komentaari pie vakardienas garaakaa ieraksta par/ap darbu mani nedaudz samulsinaaja. shoriit par to diezgan daudz praatuljoju. patiesiibaa tieshaam jutos paarsteigta, ka to kaads arii lasiija un ka tas shkjiet interesanti... pashai jau reizeem shkjiet, ka tajaa visaa es esmu tik ljoti dzilji iekshaa, ka tas ir tikai intersanti tiem, kas tajaa ir tieshaam arii ierauti, ka veerotaajam no malas tas izskataas driizaak peec cepshanaas vai paardomaam smilshkastee.
nez, man visu laiku bija un arii patiesiibaa joprojaam ir uzstaadiijums, ka nerakstu citiem. rakstu pati sev. viens no draugiem vakardienas darba ierakstu izlasot teica taa: "Taa zhurnaalam neraksta. Taa draugam raksta. Un tikai labam. Sirsniigi, atklaati, raiti... Domas principaa pareizi sakaartotas... Ko veel? Ka nav sviests? Nee, nav.;-) Ir saprotami, un cilveeciigi. Ir patiikami, jo uzrunaa otru, ne tikai par sevi runaa.." par peedeejo gan pie sevis pasmeejos, jo par sevi, par sevi, par sevi runaaju (man vismaz taa shkjiet :)) ).
un veel vakar nedaudz aizdomaajos par to, kaadeelj rakstu tieshi taa, kaa rakstu (vai nu taadaam iisaam pieziimiiteem, vai reiz pa reizei garaakiem rakstu gabaliem). un shkjiet, ka zinu, no kurienes kaajas aug ;) pirms 13 gadiem saaku rakstiit regulaari veestules. kam? sanitai, protams :)) vinja ir mans draugs kopsh vidusskolas gadiem. joprojaam atceros to 1992.gada 4.juunija riitu, kad seedeeju klasee un gaidiiju to mirkli, kad beidzot kaads saaks pienjemt papiirus, lai iestaatos videnee. peetiiju cilveekus, vinju uzvediibu... maneejie klasesbiedri kaut kaa bija piekaasushi mani un es ierados viena pati tajaa riitaa videnee. un tad ienaaca vinja ;) blondaa garmatainaa meitene, kas man uzreiz iepatikaas ;) ieraugot vinju, es noleemu, ka gadiijumaa, ja vinja buus maneejaa klasee, tad es ar vinju gribu draudzeeties. es noleemu, ka vinja buus mans draugs. pagaaja vasara, pienaaca rudens un pirmaa skolas diena jaunajaa skolaa.. jauni skolasbiedri un klasesbiedri... un arii vinja! laikam otrajaa vai treshajaa dienaa mums bija veestures stunda.. un vinja apseedaas man blakus :)) un kopsh taa mirklja vinja ir man blakus :) joprojaam :) visus triis gadus tureejaamies kopaa.. taapeec logjiski bija arii tas, ka peec vidusskolas, kad saakaam maaciities katra savaa augstskolaa, turpinaajaam draudzeeties. cik daudz veestulju tika uzrakstiits pa tiem 4 gadiem, ko sanita bija daugavpilii!!! sanita lielaakoties rakstiija veestules taa, kaa parasti daudzi dara - pieseezh un uzreiz visu uzraksta.. savukaart es parasti njeemu ruutinju lapas un aprakstiiju siikaa rokrakstaa katraa ruutinjaa no abaam puseem taas.. un rakstiiju es taas veestules, noraadot datumu un laiku, kad saakta rakstiit taa doma un kad pabeigta.. veestule tapa reizeem vairaaku dienu garumaa, bet reizeem sanaaca vienaa piegaajienaa aprakstiit visu par ko domaaju, kas ar mani notiek utt. patiesiibaa tieshaam zinaamaa meeraa kaa mana diensgraamata taa bija.. shobriid aizdomaajos par piedaavaajumu, ko paaris gadus atpakalj sanita izteica - ka jaaapmainaas ar taam veestuleem.. es vinjai atdodu to, ko vinja rakstiijusi man (kaut kas nedaudz paari 100 veestuleem) un vinja atdos maneejas ap 200 veestuleem (ja preciizi atceros).. tobriid bija ieskheejs protests un teicu, ka nee, lai paliek taa kaa shobriid ir.. bet shodien es saprotu, ka gribu savas veestules pie sevis.. nevis taapeec, ka negribu lai taas buutu pie sanitas, bet tieshi shii iemesla deelj, ka tur ir mana dziive chetru gadu garumaa diezgan siiki piefikseeta. jaa, it kaa universitaates laikos rakstiiju arii dienasgraamatu, bet tas nav tas, jo diensgraamata tika rakstiita diezgan slinki.. veestulees tomeer daliijos ar labaako draugu par visu, visu, visu..
un vispaar... man shkjiet, ka dienesgraamatu padariishana ir diezgan smalka lieta. sheit (cibaa) ir cilvji, kas raksta, lai guutu publikas uzmaniibu, lai vareetu diskuteet un izdziivot mazaas bataalijas... man svariigaak ir uzrakstiit to, ko juutu un domaaju. un man (pa lielam) ir vienalga, ko kursh par to manu skriceleejumu domaa. taa ir mana pasaule, ar kuru dalos. gribi, ieskaties, gribi - nee. bataaliju man pilniigi pietiek darbaa. skriet un visiem pieraadiit, ka mans viedoklis ir vieniigais pareizais? a prieksh kam? nevajag man to..
un veel, jaa, reizeem aizkjer kaadas lietas, par ko saakas masveida rakstiishana kaadaa dienaa lielaa daljaa zhurnaalu. tomeer lielaakoties censhos staaveet no taa nost un neljauties tai laviinai :)) ja buus, ko piebilst, uzrakstiishu komentaaru. ja buus, ko teikt, rakstiishu savu ierakstu - izgjeerbshu sevi sveshaam aciim.
un veel. peedeejaa laikaa tomeer iisformaata ieraksti mani pashu saak kaitinaat. jaa, reizeem ierakstu kaut ko iisaas fraazees par domaam un sajuutaam, tomeer tagad gribas rakstiit vairaak. laikam jau tas, ka atnaakushi rudens garaakie vakari un tumshaakaas dienas veicina domu raamaaku pluusmu. vairs nav vasaras un siltuma steigas.
un veel. vakara saaaku likt bircinjas vecajiem ierakstiem. paarlasu, ko esmu pa shiem gadiem sarakstiijusi.. liekot bircinjas, aizdomaajos, vai ir jeega vispaar likt taas? jaa, it kaa no vienas puses taa bircinja paliidzees atrast un noshkjirt utt. ierakstus viena no otra. bet no otras puses, biezhaak gan mekleeju peec datuma ierakstus, nevis peec bircinjas ;) bet kaa jau nedaudz pedantiskai jaunavai, patiik, ja lietaas ir kaartiiba ;)) buus vien taas bircinjas jaapieliek :)) khe, tikko atcereejos vienu epizodi iz beerniibas.. savaa graamatplauktaa savulaik graamatas shkjiroju peec autora un alfabeeta :)) gandriiz kaa biblioteekaas :))) shobriid, njemot veeraa to, ka graamatplaukta joprojaam nav, graamatas neshkjiroju :)) toties shkjiivji gan plauktaa salikti peec kraasaam un lieluma :D nu, neko nevar izdariit ar to jaunavu novirzi uz lietu kaartiibu :P :D

Publicēta: 12:44 18.09.2008.

Rīga, 18.sept., LETA. No šodienas plkst.13 Rīgas iedzīvotāji un viesi varēs izmantot pirmās trīs no sešām jaunajām Dienvidu tilta estakādēm pāri Maskavas un Krasta ielai, aģentūru LETA informēja AS "Dienvidu tilts".
Tuvākajā laikā transporta satiksmei tiks atvērta ceturtā estakāde virzienā no Krasta ielas uz Slāvu dzelzceļa pārvadu.
Jaunās estakādes atvieglos satiksmes plūsmu un mazinās sastrēgumus virzienos no Slāvu dzelzceļa pārvada un Krasta ielas. Izmaiņas satiksmes organizācijā tiek veiktas, lai varētu pilnībā pabeigt Maskavas un Slāvu ielas krustojuma rekonstrukciju. Autovadītāji tiek aicināti sekot līdzi ceļazīmēm.
Lai nokļūtu no Slāvu dzelzceļa pārvada uz Krasta ielu centra virzienā, būs jāizdara labais pagrieziens pirmajā estakādē.
Lai nokļūtu no Slāvu dzelzceļa pārvada uz Krasta ielu Ķengaraga virzienā, būs jāizdara labais pagrieziens otrajā estakādē.
Lai nokļūtu uz Slāvu dzelzceļa pārvada Slāvu rotācijas apļa virzienā, būs jāuzbrauc pa estakādi no Krasta ielas. Šo estakādi atvērs tuvākajās dienās - pagaidām kustība notiek kā parasti pa uzbrauktuvi no Slāvu ielas.
Līdzšinējā nobrauktuve no Slāvu dzelzceļa pārvada pa Slāvu ielu virzienā uz Krasta ielu turpmāk tiks slēgta.
Izmaiņas tiks veiktas arī autobusu kustības maršrutos. Turpmāk 15. un 31.autobuss, kas kursē maršrutā Jugla 3-Dārziņi, nepieturēs Zilupes ielas pieturā, kas atrodas starp pieturām Lubānas iela un Keramika virzienā uz Dārziņiem.
Kā ziņots, Dienvidu tiltu transporta kustībai atklās šī gada 17.novembrī.


izlasiiju, bet nezinu kaadeelj ir neliela bazhu sajuuta. man taa konstrukcija neshkjiet drosha. kaut kas pauriitii laikam man ir sasleedzies. shkjiet, ka krietnu briidi vairiishos no taa tilta... kameer kaadas ar varu paari daugavai nepaarvediis.
slaavu tilts.. nu, tas ir atsevishkjs staasts.. nekad nav paticis.. vienmeer zobus sakodusi tam paari braucu. atkal laikam paurii sleepjas probleema ;))

neredigjeetu lieku iekshaa. iespeejams, ka shobriid ir mainiijies viedoklis atsevishkjos jautaajumos ...

Pirms pāris gadiem Latvijā bija plaši izraisījusies diskusija par to, vai nāvessods ir pieļaujams kā viens no kriminālsoda veidiem. Daudzas valstis, tajā skaitā arī Latvija, ir ratificējušas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.protokolu, kas attiecas uz nāvessoda atcelšanu. Tomēr tas nenozīmē, ka sabiedrība kopumā, visi sabiedrības locekļi ir akceptējuši šāda lēmuma pieņemšanu, ka ikviens indivīds valstī vēlas, lai noziedzniekiem netiktu piespriests un izpildīts nāvessods.
Parasti nāvessods tiek piespriests par smagiem noziegumiem, kas izdarīti cietsirdīgi, ar īpašu nežēlību. Latvijas Krimināllikumā neskatoties uz to, ka ir ratificēts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.protokols, nav izdarīti grozījumi un ir saglabājusies norma, kas paredz, ka nāvessods ir viens no sodu veidiem (Krimināllikuma 36.pants). Šī likuma 37.pants norāda uz to, ka nāvessodu var piespriest tikai par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos. No tā var secināt, ka gadījumā, ja Latvijai nebūtu saistošs Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.protokols, tad nāvessodu būtu iespējams piespriest par cietsirdīgu, smagu noziegumu.
Tomēr jāatzīst, ka attiecībā uz šādiem noziedzīgiem nodarījumiem un sodīšanu par tiem valda arhaiska, novecojusi morāle. Cilvēkiem bieži vien ir vēlme regulēt sabiedrības dzīvi ar acīm redzamu taisnīgumu, kas balstīts uz līdzvērtīgas atriebības likumu - ''aci pret aci, zobu pret zobu'': neatstāt neatmaksātu pārinodarījumu, ļaunu atmaksāt ar ļaunu, asinis ar asinīm. Šo situāciju precīzi var raksturot ar V. Šekspīra vārdiem - ''Lai varmācīgi mirst, kas varmācīgs''. Šajā gadījumā vēl tikai nosacīti var runāt par morāli. Te darbojas taustāmais arguments, fiziskā pretdarbība, reakcija atbilstoša stimulam. Morālais nosodījums bez materiālām vērtībām, bez fiziski izjūtama soda parasti tiek uzskatīts par mazefektīvu. Lai arī cik nepatīkami būtu to atzīt, arī Latvijas sabiedrībā lielākoties valda šāds uzskats. Ir ļoti savādi dzirdēt atziņu par to, ka ''nāvessods ir ļoti taisnīgs sods pret cietušo ģimeni, kam pēc šīs traģēdijas (ja tiek nogalināts kāds tuvinieks) bieži vien zūd dzīves jēga'' no jurista - tiesneša, tātad cilvēka ar samērā augstu morālo nostāju. Vai tiešām mūsdienu sabiedrības locekļiem ir nepieciešama asinsatriebība? Tāpat tiek minēts, ka mūsdienu sabiedrība ir ''humāna pret slepkavu un antihumāna pret cietušo pusi''. Lai arī cik smags nebūtu pārkāpums, noziegums, nedrīkst cilvēkam atņemt to, kas pieder viņam, jau dabas dots.
Apkopojot var secināt, ka viens no nāvessoda attaisnojumiem ir cilvēku vēlme un vajadzība redzēt visatbilstošāko atmaksu par visšaušalīgākajiem noziegumiem, kas sakņojas Vecās Derības principā ''aci pret aci, zobu pret zobu'' . Zināmā mērā varētu piekrist, ka tas būtu morāli (drīzāk gan būtu tāds morāles surogāts) un cilvēkam (cietušajam) tas sniegtu kaut kādu psiholoģisku gandarījumu. Jo parasti cietušajiem, redzot notiesātu vainīgo, rodas šāda doma: ''Viņš nogalināja manu tuvinieku, draugu utt. un tagad par to samaksā''.
Ļaunumu apkaro ar ļaunumu. Un, kā to rāda cilvēces pieredze, cīnīties ar ļaunumu pret ļaunumu, ir ļoti grūti, pat neiespējami iegūt pozitīvu rezultātu. Visās cilvēces attīstības fāzēs tika izmantota nāvessodu politika, apkarojot noziedzību. Vai ir kas mainījies? Ļoti maz, tikai noziegumi kļūst aizvien nežēlīgāki, šaušalīgāki, asiņaināki.
Ir arī pierādījies, ka ļaunumu apkarot ar labā piesaukšanu nav bijis iespējams. Taču ļauno var pārvarēt ar to, ka to padara bezjēdzīgu. Vienīgais, kas mūsdienās atņem spēku un varu ļaunajam, ir jēgas atņemšana tam. Ļauno diemžēl nevar pārveidot par labo, kā dažkārt uz to cer moralizētāji un apgaismotāji, bet to var pārtraukt. Pārtraukt ļaunumu ar nāvessodu? Zināmā mērā tas ir iespējams. Tiek uzskatīts, ka sodīšana nav pašmērķis. Tiesas uzdevums ir, piemērojot kriminālsodu, panākt, lai notiesātais neizdara jaunu noziegumu. Tā ir speciālā prevencija. Bet tiesai ir jāpilda arī ģenerālā prevencija - jāpanāk, lai arī citas personas neizdarītu noziegumus. Nāvessoda piekritēji aizbildinās ar domu par soda pamācošo raksturu. Uzskata, ka nāvessods darbojas kā atturošs faktors - tas tomēr kādu attur no sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas. Taču nevar noliegt arī to faktu, ka sevišķi profesionāli, vēsa aprēķina kriminālisti, pastrādājot noziegumu pārsvarā domā nevis par gaidāmo sodu, bet gan par to, kā palikt nenotvertam. Arī to, kurš rīkojas afekta uzliesmojumā, nekādi neiespaido draudošais sods. Jāatzīst ir arī tas, ka noziedzības līmeni valstī ne tik daudz ietekmē sodu sistēma un to bardzība, tas, vai pastāv nāvessods vai nē, vai arī cik cilvēku nokļūst cietumā. Noziedzības līmeni sabiedrībā ietekmē tādi faktori kā nabadzība, bezdarbs, ģimenes saišu stiprums, kultūra u.c.
Vienīgā nenoliedzamā nāvessoda priekšrocība izpildes gadījumā ir tā, ka tas simtprocentīgi pasargā no atkārtota nozieguma. Ir acīmredzams, ka pēc nozieguma izdarīšanas un notiesājuma cietumā, pat, ja tas ir mūža ieslodzījums, noziedznieks vienalga paliek potenciāli bīstams sabiedrībai, jo var tikt priekšlaicīgi atbrīvots vai arī izbēgt. Personai, kurai nāvessods ir izpildīts, nekad vairs nebūs iespējams izdarīt jaunu noziegumu.
Tomēr nāvessodam ir vairāki negatīvi aspekti. Zīmīgas domas par nāvessoda nepieciešamību, lietderību, taisnīgumu pauž franču domātājs Albērs Kamī savā esejā ''Pārdomas par giljotīnu''. Viņaprāt, tiesa, kas atzīst nāvessodu par nepieciešamu, kļūst ne mazāk šaušalīga par pašu izdarīto noziegumu. Būtībā tā ir jauna slepkavība, kurai ir iepriekš pārdomāts (izplānots) raksturs , un tā iepriekšējam kauna traipam vienīgi pievieno vēl vienu.
Nevar arī nepiekrist A.Kamī izteiktajai domai, ka ''sabiedriskajam organismam nāvessods ir tas pats, kas vēzis cilvēka organismam, tikai ar vienu atšķirību - neviens nekad nav uzskatījis vēzi par nepieciešamību, toties nāvessodu nešaubīgi atzīst par rūgtu nepieciešamību, kas par likumīgu padara slepkavību''.
Tiesības dzīvot ir jebkura cilvēka, pat vissliktākā, dabiskās tiesības, lai arī ļoti lielai sabiedrības locekļu daļai tas tā nemaz nešķiet. Atkal varētu piesaukt kristietības morāles normas - nevienam cilvēkam nebūs lemt par to, kas ir Dieva ziņā. Viņam ir tiesības izlemt, kuram ir jādzīvo un kuram jāmirst.
Ar nāvessodu saistītas ir arī noziedznieka morāli garīgās mokas; visdziļākais ir personiskais satricinājums. Cilvēks tiek pakļauts cietsirdīgai spīdzināšanai: ''nāves gaidas parasti iznīcina cilvēku ilgi pirms nāvessoda. Viņu nonāvē divreiz, turklāt pirmo reizi šausmīgāk, nekā otro, kaut arī pats noslepkavojis tikai vienreiz. Salīdzinājumā ar šo spīdzināšanu atriebība šķiet civilizācijas sasniegums: pirmatnējais likums taču nekad neprasīja izdurt divas acis tam, kurš savam tuvākajam izdūra vienu''.
Bez tam, piespriest cilvēkam nāvessodu, nozīmē nolemt, ka viņam nav ne mazāko iespēju izpirkt savu vainu. Ikviens dzīvē ir nodarījis kādam ļaunu, un parasti ir vēlme, lai tiktu dota iespēja laboties, pierādīt to, ka ir nožēla par izdarīto. Bezgrēcīgo, kā norāda A. Kamī, nav, ir tikai vairāk vai mazāk taisnīgie. Nevienam no mums nav tiesību zaudēt ticību cilvēkam līdz viņa nāvei. ''Sodīt cilvēku ar augstāko soda mēru līdz viņa nāvei nav mūsu varā. Tas kurš pasludina galīgo spriedumu, galu galā nosoda pats sevi.''
Vai labākais sods tādam noziedzniekam nav mūžu ilgā nožēla par izdarīto? Dodot iespēju dzīvot, cilvēkam ir jāizcīna cīņa ar savu sirdsapziņu, kas visu mūžu liks nožēlot izdarīto, ja vien tas nav psihiski slims cilvēks, kuram ir problēmas ar uzvedības kontroli.
Ir jāņem vērā arī vēl viens nāvessoda negatīvais aspekts. Tiklīdz nāvessods ir ticis izpildīts, to vairs nevar atcelt. Vislielākā vieglprātība ir apgalvot, ka ''trīspakāpju tiesa (kā tas ir Latvijā) jau ir garantija, ka zemākās instances tiesā pieļautā tiesu kļūda (nereti tā ir pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu kļūda) tiks novērsta augstākstāvošas pakāpes tiesā.'' Praksē ir pierādījies tas, ka kļūdaini tiesībsargājošo institūciju lēmumi, un kļūdas, kas attiecas uz kriminālnoziegumiem vai arī saistītas ar kriminālatbildību, nekad pilnībā nevar tikt novērsti pat vislabākajā tieslietu sistēmā un ar tajā strādājošo visaugstāko atbildību. Ar to ir jārēķinās pat, ja pierādījumi liekas neapgāžami, ieskaitot arī pilnīgi ticamas un loģiskas atzīšanās, kas dažkārt var tikt panāktas, ietekmējot personu, apejoties ar viņu cietsirdīgi vai pazemojoši. Ja šādu juridisku kļūdu rezultāts ir ''tikai'' ilgi cietumsodi, tas tos ir vismaz iespējams anulēt, bet nāvessoda izpilde nevainīgajam nevar atgriezt viņam dzīvību. Šo argumentu, kas cieši saistīts ar cilvēka dzīvības neaizskaramības principu, ir izteicis A. Kamī : ''Nāvessoda izpildīšana vienam nevainīgam cilvēkam ir daudz briesmīgāka nekā tūkstoš ar nāvi sodīto vainīgo izbēgšana no tā''. Parasti runā par cietušo ģimeni, cilvēkiem, bet par nevainīgā, ar nāvessodu sodītā ģimeni, viņa piederīgajiem nerunā. Kā jūtas šie cilvēki? Kā iespējams gandarīt viņu sāpes, pārinodarījumu viņiem? Kuru šoreiz sodīt? Jautājumi paliek neatbildēti.
Dažkārt tiek norādīts uz to, ka nāvessods ir labāks par ieslodzījumu, jo tas izmaksā mazāk, īpaši, ja valsts budžets ir ļoti ierobežots. Tad varbūt ir labāk rīkoties tā kā noteica Hamurapi un Manu likumi - par zādzību pirkstu, roku nociršanu utt.? Tas taču ietaupīs lielus budžeta līdzekļus. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka ļoti daudzi cilvēktiesību dokumenti aizliedz spīdzināšanu, cietsirdīgu, necilvēcīgu izturēšanos un sodus, kas pazemo cilvēka cieņu (piemēram, Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 5.pants, Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 7.pants u.c.). Bet vai šis valsts, sabiedrības ļaunums neradīs vēl lielāku ļaunuma un cietsirdības vilni? Vai tad soda galvenais mērķis ir atriebība vai tomēr audzināšana?
Tiek uzdoti jautājumi par to, vai sabiedrībai ir nepieciešams nest fizisko un arī morālo slogu, paturot šādus cilvēkus cietumu mūros līdz to fiziskai iznīkšanai dabas paredzētajā laikā, vai nepieciešams tik daudz prātot par cilvēcību, ētiku un morāli attiecībā pret cilvēkiem, kuriem pašiem tik vajadzīgās cilvēcības nav bijis. No vienas puses varētu piekrist, tiešām, lielais ieslodzīto skaits ir smags slogs valstij. Taču no otras puses ir jāatbild uz jautājumu, kāds ir soda mērķis - atriebties vai likt nožēlot izdarīto, laboties, audzināt.
Vēlreiz atgriežoties pie ģenerālās un speciālās prevencijas, būtu jāpievērš uzmanība soda pamācošajam raksturam. Grūti ir nepiekrist A.Kamī izteiktajai domai par to, ka ''sabiedrība pati netic soda pamācošajam raksturam, jo pretējā gadījumā nāvessodus izpildītu publiski un tos vajadzētu plaši reklamēt, tāpat kā valsts aizņēmumus vai atspirdzinošus dzērienus. Taču tā nenotiek. Kā slepkavība var būt pamācoša, ja tā notiek paslepus naktī, cietuma telpās? Valsts maskē nāvessodus, tātad netic to iedarbīgumam. Patiesībā ir vai nu publiski jāslepkavo, vai arī jāatzīstas, ka nav tiesību nogalināt vispār'' .
Rezumējot visu iepriekšminēto, jāsecina, ka būtībā pret nāvessodu ir krietni vairāk iebildumu, ko diktē cilvēka veselais saprāts, sirdsapziņa, nekā ir iemesli tā turpmākai pastāvēšanai. Morāles normām būtu jāuzveic cilvēku primitīvo vēlmi atriebties par pāri nodarījumu.


shii laikam ir taa reize, kad nedaudz reagjeeju uz to, kas notiek piedraugotajaas dienasgraamataas...
lielos vilcienos - joprojaam neatbalstu naavessodus. varbuut shobriid sho tekstu rakstiitu nedaudz savaadaak.. izveeleetos citus argumentus utt.. bet pa lielam, tas ir tas, ko domaaju joprojaam...
protams, saprotu, ka izlasot sho: "Ceraukstes pagastā nogalinātās 11 gadus vecās meitenes tēvs Ivars Grantiņš, būdams apcietinājumā, izmeklētājam atzinies arī savas bezvēsts pazudušās civilsievas un policijas meklēšanā esošās 18 gadus vecās Janas Ribinskas slepkavībā, šodien žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Dailis Lūks." rodas veelme noslakteet to cilvi.. bet taa nedriikst.. nez, es joprojaam domaaju, ka shim cilvim muuzha ieslodziijums ir krietni smagaaks sods, nekaa - pif-paf-beigts.

ar liigu tikko abas riktiigi sasmeejaamies.. abaam vienlaikus atnaaca epasts.... ar subject: "[[SPAM] ?] Самые большие сиськи"
o, jaa, man tagad veel сиськи pilnai laimei vajadziigas :D

bet vispaar, tagad, meegjinot leenaa garaa finisheet tomeer darbus un kraameejot riitdienas atveerto durvju dienai darbstaciju, aizdomaajos par vienu lietu, kas zinaamaa meeraa vareetu buut paliigs arii vakardiendien identificeetajai probleemai ar zinaashanu aptruukshanos. laikam jaameegjina buus ieviest taa deeveetaas graamatu dienas. vienu dienu nedeeljaa (vai varbuut divaas?) tieshaam pastumt malinjaa visu un lasiit, lasiit, lasiit to, kas ir atsuutiits... jo diemzheel shobriid ir taa, ka tie materiaalu blaakji, kas ienaak, taa arii paliek sakraameeti struuriitii, jo vienkaarshi nepietiek laiks tam piekjerties... tas tachu nedeg.. un pa galvu arii neviens nesitiis par to, ka neesi to visu izlasiijis... tomeer. reizeem sanaak sho to no tiem blaakjiem palasiit. kad? tad, kad esi komandeejumaa. seedi lidostaa vai ljotenee un lasi. un tad saproti, ka jaa! tur ir tik daudz baigi veertiigo lietu. reizeem nozheelaa pasuuksties par to, ka ieprieksh, tad, kad baigi, baigi, baigi vajadzeeja liidziigus tekstus, idejas, skaidrojumus, tad nebiji sho graamatinju (vai jebkuru citu materiaalu) panjeemis un palasiijis..
nezinu, vai izdosies sho lietu reaali arii dziivee iistenot, vai arii tas paliks tikai apnjemshanaas liimenii.. gribeetos, lai sanaak. taa buutu labaak man un manaam meiteneem. veertiigaak.

un veel. nedaudz gan pashu saak biedeet tas, ka atkal esmu darbaa tik veelu. bija viens briidis, kad tieshaam reaali gaaju maajaas 17:00. bet tagad.. tagad atkal ir veelie un garie vakari darbaa. un atkal redzu, kaa preteejaas maajas logos iedegas gaismas un cilveeki dziivo savu maajas dziivi.

beidzot dzeru alu. un meegjinu atiet. maajaas veess, bet iipashi to nejuutu. veel sasprindzinaajums nav atkaapies. visdriizaak buus taa, ka peec alus notiishos guleet un nesajutiishu veesumu.

Simon`s Cat. TV dinner

ai, cik paziistami :)))

Simon's Cat 'Cat Man Do'

shis arii paziistams ;)

Simon's Cat 'Let Me In!'
shis nav tik biezhi, bet reizeem gadaas :)

shis atkal ir nosperts pie neverending :)
vienkaarshi ljoti iepatikaas shii rokjele ;)