Šodien bija pirmais rogainings šajā gadā. Vadātāja organizētais zemo tempratūru rogainings "Spalgonis". Nosaukumā "Dreiliņi", bet viss mūsu maršruts bija Pļavniekos. Ja godīgi, šajā apkaimē esmu bijusi tikai tik daudz, cik rogainingos, nu vai arī garām braucot. Mani nedaudz biedē tas, ka tur ir tik daudz līdzīgu paglamu - apmaldīties var viens un divi. Un tomēr bija interesanti, jo var pa tiem pagalmiem izstaigāties.
Tiesa, ir mazuma sajūta, jo tikai trīs stundas šis rogainings bija.
Patika! Ļoti! Un labi vien bija, ka uzvilku radžu kurpes, jo bez tām šodien būtu traki. Ietves vēl ejamas, bet tiklīdz esi nost no ietves, tā sākas slidotava. Un vēl kaitinoši bija tas, ka tik daudz suņu kaku visur (arī uz ietves!). Tiešām cilvēki paši nesaprot, ka pašiem vien pa tiem sūdiem būs jāiet??? Nespēju es to saprast, ka aiz sava mīluļa nekas netiek savākts.
Mājās atbraucu (kā jau plānoju) ap trijiem. Kaķi sagaidīja (paldies viņiem par to), bet vispār šobrīd tik ļoti savāda sajūta ir mājās. Ž.pamatā dzīvo ar mammu. Viņai joprojām lēkā spiediens, vakaros neliela temperatūra. Saprotu, ka viņai arī labāk patīk, ka pa nakti viņa nepaliek viena pati. Savukārt Kse tā arī nav devusi nekādu ziņu par sevi. Redzēs, vai rīt izdomās atbraukt. Tāda nenoteiktība ir kaitinoša.
Un vēl.. kopš atklāju tv iespēju skatīties youtube, tā ikvakara informācija par kara notikumiem tiek iegūta sēžot pie tv, nevis datorā vai telefonā.