vakar pēcpusdienā 37,9. pēc tam iedeva māsa svečuku. un jau pirms astoņiem vakarā - 37.1. uz nakti vēl viens svečuks un šorīt jau 36,7 :)
pamodos agri - ap pieciem. bet tagad, uz pusseptiņiem jau gribējās piecelties, padzert ierastā daudzumā ūdeni, paēst brokastis utt. - viss, kā parasti mājās :)
asinis nolēja tagad no rīta. nu, ko.. jāgaida,ko teiks. māsiņa jau teica, ka laikam laidīšot mani ārā ;) es te viņas (māsiņas) uzjautrinu ar savu drasēšanu apkārt un burkānu graušanu. zaķis spriņģotājs :) un, skatoties uz mani, viņām neticas, ka hemoglobīns zems, ka temperatūra ir :>
nē, nu izjūtu jau nogurumu un vājumu, kas šādās situācijās piedien. un krietni uzmanīgāk klausos, ka manī notiek. un pa dienu, protams, nogurstu ātrāk. tomēr to visu nevar salīdzināt ar pagājušo ceturtdienu.. ir labāk. daudz labāk. bet nevar par ātru mesties visur atpakaļ ar pilnu krūti. jāpieskata sevi, jāsargā un jāmīl.

vispār, ja tā padomā, tad šis ir tas gadījums, kad beidzot mani kāds nosacīti ārējs spēks piespiež apstāties. pēdējos gados jutu, ka viss iegūst sniega bumbas efektu - skrien aizvien ātrāk un ātrāk, bet tomēr nepagūsti. un tas viss lietu kopums, ko nepagūsti, ko vnk kaut nedaudz apgrābsti aizvien vairāk nomāc.. un tas ietver gan darbu, gan draugus, gan ģimeni.
vakar ar mīļoto sēdējām, pļāpājām, kamēr māsiņas nedzina vēl atpakaļ uz nodaļu gulēt, un viņš teica, ka tik daudz smaidījusi un katru dienu, es krietnu brīdi nebiju. bet tagad - katru dienu. un vēl - kad vakar jautāju, vai vairs neesmu tik bāla, kā iepriekš, viņš pasmēja un teica, ka viņš jau lielākoties redz mani pie mākslīgā apgaismojuma un tad sejas krāsa ir cita. sākumā tā kā iečīkstējos, ka tās visas ir muļķības, uz ko saņemu pēc tam ļoti loģisku atbildi - pa dienu tu taču esi darbā. nu, jā.. dienu no dienas - viens un tas pats... agri prom, vēlu atpakaļ.. brīvdienās vienam skola, otrs kaut ko sadomā.. un tiecies tiešām pie mākslīgā apgaismojuma gala rezultātā.
un tagad..tagad tiek dota šī iespēja uzlikt palēninājumu. nē, tā nav pauze, jo viss taču turpinās un virzās uz priekšu. bet viss notiek krietni lēnāk. un sāc izlobīt no nesvarīgā svarīgākās lietas.

ziņa no frontes:
Ja asinsanalīze nepievils un sonogrāfija būs laba,tad došos mājās ārstēties :)
Vēl nedaudz jāgaida...

zāles biezā slāni. Priekšraksti iedoti. Tagad varēs braukt uz mājām.