labi, ka galva pārgāja. jūtu, ka ir sāpējusi, bet tas jau tikai tā - atskaņas pēc vakardienas.
neskatoties uz vēdināšanu, māja tomēr smaržo pēc..maizes :) kviešu pilngraudu un rudzu pilngraudu piparkūkas piesmaržojušas māju tā, ka smarža ir visur pat vairāk nekā 17 stundas pēc cepšanas. un laikam vakar it kā netīšām izmestā frāze par maizes cepēju, tomēr šodien man sāk iepatikties. mājīguma sajūtu man rada milti izstrādājumu smarža. nu, esmu es "muchnaja dusha". vieniem vajag gaļu, lai paēstu, bet man..man vajag maizi, maizītes, grauzdiņus un sausiņus utt. un pat zinu, kāpēc.tāpēc, ka visas maizes un maizītes man asociējas ar brīvdienu rītu, kad, guļot otrajā stāvā, jūti, ka smarža ir atlavijusies no virtuves un kņudina degunu, liek pamosties un saskriet pilnai mutei siekalu. mamma cepa..vinjas mamma cepa.. un es cepu.. jo tā ir labi un pareizi.
izstāstīju mammai par šiem miltu piedzīvojumiem, un viņa pieteicās uz pilngraudu piparkūkām. apsolīju, ka atvedīšu. nu, ko - pēc brīža sliešos kājos un taisīšu savējās piparkūkas, tikai šoreiz ar pilngraudu miltiem. redzēs, kā būs.
vispār, vakar ar grauda spēka raimondu runājām, un viņš teica, ka savējām mīklām neliekot cūku taukus, tikai sviestu, jo cilvēki raucot degunus un atsakās. man atkal grūti saprast, kā piparkūka var būt bez taukiem. šodien savējām likšu klāt noteikti! jo savādāk tā nav īstena piparkūka.
vārdu sakot, domas man pilnas ar piparkūkām un miltiem :) bet tas laikam pirmajai adventa svētdienai piedien.

piparkūku smarža.
un tamborētas mežģīnes.
tā pagāja pirmā adventa svētdiena.
mamma palūdza kādu kilogramu piparkūku uzcept viņai. sāku cept. šodien uztapa mūsu receptes piparkūkas, bet no kviešu pilngraudu miltiem. beigās uztaisīju arī klasisko recepti. tiesa, visu vēl neuzcepu - būs pa nedēļu jāiespringst..
ar mammu vēl sarunājām, ka dažas receptes viņa man iedos, lai varu vēl kādu našķīti uztaisīt pirms ziemassvētkiem.
vēl šodien gandrīz stundu konsultēju mammu darbam ar datoru ;) iesmēju, ka pirmais, kas tiek apgūts - video pleijeris ;) un tikai pēc tam words :) pamazām, pamazām, soli pa solim virzamies uz priekšu. šo to brālis jau ir ierādījis, tas priecē. tētis gan fonā smēja un teica, ka mammai jāiet kursos, bet mamma nopietni viņam atbildēja, ka viņa jau ir kursos! telefonkursos! :) sasmaidījos par šo dialogu ;)
par mežģīnēm runājot, šobrīd ir kaut kāda lielā patikšana uz tām. neskatoties uz to, ka pāris gadus vismaz nebiju ņēmusi tamboradatu rokās, bet uzreiz viss aizgāja, it kā pārtraukums nemaz nav bijis.. tāds patīkams pārsteigums. turklāt patikšana ir tik liela, ka galvā rosās jau vesels plāns, kas vēl jāuztamborē.. :)
eh.. un atkal ir sajūta, ka brīvdienas ir nedaudz par īsu. jo vakardienu pabojāja migrēns ;( bet nekas.. tagad ir ko darba dienās gaidīt - būs mājās regulāri piparkūku smarža un tamboradata rokās :)