Fiiljm, fiiiljm, fiiiljm! ;)
Pilināja, dūra, operēja, bet es guļēju un skatījos filmas :)
Funny Face (1957). Odrija… bezgala jauks mīlas stāsts. Daudz dziesmu, daudz deju. Un smuki tērpi. Šobrīd tiešām tādas filmas šķiet piemērotas šai vietai un laikam ;) Ja godīgi, tad forši likās tas, ka filmas sākumā tiek titros rakstīts, ka miss Odrijas Parīzes tērpus ir radījis Givenchy ;) Laikam jau toreiz kādam modes māksliniekam parādīties kino ar saviem tērpiem bija gana svarīgi un nozīmīgi, un lepnuma cienīgi ;) Nē, nu tērpi tiešām tādi smuki ;) Un, lai arī rozā krāsa man ne pārāk patīk, tad šajā filmā rozā bija smuks ;) un kleitas smukas ;) Vārdu sakot, 50to gadu glamūrs pilnā apmērā. Ak, jā! Smaidu izraisīja sieviešu pusgarās zeķes, kas ik pa brīdim pavīdēja, kad tika aktīvāk tirināts ar kājām ;) Jebkurā gadījumā filma lika daudz, daudz, daudz smaidīt un bija pozitīva, pozitīva, pozitīva! ;)
Камень (2011). Pat nezinu. Nedaudz sarežģīti uztvert Svetlakovu nopietnā lomā. Ik pa brīdim likās, ka viņš joprojām sēž un runā ar tv ierastajā manierē. Bet filma.. laikam pēdējās dziesmas vārdi vislabāk raksturo – savs laiks ir savākt akmeņus.. Par svarīgo un būtisko. Par ģimeni.. Drūma. Bet tomēr patika.
Man of the Year (2006). Man tomēr uzšķaudīt uz asv vēlēšanu sistēmu, tomēr šī bija jauka komēdija par to, kā kļūda datorsistēmā var mainīt dzīvi ;) Izklaidēja gana labi ;)
How to Marry a Millionaire (1953) ar MM. Pirms kārtējās slimnīcas apmeklējuma savācu kaudzīti filmu arī ar MM. Nekas jau īpašs šī filma nebija, bet tomēr patīk tas 50to gadu kino stiliņš. Tā viegli un nedaudz naivi ;) Bet stāsts par miljonāru medniecēm atkal parādīja, ka ne jau miljonos ir laime :D
War Horse (2011). Pamudināja skatīties kramers ar savu ierakstu. Un varu teikt tieši to pašu par filmu – smaga, bet laba. Un vispār – filmas par zvēriņiem ir bīstamas, jo pilnīgi noteikti kādā brīdī izspiedīs asariņu.
Hairspray (2007). le_minga, megamilzīgs Tev par šo filmu ;) Atkal tik daudz smaidīju ;) Vispār – pēdējā laikā man kaut kā patīk filmas, kur daudz dzied un dejo :D Jo tas rada iespēju pamaidīt ;) Travolta un Pfeifere, un Volkens… - lielisks salikums ;)
Dream House (2011). Nezinu, kaut kā likās nedaudz samocīta. Līdz galam tomēr īsti nenoticēju šim stāstam. Vilšanās sajūta tomēr bija pēc noskatīšanās. Biju gaidījusi kaut ko vairāk.
The Unforgiven (1960). Vesterns un ģimenes drāma. Baltie un indiāņi. Un ģimenes saites. Odrija, manuprāt, šeit drīzāk bija kā piedeva, bet nu labi ;) Ja godīgi. Tad likās nedaudz par izstieptu. Un stāsts par flautām un klavierēm vispār šķita neiederīgs. Un beigās tas happy end arī tāds nosacīts. Bet nu labi. Norakstīšu visu savu piekasīšanos uz to, ka neesmu vesternu fans.
8 первых свиданий (2012). Nedaudz no Murkšķa dienas krievu versijā ;) absolūti romantisks un jauks stāsts ;) meitenēm patiks :D Šo var skatīties atkārtoti pelēkās un drūmās dienās, jo atmaidzina sirdi un liek ticēt maziem brīnumiem ikdienā :))
Gentlemen Prefer Blondes (1953). Par dimantiem kā meiteņu labākajiem draugiem ir no šīs filmas ;) Bet, kopumā ņemot, nedaudz garlaikoja. Kaut kā neaizķēra līdz galam. Tomēr atzīšu, ka Jane Russell likās galvas tiesu pārāka par MM. Lūk.
Paul (2011). Iesmēju par citplanētiešu tēmu ;D Izklaidēja ļoti ;) Citplanēties – gana cinisks personāžs sanācis ;) Un foršs ;) Šo vēl kādā pelēkā brīdī varētu noskatīties ;)
Фурцева. Легенда о Екатерине. Mini-seriāls. Jā,paši seriāla radītāji raksta, ka nepretendē uz autentisku stāstu. Tomēr gan jau tajā visā kas patiess slēpjas. Ja godīgi, tad šobrīd, slimojot, daudz domāju par savu dzīvi. Un saprotu, ka gana skriet, jāmaina attieksme pret lietām. Un filmā patiesībā šī tēma laikam visvairāk uzrunāja – dzīve ārpus mājas nav pats galvenais. Un cilvēks, kas ir blakus, kuru mīli un kurš tevi mīl.. ai, vesela kaudze pārdomu. Un skumju vērojumu par padomju laikiem.
Lai atpūstos no seriāla – tomēr 12 sērijas pēc kārtas noskatījos, pieķēros Boys (1996). Kāpēc un kā šī filma nekļuva pie manis – vvz. Laikam tāpēc, ka Vinona Raidere tur ir. nepatika.
Charade (1963). Atkal paspīdēšana titros, ka Odriju apģērba Givenchy ;) Spiegu-naudas meklēšanas un mīlas stāsts ;) Uzjautrināja un nebija nemaz garlaicīgi ;) Patīk tās pozitīvās emocijas, ko ieguvu, skatoties šo filmu ;) Un tērpi… khe, skatoties 50-60to gadu filmas aizvien vairāk iemīl tā laika modi – dikti jau dāmīgi ;) Un tas, kas patika – nebija pārlieku lielas pliekanības ;) Var jau būt, ka nedaudz pavirši skatījos, bet līdz risinājumam nonācu tieši tad, kad to atklāja arī filmas varoņi ;) vārdu sakot, gaumīga spiegu filma ar smuko Odriju ;)
Un nākamā atkal bija Odrijas filma – Love in the Afternoon (1957). Pārsteidz tas, ka daudzas tā laika filmas ir 2 stundas ilgas. Izskatās, ka šobrīd bieži vien nepietiek spēks uzrakstīt scenāriju garāku par pusotru stundu ;) Otra lieta, kas iekrita acīs – otrā pēc kārtas Odrijas filma, kur tiek darbība noris Parīzē ;) Bet nu tāds jancīgs mīlas stāsts ;) Vnk meitēns aptin ap pirkstu rūdītu vecpuisi ;) Viss tik jauki savīts vienotā stāstā ;) Izklaidēja, lika smaidīt ;)
Occupant (2011). Vāja un nepārliecinoša šausmene-trilleris. Garlaikoja. Nespēju sagaidīt filmas beigas.
Wait Until Dark (1967). Vēl viena filma ar Odriju. Tiesa, ja vecāku, nekā iepriekš redzētajās filmās. Tomēr joprojām mani apbūra. Vesela kaislību jūra un kaudze izspēlētu teātra etīžu, un beigtu cilvēku vienas aklas sievietes priekšā lelles ar narkotikām dēļ ;) Diemžēl beigas skatoties, nekādu baiļu un satraukuma, bet smaids, smaids, smaids :D Un, protams, - filmas beigās obligātais happiiends.
Lai kliedētu skumjas par to, ka neizraksta, priekšpēdējā dienā lasīju Rīgas Laiku un tikai pāris filmas noskatījos. Viena bija Sleeping Beauty (2011). Pat komentārus negribas nekādus izteikt. Skumjas savijās ar riebumu. Lai ne pārāk patīkamās sajūtas aizgaiņātu, noskatījos citu filmu ar pasakas filmas nosaukumu – Cinderella (1914). Jancīgs mēmais kino ar Mēriju Pikfordi galvenajā lomā ;) Bet tomēr krievu melnbaltais stāsts par pelnrušķīti man krietni labāk patika. Varbūt tāpēc, ka tomēr ar to esmu izaugusi ;)
The Thing (2011). Gana izklaidējoša šausmenīte par svešo tēmu ;) principā jau no pirmajām minūtēm bija skaidrs, kā tas varētu beigties ;D Bet vienalga – pārāk garlaicīga nebija :D Nu, labi – suni filmas beigās nebiju paredzējusi, bet kaut ko uz to pusi gan :D :P Visvairāk izsauc smaidu tas, ka pēdējā laikā šausmenītes nevis biedē, bet uzjautrina. ;)
Bad Teacher (2011). Vnk komēdija. Izklaidēja, bet vairāk kā vienu reizi laikam arī neskatītos. Galvenā atziņa – pupos nav spēks :D Ja neesi laimīgs, tad arī pupi laimīgu nepadarīs ;) Vai arī pareizāk būtu teikt, ja nezini, ko īsti gribi, tad nevajag uzreiz taisīt pupus :D Vai arī…izdomā, ka jāuztaisa pupi, un tad varbūt arī viss pārējais dzīvē nokārtosies :D Vārdu sakot, pupi :D
Pēc pupu Diazas un Timberleika, Klārks Geibls un MM iekš The Misfits (1961). Divas stundas moku. Trīs vīri un blondīne. Brīžiem likās pārāk samocīti. Brīžiem moralizētāja MM veidolā krita uz nerva. Kaut kā ne pārāk patika. Jutos tomēr vīlusies. Varbūt problēma ir tā, ka es neko nesaprotu no vesterniem? :D
un pēdējā, ko paguvu vēl slimnīcā noskatīties - Colombiana (2011). Šī gan patika. Un netraucēja kaudzēm līķu, šaušanas un asiņu. Patika ideja par atriebību, kā tas tiek pasniegts - pārāk skaisti. Un beigās, protams vēl tiek iepīts nedaudz romantikas, lai filmas galvenajam varonim būtu cerība uz laimi.. bet vienalga - šī patika.