Pēc vakardienas ūdens-pirts izklaidēm, miegs bija ļoti, ļoti, ļoti salds. No rīta bija grūti sevi piesliet un aiziet līdz frizētavai. Tomēr piespiedu sevi, un šobrīd sēžu laimīga un apmierināta. Atkal smuki mati! :)Un vispār..man tās galvas masāžas dēļ gribētos biežāk iet uz frizētavu. Man vispār patīk, kad kāds ķemmē matus un vispār ķimerējas ar tiem :). Bērnībā mammu bieži mocīju ar tekstu, ka mati vēl nav pietiekami labi saķemmēti un vēl par agru pīt bizes. :)
Ja jau pa centru vazājos, tad aizstaigāju beidzot līdz Graudaspēkam. Iepirku atkal visādus miltu vairumā, jo nolēmu atkal atsākt maizes cepšanu mājās. Patīk man tā smarža mājās! :) Nopirku arī vienu gatavo kukulīti - Rīgas rudzu maizi ar sēklām.. Mmm... Nenormāli iegaršojās. Atzīstu par labāku esam par jebkuru kūku! :)
Nu, ko..kamēr viens otrs šodien veic inventūru, laikam jāaizstaigā vēl līdz veikalam kaut ko gardu iepirkt vakariņām. Turklāt oms ir tāds, kas mudina apkārt vazāties. ;))
Ir labi. :)

CIlvēku pūļi spieto pie iemaksas bankomātiem.
Pēdējā brīdī attapuši, ka tā ir viens no ērtākajiem veidiem pāriet no LVL uz EUR.
Un vēl - veikalos biežāk var saņemt smukās latu monētiņas. :) Šodien tiku pie koklītes. :)

Kamēr zupa vārās, tikmēr ir laiks uzrakstīt pēdējo kino atskaiti šajā gadā.
Šķiet, ka esmu atradusi vienu lielisku Ziemassvētku laika filmu. Netīšām pieslētos LTV1 un noskatījos poļu Ziemassvētku laika "pasaku" - Letters to Santa (2011)("Listy do M."). Tiešām patika, jo lika pasmaidīt un tiešām atkal sākt ticēt tam, ka brīnumi notiek. :) Viens otrs gan nosmējās par to, ka savā vecumā vēl joprojām ticu brīnumiem. :)) Bet, šķiet, ka no tā nekad tā īsti netiek vaļā tie, kam tas piemīt. :) Ta ka nākamgad visdrīzāk Love Actually (2003) putēs plauktiņā. ;)
Pie vecākiem noskatījos The Iron Lady (2011) . Ja īsumā, tad varu teikt -apbrīnojami un skumji. Varbūt nedaudz par daudz bija Alcheimera slimības atspoguļojuma, un par maz īstenās Dzelzs lēdijas. Tomēr tas, ko varu teikt - Merila Strīpa bija lieliska. Ja kādreiz viņa nepatika, tad tagad, ar katru nākamo filmu, kurā viņu redzu, man viņa aizvien vairāk patīk.
Vēl noskatījos The Illusionist (2006) . Sākumā likās, ka tāds stāsts par nelaimīgu mīlestību, bet beigas.. oi, beigas dikti patika! Salika visus notikumus, lietas savās vietās - un sanāca tāds foršs pārsteigums. Stila ziņā kaut kur nedaudz atgādināja Akuņina pieeju. :) Neteikšu, ka izcila filma, bet gana laba izklaide! :)
Pa vidu vēl arī seriālu skatīšanās. Кухня (сериал). Patika! Gribu turpinājumu! :)))
Noskatījos kārtējo (trešo) Rizzoli & Isles (2010– ) sezonu. No Džeritsenas nekā nav palicis, bet ir tāds viegls dāmu detektīviņš. Seriāla skatīšanās nerada tādas emocijas, kā grāmatu lasīšana. Ja grāmata spēj radīt baiļu un piesardzības sajūtas, tad šis seriāls vairāk liek smaidīt un tikai pavisam nedaudz pašausmināties. :)
Vakar TV noskatījos Метро(2012). Atzīšos godīgi, skatījos tāpēc, ka Bi-2 klipu biju redzējusi no šīs filmas skaņu celiņa. Tie, kam vajadzēja izglābties, izglābās, mīlas trīsstūris atrisinājās,tie, kuriem bija jādabūjas, dabūjās. Pa vidu daudz šausmu. Tāda vidusmēra katastrofu filma.
Un galu galā noskatījos arī The Ides of March (2011) . Politikas netīrās spēles priekšvēlēšanu laikā. Ja godīgi - nekas īpašs, jo.. jo saprotu, ka politika nav nekāda tīrā spēlē. Katrs ar katru par kaut ko vienojas, katrs katru uzmet, kad vajag utt. Nekādu lielo pārsteigumu. Vismaz manī neizraisīja pārāk daudz sajūsmas un emociju šī filma.