rīts ar 37.. :( toties teicās, ka, ja jau neko vakar nedarīja, tad šodien visdrīzāk tikšu vaļā no katetra.. ;)
visādi citādi - šodien pat īsti nekur neko nevelk :) tikai mugurkauls sāp - naktī kaut kā ne tā sagriezos tajā mīkstajā gultā ;) man tomēr patīk cietāki matrači..vai arī man ir stadija-sega kož, spilvens grauž?:)
vārdu sakot, šodien jūtos labāk, bet..bet tas nekādi nemudina sākt uzreiz kalnus gāzt. gribas joprojām rāmi un lēni :) jo tā vajag.

atstāja mani. vismaz līdz rītdienai.
jo? jo svaigākās analīzes rāda, ka hemoglobīns vēl vairāk nokrities. super, ne? tevī ielej divas ampulas, a tas draņķis - hotj bi hni - turpina kristies. vajag šodien trešo ampulu pirkt un bakstīt iekšā. tātad - atvadas no katetra nenotiks. ja rīt asins analīzes labākas un tātad trešā ampula būs līdzējusi, tad.. tad varbūt izlaidīs ārā.
un arī šorīt man daktere to visu pasakot, paskatoties uz mani, noteica, ka pēc manis i nepateiksi, ka tik zem hemoglobīns (laikam 0,697, cik nu es tur ar vienu aci ieraudzīju papīros). ka dzīvelīga izskatos. a varbūt mana norma ir zemāka, nekā citiem? :) varbūt ir tā, ka ja ir augstāks, tad es jūtos sliktāk, bet, kad ir zemāks, tad es jūtos labāk? jo temperatūra ta man normālā arī ir 36,2.. 36.7 jau parasti jūtu, ka ir par daudz :))

trešo iepilināja.un...aleluja! katetrs ir ārā! :)
gaidīšu rītu.
ja nebūs labāk, lai sūta pie hematologa!

gaidiishana uzdzen the besi.
sajuuta, ka sienaam vareetu raapot..

uztrauc temperatūras rāpšanās.
bet cenšos domāt pozitīvi. ka, ja būtu, pavisam slikti, tad kaut kas gan jau sāpētu, vai justu vājumu, vai vienalga vēl kas būtu. bet nekā.. tikai mugurkauls sāp. no tās nemitīgās gulēšanas un sēdēšanas.
pie sevis padomāju, ka nemaz nebiedē jautājums par mazasinību. ja regulāri lietos to, ko jālieto, tad varēs ar to sadzīvot. drīzāk to uztveru kā mazu nepilnību, kas pastāvīgi jākoriģē, nevis kā šausu slimību. vārdu sakot, ar to var dzīvot un sadzīvot. turpinu domāt pozitīvi.

kļūstu garlaicīga, jo rakstu tikai par slimnīcu...