21 Septembris 2014 @ 18:08
Nav sarunas  
Diemžēl joprojām nav izdevies neko jēdzīgu noklausīties. Tikai vienu mazu zēnu stāstām savai mammai, ka viņš ļoti gribētu, lai visu laiku būtu rudens un ziema, bet visvisvairāk viņš gribētu, lai pēc vasaras uzreiz iestājas ziema. Tātad ziema viņam ir visvismīļākā. Students rudens tikai otrajā vietā.

Tikmēr pagājušajā nedēļā viesojos kādā hipsteru pop-up midzenī - velosipēda "Ērenpreiss" jauno modeļu prezentēšanas svētkos. Negaidīti tur satiku noskaņā konceptuāli diezgan neiederīgu tipāžu - Decembri Zoldneru. Pēc mūsu īsās sarunas viens Balvu hipsteris, kurš nemitīgi pārvācas un visas jaunās istabas tūdaļ izkrāso baltas, man jautāja kopš kura laika tusēju ar mormoņiem. Tā lūk.
 
 
20 Septembris 2014 @ 19:37
Nu čau  
Es varētu it kā te kaut ko stāstīt par to, cik ļoti grūti man ir saņemties rakstīt sev, jo pierakstīt sev - man tas nozīmētu nepierakstīt vispār. Es varētu spriest, ka tas liecina par zināmu seklumu, vai varbūt vienkārši par to, ka domu vārdiskošana ir bezjēdzīga, ja nav neviena, ar ko tajā dalīties. Es varētu aizbildināties ar vientulību, kas laiku pa laikam ierodas ciemos bez iemesla un bez klauvēšanas. Vēl es varētu atmest visu to prozaisko liekulību un sacīt, ka man pietrūkst šīs vietas un komunikācijas ar cilvēkiem tajā.
 
 
20 Septembris 2014 @ 14:33
 
Gribu micro pog pedāli, basa kombi un būrīti ar kāmi.
 
 
19 Septembris 2014 @ 07:07
 
Jaunās Martas Asinis klausāmas un lejuplādējamas šeit.
 
 
18 Septembris 2034 @ 21:11
 
Mēs visi esam apmetušies vienā sūdīgā hostelī, un kaut kā ir sanācis, ka tieši šeit dzīvo tieši krutākie cilvēki, un viskrutākais no jaunajiem ekohidroloģijas studentiem. Viņu sauc Nīls Jangs, un viņš ir izmainījis manu pasauli, jo līdz šim biju pārliecināta, ka cilvēks no Nīderlandes nevar būt kruts, bet Nīls Jangs tomēr var. Viņš, piemēram, mēģina mani pārliecināt par to, ka daži putni ir pelnījuši, ka viņus vēro. Ka piemēru viņš minēja vienu putniņu, kurš tad, kad vairs nevar ieēst peles, bet ir samedītas gana daudz, tās liekās peles sakarina ērkšķu krūmā.

Nu, un šodien bija tā - bija plānots kopīgi vakarā doties uz krodziņu. Citi dienu pavadīja pļažā, kamēr es paliku mājās rakstīt un pabaudīt vientulību. Vienā mirklī nolēmu paskatīties, vai džeki ir atgriezušies no pļažas un varam kopīgi apmeklēt krodziņu. Aizgāju līdz džeku istabai, jau redzēju, ka tur spīd gaisma, pieklauvēju pie durvīm, prasot: "Eu, Jūs tur esat pliki?" No istabas atskanēja: "Nē." Pēc balss nospriedu, ka tas ir Nīls Jangs, tāpēc, vēru durvis vaļā, vienlaicīgi izsakot vēlējumu izģērbties, ja vēl tas nav izdarīts. Atveru durvis, a tur priekšā kaut kāds nepazītams džeks, kas ievācies tajā istabā. Kādu laiku blenzām viens uz otru, tad es secināju, ka tas ir nepazīstams cilvēks un informēju: "Tu tiešām neesi pliks. Prieks iepazīties." Pagriezos un aizgāju
 
 
16 Septembris 2034 @ 18:12
 
Aizvakar atbraucu uz Faro par godu tam, ka te mums notiek skolas beigšanas pasākums, kas apvienots ar skolas sākšanas pasākumu tiem, kas tagad sāk. Vakar aizvilkāmies uz pludmali, un es dabūju iekšā no viļņa. Dziļumā lieli viļņi neko īsti nevar padarīt, jo nelūzt un liegi aijā. Bet, kad iet ārā no okeāna, tie paliek nikni. Nu, viens niknais vilnis mani ietrieca zemē. Nu, neko, šodien var sākt normāli kustēties, bet kaut kā neviens netic, ka var tā savainoties peldot. Vakarā aizgājām ciemos pie bijušā hidroģeoloģijas pasniedzēja, kurš par šādu ideju bija ārkārtīgi aizkustināts. Šodien iepazināmies ar jaunajiem studentiem. Normāli džeki, bet gan jau dzimuši deviņdesmitajos. Kad tie džeki bija apnikuši, nolēmu uzmeklēt savu mīļāko Faro pasniedzēju, kurš iemācīja to, ka galvenais ir būt laimīgam. Atradu. Izrādās, viņš ir palēnām atkratījies no šīs programmas, jo viņam zajebala tās vadītājs, un tagad viņš laimīgi vada savus zinātniskos projektus un nenodarbojas ar lietām, kas viņam nepatīk. Arī ticis pie lielāka kabineta. Viena no pēdējām lietām, ko darījām kopā - bijām uz kaut kādu dambi, kuru programmas vadītājs uzskata par baigi labo, jo pats piedalījies tajā projektā, bet šis pasniedzējs toreiz ekskursijas beigās piecēlās un sacīja: "Es zinu, ka mani par šito atlaidīs, bet Jums jāzina, kāpēc tas dambis ir sūds." Tad viņš sāka stāstīt, un viņu atlaida, haha. Tiesa, šobrīd, kā minēts, viņš vada savus zinātniskos projektiņus. Un tas mūsu programmas vadītājs, kurš panāca, ka viņu atlaiž, nemaz nezina, ka šim pasniedzējam ir projekti un liels kabinets. Ja, to tiešām var nepamanīt! Nu, neko, pusdienas pārtraukumā aizgājām pie viņa, parunājāmies, iedzērām aliņu un jau jautrākā prātā gājām atpakaļ uz prezentācijām.
 
 
11 Septembris 2034 @ 22:09
 
Bez tām grāmatām, ko nopirku, ir vēl viena lieta, kas mani šokē. Šajās brīvdienās atklāju, ka ir pagājuši tie jaukie laiki, kad varēju peldēt, peldēt un peldēt, līdz jālien ārā no ūdens, jo esmu pārsalusi. Tagad ātrāk pienāk brīdis, kad apnīk. Ā, okeāns vairs nav ledusskapis.
 
 
10 Septembris 2034 @ 20:36
Trakā iepirkšanās  
Var uzskatīt, ka šodien pabeidzu kaut kādu Kultūras Akadēmiju, jo soļoju spēcīgā lietū ar plastmasas kulītē ietītām grāmatām. Jā, es šodien nopirku 5 grāmatas! Tas ir pēdējais, ko vajadzētu darīt cilvēkam, kam vēl jāceļo un ir ierobežota vieta somā. Tātad nopirku grāmatu, par to, kā tās Latīņamerikas republikas tikušas līdz šī brīža stāvoklim un prognozēm, kas notiks vēlāk. Tas nebūtu nekas ievērības cienīgs, ja, atnākot mājās, nepamanītu, ka tā izdota 1952, gadā. Tad nopirku arī 2 grāmatas par spiegiem. Un vienu eseju krājumu par to, kā ir būt neirotiskam gejam, kā arī modernās kultūras enciklopēdiju "is it me or everything is shit?". Pati esmu šokā par šo pirkumu. Ceru, ka jūs arī.
 
 
09 Septembris 2014 @ 21:47
 
Kamēr kaimiņš aiz sienas sit sievu, es klausos šo.