kļūstu neiecietīga brīžos, kad pašai daudz kas ir jāizdara un otram vēl jāielej ar karotīti mutē.
šobrīd man pietrūkst iecietības. šodien man gribas, lai paši uzķer. jo ar mani īpaši neviens neauklējās. un pašai arī negribas to darīt.
varbūt vnk šobrīd tiešām darbu daudzums to negatīvi ietekmē. vvz.
un vēl dusmina brīži, kad no formālās puses jau viss izskatās glīti un skaisti, bet parokot - redzi un jūti, ka cilvēki ir nedaudz žuļiki. un pārsteidz, kad tiesā cilvēks mierīgu sirdi, nepamirkšķinot aci var pateikt: "Ja vajag, mēs to dokumentu varam iesniegt rakstveidā!" brīdi pēc tam, kad uz tiesneša jautājumu tika atbildēts, ka tālajā 2008.-2009.gadā bijusi mutiska vienošanās...
eh.. labs ir. pašķendējos, tagad var iet lasīt dokumentus.