Hihihī! Foršiņi. Flash bannerī tās divas sejas arvien tuvinās, līdz izgaist, un parādās uzraksts “Gandrīz visu...”, taču tas parādās tikai tad, kad prātā jau ir iesēdies šis teksts. Lielajās vides reklāmās tas “Gandrīz visu...” ir mazāks un zemāk. Katrā ziņā galvenā doma paliek nemainīga – sievietes var nopirkt par naudu. Nu, tā sanāk.

Bet tas viss man atgādināja, ka kaut kad pavasarī vai vasaras sākumā kāda žūrnāla kādā ierakstā bija kaut kas rakstīts par Latviju un sekstūrismu. Man likās, ka tas bija cibologs, taču pie viņa tādu ierakstu neatradu. Varbūt tāpēc, ka tas nebija viņš, varbūt tāpēc, ka viņš, kādu laiku pamarinējis ierakstu, reizēm to dzēš. Lai nu kā, tā ieraksta komentāros izvērsās diskusija, kāpēc ārzemnieki brauc uz Latviju, bet Latvijas vīrieši nebrauc uz ārzemēm sekstūrisma nolūkos. Tika minēti dažādi iemesli, taču beigās visi notika līdz vienam kopējam, ka mūsējie to vienkārši nevar atļauties. Atceros ironisku piezīmi beigās, ka tad būtu jāņem kredīts bankā tieši tādiem nolūkiem. Nu, lūk, tāpēc, ieraudzījis šīs reklāmas, to visu arī atcerējos – “Ar SEB Unibankas kredītkarti var nopirkt visu!” Sakritība, ja?

Papildināts. Ēmm.. Visdrīzāk tas bija pie viena no racoon ierakstiem – Par seks- un izklaides tūrismu vai Par atšķirīgiem viedokļiem, taču man, tā ātri pārskatot, īsto neizdevās atrast. Bet kaut kur tas ir!