guleets ir knapi 6 h, bet neguljas vairs. atkal sapnii redzeeju vinju. taadu smaidiigu un prieciigu draseejam ar velo pa pilseetu. sasodiits. kad tas beigsies? ka to visu izdzeest aaraa no taa mana dumaa pauriisha?
nekad neizdzeest, bet samierinaaties, ka pagaajis tas, kas pagaajis. man arii taa ir. un priecaaties, ka bija, kaa bija. bet aciimredzot, noiets etaps. ar varu neko no sevis dziit laukaa nevajag, jo nav iespeejams, un cilveeku aizmirst arii nav iespeejams.
gribas lai aatraak viss nogulsneejas un paarklaajas ar duunjaam. zinaat, ka tas kugjis tur nogrimis mieriigi chuch un vairs netraucee. zemapzinjas rotaljas sapnju veidaa saak jau nogurdinaat :|
man protams arī ir skumji, kad atmiņā nāk pagājība, bet tai pat laikā, esmu laimīgs, ka zinu, kā ir bijis tad, kad bija labi. Un tagad ceru, ka satikšu citu ar ko būs labi, ja ne vēl labāk, jo jālūkojas nākotnē ar cerību. Pagātni neatgūt un nesalāpīt.
katram cilveekam, lietai, notikumam savs laiks.. savs briidis ir tumshajiem briizhiem dziivee, savs gaishajiem...laikam svariigaakais ir speet saglabaat sevii gaishumu un ticiibu tam, ka peec tam,kad ir bijis tas pelekais vai melnais briidis, buus atkal gaishais un prieciigais.. buus labi viss...noteikti...kaadreiz...