Bija gara diena, tomēr jūtos ļoti priecīga, ka neskatoties uz visiem kreņķiem aizbraucu. Iemeslu bija daudz, lai nebrauktu, bet ierautos stūrīti. Darbā joprojām turpinās sūdi ventilatorā, mašīna līdz galam nav uztaisīta, bet labi, ka vakar vakarā dabūju to braukšanai, Ž.mamma slimnīcā un sarunu ar ārstu pa telefonu bija šodien no sērijas "gatavojieties vissliktākajam", vēl ar to zemesgrāmatu aizķeršanās, jo nodokļi vispirms bija jāsamaksā. Vārdu sakot, kreņķu daudz un prieka maz.
Tomēr šodien no rīta jau sapratu, ka labi, ka atbraucu jau vakar uz Jūrkalni. Garšīgas vakariņas, skaists saulriets, absolūti jauna vieta bija tieši tās pozitīvās pārmaiņas, kas izrauj no ikdienas.
Ļoti iepriecināja tas, ka viesnīcā bija ļoti ērta gulta un spilveni. Labi izgulējos. Skaidrs, ka, ja būs nepieciešamība, tad šeit varētu arī atkārtoti palikt. Turklāt, jau ejot projām, novērtēju brokastu galdu - izskatījās gards. ;)
Braucot uz Alsungu, satiku stirnu, un nolēmu to uzskatīt par labu zīmi, neskatoties uz to, ka sniedziņš sniga. :) Un, atbraucot, sapratu, ka tā ir ļoti pareiza izvēle braukt ar pirmo busu uz startu, jo biju tikai trešā, kas noparkojās lielajā placī pie kapiem.
Kad devos trasē, vienu brīdi bija kreņķītis par laikapstākļiem, jo sapratu, ka pa sniegu un slapju sniegu diez ko forši nebūs 5 stundas staigāt. Tomēr beigās vismaz no augšas nekas nekrita, vien apakša bija slapjš.
Kas patika šajā SB? Sapratu, ka arī neriņķveida maršruts man patīk, ja nogādā starta vietā. Patika apvidus. Laikam vislielākais pārsteigums bija senais dzelzceļa uzbērums. Nedaudz gan spocīgi bija, kad nācās iet pa to cauri purviem, bet patika! Jau 50 gadus vilciens tur nebrauc, bet vēl jau 'pēdas' ir redzamas. Patika tas, ka finišs nebija gluži taisne, bet sanāca palīkumot pa Alsungu - vismaz bija iespēja labāk to apskatīt. ;) Un varu uzreiz arī pateikt, kas ļoti nepatika. Nē, pat ne nepatika, bet apgrūtināja situāciju tas, ka vienā brīdī pie upītes šķērsošanas vietas satikās teju visi. Kāds pa salauztu tiltiņu šo upīti šķērsoja, kāds pa pāri pārmestajiem baļķiem, kāds pa ūdeni, bet es, lai negaidītu garā rindā, aizgāju līdz parastajam tiltiņam. Tiesa, pēc tam diez ko vieglāk nebija, jo visi centāmies ātrāk tikt uz priekšu pa Žibgravas veselības takām. Bija krietns izaicinājums tajā burzmā sadalīt taku ar ātrajiem skrējējiem.
Tomēr secinājums vienalga ir viens un tas pats, kāds parasti ir pēc jebkura SB un NZ posma - bija forši! :)
Vēl pabrīnījos par to, ka, neskatoties uz to, ka sāku minūtes 20 ātrāk, Jolanta ar vīru mani tā arī nepanāca, lai gan visu laiku gaidīju, kad abi garkājaini man aizsoļos garām. Sapratu, ka viņi tomēr ir apstājušies apēst uzkodas, fotosesiju taisījuši. Es tikai ātri pa kādai bildei uztaisīju, lai pēc tam relive var uztaisīt un visiem galdiem gāju garām, jo pilnas kabatas un soma ar uzkodām - nevajag ņemt no galda, jāvelk ārā no somas, lai tā top vieglāka. ;)))
Finišā apēdu vienu empanadu un aizgāju medīt sklandraušus. Apmeklējot vairākus punktus, tiku pie trīs dažādu veidu sklandraušiem un arī bezgala gardas biezpien-rabarber-ogu maizes. :) Līdz ar to varu teikt, ka Alsungas posma galvenie uzdevumi izpildīti - 25 km noieti, jaunas vietas apskatītas, sklandrauši paēsti! :)
Mājupceļš pēc sajūtām kaut kā likās ļoti garš. Varbūt tāpēc, ka lēna izbraukšana no Alsungas, tad nolēmu caur Kabili braukt, nevis Sabili. Cits ceļš, daudz mašīnu. Noguru.
Tomēr mājās tagad ir labi. Drēbes izmazgātas, gardie rauši paēsti, kaķi priecīgi, jo vienas pašas diennakti dzīvojušas.
Tagad var mierīgi noskaņoties rītdienas teātrim. :)