Pēdējā laikā atkal darbs mani ir pārņēmis. Bet savādākā veidā, nekā tas bija iepriekš. It kā jau tas ir labi, bet vienalga nedaudz biedē tas viss. Un negribu sevi mierināt, ka tas ir tikai šobrīd, ka noskriet lielie darbi, būs vieglāk. Ja godīgi, tad vairs neticu tādām atrunām. It kā cenšos nošķirt darbu vairāk no savas citas dzīves, bet tas izraisa šķībus skatienus no bosa puses. Pa tiešo jau viņš man neko nesaka, bet pasaka to citiem darbiniekiem netiešā veidā, vai arī ar kādām piezīmēm cenšas izraisīt manī vainas sajūtu...
Nezinu, kā labāk šo situāciju atrisināt. Gribas tā, lai gan vilks ir paēdis, gan kaza dzīva. Bet tā jau reti gadās.
Jebkurā gadījumā - laikam jāpadomā par atvaļinājumu - varbūt kādu nedēļu maijā paņemt tomēr, lai var mierīgi sakārtot paurī visas lietas..

Tomēr labi, ka skatos visādas filmas un multenes, ko arī piecgadnieki skatās. Tikko ar bija garā saruna ar vienu piecgadnieku...Kā brālis smējās pēc tam - Ilvers manī atradis dzirdīgas ausis, kas spēj ilgāku laiku izturēt to jūsmu par kādu filmu un filmas sižeta atstāstu :)).
Bet vispār - laba saruna ir. Izrunājāmies ar visiem, kas prot runāt. Mazā vēl tikai pieņemas svarā un vēl pagaidām nerunā, bet nekas - ātri arī tas būs! :)