Pēdējā laikā atkal darbs mani ir pārņēmis. Bet savādākā veidā, nekā tas bija iepriekš. It kā jau tas ir labi, bet vienalga nedaudz biedē tas viss. Un negribu sevi mierināt, ka tas ir tikai šobrīd, ka noskriet lielie darbi, būs vieglāk. Ja godīgi, tad vairs neticu tādām atrunām. It kā cenšos nošķirt darbu vairāk no savas citas dzīves, bet tas izraisa šķībus skatienus no bosa puses. Pa tiešo jau viņš man neko nesaka, bet pasaka to citiem darbiniekiem netiešā veidā, vai arī ar kādām piezīmēm cenšas izraisīt manī vainas sajūtu...
Nezinu, kā labāk šo situāciju atrisināt. Gribas tā, lai gan vilks ir paēdis, gan kaza dzīva. Bet tā jau reti gadās.
Jebkurā gadījumā - laikam jāpadomā par atvaļinājumu - varbūt kādu nedēļu maijā paņemt tomēr, lai var mierīgi sakārtot paurī visas lietas..