izelpa (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} elpa) rakstīja, |
No pierakstiem īsumā par to, kā izaudzināt tādu būtni, kādu grib:
lieto pozitīvo un negatīvo pastiprināšanu (http://en.wikipedia.org/wiki/Reinforce
Par sodīšanu:
ja sodu lieto, sodam jāseko tūlīt pēc nevēlamās uzvedības. Ne kaut kad vēlāk. Sodam jābūt konsekventam - vienmēr tūlīt un uzreiz pēc nevēlamās uzvedības/darbības. Sodu lietot pēc iespējas retāk & tikai tad, kad iespējams sodīt momentā, uz vietas.
Tāpat arī ar pozitīvo un negatīvo pastiprinājumu - balvām un bonusiem jāseko uzreiz pēc vēlamās uzvedības.
Ja kaut kāds uzvedības veids nesaņem pozitīvo vai negatīvo pastiprinājumu, tad agri vai vēlu šis uzvedības veids izzūd. (un šis ir, kāpēc bērni iemācās bļaut un slikti uzvesties/raudāt/čīkstēt - jo sāk slikti uzvesties -> dabū vecāku uzmanību -> iemācās, ka tādā veidā var dabūt. ja slikti uzvedas, un šo rīcību ignorē, bērns saprot, ka tas nav un nebūs veids, kā dabūt vēlamo)
Un par sliktu uzvešanos veikalos utml - ja bērns čīkst, raud, metas zemē un klaigā, lai kko dabūtu, tad ir 2 varianti:
1. nekad neko pie šādas uzvedības nepirkt (vajadzīgi stipri nervi);
2. ja bērns veikalā ko prasa, netielēties un nopirkt uzreiz, tā būs labāk, nekā uztaisīt scēnu un visa beigās tomēr nopirkt bērna kāroto, jo bērns iemācīsies, ka ar trādirīdi visu var dabūt.
Par sodīšanu in general - tas būtu jādara reti, un bērniem tiešām biežāk pietiek ar pastāvēšanu kaktā/pie sienas/pasēdēšanu uz krēsliņa/pastāvēšanu ar muguru pie sienas un aizskaitīšanu līdz 60, piemēram. Ja grūti nosēdēt vai nostāvēt, tad mamma vai tētis iet blakus un pastāv kopā ar bērnu. Jo bērni vēl tik labi nemāk regulēt savas emocijas, un ir jāpalīdz viņiem apstāties, ievilkt elpu un nomierināties.
Ja kašķis ir par gulētiešanas režīmu - samērā liela daļa no režīma (un iespējam paļauties uz to) ir regularitāte, bērnam izstrādā režīmu, kurā viss notiek pēc ļoti līdzīgiem laikiem, iestrādā to, un tad tik dzīvo nost. Protams, ka pārmaiņas dzīvē to pamainīs, bet tas ir kārtējais dzīves izaicinājums, un arī ar to var tikt galā.
lieto pozitīvo un negatīvo pastiprināšanu (http://en.wikipedia.org/wiki/Reinforce
Par sodīšanu:
ja sodu lieto, sodam jāseko tūlīt pēc nevēlamās uzvedības. Ne kaut kad vēlāk. Sodam jābūt konsekventam - vienmēr tūlīt un uzreiz pēc nevēlamās uzvedības/darbības. Sodu lietot pēc iespējas retāk & tikai tad, kad iespējams sodīt momentā, uz vietas.
Tāpat arī ar pozitīvo un negatīvo pastiprinājumu - balvām un bonusiem jāseko uzreiz pēc vēlamās uzvedības.
Ja kaut kāds uzvedības veids nesaņem pozitīvo vai negatīvo pastiprinājumu, tad agri vai vēlu šis uzvedības veids izzūd. (un šis ir, kāpēc bērni iemācās bļaut un slikti uzvesties/raudāt/čīkstēt - jo sāk slikti uzvesties -> dabū vecāku uzmanību -> iemācās, ka tādā veidā var dabūt. ja slikti uzvedas, un šo rīcību ignorē, bērns saprot, ka tas nav un nebūs veids, kā dabūt vēlamo)
Un par sliktu uzvešanos veikalos utml - ja bērns čīkst, raud, metas zemē un klaigā, lai kko dabūtu, tad ir 2 varianti:
1. nekad neko pie šādas uzvedības nepirkt (vajadzīgi stipri nervi);
2. ja bērns veikalā ko prasa, netielēties un nopirkt uzreiz, tā būs labāk, nekā uztaisīt scēnu un visa beigās tomēr nopirkt bērna kāroto, jo bērns iemācīsies, ka ar trādirīdi visu var dabūt.
Par sodīšanu in general - tas būtu jādara reti, un bērniem tiešām biežāk pietiek ar pastāvēšanu kaktā/pie sienas/pasēdēšanu uz krēsliņa/pastāvēšanu ar muguru pie sienas un aizskaitīšanu līdz 60, piemēram. Ja grūti nosēdēt vai nostāvēt, tad mamma vai tētis iet blakus un pastāv kopā ar bērnu. Jo bērni vēl tik labi nemāk regulēt savas emocijas, un ir jāpalīdz viņiem apstāties, ievilkt elpu un nomierināties.
Ja kašķis ir par gulētiešanas režīmu - samērā liela daļa no režīma (un iespējam paļauties uz to) ir regularitāte, bērnam izstrādā režīmu, kurā viss notiek pēc ļoti līdzīgiem laikiem, iestrādā to, un tad tik dzīvo nost. Protams, ka pārmaiņas dzīvē to pamainīs, bet tas ir kārtējais dzīves izaicinājums, un arī ar to var tikt galā.
Nopūsties:
