Sviesta Ciba |

mama drama (

virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2014-01-14 16:54:00

kā sodīt bērnu?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

tessera
2014-01-14 17:53 (saite)

Vispār esmu novērojusi, ka ar bērniem ir līdzīgi kā ar suņiem (vai, cik humāni tas skan, vai ne? :D) - kad tu viņam kaut ko liec darīt, tas ir jādara ar iekšējo pārliecību, ka tev ir taisnība, ka viņam ir jāpaklausa un ka viņš nevar tevi nepaklausīt. Viņi to jūt. Ja pieaugušais ir pārliecināts par sevi un to, ko saka, bērns paklausa. Neracionāli, bet patiesi - viņiem ir kaut kāda maņa, ko pieaugušie tik labi neapjauš. Kāpēc gan lai viņš neklausītu? Tu taču neliec neko tādu, no kā viņam būs sliktāk, gluži pretēji. Viņam tas ir jāsaprot. Ja runa ir konkrēti par gulēšanu, es mazus vienkārši lieku gulēt un nepievēršu uzmanību īdēšanai, viņi ātri iemanās neīdēt, jo saprot, ka nav jēgas. Lielākiem stāstu, ka smadzenēm vajag atpūsties un ka miegā augšanas procesi norisinās ātrāk, tāpēc ir jāguļ laicīgi un pietiekami. Tā ir taisnība, tāpēc viņi sevišķi neprotestē. Nu, ok, Valters mazliet protestē vēl tagad, bet tas ir īpašs stāsts. ;)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	virginia_rabbit 2014-01-14 17:56 (saite)
	nu, es šoreiz biju pārliecināta par to, ko vēlos panākt, es nezinu, kādēļ viņam tas nenolasījās. kā tieši tu viņus "vienkārši noliec gulēt" - piesienot pie gultas? viņš taču neturas iekšā tai gultā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

tessera
2014-01-14 18:12 (saite)

Es to iemācu jau, kamēr pavisam maziņi, pēc tam man nemaz nav padoma, es īsti nezinu. Ar to pārliecību, vai. Kad mazi, tad jā, vienkārši ielieku gultiņā un sasedzu.
Jāizdomā kaut kāds plāns. Piemēram, ja tu šodien pagulēsi pusdienlaiku, pēc tam varēsim iziet ārā pastaigāties / aiziet pēc kaut kā garšīga / paskatīties multenītes. Gribi šodien multenes? Nu, tad skrien žigli gultiņā, kad piecelsies, varēsim skatīties. Ja neiesi gulēt, tad šodien nekas nesanāks. Tā nemaz nav uzpirkšana, tā bērnam iemāca, ka rīcībai ir sekas, kādas - tas jau ir atkarīgs no rīcības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	virginia_rabbit 2014-01-14 18:13 (saite)
	es mēģināšu kaut ko ar tām multenēm tirgoties, jā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

tessera
2014-01-14 18:31 (saite)

;) Galvenais - nesabēdāties, ja kaut kas nesanāk. Ja vienreiz nesanāk, sanāks citreiz, kā jau ar visu.

Par to bļaušanu atcerējos - Kurtam līdz aptuveni 9 gadu vecumam bija mēnessērdzība, staigāja un runāja pa naktīm. Ja staigāja, vienkārši aizvedu uz gultu, sabučoju un sasedzu, bet, ja runāja, reizēm pusmiegā vienkārši uzbrēcu "Kuš!" :D parasti nostrādāja. Vispār es diezgan bieži bļaustos, kad vajag un kad nevajag, bet manējie pārāk nebaidās, jau pieraduši. Ne jau tā, ka ar baigajām dusmām, vienkārši nokliedzos kaut ko. Mūsu ģimenē visi bļaustās, varbūt tāpēc mēs visi to tā mierīgi uztveram..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

up
2014-01-14 21:36 (saite)

es piekrītu par tiem suņiem. ka viņi (gan suņi, gan bērni) zin, kurš ir "saimnieks". un man ar maniem bērniem bieži vien ir situācijas, kad man pietiek tikai nosodoši paskatīties, lai viņi pārtrauktu sūdīgu uzvedību, kamēr, teiksim tēvu vai aukli, pilnībā nerespektē, jo viņi neprot izturēt to bērnu pretspiedienu (teiksim, es aizliedzu spēlītes, aipadus, tv, telefonu) un nekāda čīkstēšana nelīdz, tikai attieksmes maiņa. lai gan, bez šaubām, mēdz tik un tā aiztrakoties un izbesīt atsevišķos gadījumos. bet es vispār nespēju iztēloties tādu absolūti maigu līdzāspastāvēšanu, tā, ka neviens nevienu nenokaitina vai netestē robežas. tas viss pieder pie lietas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	virginia_rabbit 2014-01-14 21:41 (saite)
	es esmu dzirdējusi par šo pārliecību, bet man kaut kas tur nestrādā. nu, kā var apšaubīt manu pārliecību - es tak nedusmotos, ja nebūtu PATIEŠĀM dusmīga. bet viņu tas nekā neiespaidoja. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

up
2014-01-14 21:47 (saite)

nu tādos gadījumos palīdz vienkārši pārtraukt to darbību, tā kā tu to izdarīji - pārstāji likt gulēt un aizgāji prom. man šķiet, ka kļūda ir, ka tu tur pārāk ilgi cackājies ar viņu un ļauj viņam aiziet par tālu vēl pirms esi pa īstam sadusmojusies. man laikam pacietības ir mazāk, es ātrāk izbesos un ātrāk koriģēju to uzvedību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	up 2014-01-14 21:48 (saite)
	bet es vēlreiz uzsveru, ka tā ir tikai gudra diršana, jo tas strādā tikai kādos 80% gadījumos. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	virginia_rabbit 2014-01-14 21:48 (saite)
	nu varbūt, bet es jau arī mācos :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

up
2014-01-14 21:52 (saite)

mēs visas mācamies. ar B, piemēram, nestrādā metodes, kas strādāja ar G. B mani var dancināt daudz vairāk pa savam prātam, jo viņa prot pielīst un manipulēt spiežot uz jūtām. un viņa nenormāli kaitina brāli, kasās viņam virsū, jo G var viegli izprovocēt un beigās viņš vēl atraujas par to, ka sitis mazai māsai. visa šitā bērnu audzināšana ir viens traks eksperiments, kura rezultātus mēs uzzināsim, kad pēc 10-15-20 gadiem viņi atnāks no savas pirmās vizītes pie psihoterapeita :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	virginia_rabbit 2014-01-14 21:55 (saite)
	Eižens būs ķirurgs, tāpēc es viņam audz ko piedodu :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	up 2014-01-14 21:56 (saite)
	oi, es šito kaut kur pierakstīšu, vajadzētu savākt vēl no cibas mammām, ko kura ir ieplānojusi saviem bērniem par nākotnes profesiju, un pēc tam salīdzināt :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: