konflikta scenārijs bija apmēram šāds: ir visas miegainības pazīmes -- atsakām satikšanos -- nogriežam klusinātu gaismu -- apēdam jogurtu -- apguļamies gultā abi blakus -- stāstām "pasaku" -- acis slīpas -- sākam spārdīt vienu kāju -- otru kāju -- griezties pa riņķi -- skatīties mammas reakciju, ja kājas izkāps uz grīdas -- valstīties pa grīdu -- lēkāt pa mammu -- mamma tikai "nāc nāc kušiņi kušiņi, pastāstīšu par zilonīti" -- "turi galviņu uz spilvena" -- "galvu uz spilvena" -- "liec galvu uz spilvena I SAID!!" - "hihi, haha, mamma dusmīga! eižens labs" --- "hihii hahaa! mammā dusmīgā!" un lēkā pa mammu -- mamma pasaka, ka viņai zajebala un ies prom -- hihihi -- mamma aiziet - vēē! vēē! un Eižens raksta datoru, kāpj pa plauktiem, stāv uz galvas -- mamma atnāk, sabļauj un pasaka, ka vairs nedraudzēsies -- un iet rakstīt cibā -- eižens žāvājas un dzīvojas savā nodabā -- pats sevi apkalpo tualetē un izklaidē