mama drama ([info]virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2014-01-14 16:54:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
kā sodīt bērnu?

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ripp
2014-01-14 16:56 (saite)
mazās A. bērnudārza grupā soda liekot sēdēt uz "soda soliņa". vairāk par pāris minūtēm viņi nesēžot, bet ar to pietiekot. pati gan neesmu mēģinājusi.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2014-01-14 16:57 (saite)
mēs tipa liekam kaktā, bet es neredzu nekādu jēgu no tā. viņš tur tikai zviedz.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ripp
2014-01-14 16:59 (saite)
tas vispār ir ļoti sarežģīti, tā sodīšanas padarīšana. nu varbūt var mēģināt neielaisties sarunās/darbībās, kamēr baigi niķojas? neignorēt, bet arī neielaisties, nedarīt kā grib un ko grib utt? bļaut jau nu toč nepalīdz.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2014-01-14 17:05 (saite)
nu 1 x viņš it kā noreaģēja uz balss pacelšanu, bet ne šoreiz. es jūtos pilnīgi helpless. nu, es, protams, varu cerēt, ka mēs izlaidīsim to pusdienlaiku pavisam, un viņš laicīgi aizies vakarā. bet gan jau ka tā nebūs. viņš tūlīt ap 6iem aizmigs uz līdzenas vietas un 8os celsies un dzīvos vēl vienu bravūrīgu dienu līdz pus3 naktī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ripp
2014-01-14 17:13 (saite)
es kkā jau ļoti sen paniski baidos no tā, ka mazā A. aizmigs nelaikā. tādēļ no sākta gala esmu darījusi, burtiski, visu, lai tikai viņa neaizmieg, kad nevajag. nu tur kratījusi un krasi mainījusi vidi un nezinko. teorijā šājā vecumā viņam vajadzētu spēt izvilkt līdz vakaram. tas gan varētu būt grūti un īīlgi jums abiem. bet nu droši vien bez labdabīgas stingrības neko citu ieteikt nevar. kaut kad niķis pāries.
viņš varbūt nojauš, ka bez tēta mammai varbūt nav tik stingri nospraustas robežas un tad tās pārbauda?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2014-01-14 17:16 (saite)
nu viņš ir jau vairākkārt izlaidis pusdienlikus. katru reizi, kad man ir kaut kur jāiet vai kāds jāsatiek, viņa pusdienlaiki tiek nojaukti. šoreiz es izlēmu par labu viņa miegam - atteicu strelku japāņu cilvēkam, kuru šajā kontinenta galā bieži satikt negadās.
brīdī, kad mums bija jāiziet no mājas, E bērzēja acis un klanīja galvu pret gultas malu. tiklīdz es viņam uzsedzu segu, sākās jautoršanās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]tessera
2014-01-14 17:43 (saite)
Oi, kaktā nav labi. Tas soliņš arī tas pats kakts ir, tikai amīšu izpildījumā. Es, piemēram, stāvēju un domāju, kā visiem atriebšos, tad izaugšu. :D Ne nu atriebos, nekā, bet tomēr. Mācību jau nu arī neguvu. Vienu gadu mācījos bērnudārzā, nu, un gandrīz visus pusdienlaikus es tur pavadīju kaktā. Ienīstu tās skolas un bērnudārzus līdz šai dienai, moku iestādes un pašapziņas grāvējas. Parādi bērnam, ka esi dusmīga. Nerunā ar viņu, nespēlējies. Viņš jutīsies slikti un pēc laika sapratīs, ka rīcībai ir sekas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2014-01-14 17:48 (saite)
nujā, es kaut kā tā arī daru, un sāk likties, ka konflikts pamazām nogludinās. vinš neguļ, bet uzvedas rātnāk. zīmē ar zīmulīšiem un nedīc man pievienoties, jo zina, ka esmu sapūtusies un "rakstu vēstules".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]virginia_rabbit
2014-01-14 17:49 (saite)
tas kakts mums ir apmēram 7sec pasākums, kas mazliet tomēr aptur delveri kā "izklaide".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]sirdna
2014-01-14 17:05 (saite)
individuāli un rūpīgi, maigi un saudzīgi, stingri un pozitīvi, tā, lai beigās spēlē jautra mūzika un bērns saka, ka sodīšana bija jaukākais, kas ar viņu dzīvē noticis un padod tev ūdens glāzi, un piemaksā par kārtīgu paliatīvo aprūpi.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2014-01-14 17:07 (saite)
jauks stāstiņš. bet piemēru lūdzu! pilināt lēnām siltu ūdeni uz galvas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirdna
2014-01-14 17:55 (saite)
Es nezinu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]neoplasm
2014-01-14 17:10 (saite)
atņemt kaut ko varbūt? nu, pēc lōģikas, ka, ja sastrādā kaut ko labu, tad viņam kaut ko dod. ja sliktu, tad atņem. uz pāris stundām vai dienu atņem kaut kādu mīļāko rotaļlietu or smth.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2014-01-14 17:12 (saite)
man liekas, ka viņam nekas nav mīļš

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ripp
2014-01-14 17:14 (saite)
man nešķiet, ka tik mazi bērni spēj tādas lietas saprast. viņi aizmirst, kādēļ ir tādā veidā sodīti un atceras tikai pāridarījumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2014-01-14 17:14 (saite)
Manuprāt, tas ir atkarīgs no tā, par ko ir sods. Stingri ņemot, 90% bērnu izpildīšanās ir no tā, ka jaunais cilvēks ir sapsihojies (un tam kakts/otra istaba/priekšnams ir pilnīgi normāls "sods", precīzāk, taimauts, kamēr sīkais nomierinās), un atlikušie 10% ir ne tik daudz "sodāmi", cik izrunājami (attiecīgi taimauts + Audzinošās Pārrunas).

Bet nu tā, īsi skatoties, bērna nodarījumi, kas tiešām ir Nopietni, varētu būt
- pāri darīšana citiem (parasti no sapsihošanās, attiecīgi taimauts, ar vai bez pārrunām un "nespēlēšanos" vai "atvainojies")
- bīstama rīcība, piemēram, skriešana pāri ielai etc (šeit man ir droši vien nepedagoģisks viedoklis par to runāt un darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu vispār - t.i., lai bērnam pat galvā nestāv doma, ka tā var darīt. Tiek vests pie rokas utml)
- debīla izpildīšanās publiski (parasti arī sapsihošanās/nogurums, attiecīgi pie debīlas izpildīšanās uzreiz tiek iets mājās un nākamreiz uz to vietu iet pēc, teiksim, mēneša, tajā pēc-mēneša gājienā paskaidrojot "tagad tu jau esi tik liels, ka noteikti mācēsi labi uzvesties, vai ne?")
- lamāšanās, apsaukāšanās etc - nu mēs parasti liekam bērniem ēst vasabi vai sinepes vai mazgāt zobus, izņemot gadījumus, kad ir pilnīgi skaidrs, ka bērna lamāšanās/apsaukāšanās īstenībā ir sišanas/košanas/skrāpēšanas aizstājējs. Nu tb ja bērns no riktīgi sliktas rīcības (sišanas) "progresē" uz labāku (apsaukāšanās), tad viņu var pat paslavēt, tipa "o, tu biji ļoti dusmīgs, bet tomēr neiesiti, malacis"

Ja niķu problēma ir iesīkstējusi, t.i., kautkāda šausmīga uzvedība ir katru dienu, tad vislabākā ir "kombinētā terapija", kurā bērnam dienas beigās tiek kalendārā atzīmēts, kā uzvedās + vecāki (nu labi, parasti mamma, mammas jau ir tās riebīgākās) seko līdzi savai uzvedībai, kas parasti ir bērna ilgstošas riebeklības pamatā.

Nu apmēram tāda sistēma ir mums.

Atkāpes ir (t.i., es neesmu laba māte), bet šīs atkāpes netiek pasniegts kā sods, bet kā mammas kļūda, "piedod, es nedrīkstēju pret tevi šādi izturēties, es centīšos turpmāk tā vairs nedarīt".

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]honeybee
2014-01-14 17:23 (saite)
Palasīju tālāk; nu nemigšana, imo, nav "sodāms" pasākums as such, bērns taču nedomā šādās kategorijās. Es droši vien ļautu darīt tā, kā pašam gribas, nevis ar varu liktu gulēt - vai arī ļautu darīt, kā grib, ja vien tā ir sēdēšana gultiņā un lasīšana/zīmēšana/tamlīdz, t.i., kāda mierīga nodarbe.

+ aukle gadījumam, kad tiešām kaut kur jābūt.

Jo īstenībā jau bērns nav atbildīgs par to, kādus plānus sabūvējis pieaugušais, un attiecīgi nav godīgi no viņa prasīt pareizu uzvedību. Un kā par spīti viņi tieši šajos brīžos arī sabojājas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2014-01-14 17:31 (saite)
konflikta scenārijs bija apmēram šāds: ir visas miegainības pazīmes -- atsakām satikšanos -- nogriežam klusinātu gaismu -- apēdam jogurtu -- apguļamies gultā abi blakus -- stāstām "pasaku" -- acis slīpas -- sākam spārdīt vienu kāju -- otru kāju -- griezties pa riņķi -- skatīties mammas reakciju, ja kājas izkāps uz grīdas -- valstīties pa grīdu -- lēkāt pa mammu -- mamma tikai "nāc nāc kušiņi kušiņi, pastāstīšu par zilonīti" -- "turi galviņu uz spilvena" -- "galvu uz spilvena" -- "liec galvu uz spilvena I SAID!!" - "hihi, haha, mamma dusmīga! eižens labs" --- "hihii hahaa! mammā dusmīgā!" un lēkā pa mammu -- mamma pasaka, ka viņai zajebala un ies prom -- hihihi -- mamma aiziet - vēē! vēē! un Eižens raksta datoru, kāpj pa plauktiem, stāv uz galvas -- mamma atnāk, sabļauj un pasaka, ka vairs nedraudzēsies -- un iet rakstīt cibā -- eižens žāvājas un dzīvojas savā nodabā -- pats sevi apkalpo tualetē un izklaidē

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2014-01-15 16:25 (saite)
Bet vispār es te domāju par to šito uzjautrināšanos par to, ka tu dusmojies - iespējams, viņš vēl nesaprot, ka mammas emocijas ir Reālas. Es ar saviem bērniem reizēm mēdzu nosēsties un izstāstīt, ka esmu nogurusi un bēdīga un tāpēc vēlos, lai viņi uzvedas tā-un-šitā, vienlaikus atsaucoties arī uz viņu jūtām "es saprotu, ka tev gribas vēl paspēlēties, bet es tiešām esmu nogurusi; es saprotu, ka tev ir ļoti jautri, bet, ja tu par to smejies, tad man paliek vēl bēdīgāk", tā kaut kā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2014-01-15 18:15 (saite)
man liekas, ka tā var ar drusku lielāku parunāt, bet viņam šobrīd nav režīma "nosēsties". mēs gultā pirms miega mēdzam reizēm parunāt par to, ka mamma bija dusmīga un bēdīga. bet tad viņš sāk atdarināt, kā es esmu darījusi, un tas tiešām IR smieklīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]virginia_rabbit
2014-01-14 17:35 (saite)
es arī saprotu, ka par negulēšanu nedrīkst sodīt, tad jau es pati sen būtu cietumā.. bet kamēr es rakstu šos vārdus, viņš ir ieritinājies klēpī un mieg.. bet kā man gribētos kaut mazliet saskaņot viņa plānus ar savējiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]8
2014-01-15 11:10 (saite)
es lieku tipa uz atskanotaja pasakas lai lasa, nokacaju no interneta, sabliezhu usb un palaizhu uz atskanotaja, bet es nelieku uz datora, jo tad gaisma spid no vina, kamer vins tas pasakas pa 5x klausas es varu darit visu ko citu, tikai es esmu savejam aizliegusi uz visstingrako pamest gultu kad jaiet gulet, citreiz ir bijis ari kad liek itkaa par veelu guleet tad vins paliek kaskigaks un hiperaktivaks - parguris, japameklee tads vislabakais laicins kad vins vel nav pavisam nokusis, bet jau ir laiks gulet iet un tad meginat nolikt gulet, mums tads laiks ir 7:30 vins gan uzreiz neaizmieg, bet tad es vinam palasu, tad uzliekam tas pasakas un dziesminas uz miegu un vins tur klausas, vel viens triks ir nebarot pirms miega, jo tad vinam energija atkal uzkrajas un organisms ta ka pamostas, citreiz kad vins ir parguris un ir jau aiz vina gulet iesanas laika vins prasa est nevis gulet, tad es zinu, ka patiesibaa vinam nevis est gribas bet jaiet gulet jo ja vins paedis tagad vins gulet nevares ilgi, tad ari nakama diena sacakareta, vislabak jau saka ka jabut stingri vienam laikam kad liekas gulet jo ta vienkarshak visiem, visi zina kad vins iet gulet un vins zina ka vinam laiks iet gulet, bez obid

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2014-01-15 11:19 (saite)
ja neiedod paēšt, viņš nemieg no izsalkuma. pasakas lasu, varu uzlikt arī audio, bet piespiest viņu būt gultā es nevaru. nezinu, kā tas darbojas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]elpa
2014-01-14 17:41 (saite)
No pierakstiem īsumā par to, kā izaudzināt tādu būtni, kādu grib:
lieto pozitīvo un negatīvo pastiprināšanu (http://en.wikipedia.org/wiki/Reinforcement), lai veicinātu vēlamo uzvedību. Ja to dara, tad arī nevēlamā uzvedība pati izzūd, jo, vadoties pēc iegūstamajiem labumiem no vēlamās uzvedības, bērns pēc tiem bonusiem tiecas (ar laiku) pats.

Par sodīšanu:
ja sodu lieto, sodam jāseko tūlīt pēc nevēlamās uzvedības. Ne kaut kad vēlāk. Sodam jābūt konsekventam - vienmēr tūlīt un uzreiz pēc nevēlamās uzvedības/darbības. Sodu lietot pēc iespējas retāk & tikai tad, kad iespējams sodīt momentā, uz vietas.
Tāpat arī ar pozitīvo un negatīvo pastiprinājumu - balvām un bonusiem jāseko uzreiz pēc vēlamās uzvedības.

Ja kaut kāds uzvedības veids nesaņem pozitīvo vai negatīvo pastiprinājumu, tad agri vai vēlu šis uzvedības veids izzūd. (un šis ir, kāpēc bērni iemācās bļaut un slikti uzvesties/raudāt/čīkstēt - jo sāk slikti uzvesties -> dabū vecāku uzmanību -> iemācās, ka tādā veidā var dabūt. ja slikti uzvedas, un šo rīcību ignorē, bērns saprot, ka tas nav un nebūs veids, kā dabūt vēlamo)

Un par sliktu uzvešanos veikalos utml - ja bērns čīkst, raud, metas zemē un klaigā, lai kko dabūtu, tad ir 2 varianti:
1. nekad neko pie šādas uzvedības nepirkt (vajadzīgi stipri nervi);
2. ja bērns veikalā ko prasa, netielēties un nopirkt uzreiz, tā būs labāk, nekā uztaisīt scēnu un visa beigās tomēr nopirkt bērna kāroto, jo bērns iemācīsies, ka ar trādirīdi visu var dabūt.

Par sodīšanu in general - tas būtu jādara reti, un bērniem tiešām biežāk pietiek ar pastāvēšanu kaktā/pie sienas/pasēdēšanu uz krēsliņa/pastāvēšanu ar muguru pie sienas un aizskaitīšanu līdz 60, piemēram. Ja grūti nosēdēt vai nostāvēt, tad mamma vai tētis iet blakus un pastāv kopā ar bērnu. Jo bērni vēl tik labi nemāk regulēt savas emocijas, un ir jāpalīdz viņiem apstāties, ievilkt elpu un nomierināties.

Ja kašķis ir par gulētiešanas režīmu - samērā liela daļa no režīma (un iespējam paļauties uz to) ir regularitāte, bērnam izstrādā režīmu, kurā viss notiek pēc ļoti līdzīgiem laikiem, iestrādā to, un tad tik dzīvo nost. Protams, ka pārmaiņas dzīvē to pamainīs, bet tas ir kārtējais dzīves izaicinājums, un arī ar to var tikt galā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2014-01-14 17:48 (saite)
tagad, kad man tūlīt sāksies guilt trips par to bļaušanu, es sevi mierināšu ar domu, ka sabrēcu "tūlīt".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]elpa
2014-01-14 17:59 (saite)
droši! vismaz kaut kas, ar ko sevi mierināt. mierīga mamma ir laba mamma.
vēl gandrīz jebkurā situācijā var sevi mierināt ar domu, ka bērnam nav vajadzīga ideāla māte, bērnam pietiek ar good-enough-mother (un tādas ir gandrīz visas 'labās' mammas). tāpat katrs izaug ar savām sāpēm un raizēm, lai vai cik labi būtu bijuši vecāki.

būs viss labi! dzīve ir dzīve, sabļaut un nepagūt lietas izdosies vienmēr, galvenais ir ievilkt elpu un atcerēties, ko un kāpēc mīli un dari. mammu darbs ir viens no grūtākajiem darbiem pasaulē, un cilvēkiem vajadzētu vairāk novērtēt mammas par visu, ko viņas piedzīvo.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2014-01-14 18:05 (saite)
cik var vilkt to elpu.. es tagad jūtos vainīga tik un tā. bet es atradu sodu: es varu pilntiesīgi neslēgt multenes. un viņš arī 2 x neprasa. laikam kaut ko saprata.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]elpa
2014-01-14 18:09 (saite)
jap, multeņu kontrolēšana ir ļoti labs variants!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2014-01-14 18:12 (saite)
un viņš nedīca atkārtoti - aizgāja savā spēļu kaktā un lasa grāmatas! kāda laime.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]tessera
2014-01-14 17:53 (saite)
Vispār esmu novērojusi, ka ar bērniem ir līdzīgi kā ar suņiem (vai, cik humāni tas skan, vai ne? :D) - kad tu viņam kaut ko liec darīt, tas ir jādara ar iekšējo pārliecību, ka tev ir taisnība, ka viņam ir jāpaklausa un ka viņš nevar tevi nepaklausīt. Viņi to jūt. Ja pieaugušais ir pārliecināts par sevi un to, ko saka, bērns paklausa. Neracionāli, bet patiesi - viņiem ir kaut kāda maņa, ko pieaugušie tik labi neapjauš. Kāpēc gan lai viņš neklausītu? Tu taču neliec neko tādu, no kā viņam būs sliktāk, gluži pretēji. Viņam tas ir jāsaprot. Ja runa ir konkrēti par gulēšanu, es mazus vienkārši lieku gulēt un nepievēršu uzmanību īdēšanai, viņi ātri iemanās neīdēt, jo saprot, ka nav jēgas. Lielākiem stāstu, ka smadzenēm vajag atpūsties un ka miegā augšanas procesi norisinās ātrāk, tāpēc ir jāguļ laicīgi un pietiekami. Tā ir taisnība, tāpēc viņi sevišķi neprotestē. Nu, ok, Valters mazliet protestē vēl tagad, bet tas ir īpašs stāsts. ;)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2014-01-14 17:56 (saite)
nu, es šoreiz biju pārliecināta par to, ko vēlos panākt, es nezinu, kādēļ viņam tas nenolasījās.
kā tieši tu viņus "vienkārši noliec gulēt" - piesienot pie gultas? viņš taču neturas iekšā tai gultā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tessera
2014-01-14 18:12 (saite)
Es to iemācu jau, kamēr pavisam maziņi, pēc tam man nemaz nav padoma, es īsti nezinu. Ar to pārliecību, vai. Kad mazi, tad jā, vienkārši ielieku gultiņā un sasedzu.
Jāizdomā kaut kāds plāns. Piemēram, ja tu šodien pagulēsi pusdienlaiku, pēc tam varēsim iziet ārā pastaigāties / aiziet pēc kaut kā garšīga / paskatīties multenītes. Gribi šodien multenes? Nu, tad skrien žigli gultiņā, kad piecelsies, varēsim skatīties. Ja neiesi gulēt, tad šodien nekas nesanāks. Tā nemaz nav uzpirkšana, tā bērnam iemāca, ka rīcībai ir sekas, kādas - tas jau ir atkarīgs no rīcības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2014-01-14 18:13 (saite)
es mēģināšu kaut ko ar tām multenēm tirgoties, jā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tessera
2014-01-14 18:31 (saite)
;) Galvenais - nesabēdāties, ja kaut kas nesanāk. Ja vienreiz nesanāk, sanāks citreiz, kā jau ar visu.

Par to bļaušanu atcerējos - Kurtam līdz aptuveni 9 gadu vecumam bija mēnessērdzība, staigāja un runāja pa naktīm. Ja staigāja, vienkārši aizvedu uz gultu, sabučoju un sasedzu, bet, ja runāja, reizēm pusmiegā vienkārši uzbrēcu "Kuš!" :D parasti nostrādāja. Vispār es diezgan bieži bļaustos, kad vajag un kad nevajag, bet manējie pārāk nebaidās, jau pieraduši. Ne jau tā, ka ar baigajām dusmām, vienkārši nokliedzos kaut ko. Mūsu ģimenē visi bļaustās, varbūt tāpēc mēs visi to tā mierīgi uztveram..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]up
2014-01-14 21:36 (saite)
es piekrītu par tiem suņiem. ka viņi (gan suņi, gan bērni) zin, kurš ir "saimnieks". un man ar maniem bērniem bieži vien ir situācijas, kad man pietiek tikai nosodoši paskatīties, lai viņi pārtrauktu sūdīgu uzvedību, kamēr, teiksim tēvu vai aukli, pilnībā nerespektē, jo viņi neprot izturēt to bērnu pretspiedienu (teiksim, es aizliedzu spēlītes, aipadus, tv, telefonu) un nekāda čīkstēšana nelīdz, tikai attieksmes maiņa. lai gan, bez šaubām, mēdz tik un tā aiztrakoties un izbesīt atsevišķos gadījumos. bet es vispār nespēju iztēloties tādu absolūti maigu līdzāspastāvēšanu, tā, ka neviens nevienu nenokaitina vai netestē robežas. tas viss pieder pie lietas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2014-01-14 21:41 (saite)
es esmu dzirdējusi par šo pārliecību, bet man kaut kas tur nestrādā. nu, kā var apšaubīt manu pārliecību - es tak nedusmotos, ja nebūtu PATIEŠĀM dusmīga. bet viņu tas nekā neiespaidoja.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]up
2014-01-14 21:47 (saite)
nu tādos gadījumos palīdz vienkārši pārtraukt to darbību, tā kā tu to izdarīji - pārstāji likt gulēt un aizgāji prom. man šķiet, ka kļūda ir, ka tu tur pārāk ilgi cackājies ar viņu un ļauj viņam aiziet par tālu vēl pirms esi pa īstam sadusmojusies. man laikam pacietības ir mazāk, es ātrāk izbesos un ātrāk koriģēju to uzvedību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]up
2014-01-14 21:48 (saite)
bet es vēlreiz uzsveru, ka tā ir tikai gudra diršana, jo tas strādā tikai kādos 80% gadījumos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]virginia_rabbit
2014-01-14 21:48 (saite)
nu varbūt, bet es jau arī mācos :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]up
2014-01-14 21:52 (saite)
mēs visas mācamies. ar B, piemēram, nestrādā metodes, kas strādāja ar G. B mani var dancināt daudz vairāk pa savam prātam, jo viņa prot pielīst un manipulēt spiežot uz jūtām. un viņa nenormāli kaitina brāli, kasās viņam virsū, jo G var viegli izprovocēt un beigās viņš vēl atraujas par to, ka sitis mazai māsai. visa šitā bērnu audzināšana ir viens traks eksperiments, kura rezultātus mēs uzzināsim, kad pēc 10-15-20 gadiem viņi atnāks no savas pirmās vizītes pie psihoterapeita :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2014-01-14 21:55 (saite)
Eižens būs ķirurgs, tāpēc es viņam audz ko piedodu :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]up
2014-01-14 21:56 (saite)
oi, es šito kaut kur pierakstīšu, vajadzētu savākt vēl no cibas mammām, ko kura ir ieplānojusi saviem bērniem par nākotnes profesiju, un pēc tam salīdzināt :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]dute
2014-01-14 18:28 (saite)
es neko nezinu par bērnu audzināšanu, bet tu jau arī viņu baigi lutini, tāpēc droši vien kāpj uz galvas. un ja kaut kur jāiet, var citreiz sarunāt kādu kaimiņieni, lai atnāk pieskatīt wink wink

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2014-01-14 18:34 (saite)
kādu kaimiņieni? kas tā ir par labo kaimiņieni - kādā pasaulē tu dzīvo? un kas ir lutināšana?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dute
2014-01-14 18:39 (saite)
piemēram, es. un tu pati esi teikusi, ka izlutini viņu. kaut vai ar šo pašu, ka nav gulēšanas režīma un jāpielāgojas viņam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2014-01-14 18:46 (saite)
es domāju, ka tu esi darbā. es mēģinu piefiksēt, kas ir lutināšana, bet man tas pašai nav īsti skaidrs. gulēšanas režīms ir daudzu apstākļu sekas. un man šķiet, ka mēs to vien darām, kā mēginām tādu panākt jau 2 gadus. tiesa gan - bez 2 nedēļu pļērcināšanas pasākuma, varbūt tad tā ir tā lutināšana, ka neesmu viņu so far atstājusi viņu aizmigt no pārraudāšanās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]helvetica
2014-01-14 18:39 (saite)
atkarībā no tā, kas par problēmu un kādu efektu grib panākt (tip, lai 'saprot kko un pieņem zināšanai, izdarot nākotnes izvēles' vai lai rezultātā kkas tiek izdarīts nekavējoties). Lielākoties informējot viņu par situācijas neadekvātumu (kkas viņa rīcībā vai rīcības trūkumā mūs apbēdina, sāpina, nomāc, sadusmo), īsi izklāstot kāpēc un piedāvājot risinājumu (piekāpšanos (ar nosacījumiem), piekāpšanos no abām pusēm, sodu u.tml.). 'sods' parasti ir komunikācijas pārtraukšana un vai izvairīšanās no komunikācijas, bet tas darbojas, jo mūsgalā bērnam ir ļoti svarīga tieša un aktīva saskarsme.

tas totāli nedarbojas vecumā starp 1,5-3 gadiem, kad bērns vairs nav bebītis, bet vēl arī nav pārāk saprātīga būtne, tip, vārdus izteikt māk, bet to nozīmi pilnībā neapzinās, ķermeni kustināt māk, bet dažu kustību sekas neapzinās, līdz ar ko reasoning tur nesanāk..
tas totāli nedarbojas, ja 'sodītājs' ir noguris un pats uzvelkas vai vnk "mēģina atkratīties"

(Atbildēt uz šo)


[info]blond
2014-01-14 19:11 (saite)
Man nav ne mazāko morlo tiesību kādam dot padomus bērnu audzināšanā, bet es tikai pastāstīšu no savas pieredzes, ka nekad mums nav līdzējušas nekādas teorijas, bet tikai un vienīgi intuīcija un attiecību kopšana. Jā, es esmu dažkārt bērnus šantažējusi un negodīgi manipulējusi ar jūtām, bet tas darbojas. Bet varbūt tā ir ļoti slikta metotode.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]tessera
2014-01-14 19:30 (saite)
To, ka teorijas principā nedarbojas, mums pat soc.ped. augstskolā mācīja.. Bet ko tu īsti izproti ar šantāžu? Nosacījumi a la ja-tad (man nez kāpēc šķiet, ka tu runā par kaut ko tādu) jau nav šantāža, tā ir racionāla pieeja. Tieši tā jau arī tiek veidotas visas attiecības - sociālās, darba utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]virginia_rabbit
2014-01-14 19:32 (saite)
mani paralizē konflikta situācijas visādās attiecībās. un, audzinot brāļa dvīņus, man parasti iestājās panika situācijā, kad es mēģinu izrādīt autoritāti un sakliegt, bet viņi zviedz un turpina mani apmētāt, piem, ar sieriņiem. es esmu viņiem devusi pa dibenu un sakligusi vēl vairāk, bet tam nav bijis nekādu rezultātu. zīro. un nekad arī neemsu sapratusi, kā viņu vecāki vai mana māte tur panāca kādu klausīšanu.

ar Eiženu so far es jutu tomēr kaut kādu nelielu saķeri, nu, ka viņš tomēr negrib man tīši darīt sliktu, grib, lai mamma laba un eižens labs. šodien iestājās kaut kāds errors, bet nujā stulbi - kā es varu pieprasīt lai viņš guļ vai, teiksim, čurā uz pasūtījumu. sliktais visā bija viņa reakcija - uzjautrināšanās. un es atļāvos būt dusmīga. un mēs abi bijām nepiekāpīgi. viņš negulēja, bet es nedevu viņam to, ko viņš man pēc tam prasīja (ķiverīti, multenes, nečurināju, ēst padevu bļodā un klāt nesēdēju). viņš gan lepns putns - atkārtoti nelūdza, atrada sev visādas nodarbes, bet beigās tomēr ieritinājās man klēpī, pieglaudās un aizmiga. un es viņu sabučoju, satinu un aiznesu uz gultiņu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tessera
2014-01-14 19:45 (saite)
Protams, ka viņš grib pats būt labs un grib, lai mamma laba. Bet viņam ir jāizmēģina robežas, viņam ir jānoskaidro, kas būs, ja viņš nebūs labs, ja neklausīs mammu, ja nedarīs, ko vajag. Visa izpratne taču izriet no salīdzinājuma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]smille
2014-01-14 21:04 (saite)
bērnu nevajag sodīt, viņam vajag robežas
(aha, aha, to es rakstu pēc tam, kad 10 min stāvējām trepju telpā, jo M atteicās kāpt augšā)

(Atbildēt uz šo)


[info]beafheart
2014-01-14 23:01 (saite)
novico ar siksnu. tā lai arī rīt apsēžoties atcerās.

(Atbildēt uz šo)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?