Šodien 2013.gada 10.februārī plkst.5:35 pasaulē nācis 54 cm garš un 3770 g smags brīnums - mūsu meitiņa! Māmiņa jūtas lieliski, tētis laimīgs, pasaule līksmo, gavilē un priecājas! Lai dzīvo sveika!

Tonight begins New Moon of Pisces. This month we can learn the lessons from our past so we can finally let go & make way for new blessings.

Šodien visu dienu ir šī īpašā sajūta - mūsu ģimenē ir viens jauns cilvēciņš. Tik ļoti gribas, lai ar to meitēnu viss ir kārtībā, lai viņai veicas, lai viss izdodas, lai viss tiešām ir labi.
Pasmējām ar mammu, ka katrs savās mājās gatavo mazās svētku pusdienas šodien - vecākiem ceturtais mazbērns, bet man - ceturtais brāļa bērns. :)
Bet vispār - pavasara tuvošanos jūtu - majās aizvien vairāk sāk parādīties zaļumsalāti ar vieglām mērcītēm, uz palodzes jau sīpolloki dīgst un.. šodien nopirku arī trīs hiacintes. Smaidu kārtējo reizi izraisīja tas, ka centrā tās pašas hiacintes maksā ap latu, bet Depo - 50 santīmi. Bet, ja runājam par Depo, tad viena lieta, ko vajadzēja, bet nepamanīju, bija veļas bļoda.. Nez, kur tādas mūsdienās var iepirkt?
Bet vispār - man patīk tādas dienas kā šīs - auto ielās gana maz, jo ir svētdiena un snieg. Un tā forši bez nevienas šķendēšanās var izbraukāt visu. Izmetu tādu lielāku loku caur Jaunciemu. Krietnu brīdi nebiju braukusi tur..Bet tā smuki viss bija apsnidzis un nedaudz miglā tīts.. Vienkārši lieliska bauda acīm.. ;)
Visa cita starpā secināju, ka, braucot uz laukiem par mierīgu šoseju, kur nav jābremzē un jāapdzen, degvielas patēriņš ir aptuveni 6l.. Tikai pa Rīgu braukšana - 8 litri.

Šodien hokejs "bez nerviem". Kādā brīdī jau nolaidās rokās un likās, ka nekā..Bet nu.. beigās viss, kā nereti gadās, beidzās labi. Mūsējie tomēr nokļūs Sočos. Tiesa.. nezinu, nezinu, kā mums tur ies. Redzot divas no trīs spēlēm, īsti pārliecības man nav. Bet, nu.. protams, ka turēs īkšķus, ko gan citu ar viņiem darīt? :)

Kopš atkal strādāju filmām laiks paliek aizvien mazāk.
Toties šo to ir izdevies noskatīties.
The Karate Kid (2010). Filmas ar Džekiju Čanu jau sen, sen neesmu skatījusies, un, atceroties to, kas agrāk redzēts, neko īpašu negaidīju - domāju, ka būs krietni zem viduvējā. Tomēr patīkami pārsteidza. Mazāk paša Čana, vairāk puišelis un jaunā dzīves vide ar visiem tās labumiem. Kopumā vidēji laba filma. Izklaide vakaram.
Pēc izklaides sekoja viena nopietnā filma - War and Peace (1956). Natašas lomā Odrija Hepberna. Ja godīgi, tad jutos vīlusies nedaudz. Šis laikam ir vājākais romāna ekranizējums, ko līdz šim esmu redzējusi. Nepārliecināja - ne kara, ne miera daļa. Tāda sajūta bija, ka viss tā pa augšu vien apgrābstīts. Protams, saprotu, ka trīsarpus stundas garā filmā ir sarežģīti visu parādīt un jāizvēlas ir svarīgākās, nozīmīgākās lietas.. Bet nu nepārliecināja..
Un kino bauda šovakar - Кококо (2012). Labi izglītota zilzeķe un prasta bābiete (nu, labi...vecuma dēļ nevar nosaukt par bābieti, bet šobrīd vienkārši nekāds prātīgāks apzīmējums nenāk prātā). Vienas monētas divas puses.. un laikam tāpēc filmas beigas it kā atstāja tādu nepabeigtības sajūtu un nesaprašanu, ar ko tad tas viss varētu beigties. Reizēm to zilzeķi gribējās sapurināt, lai taču saņemas un neļauj sev uzkāpt uz galvas, reizēm to otru gribējās iebakstīt, lai tak rimstas. Bet vispār - lielisks aktieru sastāvs - viņi tik organiski visi veido kopīgo bildi.. Tiešām šī filma ļoti iepriecināja. :)