pirmā tiesa. jūtos kā pirms eksāmena.
nervozēju.

un vēl saprotu, ka kalendārs vienkārši ārprātā sāk aizaugt ar visādiem ierakstiem. visa atkal ir ļoti daudz. nezinu, kā visu paspēt. tas arī, protams, veicina darbu nodošanu pa ķēdīti tālāk. arī tādu, ar kuriem pati gribētu darboties. bet.. es nevaru viena visu. ja to sākšu darīt, tad viss sāks kavēties ne pa jokam. jānodod darbiņi vien tālāk. kā teica mana bijuši direktore - ir jāiemācās deleģēt, jāspej uzticēties saviem darbiniekiem un nedrīkst par to nekad aizmirst.

kļūstu neiecietīga brīžos, kad pašai daudz kas ir jāizdara un otram vēl jāielej ar karotīti mutē.
šobrīd man pietrūkst iecietības. šodien man gribas, lai paši uzķer. jo ar mani īpaši neviens neauklējās. un pašai arī negribas to darīt.
varbūt vnk šobrīd tiešām darbu daudzums to negatīvi ietekmē. vvz.
un vēl dusmina brīži, kad no formālās puses jau viss izskatās glīti un skaisti, bet parokot - redzi un jūti, ka cilvēki ir nedaudz žuļiki. un pārsteidz, kad tiesā cilvēks mierīgu sirdi, nepamirkšķinot aci var pateikt: "Ja vajag, mēs to dokumentu varam iesniegt rakstveidā!" brīdi pēc tam, kad uz tiesneša jautājumu tika atbildēts, ka tālajā 2008.-2009.gadā bijusi mutiska vienošanās...
eh.. labs ir. pašķendējos, tagad var iet lasīt dokumentus.

deguns tek. kakls kņudina. galva reibina. temperatūra rāpjas augšā..
skaidrs, ka pagājušās piektdienas vakara izklaide uzvaras bulvāra jaukajā pasākumā - sportlat - nes savus augļus.
galvenais - nenolikties. nav nekā drausmīgāka par slimošanu. vienalga jau mājās miera nebūs un kaut kādus darbus lēnā garā čibinās augšā (kas nav ne labi, ne pareizi).

cepu rudzu-kviešu maizi ar saulespuķu sēklām.tik ļoti pierasts pie savas ceptās maizes,ka pat nespēju neko citu vairs iedomāties. būs tuvākajās dienās atkal jāaizstaigā līdz graudaspēkam miltus iepirkt.

smieklīgi redzēt sevi teevee :)