Nu, ko.. viss šoreiz laikam labi būs noslēdzies. Protams, krietni vairāk jāpieskata sevi un atkal visādu lietu virkne nākusi klāt, kas ir riska faktori, bet es īpaši par to nebēdāju. Ir tā, kā ir un nav ko lauzīt galvu ar jautājumu - a par ko tas viss? un kāpēc? Viss ir tieši tā, kā ir. Vienkārši vairāk jārūpējas par sevi, vairāk jāpieskata, kas un kā ir.
Tagad nākamā reize pie ārsta ir septembra sākumā.
Smieklīgi bija šodien personāldaļā. Aizgāju parakstīties par amata maiņu ar pirmo septembri, visa personāldaļa saskrēja uz mani skatīties, kā es izskatos. Nu, jā, pagājušajā nedēļa visu nedēļu (gandrīz) biju mājās un biju brīdinājusi, ka var gadīties, ka atkal slimnīcā nokļūšu. Pati direktrise ieskrēja palūkot uz mani, un teica, ka es izskatoties labi un atpūtusies. Pasmēju un teicu, ka nu atpūta tāda jancīga sanāk man - ar slimnīcu draudiem un antibiotikām. Nu, neko..
Bet nu darbā.. darbā kaut kāds sajukums, vai? Var just, ka liela daļa nesaprot, kas notiek un kas būs pēc tā pirmā septembra. Bet mainīt jau neko daudz nevar. Bet nu redzēs, kas būs.
Ceturtdien beidzot būs intervijas. Skatīsies, ko varēs paņemt uz vakantajiem darbiem. Ceru, ka būs lietas koki un būs vieglāk. Un tad jau kaut kad septembrī-oktobrī varēs paņemt kādu daļu atvaļinājuma - pārāk daudz tas man ir uzkrājies.