami?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu nē, nav tā, ka specifiski tieši un tikai vīrieši traucē sievietēm mācīties STEMos, tieši tāpēc jau es šādu frāzi nelietoju. tikpat labi "traucēt" var arī citas sievietes, sieviete pati (izejot no "šādi es uztveru sevi kā sievieti") un droši vien transgender furries arī :) tieši tāpēc arī ir neitrāls termins, kas nesatur tēzi "viens dzimums otram traucē" => un šajā gadījumā es to esmu centusies atpakot, tā ka lasīt vajag, ja

/un, kā jau es teicu, man totāli nav problēmas ar to, ka cilvēki lieto vai nelieto tādu vai citādu valodu internetā, es pati rakstu, kā pagadās. bet teikt, ka viena valodas sastāvdaļa ir okei, kamēr cita nav, man šķiet muļķīgi .

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu neatpako, bet mistificē. Ok, es saprotu, ka ''vīrieši traucē'' ir vienkāršoti. ''Patriarhālisms traucē'' labāk? Tas vismaz ir kaut abstrakts, tomēr skaidrs jēdziens. Ķipa, starij sociaļnij stroj ar saviem atavismiem traucē. Jebkurā gadījumā punkts 2 un 3 paliek un par tiem tad arī runā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu kamōn, mēs taču nevaram runāt par "patriarhālismu", ja mēs salīdzinām ASV un postsociālo Latviju (kā mēs šitajās diskusijās for some fucking reason darām, lai arī nevajadzētu).

*nopūta*
bļin. labi. mēģināšu lēnām un skaidri.
tas, kas mums tagad ir, ir
1) sievietes jomā X ir proporcionāli būtiski mazāk nekā vispār populācijā (kā jau tur augstāk raksta, STEM nemaz nav labs piemērs)
2) vienkāršības labad pieņemsim, ka joma X nav kaut kas tāds, kur ir baisi svarīgas bioloģiskās dzimuma atšķirības (nu tb joma X nav, teiksim, vīriešu apakšveļas modelēšana)
3) tātad varam izdarīt starpsecinājumu, ka ir *kaut kas*, kas nosaka šo lielo disproporciju tieši pēc dzimuma

4) šo *kaut ko* nosaucam par ambiento seksismu, lai tālāk varētu vieglāk operēt ar datiem + salīdzināt ar citiem, jau esošiem pētījumiem'
5) izdomājam hipotēzes par to, kas ir šis ambientais seksisms (kas var būt "patriarhālisms" - kas ir nenormāli plaši, un būtu jāatpako vēlreiz - , bet var būt arī, teiksim, "sieviete tiek uztverta kā cilvēks, kam patīk komunicēt ar citiem, šajā profesijā komunikācijas nav" vai "tradicionāli šajā jomā ir strādājuši vīrieši un sievietes pat neiedomājas, ka viņām tas varētu būt interesanti/piemēroti" - abas šīs versijas par patriarhālismu saukt būtu nenormāla termina staipīšana)
6) veicam pētījumu, kurās šīs hipotēzes apstiprinām/apgāžam/whatever.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tas ir godīgi. Jā, pareiza ķēde. Vienīgais moments šitajā, ko vaig noskaidrot ir jēdziana ''seksisms'' definīciju. Vai vismaz kontekstuālo nozīmi. Tas var nozīmēt daudz ko, sākot no tā paša patriarhāla stroja, kur sieviete ir subordinēta vīrietiem pēc noklusējuma, turpinot ar uz dzimuma bāzētiem jociņiem un biheiviorismu, beidzot ar pašu faktu, ka profesiju sadalīšanās pa dzimumiem ir objektīvi statiski seksiska.

Ņemot vērā tavu ''track record'', es pieļauju, ka tavā leksikonā seksisms ir ar negatīvu konotāciju, tātad viena vai abas no pirmajām definīcijām, līdz ar to tālāk laikam jārunā par evidencēm vai kaut vai anekdotiskiem piemēriem.
Es neesmu scientifists, tāpēc vienmēr esmu atvērts anekdotēm no dzīves, tieši tā pat kā pats no tām lielā mērā vados.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

seksisms ir kulturāli konstruēta cilvēku dalīšana pēc dzimuma (t.i., viss tas, kas nav čista bioloģisks). konotācijas nav obligāti negatīvas (bieži būtu sliktāk, ja tiktu uzspiesta vienlīdzība), vnk parasti pamana/uzsver tās reizes, kad tas ir slikti (=if it's not broken, don't fix it). "patriarhālismu" gan es lietoju reti/nekad, jo neesmu droša par termina nozīmi, "objektīvi statiski" arī apšaubu, ja vien nav ļoti labs pamats šādi domāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ok, saprotu, ka ar dalīšanu tu implicē, ka pastāv ''dalītājs'' vai ''dalītāji''. Vai mūsdienās ko tādu novēro. Ja jā, tad kā un kur?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu paga, jebkurš, kurš paskatās uz cilvēku un secina "o, sieviete/o, vīrietis" to dara. jomas, kurās dalīšana ir mazāk aktuāla, mēs īsti nepamanāma (piem., dalīšana pēc acu krāsas ir daudz mazāk aktuāla)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā. Un kas? Sieviete-šefs, kas pieņem darbā cilvēku un arī ņem vērā viņa dzimumu. Un kas? Ar to arī kaut ko vajag darīt? Vai vajag darīt tikai ar vīrieti?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu nekas, tu man prasīji, kas dala, es atbildēju. Nav obligāti kaut kas jādara, ajmīn diez vai kādam kļūs labāk, ja tiks pieņemts, ka "dzimumu redzēt nav okei".

Problēma kindof parādās tajā brīdī, ja no šīs dalīšanas tiek izdarīti pārsteidzīgi secinājumi. Nu un tajā brīdī, kad priekšnieks pieņem darbā tikai konkrēta dzimuma pārstāvjus, tas ir (mūsdienu un rietumu darba tirgus situācijā) parasti sliktāk tikai konkrētajam uzņēmumam, jo parasti jau diversity nāk par labu. Bet nu ja princips "konkrētā profesijā ņemam tikai sievietes, vīrieši būtu reāli jokaini" (piemēram, medmāsas vai aukles profesija) novestu pie tā, ka cilvēkam, kas *grib* šo darbu darīt un to arī var, nebūtu iespējams dabūt darbu, tad būtu sūdīgi. (Pieņemu, ka LV šāda situācija nav.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vot! Tādā ziņā, ka man patīk beidzot viens posts, kur tu konkrēti centies demonstrēt lietu. Tas ir labi.

Tagad pie paša argumenta.
''parasti sliktāk tikai konkrētajam uzņēmumam, jo parasti jau diversity nāk par labu''

Vai pareizāk sakot par tā neesamību? Kur ir evidences, ka ''diversitāte'', lai ko tas nenozīmētu, būtu labāka? Un jā - KAS IR diversitāte? Vai īrs, vācietis un polis ir pietiekami diversi? Vai vajag vēl vairāk diversi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ā un jā. Kurš izdara ''pārsteidzīgus secinājumus''? Nu jā, varbūt es, jo esmu lokālais hitlrs so pardon me.
Kādas amatpersonas? Institūtu, cehu un laboratoriju priekšnieki? Abos gadījumos vajag vismaz raportus. Es tos neredzu. Kur ir?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, ja tu izdari secinājumu "sievietes parasti rūpējas par bērniem, značit viņām ir kaut kāds maģisks instinkts, kas ļauj viņām tos kverpļus paciest", tad tas ir drusku pārsteidzīgi, jo NAV. :) Amatpersonas, kas izdomā, ka "nedzemdējušas sievietes nedrīkst ziedot olšūnas, jo vienkārši nahren nesaprot, ko dara" arī.
Pieņemu, ka mēs visi izdarām pārsteidzīgus secinājumus, jautājums tikai par to, vai un kurā brīdī mēs no tiem esam gatavi atkāpties evidences priekšā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mans secinājums par sievietēwm un bērnu audzināšanu nav pārsteidzīgs. Tas izriet no manas personīgās pieredzes. Nekad neesmu apgalvojis, ka tas ir kaut kas uz zinātniskiem papīriem balstīts. Man nevajag zinātni, lai redzētu, ka zāle ir zaļa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja nu mēs mērāmies ar "personīgo pieredzi" sieviešu un bērnu būšanā, es domāju, ka tu varētu gan iet pīpēt stūrītī.

/ja vien es neesmu izdarījusi pārsteidzīgus pieņēmumus par tavu dzimumu un personiski izaudzētajiem bērniem, kuriem būtu jābūt vismaz 4

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāds sakars TEVIS audzinātiem bērniem un tavai pieredzei šajā ziņā ar maniem novērojumiem par to kā VĪRIEŠI spēj apieties ar bēbjiem? Tu sāc peldēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pamēģināsim vēlreiz, šoreiz paskatoties tekstā:

g: kurš izdara ''pārsteidzīgus secinājumus''?
hb: nu, ja tu izdari secinājumu "sievietes parasti rūpējas par bērniem, značit viņām ir kaut kāds maģisks instinkts, kas ļauj viņām tos kverpļus paciest", tad tas ir drusku pārsteidzīgi, jo NAV.

par pārsteidzīgiem secinājumiem par vīriešu spējām vai nespējām apieties ar bērniem es pilnīgi neko neteicu, tikai un vienīgi par sievietēm. ja tu gribi, lai par vērā ņemamu tiek uzskatīta pieredze, tad mana pieredze attiecībā uz sievietēm bērnkopībā kindof skaitās stipri vairāk nekā tava.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es ņemu savu vidējo aritmētisko pieredzi un secinu, ka mans secinājums nav pārsteidzīgs, bet gan diezgan dibināts. Dabiski, neattiecas uz 100% sampliem, bet caurmērā korekts. Tātad lai nu kāds, bet pilnīgi noteikti ne pārsteidzīgs.;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nunu, pastāsti vēl par savu pieredzi kā sievietei :) mēs te, kā redzams, visi feministi un labprāt uzzinātu vairāk par tavu sievišķīgo skatījumu :)

(Reply to this) (Parent)

Manu pieredzi ''kā sievietei''. LOLWTF! Kur es ko tādu teicu? Tu toč tagad peldi, mīļum.:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja tu apgalvo, ka tev ir empīriska pieredze par sieviešu instinktiem, tad tev vajadzētu to pamatot kā sievietei, jo kā vīrietim tev nevar būt šāda pieredze. tev var būt novērojumi, bet tā nav *pieredze*, tie ir novērojumi (kas var tikt interpretēti, bet tad tas ir jādara ar noteiktām metodēm)

(Reply to this) (Parent)

Tu tur augstāk piesauci instinktus, un tas ir apgalvojums, kuram vajag nopietnu pamatojumu un ar personīgo pieredzi nepietiek. Tas arī viss.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Uh oh, pēkšņi sientisms ieslēdzās ja? Kā būtu, ja jūs savu sientismu ieslēgtu arī par jautājumiem, kur pašas iztiekat ar ''nu man tā liekas, jo es tā jūtu'', piemēram, par ''ambiento seksismu''.
Davai ka izdomājiet - vai nu esam baigie sientismisti, kas savus postulātu balsta tikai evidencēs un pierādījumos, vai prosta ņemam par granted, ka dažādiem cilvēkiem ir dažāda empīriskā pieredze un secinājumi par realitāti un mūsu diskurss ir tikai informatīvs, nevis kaut ko pierādošs.
Es nezinu vai ''instinkts'' ir pareizais vārds, bet fakts, ka sievietes kudī labāk saprot bēbju jūtas un intereses, nekā tētis, kas cauru dienu rukā cehā, man ir tik pat pašsaprotamsd kā 2+2=4. Nepiekrītat, jo cita pieredze? Ok. I can deal with that.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Dažādu cilvēku personiskā pieredze tāpat ir fenomens, kuru pēta ar attiec. metodēm, salīdzina, atrod sakritības/ atšķirības, koroče izdarās scientiski tāpat kā ar dajebko citu.

Cilvēku personiskās pieredzes ir dati. Raw data. Tālāk apstrādā.

//nekā tētis, kas cauru dienu rukā cehā, man ir tik pat pašsaprotamsd kā 2+2=4.//

A ja viņš nerukātu cehā bet būtu iekš BKA?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Okej, tad pētiet datus, nevis muldat.

(Reply to this) (Parent)

Nu, kad es strādāju reklāmā, tad mēs centāmies piesaistīt dažādu dzimumu pārstāvjus gan "radošajā", gan "klientu" galā (tb uzņēmumā dzimumu sadalījums bija kindof vienāds, bet meitenes bija klientu servisā un puikas radošajos). Praksē radošajā galā "visi džeki" komanda parasti bija drusk mazāk efektīva (tb ideju līnijā nesaskatīja lietas, kas man kā sievietei šķita acīmredzamas), kamēr klientu galā... nu, formulēsim tā, bija klienti, ar kuriem tikšanās notika daudz efektīvāk, ja pie galda bija arī čalis. (Un jā, tas ir pat nevis "diversitāte", bet "seksisms", vai, precīzāk, seksisma izmantošana mūsu labā. Sūda reklāmisti, smadzeņu pisēji :D)
Krievu tautības puika bija reāli vērtīgs resurss, droši vien, ja būtu ieradies kaut kāds polis, mēs būtu viņu saukuši pie sevis, "lai izskaidro, ar kuru galu domā tie poļi, kuru reklāmas mums jāadaptē" (un jā, tas nav korekti - pieņemt, ka polis var izskaidrot visus poļus), cilvēks, kas nāktu no Vācijas vai Īrijas, noteikti arī dabūtu pluspunktus par to, ka var paskatīties uz lietām citādi. Un šitās lietas var just, tāpat kā, teiksim, es studijās reāli jūtu plusus no tā, ka mums ir Erasmus studenti no visurienes.

(Reply to this) (Parent)

vārdam "seksists" gan ir negatīvas konotācijas

(Reply to this) (Parent)