es piekrītu par tiem suņiem. ka viņi (gan suņi, gan bērni) zin, kurš ir "saimnieks". un man ar maniem bērniem bieži vien ir situācijas, kad man pietiek tikai nosodoši paskatīties, lai viņi pārtrauktu sūdīgu uzvedību, kamēr, teiksim tēvu vai aukli, pilnībā nerespektē, jo viņi neprot izturēt to bērnu pretspiedienu (teiksim, es aizliedzu spēlītes, aipadus, tv, telefonu) un nekāda čīkstēšana nelīdz, tikai attieksmes maiņa. lai gan, bez šaubām, mēdz tik un tā aiztrakoties un izbesīt atsevišķos gadījumos. bet es vispār nespēju iztēloties tādu absolūti maigu līdzāspastāvēšanu, tā, ka neviens nevienu nenokaitina vai netestē robežas. tas viss pieder pie lietas.