Es to iemācu jau, kamēr pavisam maziņi, pēc tam man nemaz nav padoma, es īsti nezinu. Ar to pārliecību, vai. Kad mazi, tad jā, vienkārši ielieku gultiņā un sasedzu.
Jāizdomā kaut kāds plāns. Piemēram, ja tu šodien pagulēsi pusdienlaiku, pēc tam varēsim iziet ārā pastaigāties / aiziet pēc kaut kā garšīga / paskatīties multenītes. Gribi šodien multenes? Nu, tad skrien žigli gultiņā, kad piecelsies, varēsim skatīties. Ja neiesi gulēt, tad šodien nekas nesanāks. Tā nemaz nav uzpirkšana, tā bērnam iemāca, ka rīcībai ir sekas, kādas - tas jau ir atkarīgs no rīcības.