Ja vēlu ej gulēt, tad vēlu piecelsies. Tomēr tas lika domāt radoši attiecībā uz pastaigu. Nolēmu, ka šodien no Imantas varētu atnākt mājās, jo saulīte spīd, vējš nav pārāk liels, līdz ar to tie lielie mīnusi ir pieciešami.
Šoreiz izvēlējos citu maršrutu, izmetot loku gan līdz Āgenskalna tirgum, kur iepriekš nebija iespējas/vajadzības iegriezties, gan līdz atjaunotajam Uzvaras laukumam. Gan viena, gan otra vieta patika. Jāatzīst gan Āgenskalna tirgus manā izpratnē nemaz neatgādina tirgu. :) Bet Uzvaras laukums ar daudziem slēpotājiem, dažiem staigātājiem un ragavu braucējiem šobrīd šķiet pat ļoti mīlīgs. :)
Un vēl šodien sapratu to, kā cilvēki nogurst. Nonākot jau šajā krastā, sapratu, ka sāk iestāties nogurums (nav jau brīnums, jo nedaudz neizgulējusies, aukstums, trešā stunda ceļā). Turklāt nogurums tāds, kas pieprasa aizvērt acis. Tā cilvēki apsēžas, aizver acis uz 10 minūtītēm un aizmieg. Baisi.
Pēc garās pastaigas vakars pavisam dīkdienīgs ar trīs filmām - Maestro (2023), The Tourist (2010) un Under the Tuscan Sun (2003).