kāpēc serbiem tik bieži tiek dots vārds dragans? protams, tāpēc, ka viņi dragā vienā laidā. kā pierādījumu lieku priekšā tvnet.lv un gandrīz visos citos latviešu ziņu portālos publicēto ziņu par to, ka "serbs nejauši nogalina haizivi".
pirms dažām nedēļām tūristu prātus izbiedēja ziņa, ka ēģiptes kūrortā šarmelšeihā neīsā laikā viena un tā pati haizivs sakodusi vairākus cilvēkus, vienam nokodusi roku, citam kāju, vēl citam - dzīvību. kā tieši viņi noteikuši, ka visu paveikusi viena un tā pati zivtiņa, nav īsti skaidrs. taču saprotams, ka ēģiptē, kurā ienākumi no tūrisma ir aptuveni miljards procentu no valsts budžeta, tā ir visai nepatīkama situācija.
pirms ejam tālāk, gribu pastāstīt, ka haizivis ir viens no maniem mīļākajiem dzīvniekiem. ne velti tad, kad iepazinos ar vienu no saviem labākajiem draugiem, uzreiz paziņoju, ka viņš ir salauzis man sirdi, jo bija uzvlicis jaku ar haizivs zobiem. mīts par to, ka haizivis to vien grib kā apēst cilvēkus, ir vēl mītiskāks mīts nekā tas, ka visi džeki grib tikai pisties, par to liecina divas galvenās mīta pazīmes. pirmkārt, mītam ir autors - stīvens spīlbergs (skatīt filmas "žokļi", "žokļi 2" un "avatars"). otrkārt, patiesībā haizivju uzbrukumi cilvēkiem ir ļoti reti. kā piemēru varu sniegt floridas dabas muzeja informāciju "par haizivju uzbrukumiem laikā no 1990. līdz 2008. gadam". protams, ir arī citi informācijas avoti, kas piedāvā citus skaitļus, taču nekur neatradīsit vairāk vai mazāk ticamus datus par to, ka haizivju upuru skaits būtu kaut kādā veidā ņemams vērā. katru gadu krītoši kokosrieksti nogalina ap 150 cilvēku, bet tas nenozīmē, ka cilvēki baigi no tiem baidītos, jo stīvens spīlbergs nav uztaisījis atbilstošu filmu. manuprāt, te ir darbiņš jaunajiem režisoriem.
turklāt šarmelšeiha, kas atrodas sarkanās jūras krastā, nu galīgi nav topu augšgalā pat to nereto haizvju uzbrukumu skaita ziņā, tāpēc varbūt jāpadomā, kāpēc pēkšņi īsā laikā ir notikuši vairāki izbrukumi. piemēram, sazvērstības teorija žurnālā "sestdiena" vēsta, ka ēģiptes nedraugi netālu no tās krastiem izmetuši kravu ar vecu gaļu, kas tagad pievilina haizivis.
bet nu atpakaļ pie serba. kā jau katrs prikols, arī šis sācies ar "paturi aliņu!". tieši to piedzēries dragans palūdzis savam draugam milovananm, un devies uz tramplīnu, lai ielektu ūdenī šarmelšeihas pludmalē. ārā bijis jau tumšs, tāpēc milovans centies noteikt dragana piezemēšanās brīdi pēc dzirdes, tātad pēc plunkšķa, bet plunkšķi nav sagaidījis. tā kā skaidrs, ka, lai cik cilvēks piedzēries arī būtu, viņš nevar palikt gaisā, bija noticis kas jocīgs. tad dragans izpeldējis krastā un draugam pastāstījis, ka jēzum ir bijusi taisnība un ūdens patiesībā ir ciets, nevis šķidrs, bet atšķirībā no jēzus dragans nav vienkārši pastaigājies pa ūdens virsmu, bet uzlecis uz tās un samežģījis potīti.
nākamajā rītā krastā izskalota tieši tā haizivs, kas uzbrukusi visiem šarmelšeihas nelaimīgajiem tūristiem, izrādās, to ar savu lecienu bija nositis serbs, kurš bija uzkritis zivij tieši uz galvas. visticamāk to, ka tā ir tieši tā haizivs, ihtiologi atklājuši, atgriežot vēderu un tajā atrodot ne tikai nepārstrādājušos krieva roku, ukrainietes kāju un kaut kā tur dzīvību, bet arī veselu sniegabltīti, kuru beidzot varējis apprecēt princis, kuram ļaunās pamātes slinkās un vīzdegunīgās meitas ir noriebušās, jo ne viņas tīra māju, ne māk pisties. serbs nosaukts par šarkelšeihu (haizvju šeihu) un aizvests uz slimnīcu, kur atkačāts, jo tomēr bijis mazliet par daudz uzņemis uz krūts un izvemt visu šmigu nav bijis iespējams. toties, ja viņš gribēs vēl palikt kūrortā, tad par izmaksām nebūs jāsatraucas, jo viss iet uz ēģiptes rēķina.
kādā no tvnet.lv raksta komentāriem pausts viedoklis par to, ka žīdi un arābi ir tādi, kuriem patīk sadirst, un man nav iemesla nepiekrist, jo pēdējā wikileaks informācija liecina par to, ka 11.bauslis bībelē ir bijis "ka tik kaut ko sadirst", bet jēzus to izņēmis no grāmatas.
rakstu es neiesaku lasīt nevienam, tā vietā labāk paskatieties kādu skaistu filmu par haizivīm un par viņu migrāciju. vai arī par to, kā zvejnieki nozvejo haizivis, nogriež spuru, kas tālajos austrumos ir ahujennā delikatese, bet pārējo ķermeni atmet atpakaļ, kas nozīmē, ka zivtiņa nomirst tādā nāvē, kādā es visvairāk pasaulē negribētu nomirt - tātad noslīkst.

jau otro nedēļu pēc kārtas viens no tematiem, par kuru es varētu rakstīt, bija aplikāciju raidījums radio101, bet jau otro nedēļu pēc kārtas tas nav noticis, tāpēc esmu spiesta izvēlēties citu tematu. kādā no iepriekšējām nedēļām anete konste savā seriāla "ugunsgrēks" recenzijā norāda, ka tas ir visforšākais latviešu seriāls, taču domāju, ka žaklīna cinovska ir sagādājusi vēl vienu pretendentu uz šo cienījamo nosaukumu. "prātā vai instinktā" aktrises spēlē "seksos un lielpilsētās": draudzenes ap 30-40 gadiem izmēģina dažādus vīriešus un to pārrunā, satiekoties kafejnīcā pie kokteiļa glāzes vai iepērkoties veikalā "degas". lai seriālu nevarētu uzskatīt par "seksa un lielpilsētas" kopiju, šeit ir nevis 4, bet gan 5 galvenās varones, kas gan tā ir tikai tīri tehniski, jo divas varones - zane un terēze - ir tik līdzīgas, ka neprotu viņas atšķirt, tāpēc turpmākajā tekstā saukšu viņas par zani vai terēzi, bet īsti nezināšu, par ko runāju.

šī brīža interesantākā un vienīgā sižeta līnija ir saistīta ar vienu seriāla varoni - ernesta gulbja mamma, kas strādā klīnikā par medmāsu un tāpēc valkā tādu jocīgu lakatiņu, iepazinusies ar kādu krievu un iemīlējusies. krievs viņai uzdāvinājis dzīvokli, kur viņi tagad dzīvo kopā ar savu bērnu (ne jau ernestu gulbi, bet savu seriāla meitu, ernests gulbis seriālā neparādās, jo tas ir tikai seriāls). taču izrādās, ka krievam ir nešķirta laulība ar sievu, kuru viņš sen nemīl, bet krieva sieva savu krievu tomēr negrib laist prom. kamēr krievs ir aizbraucis darīšanās uz maskavu, tikmēr krieva sieva it kā nejauši iepazīstas ar ernesta gulbja mammu, pārdurot viņas mašīnai riepas, tad it kā nejauši ejot garām un laipni piedāvājot aizvest līdz mājām, tādējādi viņa uzzina, kur ernesta gulbja mamma dzīvo, un varbūt vēlāk, sekojot labākajām latviešu seriālu tradīcijām, varēs to māju uzspridzināt. viņas apmainās ar telefona numuriem, un krieva sieva visu laiku zvana ernesta gulbja mammai, lai uzaicinātu uz pusdienām, kurās droši vien grib savu sāncensi novākt, taču nākamās sērijas ieskatā viņa runā ar savu krievu, kas nozīmē, ka tomēr no nāves tvēriena ir izbēgusi. paldies dieviņam, jo vairāk nekā interesanta seriālā nav.

santa didžus pēdējā sērijā gāja pie sava brāļa, kurš tikko apprecējusies, un, santasprāt, sieva viņas brāli krāpj. pati viņa domā, ka pieķerusi brāļa sievu mirklī, kad viņa pirkusi vīriešu apenes, bet izrādās, ka tā nav un vismaz šajā sērijā ir kārtībā. vienīgais prikols bija tas, ka viņa uz sporta zāli bija devusies augstpapēžu kurpēs un džeku priekšā virināja kājas, nepārprotami uzburot ainiņas par pišukiem, bet pēc tam attiecīgie džeki nekur neparādījās, tāpēc šie priomi sporta zālē man nebija saprotami. tāpat man nebija saprotama daiņa porganta parādīšanās - viņš bija taksists, kurš brauciena vidū ernesta gulbja mammu izmeta no takša. ar to arī viņa iznāciens beidzās. ceru, ka vismaz nākamajā sērijā kaut kā attīstīsies zanes vai terēzes attiecības ar ceļu policistu, kurš vienreiz bija apturējis zani vai terēzi un, kamēr ar viņu runājis, totāli jaunkundzi savaldzinājis, tāpēc zane vai terēze kopš tā laika speciāli pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus un brauc gar vietu, kur viņu apturējis cēlais inspektors ozols. apbrīnojama apņēmība un iekāre! tajā pašā sērijā zane vai terēze gatavojas uzsākt biznesu sadarbībā ar kādu izslavētu babņiku, bet negrib viņam zvanīt, jo viņš taču ir izslavēts babņiks, tātad riebīgs un iedomīgs. bet, kad viņi pirmoreiz satiekas, viņa saprot, ka babņiks ir ļoti galants un patīkams kungs. bet zanei vai terēzei jau sen vajadzēja zināt, ka babņiki parasti ir ļoti galanti un patīkami, vismaz pirmais iespaids noteikti tāds ir. tāpēc jau viņi var dabūt miljons veceņu.

piektā seriāla varone, kas tajā vispār varēja nepiedalīties (tad būtu 3 varones: ernesta gulbja mamma, santa didžus un zane vai terēze), ir ilze, kuras vīrs ir varis vētra, ar kuru viņa jau sen grib šķirties. ilze, kas ir sūdīgākā seriāla aktrise, vismaz agrāk bija traka darbaholiķe, kas gultā līdzi ņēma savu iMacu. tagad viņas vietā darbā pieņemta neviena cita kā kitija no seriāla "ugunsgrēks", kas matos ielikusi mazliet vairāk želejas. un kā likums arī šeit viņa ir riebīga kurva, kas algu, kolēģuprāt, saņem par pišanos ar priekšnieku. domāju, ka tad, kad "prātā vai instinktā" ieradīsies arī "ugunsgrēka" solveiga un novāks to ernesta gulbja mammu, latviešu kino būs sasniedzis savu kvalitātes augstāko punktu, sauktu arī par orgasmu.

nav jābūt tādam plaģiātu detektoram kā man, lai pamanītu, ka seriāla mūzika ir tā pati "seksa un lielpilsētas" mūzika, tālab liels bija mans pārsteigums, kad beigu titros izlašiju, ka mūzikas autors ir juris kulakovs. "seksa un lielpilsētas" melodiju Jūs visi zināt, tāpēc piedāvāju noklausīties jura kulakova skaņdarbu "sekss un lielpilsēta", lai paši varat izvērtēt, vai tas ir tas pats, vai tomēr uzskatāms par jura kulakova oriģināldarbu: http://www.youtube.com/watch?v=DYfCqs8XWok

"prātu vai instinktu" iesaku noskatīties ikvienam, kuram arī ir grūti izvēlēties starp šiem abiem sievietes darbību dzinējspēkiem. pašām seriāla varonēm tas jau vairs nav jāskatās, jo viņas savu izvēli ir izdarījušas. kā sacīja mana māsa - tās vecenes taču ir pilnīgi slimas un to vien domā, ka tik nopistes. vienīgā normālā ir ernesta gulbja mamma, tāpēc ceru, ka viņai viss būs labi un krieva sieva viņu nenoindēs.

MEITENE, KAM PRIEKU SAGĀDĀ VEMŠANA

Šonedēļ texti savam lasītājam ir sagatavojuši pārsteigumu - atklātu interviju ar blogeri, jauno prozaiķi, dīdžeju un hidroloģi Elīnu Kolāti, kas tapusi sestdienas vakarā pēc pieklājīgas iedzeršanas piektdienas naktī.

AK: no kā Jūs iedvesmojaties radošām darbībām?

EK: ja citiem cilvēkiem paģiras ir veselības problēma (dažkārt pat invaliditāte), tad man tas ir vērtīgs resurss, kas iedvesmo. vienmēr mēģinu rakstīt paģirās.

AK: tātad dzeršanu varētu uzskatīt gan par patīkamu nodarbi pašu par sevi, gan arī tādu, kas sniedz papildu bonusu - iedvesmu nākamajā dienā?

EK: jā, dzeršana ir ieguldījums ne tikai tagadnē, bet arī drīzā nāktonē. atzīšos, ka, ja vakar nebūtu dzērusi, nesaņemtos šai intervijai.

AK: vai Jums kādreiz ir bijusi tāda iedvesma, kura mudinātu rakstīt dzeju? līdz šim esmu lasījusi tikai Jūsu prozas darbus.

EK: dzeju rakstīju, kad gāju sākumskolā un man nebija prāta. iespējams, būsit pamanījusi, ka dzejnieki parasti nav tie gudrākie. trešajā klasē uzrakstīju dzejoli "cīņa", kas bija par dažādu dzīves pārbaudījumu pārvarēšanu. pēdējo dzejoli uzrakstīju pirms dažām nedēļām, un tas publicēts arī texxxtos. varu atkārtot:
"kārlis pamše saka tā-
viss ir baigā pakaļā"

AK: runājot par paģirām, ko Jūs domājat par seksu nākamajā rītā pēc dzeršanas? vai sajūtas ir citādas nekā to darot vakarā pēc darba?

EK: paģiru sekss man vienmēr licies pievilcīgs. tā vien šķiet, ka līdz ar pišuku no ķermeņa izdalās piesārņotājvielas, kas traucē uzplaukt kārtīgai paģiru poēzijai. citreiz no šīm vielām atbrīvoties var palīdzēt vemšana. tas, protams, nenozīmē, ka sekss vakarā pēc darba netiktu turēts cieņā. sevišķi, ja vēl tas ir sekss vakarā pēc darba pālī.

AK: bet kas Jums sagādā lielāku baudījumu kā process - sekss vai vemšana?

EK: lielāku fizisku baudu man sagādā vemšana, jo tas ir ļoti ātri un sniedz tūlītēju rezultātu. turklāt vemšana neizraisa nekādu negatīvus blakusefektus, sekss gan - piemēram, no pišukiem riktīgi sāp vēders uz meņkām.

AK: sakiet, vai atbalstāt viedokli, ka vislabāk pirmo pišanās reizi ar kādu vēl neizmēģinātu partneri būtu piedzīvot pālī?

EK: pirmīt, kad paudu viedokli, ka sekss pēc darba vēlams pālī, mazliet piemeloju. tā man ir tikai tāda poza, un, kā zināms, seksā vienmēr vajadzīga kāda poza. patiesībā man daudz labāk patīk pisties skaidrā, jo alkohols tomēr nopietni notrulina jutekļus. uz paģirām gan šie jutekļi ir jutīgāki nekā vienkāršā skaidrā rītā. taču, ja runājam par vēl neizmēģinātiem partneriem, kādu ir ne mazums, tad, protams, pats ceļš līdz seksam visticamāk būs ar šmigu kaisīts, jo parasti jau mīžam vienkārši skaidrā prātā pateikt, ka gribam kāda džeka pimpi savā pežā.

AK: tātad otrā pišanās reize ir visnozīmīgākā, jo tā notiek skaidrā?

EK: nu, viens ir skaidrs - pirmā pišanās reize vispār nav nozīmīga. un nekur nav teikts, ka otrā būs skaidrā. bet, ja ir otrā reize, tad būs vēl un vēl. es, piemēram, ne ar vienu džeku neesmu pisusies 2 reizes. un pilnīgi noteikti otrā ir emocionāli nozīmīgākā, jo otrais pišuks nozīmē, ka pirmais nav bijusi nejaušība.

AK: zinu, ka esat liela seriāla "prāts vai instinkts" fane. vai Jūsu dzīvē viss iet tikpat traki kā seriāla varonēm?

EK: tik traki man noteikti neiet. neesmu spējīga uz iekāri acumirklī, kā arī domāju, ka justu psiholoģisku diskomfortu, mainot seksa partnerus reizi nedēļā, kā to dara seriāla varone zane vai terēze, kas ir pisusies ar visiem un iepriekšējā sērijā iekāroja ceļu policistu. kur džeki, tur steki. bet patiesībā katra seriāla varone ir atšķirīga un, piemēram, ernesta gulbja mamma nav tāda, kas grib tikai pisties, viņai nepieciešama drošība, mīlestība un stabilitāte. bet arī viņai iet trakāk nekā man, jo šobrīd no viņas mēģina atbrīvoties viņas mīļotā vīrieša sieva.

AK: izklaidēs gan Jūs ar seriāla varonēm noteikti varētu sacensties. vai nav kādreiz nomākusi sajūta, ka vajadzētu mest tam mieru un dzīvot mierīgāk, stabilāk?

EK: jā, tāda doma, protams, ir bijusi. varu pastāstīt, ka apmēram gadu tā arī dzīvoju. tolaik biju iemīlējusies savā draugā, un viņš bija kārtīgs cilvēks. un, kā jau minējāt savā texxxtā par topošo biedrību pret iemīlēšanos, iemīlēšanās padara cilvēkus stulbus. tā notika ar mani, tāpēc it kā centos pielāgoties savam draugam un arī kārtīgi iet gulēt un pārāk bieži nebūt lopā. taču kādā mirklī mana vēlme būt lopā un darīt stulbības sāka lauzties uz āru, kas nozīmē, ka vēl nav pienācis tas laiks, kad man jābūt mierīgai un jāneballējas. vēl reiz gribēju pārstāt dzert veselības dēļ. domāju, ka man ir aknu ciroze, bet izrādās, ka rūgta garša mutē bija no iepriekšējā dienā ēstajiem ciedru riekstiem.

AK: vai pieļaujat, ka tāds laiks varētu nepienākt arī nekad?

EK: jā.

AK: esmu dzirdējusi, ka Jūsu māsa ir slavena Šķēles kalpone. vai Jums ir labas attiecības?

EK: vai tas ir jautājums par manām un māsas vai manām un šķēles attiecībām?

AK: par Jūsu un māsas.

EK: jau pāris gadus mums ir ļoti labas attiecības. dažkārt runājam par džekiem, kā arī pasniedzam viena otrai mīļas dāvaniņas. pēdējā lieta, ko saņēmu no māsas, bija pieci grami marihuānas. mana māsa novērtē manu prasmi skaisti izteikties, bet es - viņas ēst gatavošanas talantu. katram iesaku pagaršot sarmītes gatavotos viesību ēdienus!

AK: un kādas ir Jūsu attiecības ar māsas mopsi Friku?

EK: tādas pašas kā ar īsto friku jeb aneti konsti - citreiz draudzīgi paskraidām pa āru un iedzeram kādu aliņu, bet kopā neguļam. regulāri palīdzu sunītim izprast šo lielo pasauli savā kinoloģijas skoliņā - ja sunītis neklausa, sodu viņu ar iespundēšanu miskastes skapī, kas ļoti ātri palīdz saprast lietu kārtību. piemēram, ja kož kājās elīnai, būs jāsēž miskastē.

AK: vai Jums pašai kādreiz ir gadījies pēkšņi attapties, sēžot miskastē?

EK: ja saprotam to tieši, tad nē, bet es uzskatu, ka likšana miskastē būtībā ir kaut kādi sūdi, kas tiek sasniegti, ja pirms tam veiktas kļūdainas darbības. un, protams, kļūdījusies un kļūdu dēļ nonākusi nepatīkamās situācijās esmu nonākusi neskaitāmas reizes. šīs nepatīkamās situācijas var saukt arī par miskastēm.

AK: nevarēju atturēties nepajautājusi - kā Jums patīk šis Ziemassvētku gaidīšanas laiks? Eglītes, gaismiņas, dāvanas...

EK: vakarnakt satikos ar jāni eglīti, tā es sāku gaidīt ziemassvētkus. ziemassvētkus gaidu ar lielu nepacietību, jo tad var dabūt dāvanas un mājās tiek cepta karpa, kas man ļoti garšo. un tie ir iemesli, kāpēc varu paciest ziemassvētku dziesmas pa radio, kas tomēr ir diezgan pretīgas. pati strādāju radio, bet decembrī ziemassvētku dziesmas nespēlēju.

AK: Jūs radio strādājat jau visai pieklājīgu laiku - kas Jūs saista šajā darbā?

EK: reiz kāds paziņa no austrijas, kurš vienmēr ir pālī, man prasīja, par ko ir mans raidījums. un es viņam sacīju, ka savā radiošovā plēšu tādus jokus kā parasti un spēlēju mūziku, kas man patīk. tikko kā to biju pateikusi, sapratu, cik nenormāli kruti tas skan. raidījumā "astrobanga" es varu brīvi izpausties, un man ļoti patīk, ka ir dzirdamas manas balss emocionālās nokrāsas, bet nav redzama mana roža, kas bieži vien izskatās pēc miskastes.

AK: Jūs taču strādājat arī citā Latvijas radio. vai arī šis darbs Jums sniedz gandarījumu?

EK: darbs LR zinātnes raidījumā gandarījumu man nesniedz jau vairākus mēnešus. agrāk viens no tā vadītājiem bija toms bricis, bet tad viņam bija zajebala un viņš šo raidījumu pameta, atstādams raidījuma komandā vienas vienīgas vecenes. kā zināms, man ir džeku fetišs, un, ja raidījumā nav džeka, tad es īsti nezinu, kā dēļ man censties izveidot prikolīgu sižetu. un prikolīgums sižetā man šķiet ārkārtīgi svarīga kvalitāte. uzreiz atbildēju par savu darbu radio "naba", jo minējāt, ka radio darbojos jau cienījamu laika posmu. "nabā" esmu pavadījusi vairāk nekā 5 gadus, bet latvijas radio - aptuveni 2. uzreiz sāku stāstīt par radiostaciju, kurā būts ilgāku laiku.

AK: galvenās tēmas - sekss, darbs, alkohols un miskastes - jau esam izrunājušas. atlicis vairs tikai parunāt par mīlestību. Jūs arī esat piekritusi iesaistīties biedrības pret iemīlēšanos dibināšanā. vai Jūs baidāties no attiecībām?

EK: nav tā, ka vēlos iesaistīties šajā biedrībā tāpēc, ka būtu ļoti vīlusies attiecībās, vai no tām baidītos. protams, esmu norāvusies vairākkārt, kas man ir licis rūpīgāk izvērtēt, kam uzticēties un kam ne. taču nevarētu teikt, ka no attiecībām baidos. protams, jaunas attiecības vienmēr ir risks, jo viss jaunais ir risks. ar tām attiecībām ir kā ar iešanu pa naža asmeni, kur var nokrist uz vienu pusi, kur viss būs zajebis, vai uz otru pusi, kur viss ir hujova un zajebala. kā jau esmu teikusi iepriekš, zajebis no zajebala tālu nekrīt, šos abus stāvokļus šķir tikai plāns naža asmens. es, iespējams, gribētu vairāk baidīties no attiecībām, bet, kad satiek nereāli krutu džeku, tad es vienkārši nespēju domāt par to, ka šis būtu īstais mirklis pabaidīties.

AK: vai pieļaujat, ka varētu satikt īsto džeku un dzīvot kopā laimīgi līdz mūža galiņam un varbūt pat ieviest sev kādus bērnus?

EK: domāju, ka kaut kad man tiks ieviesti bērni. taču tādai mīlestībiņai līdz mūža galam es īsti neticu, jo (tāpat kā desai) arī mīlestībiņai ir sākums un beigas. domāju, ka attiecību uzturēšanā galvenais ir cieņa pret otra viedokli. tikko arī pamanīju, ka Jūsu jautājums nemaz nav par mīlestību mūža garumā, bet gan attiecībām. un jā, es spēju pieļaut iespēju, ka līdz mūža beigām varētu ar vienu džeku. bet šī iespēja ir ļoti maza.

AK: labi, domāju, ka laiks interviju beigt, jo man jau sen nāk miegs. vēl tikai pēdējais jautājums - kāds ir "textu" lasītājs?

EK: texxxtu lasītājs dzer mazliet mazāk nekā texxxtu autores. viņš ir zinātkārs un mērķtiecīgs, viņš nav apmierināts ar to literatūru, kādu viņam piedāvā grāmatu veikali, viņa interešu loks ir ļoti plašs - no veikalu eskalatoriem līdz jaunākajām norisēm kultūrā un seksa sīkumiem. un viņš noteikti ir viņš.

pēdējās dienās manās mājās esošo datoru vajā ķibeles, tāpēc texxxtu valde atļāva manu darbu iesniegt šodien. jau senie spartieši, metot bērnus aizās, sacījuši, ka nav ļaunuma bez labuma, un viņiem kā vienmēr ir tainsība. man nebija iespējas tvītot, rakstīt komentārus draugos, kā arī laicīgi uzrakstīt savu texxxtu, bet tomēr svētdienu pavadīju saturīgi - skatījos televizoru un mielojos ar alu un vīnu, tātad darīju lietas, kuras katrs normāls cilvēks uzskata par vērtīgām.
šoreiz par to, ko, iepriekš negaidot, noskatījos discovery channel. nezinātājiem pastāstīšu, ka tas ir televīzijas kanāls, kas veltīts dažādu parādību un prikolu populārzinātniskiem izskaidrojumiem, un tur tiek apskatīts viss - lidmašīnu dzinēji, ieroči, kakas un arī šmiga. manu uzmanību piesaistīja raidījums "mythbusters", kurā džeki mēģina pierādīt vai apgāzt kādu mītu. tā kā texxxtiem patīk dzeršana un kaušanās, šis raidījums bija saldais ēdiens - tika apskatīts mīts, ka tukšu (nejaukts ar tukišu) alus pudeli izšķaidīt pret galvu ir bīstamāk nekā pilnu (šeit sižeta "1.daļa" , šeit "2.daļa" ). jāpiebilst gan, ka šādu mītu es dzirdēju pirmoreiz. sižeta sākumā viens no eksperimenta veicējiem izšķaida tukšu alus pudeli pret sava partnera galvu, kā arī tiek prezentēta multene, kurā pēc pilnas alus pudeles izšķaidīšanas pret galvu cietušais smaida, bet tas, kurš dabūjis ar tukšu pudeli, bezspēkā apgāžas.
no sākuma abi džeki mēģina pudeles šķaidīt pret ķiverē ietērptu galvas lomas attēlotāju, un viņus pārsteidz fakts, ka pilnu pudeli izšķaidīt pret galvu/ķiveri nemaz nav tik viegli, ir jēdzīgi jāpacenšas. pēc vairākām izšķīdušām pudelēm zēni ir izmērījuši, ka trieciens ar pilnu pudeli vidēji ir par aptuveni 25% spēcīgāks, vienīgi man nav skaidrs, ko tieši viņi mēra, jo triecienspēks ir tieši atkarīgs no ātruma, kādā pudele tuvojas galvai, un, tā kā šajā gadījumā šķaidītājs bija cilvēks, katrā reizē ātrums nedaudz atšķīrās. te piebildīšu, ka, lai iegūtu tukšās pudeles, viņi tās nesavāca no ielas vai nepirka no bomžiem, bet gan paņēma pilnas pudeles un to saturu izlēja spainī. šķiet, abiem puišiem bija radušās tās pašas šaubas, kas man, tāpēc viņi nolēma, ka jāveido aparāts, kas pudeles šķaida ar vienu un to pašu iepriekš noteikto ātrumu. lai noteiktu, kāds ātrums nepieciešams, lai pudele vispār sašķīstu, puiši vēlreiz šķaidīja pudeles. šoreiz jau pret cūkas galvas lomas atveidotāju, kurā iekšā bija ievietots situma ātruma mērītājs, kurš pasacīja priekšā, ka aparātam būs jāsit ar ātrumu 42 jūdzes stundā jeb aptuveni 55 kilometri stundā, kas pārsniedz ātrumu, ar kādu drīkst pārvietoties vecrīgā, no tā izriet, ka vecrīgā alus pudeles pret galvām izšķaidīt nedrīkst.
tā kā tiek meklēta atbilde uz jautājumu, kas rada lielāku kaitējumu galvai, tika izveidotas želantīna smadzenes, kas tika ievietotas caurspīdīgā traukā, kuru cilvēcīgāku padarīja viena eksperimenta veicēja ģīmetne. mērķis bija paskatīties, cik ļoti sitiens ar tādu un šitādu pudeli izkustina smadzenes. pirmais mēģinājums ar pirmo pudeli izrādījās neveikmsīgs, jo, kā jau tas gadās arī dzīvē, alus putas traucēja ieraudzīt smadzenes. tā kā putas no galvas notecēja tikai tad, kad pudeles radītā vibrācijas jau bija beigušās, tika nolemts alu liet ārā no pudelēm un tās pildīt ar gāzētu minerālūdeni. šeit gan paliek neatbildēts jautājums, kādā veidā viņi aizdarīja alus pudeles, kuras tikko bija attaisījuši, lai piepildītu ar necilāku šķidrumu. pēc sitiena alus pudeli, kas piepildīta ar gāzētu minerālūdeni, varēja redzēt, ka smadzenes pa galvu mētājas kā ņurņiki (nēģu mazuļi) savā dzimenē. to gandrīz vai droši var uzskatīt par smadzeņu satricinājumu. kaut arī mīts stāsta, ka ar tukšu pudeli vajadzētu būt sliktāk, tomēr izmēģinājuma sitiens rāda ko citu - smadzeņu mētāšanās pa galvu ir aptuveni 3 reižu mazāka.
nākamais zēnu uzdevums bija saprast, kā pudeļu šķaidīšana ietekmētu galvaskausu. arī šeit ļaunāka izrādījās pilnā pudele, jo galvaskausa lomas atveidotājs pēc trieciena ar pilnu pudeli vienkārši salūza, bet tukšajai pudelei tas tikai padeva labdienu, un tas arī viss. atļaušos gan piebilst, ka šis un iepriekšējais eksperiments tomēr liekas nedaudz šaubīgs, jo, cik man zināms, smadzenes ir mazliet stingrākas par ķiršu želeju "rīta rasa", un es galīgi neticu, ka viens sitiens ar pudeli varētu ielauzt (šajā gadījumā - satriekt lupatās) galvaskausu. kā salīdzinājums, tas, protams, der, un mēs labi redzam, ka pilnā pudele ir ļaunāka, bet vai gadījumā nav tā, ka tomēr abu variantu ļaunums ir niecīgs, nav skaidrs.
tālāk džeki mēģina izmērīt vēl kādu lielumu, kas būtu pēdējais salmiņš, pie kura varētu ķerties cilvēki, kas gribētu ticēt mītam par to, ka tukša pudele ir dahuja ļaunāka nekā pilna. āda. varbūt ir daudz lielākas iespējas sagriezties, iepazīstinot savu galvu ar tukšu, nevis pilnu pudeli? lai to uzzinātu, tika izveidota āda no trim slāņiem - virsējās ādas jeb epidermas, asiņu slāņa (jo tur, kur brūces, tur jābūt asinīm) un kaut kādas tur apakšējās ādiņas. abi sitieni ir kā ieteikums tiem, kuri negrib tādu seju kā garmatainajam džekam no filmas "mačete", parāk daudz pudeles pret sevi nešķaidīt, bet arī šeit tukšā pudele nespēja uzsākt savu uzvaras gājienu, jo abu pudeļu atstāto pēdu apjoms bija tik līdzīgs, lai to varētu pat saukt par vienādu.
tātad sanāk, ka divos punktos (smadzeņu un galvaskausa bojājumi) uzvar pilnas pudeles triekšana pret galvu, bet, ja grib sagraizīt seju, tad ir pohuj, kuru stikla pudeli izmanto. tātad, ja kāds rokiju balboa izaicinātu uz prastu kautiņu krogā, es viņam ieteiktu ņemt pilnu alus pudeli, jā, šoreiz tā pat var būt pildīta ar alu, nevis minerālūdeni, jo, ja jau sit, tad ir vienalga, vai redz, kas no tā visa sanāk.
mythbusters sižetu par alus pudeļu šķaidīšanu pret galvu neiesaku noskatīties nevienam, bet gan visu izmēģināt pašiem.

kaut arī 90 procentiem texxxtu lasītāju šķiet, ka vienīgie pasākumi, ko apmeklēju, ir krogs, tomēr jāliek vilties - dažkārt aizeju uz teātri, dažreiz pat uz pirmizrādēm, lai smalkajai sabiedrībai atrādītos. lai viņi zinātu, ka es viņus vēroju ar savu viltīgo aci. arī koncerti ar vijolēm un tromboniem lielajā ģildē man nav sveša padarīšana. man pat ir uzšūta speciāla operas kleita. tātad šoreiz - atkal par kultūru.

otrdien saņēmu pavēli no anetes konstes šīs nedēļas texxxtu veltīt spēlmaņu naktij. īsi pēc tam saņēmu zvanu, kas apstiprināja, ka esmu ieguvusi divus ielūgumus uz šo inteliģentu ikgadējo tikšanos. devos uz pasākumu kopā ar kādu džeku, sauksim viņu par x. instruēju x par to, ka, ja viņš atkal mauros, šis būs pēdējais pasākums, kuru apmeklējam kopā - tomēr esam starp inteliģentiem. lai viens otram pierādītu savas augstmaņu saknes, nolēmām rīkot sacīkstes, nē, drīzāk draudzīgu konkursu par to, kurš pazīst vairāk cilvēku. pazīst tā, ka sveicina. tātad, tas, ka uz skatuves atrodas džeks, ar kuru esmu gulējusi kopā (tādi bija 2), neskaitās, ja nepasveicina. vienojāmies, ka par nosūkšanos ar pazīstamu cilvēku dod 2, nevis 1 punktu, kā tas būtu vienkāršas sasveicināšanās gadījumā.

ballīte notika dailes teātrī, un man liels prieks, ka šī iestāde ņēmusi vērā manu ieteikumu par brīvu dot šmigu, lai vieglāk būtu panest to, kas jāredz. pirms ceremonijas mums uzbruka papraci un kalpi deva šmigu. ar vietām gandrīz iekritām - nokļuvām priekšpēdējā rindā. gandrīz iekritām, jo pēdējā rindā jau būtu jāsūcas. ceremonijas režisori bija jurate un gundars silakaktiņi. nākamgad pasākumu režisēs elīna kolāte un x vai arī arī elīna kolāte un anete konste, vai arī x un anete konste. pagaidām par to informēti neesam, bet tas ir loģiski, jo mūsu skolas ludziņas ir bijušas daudz krutākas. par galma ākstu jeb pasākuma vadītāju bija iecelts jānis skutelis, kurš man atgādina pipeli. ne jau formas vai satura ziņā, bet gan tīri fonētiski. skutelis bija sadomājis daudz joku vai arī tos bija izdomājis kāds cits un skutelis iemācījies, taču neparedzētās situācijās zēnam bija grūti reaģēt - piemēram, mirklī, kad bija reklāmas pauze un likās, ka nu tā ir beigusies, vadītājs paziņoja, ka nu atkal ar mums kopā ir latvijas televīzija, taču viņu no sliedēm izsita ziņa no citiem zēniem par to, ka televīzija kavējas un vēl nav vis kopā ar mums. tajā mirklī skutelis uzsāka savu pusminūtes stāvēšanu un klusēšanu līdz mirklim, kad televīzija tiešām bija pamanījusies pieslēgties. un šīs pusminūtes laikā nebija neviena prikola. jēziņ, iespēja, ka tiešraidē kaut kas varētu pusminūti pakavēties, taču ir pietiekoši liela, lai gadījumā, ja viņš nav spējīgs attiecīgi reaģēt uz vietas, tāda situācija bija jāparedz jau iepriekš un kaut vai jāizdomā tiešraides feilu dežūrjoki. pārsvarā joki bija tik slikti, ka man šķita, ka x tūliņ sāks raudāt. kultūras ministrei sarmītei ēlertei gan patika skutelis, tāpēc ballītes beigās viņa ziedu pušķi pasniedza nevis gada izrādes režisoram, bet gan vakara vadītājam, tādejādi paņemot dailes teātra skatītāja sirsniņu. jāatzīst, ka bija viena lieta, kas viņas runā patika - sarmīte bija acīmredzamā pālī.

bijām īsti delfu komentētāji, kas nesmējās ne par vienu joku. nē, protams, jānis skutelis nav tik briesmīgs vakara vadītājs kā baiba sipeniece, un, protams, pasākuma kvalitāti nenolaidās līdz dailes teātra sliktāko izrāžu (skatīt „gaisa grābekļu” aspaktu šeit pat - http://klab.lv/users/texti/7448.html) līmenim, bet vai tas ir tas, ar ko jāsalīdzina? par skuteļa jokiem cilvēkam ņirdza, krītot nost no krēsliem. manuprāt, joki bija tādi, ka būtu atbilstoši laiku pa laikam pasmaidīt un klusu iespurgties. nez kāpēc tā cilvēki reaģēja pie paula putniņa un kārļa pamšes runas. ļoti priecājos par to, ka ar x nepiecēlāmies kājās. es neesmu no tiem cilvēkiem, kas ciena cilvēkus par viņa vecumu, amatu vai uzvārdu. ja būtu tā, ka pamšem pasniedz balvu par mūža ieguldījumu un viņš norunā tādu runu, ka mana oratora sirsniņa saplīst uz pusēm, tad es ceļos kājos un applaudēju. bet tas, ko runāja pamše, bija marazms. un skuteļa uzdevums bija smalki novest viņu no skatuves, jo neviens nedrīkst atļauties runāt huiņu 15 minūtes no vietas. tā arī atbilde uz jautājumu, kāpēc priecājos par to, ka nepiecēlāmies kājās - tiem, kas piecēlās (gandrīz visiem), bija jāstāv tās 15 minūtes. ja šādi viņš mācījis režisorus, tad nav jābrīnās, ka nereti parādās izrādēs, kur galvenais ir pastiept pasākumu pēc iespējas garāku. un, ja kāds domā, ka pa teļļuku redzējis, kā es pieceļos un plaudēju, kad ienāk valdis zatlers, tad lai pārdomā kārtīgi. visiem, kas izplatījuši šādu informāciju, lūdzu to atsaukt, jo tā tiešām nav bijis - kamēr citi stāvēja un gavilēja, tikmēr mēs sēdējām, kājas izslējuši.

uzskatu, ka par žūrijas sniegtajām balvām daudz nav jārunā, jo žūrija sastāvēja no 100 vecenēm un 1 džeka. un tas pats, ieraugot mani dailes teātra vestibilā, nosauca mani par rupekli. vienīgi jāpiemin, ka šī ir bijusi pirmā reize spēlmaņu nakts vēsturē, kad nevienu balvu nav nogrābuši rēzija kalniņa un artūrs skrastiņš. prieks, ka publiku ir pārņemis manis lolotais džeku fetišs - ja par labāko aktieri kasparu znotiņu bija balsojuši septiņi tūkstoši kaut kas, tad par labāko izrādi "ziedonis un visums" - ap sešiem tūkstošiem, bet par labāko aktrisi - bišķiņ pāri trim tūkstošiem. var jau sagadīties, ka skatītāji bija vienprātīgi par znotiņu, bet ir bijušas daudzas aktirses, par kurām balsots, līdz ar to pirmajai vietai ticis mazāk balsu, bet, kad nākamajā rītā paskatījos uz avīzes "diena" pirmo lappusi, palika pavisam labi. lielākais virsraksts vēstīja, ka labākais aktieris ir kaspars znotiņš, labākā izrāde - "mirušās dvēseles". un viss. ne vārda par labāko aktrisi! un nedodu ne pieci, ka par viņu sen visi jau aizmirsuši. šogad "ziedonis un visums" bija "avatara" lomā - sagrāba balvas par visu, vienīgi netika pie žūrijas atzinuma, ka skatītājiem taisnība un tā ir labākā izrāde.

pavisam ceremonijā bija 3 kruti prikoli:

1)tā lelle, kas runāja kā deputāts buzajevs;

2)pašā sākumā, kad pipele, tfu, skutelis iepazīstināja ar sevi, viņš nosauca arī filmas, kurās nav filmējies. par avataru viņš sacīja šādi: "starp tiem zilajiem - naumanis!" vienīgi žēl, ka vispār to izdomāju es.

3) paula putniņa un mans kopīgais dzejolis:
kārlis pamše saka tā - viss ir baigā pakaļā. pirmo daļu izdomājis pauls putniņš, otro - es.

kā jau dailes teātrī pieņemts, man sāpēja deguns no smaržām un, kad izgāju no zāles, no svaigā gaisa pat noreibu - tieši tik smacīgs un piesmaržināts bija zālē. protams, x daudz nekavējās un paziņoja, ka es bez dzēriena nevaru palikt, un pasniedza man glāzi baltvīna, kuru šeit deva na haļavu. arī apkārtējie fotogrāfi daudz nekavējās un palūdza mūs nopozēt kolekcijai "spēlmaņu nakts 3 stilīgākie pāri":

kad saņēmu ziņu, ka man atstāts ielūgums, tiku brīdināta, ka klāt rakstīts, ka mugurā jāvelk tumšs uzvalks, bet, kad dabūjām ielūgumus paskatīt savām acīm, secinājām, ka "tumšs uzvalks" ir vai nu vārds un uzvārds, vai arī datums, jo tas bija novietots zem ielūguma teksta tieši tā, it kā ieņemtu vienu no šīm divām lomām. kaut arī vakara sākumā x bija parliecināts, ka sacensībās par vairāk pasveicinātajiem vinnēšu es, tomēr beigās, kas bija īsi pirms pusnkats, oficiālais rezultāts bija neizšķirts: desmit pret desmit. kādā mirklī iedomājos, ka man īstenībā ir 11, jo mani pasveicināja arī jaunais aktieris mārtiņš meiers, bet tomēr atkāpjos un palieku 10, jo neesam pazīstami un sveicināt nepazīstamu cilvēku ir tas pats, kas nesveicināt pazīstamu. nenosūcāmies ne ar vienu, tātad katrs pasveicinājām 10 pazīstamu cilvēku. 

ja nākamgad būs iespēja, noteikti atkal iešu uz spēlmaņu nakti. ne jau tāpēc, ka ticu, ka būs labāk, bet gan tāpēc, ka savs ienaidnieks ir jāiepazīst, jo tikai tad par to kaut ko drīkst dirst.

 

latvijas svētku nedēļas texxxtu vēlētos iesākt ar sirsnīgiem sveicieniem jubilejā ne tikai mūsu dzimtenei, bet arī texxxtu autorei anetei konstei. visas redakcijas vārdā vēlu daudz naudas un garšīgu ēdienu, kā arī spēju atrast izeju no radošā apsīkuma, ja nu tāds kādreiz gadās. redakcijas sapulce man uzdeva izvēlēties starp divām potenciāli analizējamām kultūras vērtībām - valsts prezidenta valda zatlera uzrunu tautai šī gada 18.novembrī un nila saksa interviju ar normundu naumani, kas 2009. gada jūnijā publicēta satori.lv (http://www.satori.lv/raksts/2893). sākumā domāju, ka man kā jaunai un krutai runas pasniedzējai būtu pienākums analizēt zatlera "paldies par jums to" un prieku par to, ka pēc komandas "mierā!" karavīri esot soļojuši gar brīvības pieminekli. ja tā, bail iedomāties, ko viņi dara pēc komandas "priekā!". lai varētu kontruktīvi paskaidrot, kāpēc neizvēlējos interviju ar naumani, izlasīju to, jo vakar filmā "vīramāte - vellamāte" uzzināju, ka ienaidnieks ir jātur tuvāk par draugu. izlasīju un secināju, ka ienaidnieks ir jātur tieši tik tuvu, ka jāuzraksta šīs nedēļas texxxts par ienaidnieku. normunds naumanis man besī jau sen, jo viņa recenzijas ir par neko un vienīgais, ko es viņā varu cienīt, ir tas, ka viņš uzdročī uz katra teikuma, ko viņš uzrakstījis, jo pats domā, ka ir nevis normunds naumanis, bet gan rūdolfs blaumanis. šonedēļ nonācu pie secinājuma, ka dročīšana ir pat nedaudz svarīgāka par dzeršanu, tāpēc normundu naumani varu cienīt pat mazliet vairāk nekā šeinu makgovanu. nils sakss man sāka besīt šajā rudenī, kad piedalījās "par labu latviju!" priekšvēlēšanu kampaņā un nelikās mierā ar to, ka par vienotību balsos geji.

lai Jūs zinātu, kā izskatās normunds naumanis, pievienošu attēlu, kuru normunds iesniedzis satori.lv redakcijai pēc lūguma iedot kādu savu bildi, ko pievienot intervijai: intervija ir gara un aizraujoša, un laiku pa laikam liek piesaukt jēzu kristu (nejaukt ar jēzu kristovski). naumanis visu laiku dirš par visiem cilvēkiem, kā arī par to, ka visi par visiem dirš. apkopošu mīļākos citātus, kas lielā mērā arī ilustrē naumaņa prātojumu formu un saturu. "visi pieraduši pie ziņu formāta, un ko es ienīstu ar visām savām porām, tā ir tviterošana, kas cilvēkus vispār par dārzeņiem pataisa," tā teic naumanis, bet ikviens, kas kaut reizi lasījis viņa filmu recenzijas/komentārus "izklaidē" zina, ka arī viņa recenzijas ir tik īsas, ka šķiet, ka viņš iemācījies alfabētu tikai līdz burtam N. uz to arī norāda intervētājs nils sakss, bet normunds atteic, ka viņa recenzijām esot "pilnīgi utilitāra vērtība". tā kā es nezinu, ko tas nozīmē, tad tālāk nekomentēšu. ja kāds zina, droši var izteikties komentāros. varētu paprasīt blaumanim, tfu, naumanim, bet baidos, ka pats viņš varētu nezināt. intervijas turpinājumā abi latvijas kultūras grandi (rakstot vārdu "grands", ieodmājos klavieres, ka nolido no piektā stāva) sarunājas par tām mākslas nozarēm, kurām latvijā vispār ir iespējams pastāvēt, kā arī piemin konkrētas personas, kuras ir labas, bet vēl vairāk to personu, kuras vajadzētu izsvēpēt no zemes virsmas: "ar Gundegu [Repši] ir pilnīgi cauri – tā, man liekas, ir galīgi nojūgusies. Es vismaz pēc viņas tekstiem, ko viņa raksta – tas ir šausmīgi. Es tikai histēriju tur redzu." iespējams, to nav iespējams uztvert manā vieglajā, kalsnajā un jautrajā texxta analīzē, bet lielākā daļa naumaņa stāstāmā ir "latvijā nav rakstnieku", "nepiesienies, pidarass!", "augstskolas iznīcināt!", "latvieši tikai stulbi dirš", tātad viņš pats ir pilnīgi nojūdzies un histēriski visu pēc kārtas noliedz. vislabāk man patīk, ka cilvēki, kas ne sūda nejēdz no bioloģijas lieto izteikti bioloģiskus, pat laboratoriskus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus. normunds naumanis (dieva dēļ nejaukt ar mikroskopa izgudrotāju robertu kuku!) apgalvo, ka ģenētiskais materiāls esot redzams purnā. domāju, ka viņam būtu šis šokējošais atklājums jāprezentē kādā nopietnā ģenētikas konferencē, jo tas ārkārtīgi nopieti stimulētu zinātnes attīstību - izrādās, nevajag veikt tos stulbos, sarežģītos, dārgos pētījumus laboratorijās, pietiek vien paskatīties purnā un ļoti daudz kas kļūst skaidrs. laikam nekā stulbāka par cilvēku nav, jo pirmoreiz pilnībā atšifrēt (rauga sēnes) DNS cilvēkam izdevās 1996. gadā, bet pirmā cilvēka DNS atkošana noslēgusies 2001. gadā. nav precīzu datu par to, kad tieši radies cilvēks, bet, izrādās, visu šo laiku mūsu sugai ir bijusi iespēja vienkārši paskatīties purnā, lai saprastu, kas ir kas. cilvēka gēnu "nolasīšana" pēc vecā paņēmiena - laboratorijas, mocīšanās n stuff - maksā ap 100 000 dolāru. ja pieņemam, ka naumanis varētu to izdarīt kaut vai par tūktoti, viņš būtu riktīgs bagāts. viņš atradis vēl kādu veidu, kā ietaupīt naudu jeb to vienkārši negrūzt caurā maisā - par to naudu, ko iztērē kultūras akadēmijas darbības nodrošināšanai, labāk būtu šo augstskolu likvidēt. ja latvijā būtu vairāk tik gudru cilvēku, es jau sen būtu daudz bagātāka un suši būtu lētāks. turklāt normunds nekur nav teicis, ka nav ģenētiķis, un pavisam noteikti ir teicis, ka nav teicis, ka ir kritiķis: NN:Bet, piedod, vai es esmu kaut kur teicis, ka esmu mākslas kritiķis? Vai literatūrkritiķis? NS: Tā var pieņemt - ja cilvēks raksta kritikas, tad viņš sevi uzskata par kritiķi. NN:Es nezinu, ko tu pieņem. Bet nesien man to klāt! Tā ir tikai mana privāta interese. ja es projektēju notekūdeņu caurules, bet tas nenozīmē, ka es esmu notekūdeņu cauruļu projektētājs. ja Jūs tā gribat domāt - lūdzu, bet tikpat labi šī nodarbošanās varēti liecināt arī par to, ka esmu skaista dziedātāja. texxxta nobeigumam tuvošos ar vēl kādu normunda naumaņa citātu: "Diršana vispār nav produktīva – it īpaši no mutes. Ar to arī mēs varētu beigt." kruti jau teikts, bet varēja teikt un beigt pašā sākumā. ja šo izlasītu normunds naumanis, viņš nodomātu, ka kolāte gan ir grafomāne, tā arī ir, un to intervijas komentāros palīdzējis saprast pauls bankovskis: "Paldies, Nomund - tagad es beidzot sapratu. Ja kāds cits savu iztiku pelna ar rakstīšanu, tā ir grafomānija, bet ja to dara Naumanis, tā ir kultūrnieze." vienīgi jāpiebilst, ka ar texxxtiem mēs naudu nopelnām tikai tad, kad tajos iekļauta reklāma, bet tas ir tikai tad, kad reklāmu piesaka baiba sipeniece, un tās ir tikai rimi reklāmas. beigšu šo skaisto nedēļu un texxxtu ar tematisku anekdoti, kuru man izstāstīja mans labais draugs šarms: džeks aiziet pie psihoterapeita: -dakter, laikam man ir problēma. man šķiet, ka esmu gejs. -hmm, vai Jūs esat slavens dziedātājs? -nē. -tad slavens dejotājs? -arī ne. -nu, tad slavens mākslinieks? -nē. -bet tad taču Jūs neesat nekāds gejs! Jūs esat vienkārši pidarass!!!

ceturtdien ar aneti konsti satikāmies texxxtu darba pārrunās un uzdevām viena otrai kaut ko analizēt. tā kā sestdien diezgan lopiski pielējām mūļus, tad, protams, vairs nevaram atcerēties, kas īsti tikai uzdots - katra atceramies tikai vienu no sev uzdotajiem tematiem. šoreiz man tikusi ļoti sieviešķīga tēma - mode, nevis džeki. kā zināms, sievišķīgums nav tas, cik bieži velk kleitas, bet gan tas, cik bieži nevelk bikses. tieši šobrīd esmu sapucējusies sieviešķīgi bez biksēm un, iespējams, rakstīšanas laikā novilkšu arī apenes. pagājusī nedēļa ir atstājusi neizdzēšamas sekas sociālajā tīklā facebook.com - tajā piereģistrējies uldis rudaks, kurš pietiekoši ilgi izrādīja tam pretestību. piereģistrēšanās nav saistīta ar filmas "sociālais tīkls" noskatīšanos vai ar zaudējumu derībās, bet gan ar to, ka latvijas sociālo mediju eskperta artūra medņa facebook.com profilā atrodamo "video", kurā apkopoti dažādi anonīmu cilvēku viedokļi par to, ka "žurnāliste agnese kleina izraidīta no riga fashion week modes skates". par anonīmiem nosaucu cilvēku izteiktos komentārus, jo, kaut arī ir redzamas viņu rožas, ne viņu vārdi, ne nodarbošanās netiek norādīta. tā kā neorientējos latvijas modes pasaulē, bet vienkārši eju tai pa priekšu, tad šos cilvēkus nepazinu. uldi rudaku tik ļoti ieinteresējis skandalozais video, ka tas arī kļuvis par iemeslu, lai reģistrētos šajā interneta vietnē un uzzinātu, par ko īsti ir škandāls. mana izpratne par modes pasauli aprobežojas ar to, ka zinu, ka gadījumā, ja cilvēks grib izskatīties kruti, nauda nav jāiegulda skaistumkopšanas līdzekļos un krutā prikidā un nav pat jātic labajiem, bet vienkārši jānopērk kaut kas no tv shopa (tagad - top shop), jo, kā liecina tv veikala reklāmas, cilvēki pirms attiecīgās preces nopirkšanas ir pumpaini, netīriem matiem, smirdīgām drēbēm, nošļukušām zeķbiksēm un laiku pa laikam mēdz pakrist, bet līdz ko iegūts topsīteil vai divkameru blenderis, kas var sasmalcināt pat cementu, attiecīgajam cilvēkam uzreiz ir skaisti, vijīgi mati, lielākas krūtis, zaras topiņš un mīļotais cilvēks pie sāniem. akreditācijas pieteikumu riga fashion week nosūtījuši ap 200 žurnālistu un apmēram 15 saņēmuši atteikumu, kas nozīmē, ka bija jābūt pietiekoši izredzētais personai, lai uz šovu netiktu. nepaveicās arī agnesei kleinai - sievietei, kas, pēc visa spriežot, par rīgas modes dāmām esot uzrakstījusi kaut ko sliktu un "atļāvusies par daudz". bet ar tamlīdzīgiem pasākumiem ir tā, ka ir vairāki veidi, kā tajos iekļūt: akreditācija, ar ko šoreiz agnesei negāja, ja tiek tirgotas biļetes uz ballīti, tad drīkst sev nopirkt biļeti vai vinnēt kādā konkursā, vēl nedrīkst aizmirst par iespēju, ka pats mākslinieks varētu privāti ielūgt kādu cilvēku uz savu ballīti. nezinu, cik lielā mērā ir ierobežots dizaineru viesu skaits rīgas lielākajā modes ballītē, bet modes dizainere katja, kas laikam bija uzzinājusi par agneses kleinas neveiksmīgo akreditācijas stāstu, laipni uzaicināja savu drušku agnesi uz ballīti. taču akreditācijas atteicējiem riebās tas, ka agnese atradusi veidu, kā iekļūt skatē, tāpēc uzstāja, ka viņai jāpiš pa trasi, modes dizainerei katjai piedraudot, ka daudz nevajag muldēt, jo tad skate vispār nenotikšot. to gan es gribētu redzēt - pilna zāle ar žurnālistiem, sponsoriem un māksliniekiem, bet ballīte tiek atcelta. visi, kas atnākuši var pist dirst, jo mums, redz, besī tas viens cilvēks. masturbēt*, agnesei kleinai varētu būt liegta ieeja, ja viņa būtu ierocis, suns, fotoaparāts, šmiga vai kāda cita no tām lietām, kas mēdz būt attēlota uz pasākuma biļetes un pārsvītrota, tātad tādā gadījumā, ja jau uz biļetes būtu norādīts, ka agnesēm kleinām ieeja aizliegta. šajā gadījumā diezgan bēdīgi par modes dizaineri. es laiku pa laikam pelnu naudiņu, strādājot izklaides industrijas labā, pilnīgi droši varu sacīt, ka, ja, piemēram, klubā, kur man jāspēlē, atteiktos laist iekšā aneti konsti, es klubu pasūtītu dirirst un viss. kaut arī uldis rudaks sacījis, ka reģistrējies facebook.com tikai tāpēc, lai noskatītos attiecīgo video, tomēr viņš paspējis iegūt jau 139 draugus, kā arī atzīmēt, kuras grupas viņam patīk un uz kādiem pasākumiem viņš grasās iet, kas nozīmē, ka ir veicis darbības, kas nav tieši saistītas ar jau pieminēto artūra medņa ievietoto video. par to ir liels prieks, jo jāatzīst, ka attiecīgajā video nav pilnīgi nekā tāda, kas to padarītu tik īpašu, lai liktu cilvēkam apgūt facebook.com sociālo tīklu. un ir pat viena lieta, kas varētu atbaidīt - viģika beigās runā artūrs mednis, un, manuprāt, viņam ir viena no neciešamākajām balsīm latvijā, tāpēc piecminūšu filmiņu neiesaku noskatīties nevienam. ar aneti konsti vienojāmies, ka nākamnedēļ atkal rakstīsim labi un par interesantām tēmām, dzersim vairāk vai arī mazāk, bet neļausim ieteiktajām tēmām izskriet no galvas. domāju, ka šīs nedēļas feils mums ir piedodams, jo tomēr pagājusī nedēļa kļuva par mūsu texxxtu karjeras augstāko punktu. satikāmies arī ar daci jaunupi. vienojāmies, ka tad, kad viņa nopirks mums solīto žubrowku, tad ņemsim viņu atpakaļ pulciņā. līdz tam mūsu sadarbība ir iesaldēta. *pirms vairākiem gadiem secinājām, ka vārdi "masturbēt" un "manuprāt" ir tik līdzīgi, ka mierīgi to varam mainīt vietām. šoreiz tā arī daru

Šonedēļ man tika dota iespēja izvēlēties, vai gribu analizēt grāmatu „Pēdējais orks”, vai izteikt savas pārdomas par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska un Amerikas latvieša Aivara Sluča saraksti. Tā kā zinu, ka Aleksis Zoldners beidz vienmēr, kad pieminu Kristovski vai Tomu Jorku, tad viņam par prieku esmu izvēlējusies Kristovski. Šoreiz nevis par Kristovski vulgaris, bet par viņa it kā saraksti ar Amerikas latvieti Aivaru Sluci, kas apvienojis daktera un nacista profesijas. Ģirts Valdis Kristovskis savu karjeru uzsācis kā ganu zēns, tad par savu spēku, drosmi un gudrību apbalvots ar aizsardzības ministra posteni, pēcāk strādājis Eiroparlamentā, tad kādu laiku pavadījis bezdarbnieka statusā, bet tas nenozīmē, ka tajā laikā viņš bijis dīkdienis – Kristovska kunga hobijs ir bijis darbs Rīgas domē, konkrētāk – armijas disciplīnas ieviešana. Tagad, uzsākot Rīgas domes sēdes, visiem jālīdzinās, 15 reižu jāpiepumpējas un jānokliedz, ka gods kalpot Latvijai. Tātad dotais solījums ieviest armijas disciplīnu ir izpildīts, tāpēc veiksmīgajam politiķim jāķeras pie citiem darbiem – nav nekāds brīnums, ka tieši viņš kļuvis par ārlietu ministru. Tiesa, Ģirts ir tik talantīgs un erudīts, ka viņš varētu pildīt jebkura ministra pienākumus, ko laikā no 2.oktobra līdz 2.novembrim mēģināja arī panākt. Diemžēl ieņemt visu ministru amatu neizdevās, gan jau pēc gadiem tuvredzīgā latviešu tauta sapratīs, kāds tas bijis zaudējums. Par Jēzu jau arī savulaik daži teica, ka viņš ir lohs, bet beigās izrādījās, ka viņš ir vislabākais. Kristovska dzīves stāstā ir skaidri redzamas paralēles ar Jēzus Kristus dzīvi, tāpēc turpmākajā tekstā saukšu viņu par Jēzu Kristovski. Šobrīd Jēzus Kristovskis it kā ir nonācis neērtā situācijā – pietiek.com ar Lato Lapsu priekšgalā vēsta, ka noticis šausmīgs noziegums. Kristovskis piekrītot dakterim Slucim par to, ka krievus nevar ārstēt tikpat gādīgi kā latviešus - tā vismaz stāsta virsraksts. Izlasot vēstuļu pāri, top skaidrs, ka iepriekšējā teikumā minētais spriedums ir balstīts uz diviem teikumiem, kas izrauti katrs no sava konteksta. Tas ir tā: es saku, ka mans draugs Sergejs ir brīnišķīgs cilvēks, es zinu, ka vienreiz pirms pieciem gadiem viņš uzkāpa uz kājas blakus stāvošam bērnam, pēc Lapsas loģikas sanāk, ka man riktīgi patīk vardarbība pret bērniem, Sergejs taču vienreiz uzkāpa uz kājas tam bērnam. Lai cik ļoti es Kristovski uzskatītu par bļodlaižu un puskoka lēcēju, šāda faktu interpretācija vairāk pasaka par raksta autoru, nevis Mūsu Kungu Jēzu Kristovski. Manā rīcībā nav pietiekoši daudz informācijas, lai kaut ko varētu apgalvot ar simtprocentīgu pārliecību, bet sarunas pie krogu galdiem man atklājušas, ka visticamāk šīs divas vēstules vispār nav savstarpēji saistītas. Tātad Jēzus atbildes vēstule vispār ir attiekusies uz pavisam citu Sluča ziņu. Par to liecina kaut vai apstāklis, ka nacistu dakteris savā vēstulē uzrunā Ingvaru, bet, kā jau minēju, Kristovskis ir Jēzus, nevis Ingvars. WTF, kas tas vispār ir - paņemt divas savstarpēji nesaistītas vēstules un pateikt, ka tās sader kopā? Ja tas tiešām tā ir, tad Lato Lapsas galvā ir tā pati bīstamā viela, kas parādījās Jāņa Dombura galvā mirklī, kad viņš uz savu raidījumu uzaicināja Baibu Sipenieci. Iedomājaties, ka kāds ļaunprātis Bonijai pasaka, ka Klaids viņu krāpj. Klaids uzzina, ka šādi meli ir izplatīti, tāpēc viņš uzreiz dodas pie Bonijas un pasaka, ka nav viņu krāpis. Tā viņi dzīvo laimīgi. Tikpat vienkārši varētu būt arī šoreiz – Lapsa samuldējis, Kristovskis pasaka, ka tie visi ir māņi un pesteļi. Taču tā vietā, lai izskaidrotu situāciju, viņš apvainojas un uzreiz nesniedz nekādus komentārus. Tikmēr ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā cilvēki domā, ka Latvijas ārlietu ministrs ir nacists, bet viņš neceļ ne ausu, vienkārši apvainojas. Vēl viena lieta – abi vīri runā par latvietību, par to, kā latviešiem jāturas kopā, jāneliecas krievu priekšā, jāciena latviešu valoda. Ceru, ka jaunā Saeima pieņems likumu, kas aizliegs tēlot baigo nacionālistu, ja nejēdz rakstīt un runāt bez valodas kļūdām. Abi – gan Kristovskis, gan dakteris – raksta apmēram tikpat labi kā vidējais Rīgas 90.vidusskolas septītās klases skolēns. Es, piemēram, neticu nevienam cilvēkam, kas runā par Raini, dainām un štovētiem kāpostiem, bet neprot pareizi lietot komatus. Kristovski, Sluci, izlasiet latviešu valodas rokasgrāmatu „Palīdzi, māsiņ!” un tad sieniet sev ap biksēm Lielvārdes jostu!

esmu dziedājusi korī un gājusi mūzikas skolā, kur mana speciālitāte bija dziedāšana, tostarp arī solodziedāšana. esmu darbojusies teātra studijā, tāpēc šo to jēdzu no priekšnesumu veidošanas. esmu gadiem ilgi mācījusies publisko runu, tādēļ drīkstu uzbraukt baibai sipneiecei par nemitīgo bļaustīšanos. galu galā esmu mūzikas žurnāliste, tāpēc veltīt vienu texxxtu TV3 šovam "dziedi ar zvaigzni" ir mans pienākums. šoreiz - par ceturtdaļfinālu. tātad par to reizi, kas nebija vakar, bet bija vēl pirms nedēļas. esmu dzirdējusi, ka valters krauze vairs nevada šovu, jo lietuviešu producentiem nepatika, ka viņš neuzvedas tāpat kā žūrijas loceklis andris bērziņš, kurš agrāk bija normāls aktieris, bet tagad visu laiku taurē. tāpēc labi, ka viņa vietā nākusi baiba sipeniece, kas visu laiku mauro un pieļauju ļoti rupjas latviešu valodas kļūdas.

jau pašā sākumā gribu pieminēt, ka baibu sipenieci uzskatu par stulbāko cilvēku latvijas šovbiznesā. jau pašā raidījuma sākumā viņa pati spēja dot iemeslu manām antipātijām, veltot dzejoli žūrijai:
četri klibi vagariņi
tur - aiz mežmalītes - tup,
visiem četriem pātadziņas
ar ledutiņu apsalušas
Jums nešķiet, ka šis dzejolis ir tizls? man, piemēram, šķiet. žūrijas locekļi nebija paspējusi pateikt vēl neko, kad baiba jau bija paspējusi nospriest, ka "var redzēt, ka žūrija ir cieta un principiāla". ja šādu secinājumu var izdarīt, pirms žūrija ir pateikusi kaut vārdu, tad vienīgais, kas ir ciets, ir sipenieces pauris. lai kaut drusciņ pietuvotos šova uzbūvei un baibas prikoliem, ik pēc rindkopas pieteikšu reklāmas pauzi tā, kā to dara baiba sipeniece.

balta nāca tautu meita
kā ar sniegu apsnigusi,
nav ar sniegu apsnigusi,
tikai grib paskatīties "REKLĀMU"!

pirmie uzstājās dziedātāja liene bronuša (tas pats, kas liene šomase) un mārtiņš burke-burkevics, kas ir mācītājs, kas vienmēr staigā džinsos. mārtiņam tiešām daudz ko rubī no mūzikas, jo viņa mīļākie komponisti ir "daudz", bet mīļākās latviešu dziesmas ir "visas" - ļoti izmeklēta mūzikas gaume. pirmā dziesma, ko izpildīja pāris, bija laika dziesmiņa, kurā jālaiž, lai pulkstenis iet. vidējā žūrijas sniegtā atzīme bija 9, bet es priekšnesumam dodu 5 balles, jo priekšnesuma nebija. abi stāvēja un dziedāja augstajā kalnā. mugurā bija benžu prikidi. laikam tāpēc, ka abi - gan laiks, gan bende - tuvina nāvei. abiem telpās bija saulesbrilles. otro pāra izpildīto dziesmu neatceros, bet mūsu mopsis frīda sāka riet, ko tādu izdzirdot. sapratu, ka mārtiņš, ļoti iespējams, ir sūdīgs mācītājs, jo runājot never vaļā muti. tieši tā - viņš dziesmu norunāja, tāpēc īpašs bija mans pārsteigums, kad žūrijas dalībniece un dziedātāja kristīne zadovska uzteica viņa dziedājumu.

andri bērziņ, andri bērziņ, redz, kāds man vecs lakatiņš. negribi nopirkt jaunu? nezini, kā atrast? paskaties "REKLĀMU"!


otrs pāris bija aktrise aija dzērve un esnevarusaprastkas atis auzāns. auzānam bija džinsas un viņi izpildīja instrumentu dziesmu "zemeslodes", visu laiku skatoties tālumā kā jau pieklājīgā ziemeļeiropas indie kinofilmā. kamēr teterovskis iebilda pret izvēlēto tonalitāti, tikmēr grēviņš tviterī taisīja škandālu par to, ka dziesma izmantota bez autoru atļaujas. kaut arī gan jau bon džovi dziesmas ir izmantota bez mākslinieka atļaujas, jau nākamajā dienā par to bija izveidots raksts un škandāls portālā mango.lv.
otra pāra izpildītā dziesma bija tāda, kuru visi uzskata par latgaliešu dziesmu, bet patiesībā tā ir no bauskas. tāpēc šeit ir vietā tematiskais dzejolītis:
par laimīgu tas sevi sauc,
kas brauc no bauskas nepiekauts.

bauska nu gan ir traka pilsēta. no turienes nāk arī labākās "REKLĀMAS"!


dziesma bija par nāvi un atis auzāns pats laikam nav jaunais aktieris, bet viņam bija grūtības to visu nodziedāt ar jēdzīga cilvēka sejas izteiksmi. tas bija tikpat grūti kā wannabe cool aktieriem izrunāt vārdus "debesis", "mīlestība", "ģimene", "bērni", "dzimtene".
šim un iepriekšējam pārim kopīgs tas, ka abos ir salikti milzīgi džeki ar sīkām meitenēm. protams, dzīvē tā gadās, ka nesaderīga izmēra cilvēkiem sader viss cits un viņi var sadraudzēties vai pat nopisties, bet, ja tas ir šovs, tad ir negodīgi pārus salikt tā, ka vienā ir kaut kāds disonanses etalons, kamēr citi izskatās normāli.

par laimīgu tas sevi sauc,
kas brauc no bauskas nepiekauts
un noskatās "REKLĀMU"!


trešais pāris - dziedātāja evita zālīte un hokeja ārsts jānis kvēps. vienmēr prieks redzēt jāni kvēpu, jo tas nozīmē, ka viņš ir nodzīvojis vēl vienu nedēļu. jānis kvēps ir ļoti vecs, un varbūt tieši ieaudzinātā beznosacījuma cieņa pret veciem cilvēkiem liek žūrijai nemitīgi sajūsmināties par viņa sasniegumiem, kaut arī nekā kruta tur nav. angļu valodas izrunas ziņā viņš ir līderis (pie šī mopsis gandrīz apkorķējās) - ja šobrīd tiek veiktas sarunas ar UNESCO par manas krievu valodas iekļaušanu pasaules kultūras mantojumā, tad pie viena vajadzētu parunāt par kvēpa kunga angļu valodu. kopā mēs gāztu kalnus. pēc kvēpa kunga dziedājuma tika nospriests, ka viņš esot frenka sinatras brālēns. var jau būt, jo tas, ka cilvēku asinīs rit līdzīgas šnites asinis, nenozīmē, ka viņiem būtu kādas kopīgas īpašības vai prasmes (par to ir arī mana otro reizi izlasītā grāmata "pēdējais orks"). savā aforismu kladītē pierakstīju arī andra bērziņa atziņu: "sliktas mūzikas nav!" mīļo andri bērziņ, padod ziņu un Tavā dzimenē uzspēlēšu slikto dziesmu setu! nika matvejeva vietā šovā bija ieradusies vinnija pūka lelle, kas arī izteica viedokli par redzēto. tas man atgādināja kādu sunīti, kuru reiz saimnieks centās sazvanīt, lai uzzinātu, vai viņš gribēs apēst suņu barību, ko mans mopsis izbrāķējis (tāpat kā anete savā teātra recenzijā visu laiku piemin mani, tāpat es nebeidzu gvelzt par mopsi). pēc otras abu dziedātās dziesmas pianists kristaps krievkalns atzina, ka beidzot redzējis, ka jānis kvēps beidzot izjūt sporta asins garšu. domāju, ka sporta ārsts no visiem tur esošajiem ir bijis pirmais, kas šādu garšu jutis. otrā dziesma bija "papu, saki mammai pats", kur uz skatuves uznāca arī brūtgāns, par kuru papam mammai bija jāsaka pašam. priekšnesumā piedalījās arī mūsu mopsis, kurš skrēja pie dzīvokļa durvīm, jo droši vien domāja, ka drīz pie durvīm būs mans džeks.

zvaniņš skan, zvaniņš skan,
andris bērziņš ir nopircis man jaunu lakatiņu.
mārtiņ freimani, tu man skaties,
tu man skaties "REKLĀMU"!


ceturtais pāris bija aktrise veronika plotņikova, dziedātājs marts kristians kalniņš un inovācijas. viģikā pirms dziesmas marts kristians kalniņš minēja, ka veronikas plotņikovas mīļākā dziedātjā ir edīte pjafa. tas likās mīļi, jo reiz kāds džeks sacīja, ka es esmu kā edīta pjafa - maza un ar spēcīgu balsi. abu balodīšu uzstāšanās bija bezprecendenta gadījums. lai nodrošinātu veronikas klātbūtni laikā, kad viņa atrodas viesizrādē ventspilī, tika izmantots teletilts, kas man atgādināja kādas radiostacijas dīdžeja reiz izteikto piedāvājumu man vadīt raidījumu caur skaipu. veronika neizmantoja skaipu, bet gan teļļuku. tiesa, jautājums par to, vai rīsus un debesmannu ir pelnījuši abi dziedātāji, vai tomēr tehniskie cilvēki, paliek atklāts. otra pāra izpildītā dziesma sākās uzreiz pēc reklāmas pauzes, un tiešraidi baiba sipeniece iesāka ar: "nav mikrafons martam!" viņa nebija ievērojusi, ka uz skatuves stāv siņķiks bez jātnieka un ar miķīti, kam marts tūliņ pieies klāt. otrajā dziesmā veronika vairs nebija teļļukā, bet gan vinila platē. var uzskatīt, ka viņai bija izdevies būt divās vietās vienlaicīgi. es arī tā esmu darījusi. tāds nu ir tas šovbizness!

kā sniegi kalnu galotnēs
lai mūžam balti būtu mēs,
pirmas saules jau tie iedegas
un noskatās "REKLĀMU"

mana brāļa uzdotais jautājums par to, kur paliek žūrijas vērtējums, paliek neatbildēts. šovu pameta liene bronuša ar mācītāju džinsās mārtiņu burki - burkevicu, kura pēdējais vārds šovā, protams, bija "āmen". ja Jūs būtu noskatījušies visas reklāmas, kas ievietotas šajā ierakstā, iespējams izjustu, cik garš un samocīts ir šovs. pēc stundas un divdesmit minūtēm katrs pāris bija nodziedājis 1 dziesmu. tātad kopā 4 dziesmas, kas diez vai ir aizņēmušas vairāk par 20 minūtēm. viss pārējais bija joki, reklāma un sarunas par baibas sipenieces drausmīgo frizūru. pirms pāris dienām es braucu mašīnā, kurā man vairākas reizes uz galvas uzlidoja krievu žurnāls "snobs", kas varbūt varētu būt par mani, bet, ja godīgi, man ļoti gribētos tādu humora izjūtu, lai varētu smieties par šādiem jokiem. bet es, bļaģ, nesmejos pat par flight of the concords.

paldies visiem, kas balsoja, atalgošu Jus bagātīgi ar "REKLĀMU"!

šonedēļ dace jaunupe man lika izvēlēties starp diviem ar seksu un vagīnām vairāk vai mazāk saistītiem rakstiem. viens par to, "kā kombuļu inese iepazīst orālos priekus", otrs par "pasaulē lielāko vagīnu". neviens no tematiem - nedz kombuļu inese, nedz vagīna - nav nekāds jaunums. senākos laikos dace jaunupe še pat izklāstījusi savas domas par faktu, ka "kombuļu inese iemīlējusies nēģerī", kā arī, hmm, pieskārusies "vagīnai". tātad var uzskatīt, ka kombuļu inese un vagīna ir daces lauciņš, kurā mēģināšu ielīst es.
starp abiem piedāvātajiem rakstiem izvēlos to, kas stāsta par kombuļu inesi, jo rakstā par it kā lielāko/dziļāko vagīnu nav minēts skaitlis, kas raksturotu šīs vagīnas izmērus, un man liekas nepieņemami kaut ko nosaukt par lielāko, bet nebalstīties uz kaut kādiem mērījumiem. tikpat labi arī es varu paziņot, ka mana vagīna ir ne tikai dziļākā, bet arī gudrākā. turklāt, ja es rakstītu par vagīnu, tad es rakstītu tikai par vagīnu, bet, ja rakstu par kombuļu inesi, tad rakstu gan par inesi, gan par vagīnu, jo tā galu galā viņai iet pa priekšu. vēl svarīgi, ka tieši vakar - 23.oktobrī - aprit pusgads, kopš inese draudzējas ar savu dāņu džeku bendu (par viņu arī radiohead albums "the bends"). tā kā dotajā rakstā viņi solījuši to kārtīgi atzīmēt, tad pieļauju, ka inese šodien neizskatās labāk kā es vakar.
mango.lv mēdz slimot ar nerakstīšanu par tēmu jebšu raksta neatbilstību nosaukumam. arī šajā gadījumā pirmajās raksta divās trešdaļā nekas neliecina par to, ka inese gatavotos kādam sūkāt. izrādās, jāpastāsta gan par viņas jauno producentu no japānas, gan iepriekšējo vīru, gan nesmukajām apenēm, ko viņa savulaik valkājusi, un tikai tad varam pāriet pie saldā ēdiena - orālā seksa, ko inese atklājusi tagad.
pilnīgi prieks lasīt par to, kā pēc vētrainajām attiecībām ar nēģeri, kurš beigās viņu appisa, viss sievietes dzīvē nokārtojies - viņas jaunā mīlestība smaržojot kā rozīte, jo ejot dušā divas reizes dienā. kā rozīte! labi, ka es neesmu inese, jo man rozīšu aromāts reāli besītu. ja reiz par rozītēm, tad obligāti jāpastāsta kāda anekdote par ziediem:

toms jorks aiziet pie ārsta.
-dakter, nu, man kaut kas, nu grauž, nu, hmm, dibenā.
-skairs. novelciet bikses.
toms jorks novelk bikses, dakteris ļoti pārsteigts:
-tom, Jums taču dibenā ir rozīte!
-dakter, tā Jums!

inesei orālais sekss neliekas pazemojošs, pieminētas arī kādas "citas sievietes", kurām apmierināt vīrieti šķiet pazemojoši. es tādas nepazīstu. te vēlos atsaukt atmiņā kādu džeku, kurš sacījis, ka pēc tā, ka vecene sūcas varot noteikt, vai viņa ir sūkājusi. diemžēl, viņš tikai tā teica, bet ne sūda nevarēja noteikt. ļoti iespējams, ka gaidāt, ka šeit iep(is)īšu arī savu viedokli, kas balstīts uz personīgo pieredzi, bet reiz par to izteicās kāds man pat nepazīstams džeks - viņš nesaprata, kā ar muti, kas tik daudz lamājas, vispār var sūkāt! ja mutē ir bļaģ un nahuj, pimpim nepietiek vietas.
kombuļu inese spermu uzskata par dabīgu antibiotiku, kas dziedējot visas rētas, tāpēc viņa laiku pa laikam ar to iesmērējoties. no tā var noprast, ka ineses ķermenis viscaur ir klāt ar rētām. tajā pašā mango portālā publicētās ineses kailbildes gan neliecina par to, ka viņas otrais vārds varētu būt rētu mātīte. tas gan nenozīmē, ka iesaku tās aplūkot.
pēdējā rindkopa rakstā par orālā seksa priekiem ir sevišķi biedējoša - inese atzīst, ka ar bendu ir tāda saskaņa, ka, nē, viņi neveidos otru saskaņas centru, bet inesei šķiet, ka viņai blakus guļ sieviete, kas nozīmē, ka inese ir latentā lezbe. kā zināms, man pret lezbēm ir lieli iebildumi, pret gejiem gan ne, jo, ja es būtu vīrietis, pati būtu gejs.
nobeiguma vietā vien uzbraukšu mango.lv redakcijai, kas regulāri pieļauj raksta un virsraksta tematu nesakritību. ja reiz virsraksts vēsta, ka mūziķe atklājusi orālā seksa priekus, tad man gribējās, lai būtu aprakstīta pirmā orālā seksa reize, kā arī uzksaitīti kādi sevišķi kruti triki, ko derētu izmēģināt ikvienam, kam mutē kaut kam tādam pietiek vietas. tātad cilvēkiem, ka nelamājās, bļaģ.

jaunās texxxtu sezonas atklāšanas rakstā man tika iespēja izvēlēties starp "ukraiņu čurātāju ar kailajām krūtīm" un "orgasma tēlošanas atmaskošanu". izvēlējos otro, jo, pirmkārt, lai piekļūtu mango.lv rakstam par orgasma tēlošanu, ir jāapstiprina, ka esmu 18 gadu veca, turklāt čurāšana publiskās vietās nav mans lauciņš, orgasma nesasniegšana gan.
raksta sākumā minēta "labi zināmā patiesība", ka vecenes ne vienmēr var sasniegt orgasmu un dažkārt, lai neapbēdinātu partneri, orgasmu notēlo. lai uzzinātu, cik populārs ir šis aktiermākslas virziens, savā privātajā sviestenē veicu anonīmu aptauju, lai, pirmkārt, noskaidrotu, cik dūdiņu ir tēlojušas orgasmu, otrkārt, cik džeku kaut reizi ir uzķēruši, ka meitene pišuka laikā orgasmu notēlo. nez kāpēc biju iedomājusies, ka orgasma tēlošanas popularitāte medijos ir krietni pārspīlēta, jo es to neesmu darījusi nekad un pat nespēju iedomāties, nafig tas būtu vajadzīgs, līdz ar to nevaru to arī nosodīt, jo, manuprāt, nosodīt var tikai tās lietas, ar kurām pats esi iepazinies un izmēģinājis. šķiet, pirmoreiz orgasmu tēlošu tad, kad būšu notēlojusi mēnešreizes (dažas dienas pirms viltus mēnesenēm pinkšķēšu un, kad būs pienācis laiks, vārtīšos gultā un saukšu pēc ibumetina, no draudzenēm aizņemšos asiņainas paketes vai tamponus, lai varu uzrādīt). automātiski biju pieņēmusi, ka arī "citas tādas kā es" ir tieši tādas pašas. huj! pašreizējie aptaujas rezultāti uzrāda, ka 70% meiteņu orgasmu ir tēlojušas. mana vaina, ka nedevu iespēju atzīmēt, vai tas notiek regulāri, vai tā ir bijis kaut kādu vienu reizi prikola pēc, vai arī iespējams kāds variants kaut kur starp šiem abiem. 80% džeku atzīmēja atbilžu variantu, kas apliecina, ka viņi nav ne reizi uzķēruši, ka vecene orgasmu tēlo. nabaga džeki! ir ārkārtīgi iespējams, ka viņiem nācies ar tādu veceni saskarties, bet viņi totāli tiek vazāti aiz deguna!
tomēr gribēju izprast iemeslus, kas īsti meitenēm liek tā rīkoties, tāpēc uzrunāju 2, kas bija atzinušas, ka ir tēlojušas. kaut arī manis analizētā mango.lv raksta sākumā minēta "labi zināmā patiesība", ka dāmas tēlo, lai mīļotais nebēdātos par to, ka nespēj sniegt partnerei orgamsu/meitene nevar sasniegt orgasmu (man šķiet, ka šīs ir divas dažādas lietas). tācu abas meitenes varēja stāstīt vien par gadījumiem, kad partneris ir neveiksmīgi nogrābts vai galīgi apnicis un vēlams pēc iespējas to lietu nobeigt, lai džekam nesāktos "pisīšu, kamēr viņa beigs". par to arī sarakstīta "šī dziesma" - par to, ka kāds nevar beigt. tad jānotēlo, lai kādreiz var arī iet gulēt. iespēju tēlot tāda cilvēka priekšā, ar kuru ir labi, viena no meitenēm izslēdza, atzīstot, ka tas būtu pilnīgi neproduktīvi. otra sacīja, ka vispār jā, tā meitenes mēdzot rīkoties, bet pati tā nav darījusi.
protams, tepat arī nepieciešamas intervijas ar džekiem. 3 kruti džeki, kas ne reizi nav uzķēruši, ka vecene tēlo. gribēju zināt, kāda būtu viņu sajūta, uzzinot, ka orgasms ir bijis diplomdarbs, beidzot aktieru fakultāti. vienam pohuj, otrs čista nezina, trešajam būtu žēl. žēl tās meitenes. apbrīnoju viņu neievainojamās dvēselītes un ļoti par tām priecājos. ja es būtu džeks un uzzinātu, ka vecene ir notēlojusi orgasmu, lai mani nesāpinātu, justos totāli piesmiets un kļūtu par geju. okei, muldu, ja es būtu vīrietis, es jau no sākta gala būtu gejs.
bet nu atpakaļ pie mango.lv piedāvātajiem punktiem, kas palīdzētu noteikt, vai sieviete orgasmu tēlo, vai netēlo.
tos analizēt man palīdzēja ginekoloģijas rezidente karlīna elksne, jo vēlējos nodalīt kaut kādus izdomājumus no pamatotiem ieteikumiem.
1.ja sieviete monotoni kunkst, neko savos kunkstienos nemainot, kaut kas nav kārtībā, jo pišuka laikā, sevišķi tuvojoties orgasmam, jāatklājas balss diapazona plašumam. ginekoloģijas rezidente piekrita, ka monotoni trokšņi nav gana reāli, bet šis punkts galīgi neder, kontrolējot tās meitenes, kuras seksa laikā parasti nevaid un nekunkst. tādas ir. čista zinu.
2.pēc orgasma sasniegšanas sievietes ir jāelpo kā pēc krosa noskriešanas rekordlaikā. ginekoloģijas rezidente saka, ka tam, protams, ir pamats, jo paātrinās sirdsdarbība un elpai nekas cits neatliek kā paātrināties līdzi. taču mango.lv minētais salīdzinājums varētu būt stipri pārspīlēts, un varbūt elpas paātrinājumu iespējams pamanīt tikai tad, ja tiek lietots hronometrs. turklāt var jau pisties un par orgasmu pat neiedomāties, jo tas jau tāpat kā taisīt vēderpresītes vai nodarboties ar jebkuru citu sportisku aktivitāti, kas nav joga.
3.šeit aprakstīti simptomi sievietes ķermenī, kas liecina par to, ka nu ir orgasms. nu, tur izgriezts kakls, trīc rokas un kājas, sašaurinās acis, sārta sejas āda un kas tik vēl ne. wtf! tas taču ir tik individuāli! man piekrīt arī ginekoloģijas rezidente. tikpat labi var fiksēt, vai sieviete sāk lauzt džeka rokas uz āru, vai mēģina sevi nosmacēt ar spilvenu, vai sāk dziedāt tetra uzvaras melodiju.
4.šis gan nav nekāds paņēmiens, lai pateiktu, vai konkrētajā gadījumā sieviete tēlo, vai netēlo. tikai 30% sieviešu izjūt orgasmu vaginālā seksa laikā pohujkādā pozā bez papildu stimulācijas. ginekologa viedoklis: 10%, nevis 30%.
5.ja ir bijis orgasms, sievietei fiziski nepieciešams 5 līdz 10 minūtes atpūsties, lai vispār varētu piecelties no gultas. protams, arī psiholoģiski ir patīkami pagulēt blakus un pamīcīties (neatkarīgi, vai ir bijis tas stulbais orgasms, vai nē), bet parasti gan sievietes ir pietiekami izturīgas, lai, ja vajag, pieceltos un ietu uz darbu.
par atmaskošanas līdzekļiem varētu uzskatīt tikai četrus no minētajiem, bet arī šie var būt tik individuāli un dažādi, ka ikvienam džekam, kurš šos ieteikumus uztvertu nopietni, rastos aizdomas par to, ka man nav izgriezts kakls un es uzreiz eju ģērbties un pišu darīšanās. tāpat viņš sapriecātos par manu pulsu 120 sitieni minūtē un 40 elpas vilcieniem minūtē, bet nebūs nemaz pamanījis, es paralēli pišukam esmu cilājusi hanteles. un hanteļu mājās man ir dahuja. palasot komentārus, rodas iespaids, ka arī publika domā, ka jā, šie padomi ir tieši laikā, jo 2 no 12 komentāriem apstiprina, ka esot tā, kā tur rakstīts. turklāt tie ir visjēdzīgākie komentāri.

tā kā pēdējās divas dienas tik daudz esmu domājusi par orgasmu un pieminējusi to šeit, tad man tas ir apnicis. man ir apnicis orgasms un ceru, ka tuvākajā laikā man nenāksies to izjust. un, ja kāds parūpēsies par pretējo, es šo cilvēku nositīšu.

tā kā nākamnedēļ ņemšu week off, tad savas nākamnedēļas saistības ar texxxtiem nokārtošu jau šonedēļ. tā kā esmu čegevara, būšu pirmā, kas recenzē teātra izrādi. tā kā katrs otrais stāsta, ka o!kartes akadēmiju vai seriālu "ugunsgrēks" mazliet paskatījies, pārslēdzot kanālus, nevis apzināti nonākot līdz šim stāvoklim, tad, protams, arī es attaisnojos, ka uz dailes teātra lielo zāli devos, nezinot, kas mani tur gaida. protams, dāvinātam zirgam zobos neskatās, bet, šķiet, šis ir gadījums, kad zobos ne tikai paskatīties, bet arī tos izsist.

sākumā mazliet par lugas rašanās vēsturi:
valda grēviņa mazdēls man zināja stāstīt, ka valdis kādu vakaru (pohuj, vai šmigā) apsēdies ar draugiem un uzrakstījis kaut kādu joku lugu bez nekādas īpašas jēgas. tā pat nav stāvējusi klāt texxxtiem, jo texxxtiem ir mērķis: metaforiskā rokraksta izkopšana un nozīmīte "dalbajobs". tā viņš savu žetonvakara priekšnesuma lugu kaut kur nolika. acīmredzot nolicis viegli pamanāmā vietā, jo pēc tūkstoš gadiem to atrada kārlis auškāps un nodomāja: "šis nu gan ir zajebis! būs jāiestudē." tagad domāju, vai kādu priekšnesumu, teiksim, skolas erudīta konkursam, neesmu saglabājusi rakstiski, jo, ja esmu, var gadīties, ka Jūsu mazbērni redzēs ekrānizējumu. te jācitē jebkurš inteliģents cilvēks - grāmata noteikti būs labāka par filmu/izrādi. sandra mētra, noklausījusies manu uzmetumu izrādes recenzijai, prasīja, vai valdis grēviņš ir dzīvs. dzīvs nav, bet kapā otrādi apgriezies točna.

izrāde notika svētdien, pulksten trijos pēcpusdienā, vidējais apmeklētāju vecums bija aptuveni 65 gadi. dažkārt es operā jūtos kā jaunākais cilvēks pasaulē, bet tas taču nekad nav traucējis. kas gan var būt traucējošs vecā publikā? es Jums pasaceišu, kas - SMARŽAS!!! man kā cilvēkam, kuram besī jebkuras smaržas, šis bija šausmīgs pārdzīvojums un deguna kairinājums, kas, paldies dievam, laiku pa laikam ļāva traucēt izrādi ar šķaudīšanu. ieejot zālē, tiešam degunā iesitās, jā, iesitās ļoti daudzu spēcīgu smaržu sajaukums. varētu likties, ka lielā zāle ir pietiekoši liela un tur ir pietiekoši daudz gaisa, lai spēcīgā smarža tiktu atšķaidīta. bet nē. un, protams, bija liels prieks, kad man tieši blakus apsēdās kāda kundze, kas pirms došanās uz teātri bija sevi nolējusi ar kārtīgu šalti vaniļas parfīma. sasveicinājos ar viņu, sakot: "hell yeah!" īsi pirms izrādes sākuma apkārt sāka staigāt meitenes, kas pārdeva aksesuārus izrādei - avīžu brilles bez stikliņiem pa divdesmit santīmiem. nu, izskatās, ka Tev ir brilles, bet nefunkcionē. nolēmu tās neiegādāties, jo likās loģiski, ka nākamais, kas tiks pārdots, būs tukšās pudeles, ar kurām izlikties, ka dzer, bet īstenībā nedzert, kaut arī izrādes laikā neatradu nevienu iemeslu, kāpēc nedzert. avīžu brilles tiek nopirktas dažiem bērniem, bet ar to arī brillīšu iznāciens ir beidzies un izrādes gaitā it nekas neatgādina par to krutumu.

pašā sākumā ir mirdzas martinsones un pētera liepiņa (varbūt arī nē, neatceros) dialogs. diemžēl no martinsones runas nevar saprast neko, neko, neko, dikcija un vārda raidīšana publikā ir palikusi 1984. gadā, tur vajadzēja palikt arī pašai mirdzai. izrāde ir apmēram par 20.gs. trīsdesmitajiem gadiem latvijas laukos - pietrūkst naudas saimniecībai, visi mēģina dabūt naudu, beigās tas, kurš bijis baumzart (raksta "baumzart", izrunā "bomžār" ar uzsvaru uz otro zilbi), kļūst par buržuju. laiku pa laikam tiek iepīti joki par mūsdienām. diemžēl ne reizi neiesmējos. identificēt jokus izdevās pēc aktieru skatiena publikā un cerībām, ka smiesies, uzreiz pēc joka pateikšanas. aktieru tēlojums - katastrofa. vienīgais, no kura nepalika slikti, bija lauris dzelzītis, un vismaz es jutu, ka viņam ir patiess kauns piedalīties šajā izrādē. pārējie amatbrāļi - ārkārtīgi uzspēlēti. un es šoreiz nerunāju par to pārspīlējumu, kas man patīk - par ļoti izteiksmīgiem, kolorītiem un DAŽĀDIEM varoņiem, kas kopā prot veidot brīnišķīgu farsu (uz to pusi bija pirms pāris nedēļām redzētā united intimacy "simbelīna" izrāde). šoreiz visi varoņi bija vienādi - stulbi. ja kalpones, tad stulbas un ņirdz un dzer. ja saimnieks, tad stulbs un dzer. ja maukas, tad stulbas un dzer. ja baņķieris, tad stulbs un dzer. ja topošais politiķis, tad stulbs un dzer. reiz ar daudzu latvijas skatuves mākslinieku skolotāju ainu matīsu runājām, cik ļoti mums besī, ka dažādi varoņi tiek pataisīti par pilnīgiem idiotiem. nu, sakiet, kāpēc, piemēram, kalpone kā likums ir bezsmadzeņu būtne? ļoti iespējams, ka augstāk viņai nav ļāvuši tikt citi apstākļi, nevis tas, ka viņa ir stulba. kā piemēru aina matīsa minēja kādu savu radinieku, kurš, ja nemaldos, strādāja gaterī, bet bija izlasījis vairāk grāmatu nekā visi texxxtu lasītāji kopā un bija ļoti izglītots un inteliģents cilvēks, taču, tā kā viņš bija neapdomīgi pateicis, ka viņam besī psrs, tad padomju laikā savām prāta spējām un redzeslokam atbilstošu darbiņu nevarēja dabūt. taču idiotu režisētos iestudējumos gatera strādnieks automātiski ir stulbs un piedzēries. līdzīgi kā sētnieki, kas noteikti ir idioti, jo tālāk nav tikuši. mana kursabiedrene strādāja par sētnieci, jo tas bija vienīgais darbiņš, ko var fiksi apdarīt pirms lekcijām, jā - pirms, jo vakarus viņa veltīja mācībām un kaut kādiem sporta veidiem. vai viņa bija stulba? nedomāju vis, patiesībā esmu pārliecināta, ka viņa būs tas cilvēks, kas latvijas atkritumu apsaimniekošanu ievedīs pareizā ceļā, taču arī viņai pašai nācies saskarties ar ļoti vīzdegunīgu cilvēku attieksmi. un tādas izrādes kā "gaisa grābekļi" šo stereotipisko domāšanu tikai pastiprina.

pie dažām izrādēm programmā pielikts brīdinājums, ka "izrādē smēķē". uzskatu, ka pēdējais laiks brīdināt arī par to, ka izrādē dzied. "kurš no mums gan nav darbojies teātra studijā?" ir mana standartfrāze brīžos, kad atklājas, kad kāds kaut ko ir sadirsis vai arī tiek nolemts, ka kaut ko vajadzētu sadirst. domāju, ka jāpalielās ar saviem trim gadiem t/s "vinnijs", kur iemācījos, ka režisora un aktieru mērķis nekādā gadījumā nav paildzināt izrādi, bet tieši otrādi - padarīt to esenciālu, tā, lai gribas vēl un nešķiet par daudz. skaidrs, ka citreiz ir ļoti grūti saīsināt, bet tas, bez kā noteikti var iztikt, ir dziesmas. turklāt šajā gadījumā dziesmas bija ne pa tēmu. apmēram: "hmm, mazliet padziedāšu." sevišķi šausmīgi ir tad, ja dzied harijs spanovskis, nošaujiet mani. savu nepatiku izrādīju skaļi, pirms katras otrās dziesmas skaļi sakot: "tikai ne to!/ne jau atkal!"

izrāde bija apkaunojoša. gan aktieriem, kas piedalījās (viņi tiešām nevar pateikt, ka tādā izrādē nespēlēs?), gan skatītājiem. man tiešām kauns par visiem, kas kaut vienu sekundi applaudēja šim iestudējumam. manuprāt, tas bija atklāts vēstījums: "mēs domājam, ka esat stulbi!" par to, ka krīzes laikā jāveido popsīgākas izrādes, uz kurām nāktu lielas cilvēku masas, runāts daudz un dikti, bet man ir grūti saprast, kāpēc nevarētu iet jrt "revidenta" vai "vectēva" ceļu, kas piepilda zāli līdz griestiem, tajā pašā laikā gūstot cienījamu cilvēku atzinību. negribas domāt? okei - pirms dažiem mēnešiem biju dailes teātrī uz "ja mana sieva uzzinās", kurā nekāda vēstījuma nav, toties bija pāris vietas, kurās varēja iesmieties, un aktieru tēlojums (lielākoties) bija cienījams. kam būtu jānotiek cilvēku galvās, lai viņi gribētu iet uz "gaisa grābekļiem", patiešam nezinu. bet, šķiet, tas ir noticis.

izrādei dodu vienu balli no desmit, jo tā ir sliktākā izrāde, ko esmu redzējusi. un tas nav nekāds džilindžera vai kairiša pseidointelekts, kur ir kaut kāds bardaks un pišanās, bet jēgas nekādas, jo pie iepriekš minētajiem vismaz ir sajūta, ka gan jau paši domā, ka kruti. par auškāpu gan ir cita sajūta. sajūta, ka, ja viņš nenodrošinās visus skatītājus ar šmigu par brīvu izrādes laikā, es sacīšu, ka šo izrādi neiesaku skatīties nevienam.
p.s. tikko sazvanījos ar jau minēto ainu matīsu, un, runājot par šo un to, pa starpu izmetu, ka pirms dažām dienām esmu bijusi sliktākajā izrādē savā mūžā. aina atcirta: "ļauj minēt - tas bija dailes teātrī!" es mīlu ainu matīsu

šonedēļ ne tikai nolamāju sandru mētru un daci jaunupi, kā arī no darba atlaidu mūsu līdzšinējo disciplināru, bet arī pati sev uzdevu uzrakstīt savas pārdomas par mango.lv publicēto rakstu "Japānis apprecējies ar milzu spilvenu" (http://www.mango.lv/zinas/divainibas/pasaule/japanis-apprecejies-ar-milzu-spilvenu.m?id=30494515). Tas ievietots portāla sadaļā "Dīvainības" līdzās tādiem darbiem kā "Vāciešiem atļauj ražot alu Fucking Hell", "Piedzimis pasaulē neglītākais skudrulācis", "Ukrainu terorizē briesmonis čupkabra", "Slavenais cilvēks-koks sācis smaržot" un citiem, kas tā vien velk uz redzesloka paplašināšanu, jo šeit aprakstītas lietas, par kurām agrāk pat neesmu dzirdējusi.
piemēram, iepriekš nebiju dzirdējusi, ka cilvēki var precēt lietas, bet 28 gadus vecais japānietis to izdarījis, pirms tam piemeklējot kleitu savam spilvenam, kā arī ar grūtībām atradis mācītāju, kurš būtu ar mieru novadīt laulību ceremoniju. tā kā, ejot uzrestorānu, šis kungs mīļotajam spilvenam pasūta atsevišķu vietu un arī ēdienu, tad mani nemāc ne mazākās šaubas par to, ka kāzu naktī viss būs arī pišuks. izrādās, šī nav pirmā reize, kad kāds cilvēks jūt tik spēcīgu emocionālo un seksuālo piesaisti kādai lietai, ka grib ar to precēties. mazliet pašiverējot, uzgāju faktus par to, ka kāda sieviete gribējusi precēt karuseli, bet ne reizi vien gadījies, ka dažādas vecenes grib mīt gredzenus ar eifeļa torni vai berlīnes sienu.
mani patīkami pārsteidza tas, ka starp raksta komentāriem no sērijas "stulbie ķīnieši" un "kā viņi drāzīsies?" bija redzami arī laba vēlējumi jaunajam pārim un atzīts prieks par to, ka cilvēks atradis savu otru pussyti. ja man būtu jāizvēlas, kurus komentārus gribētu rakstīt es, tur parādītos vēl kāds laba vēlējums, jo es tomēr saprotu japāni. daudz vairāk nekā cilvēkus, kas apprecas ar kaut ko 3 mēnešus pēc iepazīšanās. kāpēc? iepazīšanās periodā cilvēkiem ir tendence otru apkārt ar izdomātām īpašībām, kuras ik pēc mirkļa ir jāsviež nost, jo otra cilvēka uzvedība ar laiku pierāda, ka varbūt piekārtās "skaists, gudrs, iecietīgs" birkas ir pilnīgi ne pa tēmu. un ne tikai "skaists, gudrs, iecietīgs", bet arī tādas piezemētas iedomas kā "nedusmojas par niekiem" vai ari "kakā podā, nevis uz grīdas". bet katrs pats vien ir vainīgs, ka iedomājies, ka tikko iepazītais cilvēks ir skaists, gudrs, iejūtīgs, nedusmojas par niekiem un kakā podā, nevis uz grīdas. katrs pats vainīgs un katram pašam tad ir tāds wtf, ieraugot, ka iecerētais kakā uz grīdas un vēl Tevi salamā par to, ka esi ienācis istabā ar zābakiem. tāpēc izvēlēties par savu mūža draugu spilvenu ir loģiski un saprotami, jo spilvens nekad nebūs spējīgs pierādīt, ka tam nepiemīt kaut kādas iedomātas īpašības. jā, protams, pastāv iespēja, ka, kā jau ar ļubovņikiem gadās, būs zajebis, zajebis, bet te pēkšņi zajebala, bet tas jau ir cits stāsts. te vietā būtu kārtējais epiktēta citāts (epiktēts ir mans otrs mīļākais rakstnieks tūliņ pat aiz kukuškina): "ja Tu gribi, lai dzīvē te viss sekmējas, tad ļauj, lai cilvēki no malas tevi tur par muļķi un vientiesi; un nedod pamatu domāt, ka Tu kaut ko zini." nedodiet iemesleu domāt, ka esat lasījuši šo rakstu, nedomājiet iemeslu domāt, ka zināt, kas ir birkas.

kam iesaku izlasīt? visiem, kas grib apprecēt kādu lietu.

sauciet mani par čegevaru, jo atkal esmu celmlauzis - ārēju apstākļus spiesta, sev uzdoto uzdevumu esmu modificējusi. kolēģe sandra mētra biksēs vētra bija uzdevusi recenzēt dan le sac vs scroobius jauno albumu "logic of chance", bet, tā kā ir svētdiena, torenti darbojas brīvdienu režīmā, līdz ar to es to albumu nevaru dabūt, tāpēc izvēlos analizēt pirmo albuma singlu "get better". ja būtu analizējusi albumu, runātu par kontraceptu un kopiespaidu, bet singlu ķidāšu kā ķirurgs ķidā kuņģi, kad to atgriezis vaļā.

sakšu ar īsu atskatu dan le sa un scroobius pip līdzšinējā darbībā:
divas labākās lietas, ko viņi radījuši, ir "thou shalt always kill", kas visiem mācīja, ka thou shalt think for yourselves, un "look for the woman" (otro var dabūt šeit: http://www.corruptive.co.uk/files/music/03-dan_le_sac_vs_scroobius_pip-look_for_the_woman.mp3 , pirmā ir tāds grāvējs, ka to var dabūt da jebkur). "look for the woman" ir viens no pirmā albuma singliem. noteiki ne pirmais un ne otrais, pirmoreiz šo dziesmu dzirdēju 2008. gada vasarā anglijas dienvidu festivālā "camp bestival", kur man bija tas gods šos kungus redzēt līdzās sjūzenai vegai un čakam berijam, kurš, izrādās, ir dzīvs. uzreiz dziesmā iemīlējos, jo šī ir kārtīga mīlas dziesma ar kārtīgu attiecību problēmu - it`s time to finish. kamēr bobs dilans dzied par mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem un atrodot simt un vienu paralēli, tikmēr šie zēni visu reducē līdz pilnīgai lina krekla vienkāršībai: "love you too much to leave, don`t like you enough to stay." pirmā mīlas dziesma, kurā ir pateikts tas, ko autors arī gribējis pateikt. par pirmo dueta albumu gribas applaudēt, un loģiskas bija manas cerības uz jauno - otro - albumu. skaidrs, ka zēniem būtu jāpacenšas, lai uzlektu augstāk par savu pakaļu un, paldies dievam, es neanalizēšu albumu, bet tikai pirmo singlu.

šobrīd uz riņķi vien klausos "get better" un, pavei, šeit pie viena var noskatīties viģiku: http://www.youtube.com/watch?v=yEitrZU-nCw&feature=channel
ir tāda WHAT DA FUCK sajūta, jo "get better" nekādā gadījumā nesaskan ar viņu pašu "thou shalt always kill" ideālu "domā pats!". "get better" ir dueta uzruna jauniešiem, kas par ātru nodarbojas ar seksu, dzer un lieto narkotikas. tādā "mēs jau neko, bet padomājiet par to un to" garā dan le sac mēģina iemācīt lietot prezervatīvus un saprast, ka skolā vajag mācīties. kā zināms, "mēs jau neko, bet padomājiet par to un to" ir ļoti kaitinošs izteiksmes veids, kas it kā nepauž pavēli, bet tajā pašā laikā tas ir tāds "re, re, mēs esam jūsējie, jums jāpieņem mūsu patiesība, jo mēs taču esam jūsējie, hey kids, jūs rullējat, smaidiņš":
I ain't saying' be celibate,
Go out and have your fun,
But there's plenty you can do without impregnation

WHAT DA FUCK?

 nu, tāda tā prezervatīvu didaktika. klipā patiešām  tiek arī dalīti prezervatīvi. tiešām esmu vīlusies šajā moralizēšanā par to, ka galvenais ir ir motivācija kaut ko darīt tā vietā, lai dzert un pistos, jo var taču lasīt grāmatas un izglītoties internetā. WHAT DA FUCK?! ja pieņemam, ka dziesmas mēŗķauditorija visticamāk ir jaunieši, kas ilgojas pēc jauniem augstumiem, šāda skolas pamācīšana noteikti nesasniegs mērķi - samazināt mazgadīgo vecāku skaitu un tīņu vazāšanos pa krogiem. ja tāds nav mērķis, tad vispār neko nesaprotu. kaitinoši, kaitinoši un visu laiku gribas prasīt: "kas, tu stulbs esi?"

tad, kad sandrai mētrai bija 15 gadu un parādījās kaut kāds brūtgāns, tad viņas desmit gadu vecākais brālis rūpēs par māsu mēģināja aprunāties par dzimumattiecībām. ļoti līdzīgā manierē kā dan le sac: nenorādīja, vai pisties drīkst vai nedrīkst, jo tā jau katra paša darīšana, bet jābūt uzmanīgam un tādā garā. mētra, protams, sakrustoja rokas uz krūtīm, kas nesen bija tikušas pie sava pirmā krūštura, un uzšņāca brālim: "nelien manā dzīvē!" tāpat es uzšņācu hip hopa zēniem, lai viņi nelien manā dzīvē, jo "get better" ir neglīta urķēšanās tur, kur viņiem nevajadzētu urķēties. no sirds ceru, ka albums, kad to beidzot noklausīšos, atstās labāku kopiespaidu.

sveiki, dārgie lasītāji, sveiks, zīlītes redaktor, kā katru nedēļu ar Jums tiekas jaunā kerija bredšova. to, ka esmu jaunā kerija bredšova, neizdomāju es, bet to par mani var atrast gūglē. jūtu, ka ar paralēles autori briest škandāls, jo man besī sekss un lielpilsēta, un pat tad, ja es tiktu nosaukta par šņabja šotiņu no tās kafejnīcas, kur vecenes iet dzert cockteiļus un runāt par pišanos, tas būtu apvainojums. kaut arī šīs sievietes neprot ne runāt, ne dzert, priecājos, ka no šīm divām darbībām jāapraksta dzeršana. vispirms jāteic paldies mūsu lasītājai anetei konstei par temata ieteikumu. anete ieteikusi analizēt portālā atceries.lv notikušu diskusiju par to, cik daudz dzert ir normāli (http://www.atceries.lv/lv/diskusijos.zinutes/36025).

diskusiju uzsāk kāda meitene ar segvārdu kamolins, kas interesējas par to, cik reižu mēnesī iedzer citu meiteņu otras pussytes - kamolina džeks atrod iemeslu, par ko pacelt glāzi katru otro nedēļu, un meitenei ir aizdomas, kas tas tā kā sāk palikt par daudz, turklāt, viņasprāt, normāli aliņu būtu iedzert vasarā, kad karsts, ne jau ziemā.

menstruāciju cikls, mēness fāzes (atzīšos, ka otrs manu izturēšanos nosaka daudz uzstājīgāk), cik bieži mēnesī dzert - atkal jau mēness un mēnešu ietekme, bet latviešiem ir tāds mēness fetišs. kā teicis garlībs merķelis - latvji ir mēness tauta. ne velti latviešu publiku savulaik spējusi aizraut savage garden dziesma "to the moon and back", šobrīd lielu tautas mīlestību iekaro fyfe dangerdield albums "fly yellow moon", un, tā kā mana māsa jau ilgstoši ir kultūras ministriem/ministrēm tuvu stāvoša persona, var pasaceit, ka laiku pa laikam kultūras ministrijas dienas kārtībā uzrodas diskusija par coldplay pirmā albuma dziesmu iekļaušanu dziesmu skolēnu dziesmu un deju (jā, arī deju) svētku repertuārā, jo - kas attēlots uz albuma? MĒNESS! šķiet, nekad nesapratīšu sievietes, jo kamolina sašutums par to, ka dzer aukstā laikā, ir balstīts uz pilnīgām ačgārnībām. man šmiga vienmēr ir bijusi nr1 sasildīšanās līdzeklis, ne tikai man, bet arī bomžiem. un es neesmu vainīga, ka šoziem tik auksts.

pati netieku skaidrībā/skaidrā, vai te jārunā par to, cik vēlams dzert, vai par to, cik noderīgi vispār ir salīdzināt savu pussyti ar citiem vīriešiem. sākšu ar savu vērtējumu iedzeršanai reizi divās nedēļās. ir tā, ka man pohuj. es dzeru biežāk, kristaps ozoliņš arī (bet retāk nekā es), jānis strods tikai tēlo pāli. vai tāpēc šīs meitenes džeks būtu sliktāks vai labāks par kristapu ozoliņu, jāni strodu vai mani? nē taču. bet viņš noteikti ir sliktāks tāpēc, ka viņam ir tik stulba vecene.

vai ir būtiski, cik šmigas izdzer citi džeki, kādās pozās citiem patīk pisties un kura ir citu mīļākā kanta grāmata (manējā ir spriestspējas kritika, pieļauju, ka lielākajai daļai tā ir "just cunt"). jā, šeit atkal ir tieši laikā izvilkt zaļo kanta grāmatiņu "spriestspējas kritika", jo vienīgajā vietā, kur to esmu atvērusi, imis stāsta par to, cik ļoti savu vērtību sistēmu un gaumi nevajag būvēt uz citu cilvēku sistēmām. bet tomēr kaut kā ir sanācis, ka cilvēkiem ārkārtīgi interesē, ko domā citi un ko izvēlas citi, un, gribi negribi, izvēli tas ietekmē. protams, ne manu, jo esmu redzējusi koncertā dan le sac vs scroobius pip, kuru savā lielākajā grāvējā dzied par to, ka pašiem jādomā. tiklīdz, kā ir skaidrs, ka cilvēkam ir tik svarīgs citu viedoklis, manipulācija ar tādu ir kā maza bērna šļupsti, kas tikko citam mazam bērnam atņēmuši konfekti. ja dikusiju pamanītu latvijas balzama sabiedrisko attiecību speciālists, atliktu vien piedalīties un rakstīt:"manējā pussyte dzer katru dienu, ir riktīgi jautri.kad nedzēra, daudz slimoja." pie viena varētu nomelnot arī konkurentus:"ja dzer alu, tad gan paliek rupjš - dzer, kliedz, čurā, paliek resns." tad vecene redzētu, uz ko iet pasaule un piesietu sevi šai saitītē. tāpēc turpmāk vienmēr, kad internetā kāds apvaicāies par iespējām izklaidēties,  rakstīšu, ka man gan patīk uzsaukt elīnai kolātei suši vai šņabulīti, jo viņa ir fantastiska biedrene.

skaidri redzams, ka meitenes jau sen ir gaidījušas šādu sarunu, jo atsaucība tik stulbam jautājumam ir pārsteidzoša: 76 komentāri. tīrais neprāts būtu apskatīt un iztirzāt visus, tāpēc izvēlēšos 10  viedokļu par tēmu "cik reižu mēnesī dzer Tava otra pussyte", lai mēs redzētu, cik cilvēki ir dažādi.

1.Grinchii ne tikai sniedz atbildi, bet turpina diskusiju ar savu jautājumu, kuru diemžēl neviens neņem vērā: Iedzer aliņu katru vakaru. Man jau tas šķiet aizdomīgi, jo dzīvē bijusi pieredze ar no alkohola atkarīgajiem. Bet nu nepiedzerās no tā viena aliņa un vairāk arī nevajag. Tad jau varbūt nav tik traki!? Pa nedēļas nogalēm un kādiem tusiņiem iedzer vairāk, bet problēmas tajā nesaskatu un neskaitu, cik bieži un cik daudz. Bet par to aliņa tēmu tieši šodien iedomājos pajautāt citām - kā jūs uz to skatāties, ja jūsu vīrietis izdzertu pudeli alus katru vakaru? Ja ne alu, tad varbūt glāzi vīna.

Grinchii pati netiek skaidrībā, vai viņas pisēja alusmīlestība ir normāla, vai tomēr jau iet par traku, tāpēc viņa tā vietā, lai uzmanīgi vērotu sava sirdsdrauga uzvedību un veselību, viņa ir kārtējā, kas grib dzirdēt citu viedokļus. Grinchii, palasi kanta spriestspējas kritiku kādreiz! atbildes uz šiem jautājumiem jāmeklē sirdī.

2.Agnesiic: Mans draugs vispār ne piles mutē neņem-nekad, un tas bik kaitina, es viņam blakus jūtos kā alkaholiķe kaut arī iedzeru labi ja 1x pus gada laikā. Bet, manam tētim noteikti ir jāiedzer vismaz 1x nedēļā (nedēļas nogalē) labā kompānijā, saka, ka grib atbrīvoties no grūtās nedēļas un es uzskatu tas ir pilnīgi normāli. Takā manā skatījumā arī Tavam puisim nav ne vainas.

Agnesiic otra pussyte mutē neņemot nemaz? toties pati Agnesiic mutē ņem gan, jo kurš gan cits to darīs. malacis Agnesiic, jo paplašina džeku loku līdz tēviem. sķiet, Agnesiic ir apveltīta ar īpašām spējām, jo, izlasot publicēto jautājumu, uzreiz sapratusi, ka aprakstītajam puisim nav ne vainas. varbūt kaut kas var sanākt.

3.keda, acīmredzamā pālī: Nedēļā 2-3x aliņu pa vakaram izdzer , 5dien vai 6dien viņiem ar manu senci ir atļautās oficiālās iedzeršanas dienas , kad viņi drīkst iedzert ko stiprāku - manas mammas un mans noteikums. Neesam mēs nedzērāji. Pilnīga atturēšanas pat no aliņa man liekas pat vairāk kā dīvaiana.
bļeģ, keda gan ir hujovā ar saviem sieviešu noteikumiem. ja kādreiz kedu satikšu dzīvē, pamācīšu, ka attiecības nedrīskt balstīt uz noteikumiem un ultimātiem. gadījumā, ja džeku sauc uldis, tad vēl ir pieļaujams attiecības stutēt ar uldimātiem.

4.cygnuss, lietotājbildē jeb avatarā - enģelis: Manējais - nevienu reizi mēnesī. Pareizāk sakot, viņš alkoholu NEKAD nelieto.
kaut arī cygnuss ir stingri pieturējusies pie lūguma atbildēt par grādīgās dziras dzeršanu reizēm mēnesī, man ļoti nepatīk šī atbilde. kad saslims ar visām nedzērāju slimībām, tad redzēs un raudās!

5.botinja: Parasti brīvdienās kādas ballītes vai pie draugiem kādi pasākumi un lielākoties alko ir to sastāvdaļa. tā, ka lai nomierinātu sevi, vari ieskaitīt manu balsi pie iknedēļas iedzeršanām. varbūt tad tavs draugs uzreiz labāks izskatīsies. turklāt pa nedēļas vidu aliņš vai vīna glāze arī nav nekas.
botinjas draugs dzeršanas biežuma ziņā ir mans dvēseles radinieks. prieks, ka tādu esmu atradusi. šķiet, ka botinjas izteikums, ka nu citi draugi izksatīsies labāk, ir smalks sarkasms, jo visā dzeršanas aprakstā jūtams liels prieks un lepnums par džeku, kurš normāli var iekapāt.

6.mommy iesāktā diskusija diskusijā:
-kaut kā visi traki pareizi palikuši
-Pievienošos pulciņam
-Man arī jāpievienojas!! Meitenes, priekā!
-man liekas,ka mums jātaisa kokteiļu vakars!
-Es ar mieru, bet tikai uz tējiņu, man Zīdainis ar krūti jābaro. Skatīšos, kā dāmas malko.
-Nu tad mēs skatīsimies kā Tu dzer tējiņu, nu,kur pārējās alkoholiķes?

šie komentāri, protams, ir visvērtīgākie, jo parādās sabiedrības iniciatīva kaut ko darīt, radies jauns nākotnes projekts, un domāju, ka, kamēr meitenes nav vienojušās par konkrētu laiku un vietu, ikkatrs var pieteikt savu dalību. kaut arī mierīgi varat iedzert ar mani. tiešām prieks, ka ieplānota jauna satikšanās, jo jāteic, ka mēness tautai latvjiem ir pagrūti ar socializēšanos, un katra šāda iniciatīca jāuzņem ar lielu prieku.

7.lelle_anna par savu štuceri izsakās kā karlīna elksne (viņas otrs vārds tiešām ir anna) par kristapu ozoliņu: Nedzer praktiski nemaz. Jā, šomēnes laikam izdzēra vienu Dlight alus un enerģijas dzērienu. Bet tā parasti varbūt izdzer vienu šādu dzērienu reizi vairākos mēnešos. Piedzērušos vai iereibušu es viņu vispār neesmu redzējusi (un nav arī bijis).
piebilde iekavās ir fail of the lifetime. kā Tu, kuņa, to vari zināt?! pazīsti no 0 gadu vecuma un nemitīgi filmē? ikkatram džekam ir kā pagātne, tā arī paralēlā dzīve.

8.Iced: Manējais mēdz varbūt nedēļas beigās, kad aizejam uz kādu mūzikas klubu, pie draugiem uz pirtiņu vai kkā tā, bet nav tā, ka krīt no kājām nost. Kopš esam kopā, viņš piedzēries ir bijis kādas 2 varbut 3 reizes. Es esmu tā, kas biežāk piedzeras. Man priecē tas, ka abi dzēruši kontrolējam, ko runājam, ko daram. Nav jāuztraucas par otru.
Iced man patīk, jo, pirmkārt, mešanā pa lampu var pārspēt savu akušieri, otrkārt, ir atkodusi, ka nav būtiski, cik reižu mēnesī metam pa lampu, bet gan tas, vai varam ar piemetušo sevi paši tikt galā un nesagādājam raizes citiem. šeit arī  atklājas vēl kāda pāļa funkcija - pālī var labāk iepazīt gan otru cilvēku, gan pats sevi. varētu sacīt, ka pālis ir ekvavilents medikopter krīzes situācijām, kad tu ar savu suni karājiem koka saknē klints malā un domā, ko darīt. ja reiz par funkcijām, tad pastāstīšu vēl vienu - adrenalīns. reiz kāds pazīstams mūzikas kritiķis man prasīja, vai zinu, kāds prikols no tiem ekstrēmajiem sporta veidiem. es teicu, ka moška kaut kāds adrenalīns - liekas, ka nokritīsi, bet beigās nenokrīti. tad mūzikas kritiķis sacīja (un es viņam piekrītu), ka tad jau labāk piedzerties, nokrist, sadauzīt galvu, turklāt nav nepieciešams speciāls ekipējums, nav jābrauc uz kādu īpašu vietu, tātad beigās tas sanāk adrenalīns pa lēto.


9.princesa18 savu atbildi nofilmējusi, bet visticamāk neko nav filmējusi, jo te skaidri redzams, ka cilvēki dzer līdz grīdai. video ilgums - apmēram 1 minūte: http://www.youtube.com/watch?v=YDnCfCERfeg

10:kendra neatbild pēc būtības: Sveikas!!!
Esmu kopā ar vīrieti jau 15it gadus,mums ir divas burvīgas meitiņas
Bet stāsts nav par to....Tas,ka vīrietis iedzēra vienu aliņu vakarā pie tv vai datora man arī nelikās nekas īpašs,bet tas nepaliek bez sekām.....ir pagājuši daudz gadi...un bija arvien trakāk,katru nedēļu piedzērās līdz lopam...un tagad.... mūsu ģimene ir sabrukusi...jo viss beidzās ar to,ka viņš dzēra 3-4 sutkas,nenāca mājās,kaut kur atlūza,tur arī modās un turpināja.....atnāca mājās,pagulēja pāris dienas un atkal pazuda uz nedēļu.....bērni pārdzīvoja,es juku prātā....ļoti sāpīgi pašai....Un vīrietis izposta visu,ko savā dzīvē ir ieguvis...un viņam tikai 34 gadi. Alkahols izposta ģimeni!!!!!!!!!!!

sutka ir diennakts pa krieviski.
te atkal atpakaļ pie tā, kā vajag dzert. pliku dzeršanu bez liekas filozofijas nekad neesmu atbalstījusi. šmigai ir jābūt līdzeklim kaut kā sasniegšanai, piemēram, jaunu radošo apvāršņu vai vēl neapzinātu savu fizisko spēju atklāšanai vai krutu prikolu radīšanai. ja dzer tikai dzeršanas pēc, pats vainīgs. kamēr ir pilnīgi skaidra dzeršanas jēga arī skaidrā, tikmēr jācilā glāzes.

būtībā jau skaidrs, ka meitenes tikai mēģina rūpēties par savām otrajām pussytēm un pasargāt gan sevi, gan viņus no šmigas postošās ietekmes, taču nevajag aizmirst, ka brīvprātīga pilnīga atturība nav nekas kruts, visu ar mēru drīkst un ļoti vajag, un atbilde uz jautājumu par to, vai nav par daudz, jāmeklē pašā draugā, nevis interneta portālos. nobeigumā kā nagla uz i šeit stāvēs citāts no epiktēta best of`a. visiem par biedinājumu un atgādinājumu, ka katrs cilvēks ir tāds, kāds viņš grib būt, un Jūs ar savām pararūpēm varat iet dirst:"ja tu gribi, lai tavi bērni, tava sieva un tavi draugi dzīvotu mūžīgus laikus, tu esi zaudējis sajēgu."

tā kā šī ir nedēļa, kad apskatāmos rakstus vai pohujko iesaka mūsu mazie brāļi teksti, tad šoreiz nerakstīšu par latviešu slavenībām. vakardien biju ļoti priecīga, kad tieši kristaps ozoliņš (kurš, pēc karlīnas elksnes domām nedzerot, hahahha) ieteica man apskatāmo pohujko, jo viņš ir džeks un smuks, ko gan vairāk vēlēties. kristaps apskatāmo pohujko uzrakstīja uz lapiņas, es šo lapiņu ieliku krūšturī, kur tā bija drošībā. nu jau trešo reizi lietošu vārdu pohujkas, jo texxxtu attīstībā esam tikuši tik tālu, ka analizējam ne tikai rakstus, bet pohujko citu, esmu revolucionāre, jo būšu pirmā, kas analizēs mājaslapu. sauciet mani par čegevaru.

varat tālāk nelasīt, jo mana recenzija (tāpat kā ieteiktais temats) ir šausmīgi garlaicīga.

uz lapiņas, ko šorīt izņēmu no krūštura, bija rakstīts šādi: "a day of awesomeness.com" jāpiebilst, ka nosaukums norādīts neprecīzi, jo mājaslapas vārdā nav artikula "a", bet man, piemēram pohuj, Jums nav? dayofawesomeness.com balstās uz ideju, ka katru gadu 10.martā visiem pasaulē jāsvin bijības iedvešanas (tildes datorvārdnīca teica, ka awesome ir bijību iedvesošss) diena un fakts, ka mēs visi iedvešam bijību. kāpēc tieši 10.marts? jo tad ir dzimšanas diena čakam norisam (tādejādi tiek godināts nevis pats aleksandrs čaks noriss, bet gan mīti par viņu, piemēram, čaks no norisa tālu nekrīt, jo abi raksta dzeju par sievietēm). te jāpiebilst, ka tad džimpārs ir arī manai māsai, tāpēc trešdien es dabūju garšīgu steiku un šampanieti (nepievilkām mūli, brīnumi nu gan). ideja svinēt bijības iedvešanu radusies 2007.gadā, un, ja godīgi, šī ideja man liekas tāda, kas ne ar ko nav īpaša, un nekādu prikolu tur čista nesaskatu, un es nemaz nebrīnītos, ja idejas autors būtu pats paulu koelju vai dž.dž.džilindžers. tādas aizdomas rada uzsaukums "No one's perfect, but everyone can be awesome" (neviens nav perfekts, bet jebkurš var būt awesome, pa angliski). ja Jums nešķiet, ka tā tik vēl trūka kā "visa pasaule sadosies rokā", tad Jums nav iztēles un kontinuatīvās domāšanas. diemžēl.

lai arī mājaslapa un ideja man liekas boring as fuck un nekādas ievērības cienīga, tomēr pievērsīšos galvenajam - vai bijības iedvešana būtu lieta, kura jāsvin kādā konkrētā datumā? dzimšanas dienā svinam to, ka esam piedzimuši, vārda dienā to, ka vecāki mums devuši krutu vai ne tik krutu vārdiņu (plinte, piemēram, ir ne tik kruts vārds), 18.novembrī svinam to, ka vienreiz izdomāja latviju, lieldienās citi svin to, ka jēzus ir pamodies no miega, to, ka var ēst olas, vai vienkārši to, ka ir brīvdienas, bet jebkurā gadījumā svinēts tiek kaut kas konkrēts, ko varam labi ieraudzīt (olas, piemēram). svinēt bijības iedvešanu? kas ir bijības iedvešana? lai to uzzinātu, protams, vērsos pie gūgles attēlu meklētāja, kas vēstīja, ka awesomeness izskatās šādi:

 
šis attēls man liek domāt, ka bijību var iedvest lieli, sarežģīti aparāti, piemēram kodolreaktors vai kombains. bet kāpēc lai cilvēki iedvestu bijību?! paraudzīsimies, ko par to domā dostojevskis (obligāta prasība, jo tematu man uzdeva kristaps ozoliņš - kvēls dostojevska fans. karlīnas elksnes uzdotais temats noteikti būs japapildina ar kādu šostakoviča melodiju, bet jāņa stroda - ar dalī zīmējumiem). dostojevskis (tāpat kā kants) izjūt dziļu bijību cilvēka priekšā. to uzzināju, gūglē ierakstot atslēgvārdus "kants bijība". ielikšu vēl vienu citātu. šoreiz no manās mājās esošās johana gotlība fihtes grāmatiņas "cilvēka sūtība. par cilvēka lielumu" (ja suns nebūtu sagrauzis, paņemtu kanta grāmatu). akkunks, tikko sāku šķirstīt šo grāmatu un secināju, ka tomēr neko necitēšu, jo tur sarakstīts sviests, tālab turpināšu vervelēt par bijību, izmantojot tikai savas mozgas.

bijība, bijība, kas man iedveš bijību? bijību man iedveš cilvēki, kas prot vakarā kārtīgi samesties, pa nakti neizlaist šmigu no organisma un no rīta būt gatavi pievērsties nopietnam darbam, kuru var paveikt izcili. kā piemēru varu minēt savu austrijas paziņu danielu, ar kuru iepazinos pērn polijā, viņš daudz dzēra, bet no rītiem vienmēr bija gatavs strādāt un sastrādāties (vienmēr apkārt pārvietojās čībās). sandra mētra viņā saļubījās. lai Jūs spētu iedomāties, pret ko būtu jājūt bijība, ievietošu šeit daniela attēlu .viņš ir no vīnes, un varu derēt, ka viņš novērtētu, ja es viņu sauktu par wiener pa angliski. re ku mēs abi pirms gada, piedodiet, ka tik maza bilde jānis žilde lielā ģilde:

man tiešām zajebala rakstīt, un es atkal gaidīšu, kad beidzot man kāds ieteiks normālus tematus (anetes konstes ieteikties īstenībā bija okei, nesaprotu, kāpēc neņēmām tos).
mājaslapu iesaku apmeklēt un svētkus svinēt iesaku tikai tiem, kas tic, ka tad, kad pasaule sadosies rokās, mēs saksim just bijību viens pret otru.

šdace nu gan ir lose, jo lika man analizēt raktu par to, ka dziedātājs kaža ir kļuvis par aktieri - saite uz rakstu, bet man vispār pohuj, par ko viņš ir kļuvis. kļova. man ir paģiras, tās jaukās paģiras ar labu apetīti, kas liek ēst pilnīgi visu pēc kārtas. šis ieraksts būs ļoti maz par to, kā kaža ar savu mordu filmēsies nākamajā avatarā, jo arī pats mango.lv raksts vairāk bija veltīts citiem notikumiem kažas dzīve. piemēram, tam, ka kažai bija salūzusi roka, jo viņa nokrita itālijas alpos. noteikti bija gājusi pa naža asmeni. tad mēnesi staigājusi ar ģipsi. kā vēsta prese - pirmais, ko viņa izdarījusi pēc ģipša noņemšanas, ir bijusi rokas apmazgāšana. lohs, vismaz uzdročīt ģipsim varēja ar savu jauno roku. kažai patīk kāpt uz grābekļa, jo ar jauno roku atkal brauks slēpot uz kādu no latvijas kalniem. kaža ir kā manas māsas mopsis (suns, ne štuceris): pimkārt, labi dzied, otrkārt, suns ir tāds, kurš man vienmēr prasa ēdienu, kaut arī viņš zina, ka nekad, nekad viņam neko neesmu devusi. kažai arī ne. abi neskatās pagātnē. točna atkal salauzīs roku, jo es točna mopsim nedošu ne kumosa, ne kāša.

mai, sajaucu, raksts bija par to, ka kaža nolikās snovojot, nevis slēpojot. kur šmiga? tātad špagatu nemāk.

ipats kaža lēš, ka, ja viņam uz itālijas alpiem līdzi būtu bijusi vecene, nekas tāds nebūtu noticis. protams, jo visu laiku viesnīcas numurmuriņā pistos, nevis snovotu. būtu arī pālī. īstenībā ceru, ka viņš nokrita pālī, citādi tas būtu apkaunojoši.

gtam, ka kaža kļuvis par aktieri, veltīta pēdējā raksta rindkopa. viņš filmēsies filmā "pēdējais lāčplēsis". skaidrs, ka runa ir par alu "lāčplēsis", un filma būs par to, kā ir jāpaņem vēl pa vienam, pa pēdējam un tad pa mājām. bet pēdējais aliņš ir un paliek pēdējais aliņš, pat tad, ja tas nav pēdējais aliņš. savukārt eposa "prosta lāčplēsis" autors andrejs punpurs bija tāds džeks, kuram viss bija skaidrs, viņš neloloja sapņus, kurus nevar īstenot, viņam nebija nekāda pēdējā lāčplēša, jo viņš čista zināja, ka būs vēl un vēl, un vēl.

ašajā rakstā ir paslēpta mīkla. Jums jāatrod šmiga. uz priekšu!

kad kultūras akadēmijas studente sandra mētra man ieteica izvērtēt rakstu par to, ko nevajadzētu darīt, satiekot bijušo, jutu, ka temats ir ļoti interesants un prasa dziļāku izpēti, jo laiku pa laikam nākas satikties ar dažāda kalibra bijušajiem, tālab būtu zajebis (tikko izdomāju, ka kruts sabiedriskais transports jāsauc par zajebusu) neapjukt neērtās situācijās un atbilstoši novērtēt savus morālos spēkus. lasot ketijas  būkenenas ieteikumus, neviļus domāju par savu devītās klases draugu d, jo tieši  viņš man saistās ar nosaukumu "bijušais draugs". kā nekā katrreiz, kad tiekamies, krītam viens otram ap kaklu, citreiz nobučojam viens otru un izsaucamies: "mans bijušais draugs/mana bijusī draudzene!" nesūcamies. vai lasītājs nospriedis, ka tad jau izšķīrāmies ļoti mīļi? pupas un zēvele! es no d izšķīros, viņu apvemjot (nopietni). kaut arī mums bija ļoti daudz kopīgu draugu un kopīgu ballīšu, trīs gadus pēc tam nesarunājāmies, tikai apmainījāmies ar kalašņikova skatieniem, tā darījāmm līdz reiz atkal bijām kopīgā ballītē, kur pālī izrunājāmies un nolēmām vairāk neskatīties ar kalašņikoweyes. īsti nezinu, kā līdz mierizlīgumam tikām, jo, kā jau minēju, bijām pālī. un nu, raugoties uz visu notikušo ar laika distanci, izvērtēšu, vai apollo.lv publicētie padomi kam ģeld un vai neviļus neesmu sekojusi tieši šādiem punktiem. šo punktu esamību/neesamību analizēšu tieši periodam pēc tam, kad pālī salabām.

pirmais dotais padoms - satiekot bijušo, sasveicināties un pieklājīgi iepazīstināt ar cilvēkiem, ar kuriem tobrīd esi kopā.
vienmēr sasveicināmies mīļi jo mīļi. vai es viņu iepazīstinu ar cilvēkiem, ar kuriem esmu kopā? tikai ar tiem, kas ir pālī, pārējie vēlāk ne sūda neatceras.

otrais padoms - daudz netērzēt, ātri atvadīties, demonstratīvi nesūkties ar jauno draugu.
nesaprotu, kāpēc pēdējais ir pielikts pie šī paša padoma, bet lai jau. kad satiekamies un esam vaļīgi (kad mums ir vaļa), labprāt daudz tērzējam, izliekamies, ka sūcamies. atvadīšanās ir atkarīga no tā, cik pielējies ir d (viņam ir tendence mani prast apsteigt) - ja viņš kaut kur prosta nozūd, tad kāda tur vēl atvadīšanās! domāju, ka d priekšā esmu sūkusies ar savu draugu, kas nav viņš, un tas noteikti netika darīts, lai kādam kaut ko pierādītu. raksta autorei vajag beigt izdomāt sūdus.

trešais ieteikums - pieklājīgi sasveicināties, atvainoties, ka nav laika patērzēt, jo jāskrien uz svarīgu satikšanos, un neskatoties doties prom. šī padoma izpilda pamatīgi varētu iedragāt manu loģiskās un saprātīgās, un garīgi veselās meitenes tēlu, jo, tā kā mēdzam tikties krogos un šmigā, būtu jocīgi, ja paziņotu, ka nu man jāskrien, jo ir svarīga tikšanās, ja reiz vēlos atlikušo vakara daļu pavadīt turpat, kur bijušais d. vienīgā svarīgā tikšanās, uz kuru varētu skriet, ir līdz letei pēc šmigas.


padoms nr 4 un nr 5 - ja viņš ir kopā ar savu jauno draudzeni, pret šo veceni jāizturas pieklājīgi. jāsasveicinās, pat ja neesam iepazīstinātas. nevajag uzreiz afišēt, ka esmu bijusī draudzene. muļķības! obligāti vajag. abi to vienmēr esam afišējuši. kaut arī viņam pa šo laiku ir bijušas vismaz 50 draudzenes (bet es vēl aizvien esmu mīļākā bijusī draudzene), nevienu no viņām neatceros, tāpēc nezinu, vai esmu ar viņām pieklājīgi iepazinusies un sveicinājusies. droši vien nē. nahuj?

tad ir viens padoms, kas ir tieši tāds pats kā iepriekšējie, tam uzreiz pa pēdam seko ieteikums uzlikt bitch masku, ja vēl aizvien nespēju aizmirst džeku - runāt īsi, lakoniski, uzrakstīt uz pieres "pohuj". stulbs padoms, stulbs, stulbs padoms, bet ne tik stulbs kā pēdējais - atturēties no kārdinājuma ar jauno draudzeni aiziet kopā uz krodziņu. gribētu redzēt ieteikumu autori vaigā, jo mani interesē, kā izskatās cilvēks, kurš apdirš krogus.

tagad mana ass-prātīgā māsa nāca klajā ar paziņojumu, ka zajebuss var būt ne tikai kaut kāds zajebis buss, kurš ir zajebis, bet arī tas buss, kurš zajebala - abi skan vienādi, bet doma pilnīgi pretēja. bet tā jau ir visur dzīvē - zajebala no zajebis tālu nekrīt. tāpat ar tiem ļubovņikiem - zajebis, zajebis un te pēkšņi zajebala.

atzīšos, ka saņemties uz raksta "Ellai pēc šova konkrēti salauzta sirds" analīzi nebija viegli, jo, pirmkārt, šodien man nav prikolu paģiru, otrkārt, pati esmu elīna un visus minētos faktus un viedokļus uztveru ļoti personiski. īsumā par raksta saturu - ella atnāca uzdejot uz šovu, žūrija  teica, ka tā ir žopa, ne deja, kas nebūtu nekas traks, un patiesībā ir prieks, ka ir cilvēki, kas prot pateikt vārdus "žopa", "nē", "pipele". tas liecina par sirdstīrību. tālab īsti vietā pieminēt, kas ir bijuši šie cilvēki: deju pedagoģe anita šmite, spēkavīrs raivis vidzis, horeogrāfs maikls džeksons un šīs pašas profesijas pārstāvis valērijs mironovs, kurš ir trešais neglītākais vīrietis latvijā tūliņ pat aiz kirova lipmana un kirova lipmana. atpakaļ pie lietas - žūrija ellai uzdirsa par dejotprasmi, super, bet vai šiem ļaudīm bija tiesības jaukties tik privātā jautājumā kā frizūra? domāju, ka tiesības to darīt būtu vienīgi manai frizierei andrai vai slavenajam pēram, jo viņi vismaz kaut ko jēdz no frizūrām, citādi savu viedokli var paturēt sev starp kājām, bet runāt par deju (maikls, valērijs, anita) vai paprasīt ellai, nahuj viņa necilā hanteles (raivis).

rakstā minets, ka elīna savam partnerim vēlas paprasīt, vai no šī neveiklā pīlēna var izaugt veikls gulbis. tā kā universitātē esmu apguvusi zooloģijas pamatus un vēl bišķiņ, droši varu sacīt, ka no pīlēniem gulbji nevar sanākt, jo dzīves laikā organisms nevar mainīt savu sugu. augstākais, uz ko spējīgi dzīvnieki - dzīves laikā nomainīt vecumu, dzimumu (šoreiz nerunāju par dzimuma operācijas maiņām, bet par atsevišķām sugām, kas daļu dzīves ir vecenes, bet tad pārtop par džekiem), kā arī morālo stāju (raksturīgs augstākajiem zīdītājiem). ja pieņemam, ka ella nav vēlējusies, lai viņas jautājumu uztver tik tieši, kā to esmu radusi darīt es, bet "veikls gulbis" ir smalks mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis, tad -  WHAT DA FUCK - kāds vēl veikls gulbis? ko tas vispār nozīmē? šo jautājumu nolēmu atrisināt ar googles attēlu meklētāja palīdzību. pirmais attēls, ko pēc mana lūguma atrast bildi "veikls gulbis", uzrāda meklētājs, ir šāds:


pirmais attēls, kurā vispār ir attēlots kaut kas līdzīgs gulbim, ir šāds:


tiešām ceru, ka elīnai izdosies kļūt par veiklu gulbi, vismaz kāds prikols. tāpēc iesaku noklausīties oasis dziesmu "live forever", jo tur dzied, ka but now is not the time to cry, now's the time to find out why.

ja kas, rakstu iesaku izlasīt visiem, kam patīk avatara zilās mordas.