Sviesta Ciba |

mama drama (

virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2014-01-14 16:54:00

kā sodīt bērnu?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	virginia_rabbit 2014-01-14 17:56 (saite)
	nu, es šoreiz biju pārliecināta par to, ko vēlos panākt, es nezinu, kādēļ viņam tas nenolasījās. kā tieši tu viņus "vienkārši noliec gulēt" - piesienot pie gultas? viņš taču neturas iekšā tai gultā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

tessera
2014-01-14 18:12 (saite)

Es to iemācu jau, kamēr pavisam maziņi, pēc tam man nemaz nav padoma, es īsti nezinu. Ar to pārliecību, vai. Kad mazi, tad jā, vienkārši ielieku gultiņā un sasedzu.
Jāizdomā kaut kāds plāns. Piemēram, ja tu šodien pagulēsi pusdienlaiku, pēc tam varēsim iziet ārā pastaigāties / aiziet pēc kaut kā garšīga / paskatīties multenītes. Gribi šodien multenes? Nu, tad skrien žigli gultiņā, kad piecelsies, varēsim skatīties. Ja neiesi gulēt, tad šodien nekas nesanāks. Tā nemaz nav uzpirkšana, tā bērnam iemāca, ka rīcībai ir sekas, kādas - tas jau ir atkarīgs no rīcības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	virginia_rabbit 2014-01-14 18:13 (saite)
	es mēģināšu kaut ko ar tām multenēm tirgoties, jā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

tessera
2014-01-14 18:31 (saite)

;) Galvenais - nesabēdāties, ja kaut kas nesanāk. Ja vienreiz nesanāk, sanāks citreiz, kā jau ar visu.

Par to bļaušanu atcerējos - Kurtam līdz aptuveni 9 gadu vecumam bija mēnessērdzība, staigāja un runāja pa naktīm. Ja staigāja, vienkārši aizvedu uz gultu, sabučoju un sasedzu, bet, ja runāja, reizēm pusmiegā vienkārši uzbrēcu "Kuš!" :D parasti nostrādāja. Vispār es diezgan bieži bļaustos, kad vajag un kad nevajag, bet manējie pārāk nebaidās, jau pieraduši. Ne jau tā, ka ar baigajām dusmām, vienkārši nokliedzos kaut ko. Mūsu ģimenē visi bļaustās, varbūt tāpēc mēs visi to tā mierīgi uztveram..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: