diezgan bieži satieku vienu beeeezgala garu vīrieti ar mazu puiku. sasmaidījos šorīt par to, ka mazais puika, ieraugot mani, šodien sāka smaidīt :) pasmaidīju pretī ;) drīz laikam sāksim sveicināties ;) bet vispār šis man vienmēr ir licies bezgala dīvaini - katru dienu satiec dažus cilvēkus noteiktā maršrutā.. tās sejas sāk ar laiku likties tik pazīstamas, ka gribas sveicināt, gribas apjautāties, kā iet utt. savulaik, braucot ar 7.vai 9.tramvaju, bija ļoti līdzīgi. īpaši no rīta. un, jā no ķengaraga laikiem vēl viena detaļa. vienā kioskā, kas vistuvāk mājām, regulāri iepirku avīzes un žurnālus ;) kioska pārdevēja jau no rītiem nereti bija sagatavojusi manu ierasto komplektiņu paņemšanai :) mazo kioskiņu īpašās apkalpošanas šarms :)
vēl šorīt sapratu, ka mājās gribas veselu slotu pavasara puķu. laikam būs kāda "slota" tulpju jāatstiepj :) esmu sākusi gaidīt pavasari :) nedēļas nogalē būs depo jāapskata kādas pavasarpodpuķes.