šonedēļ ne tikai nolamāju sandru mētru un daci jaunupi, kā arī no darba atlaidu mūsu līdzšinējo disciplināru, bet arī pati sev uzdevu uzrakstīt savas pārdomas par mango.lv publicēto rakstu "Japānis apprecējies ar milzu spilvenu" (http://www.mango.lv/zinas/divainibas/pa
piemēram, iepriekš nebiju dzirdējusi, ka cilvēki var precēt lietas, bet 28 gadus vecais japānietis to izdarījis, pirms tam piemeklējot kleitu savam spilvenam, kā arī ar grūtībām atradis mācītāju, kurš būtu ar mieru novadīt laulību ceremoniju. tā kā, ejot uzrestorānu, šis kungs mīļotajam spilvenam pasūta atsevišķu vietu un arī ēdienu, tad mani nemāc ne mazākās šaubas par to, ka kāzu naktī viss būs arī pišuks. izrādās, šī nav pirmā reize, kad kāds cilvēks jūt tik spēcīgu emocionālo un seksuālo piesaisti kādai lietai, ka grib ar to precēties. mazliet pašiverējot, uzgāju faktus par to, ka kāda sieviete gribējusi precēt karuseli, bet ne reizi vien gadījies, ka dažādas vecenes grib mīt gredzenus ar eifeļa torni vai berlīnes sienu.
mani patīkami pārsteidza tas, ka starp raksta komentāriem no sērijas "stulbie ķīnieši" un "kā viņi drāzīsies?" bija redzami arī laba vēlējumi jaunajam pārim un atzīts prieks par to, ka cilvēks atradis savu otru pussyti. ja man būtu jāizvēlas, kurus komentārus gribētu rakstīt es, tur parādītos vēl kāds laba vēlējums, jo es tomēr saprotu japāni. daudz vairāk nekā cilvēkus, kas apprecas ar kaut ko 3 mēnešus pēc iepazīšanās. kāpēc? iepazīšanās periodā cilvēkiem ir tendence otru apkārt ar izdomātām īpašībām, kuras ik pēc mirkļa ir jāsviež nost, jo otra cilvēka uzvedība ar laiku pierāda, ka varbūt piekārtās "skaists, gudrs, iecietīgs" birkas ir pilnīgi ne pa tēmu. un ne tikai "skaists, gudrs, iecietīgs", bet arī tādas piezemētas iedomas kā "nedusmojas par niekiem" vai ari "kakā podā, nevis uz grīdas". bet katrs pats vien ir vainīgs, ka iedomājies, ka tikko iepazītais cilvēks ir skaists, gudrs, iejūtīgs, nedusmojas par niekiem un kakā podā, nevis uz grīdas. katrs pats vainīgs un katram pašam tad ir tāds wtf, ieraugot, ka iecerētais kakā uz grīdas un vēl Tevi salamā par to, ka esi ienācis istabā ar zābakiem. tāpēc izvēlēties par savu mūža draugu spilvenu ir loģiski un saprotami, jo spilvens nekad nebūs spējīgs pierādīt, ka tam nepiemīt kaut kādas iedomātas īpašības. jā, protams, pastāv iespēja, ka, kā jau ar ļubovņikiem gadās, būs zajebis, zajebis, bet te pēkšņi zajebala, bet tas jau ir cits stāsts. te vietā būtu kārtējais epiktēta citāts (epiktēts ir mans otrs mīļākais rakstnieks tūliņ pat aiz kukuškina): "ja Tu gribi, lai dzīvē te viss sekmējas, tad ļauj, lai cilvēki no malas tevi tur par muļķi un vientiesi; un nedod pamatu domāt, ka Tu kaut ko zini." nedodiet iemesleu domāt, ka esat lasījuši šo rakstu, nedomājiet iemeslu domāt, ka zināt, kas ir birkas.
kam iesaku izlasīt? visiem, kas grib apprecēt kādu lietu.
piemēram, iepriekš nebiju dzirdējusi, ka cilvēki var precēt lietas, bet 28 gadus vecais japānietis to izdarījis, pirms tam piemeklējot kleitu savam spilvenam, kā arī ar grūtībām atradis mācītāju, kurš būtu ar mieru novadīt laulību ceremoniju. tā kā, ejot uzrestorānu, šis kungs mīļotajam spilvenam pasūta atsevišķu vietu un arī ēdienu, tad mani nemāc ne mazākās šaubas par to, ka kāzu naktī viss būs arī pišuks. izrādās, šī nav pirmā reize, kad kāds cilvēks jūt tik spēcīgu emocionālo un seksuālo piesaisti kādai lietai, ka grib ar to precēties. mazliet pašiverējot, uzgāju faktus par to, ka kāda sieviete gribējusi precēt karuseli, bet ne reizi vien gadījies, ka dažādas vecenes grib mīt gredzenus ar eifeļa torni vai berlīnes sienu.
mani patīkami pārsteidza tas, ka starp raksta komentāriem no sērijas "stulbie ķīnieši" un "kā viņi drāzīsies?" bija redzami arī laba vēlējumi jaunajam pārim un atzīts prieks par to, ka cilvēks atradis savu otru pussyti. ja man būtu jāizvēlas, kurus komentārus gribētu rakstīt es, tur parādītos vēl kāds laba vēlējums, jo es tomēr saprotu japāni. daudz vairāk nekā cilvēkus, kas apprecas ar kaut ko 3 mēnešus pēc iepazīšanās. kāpēc? iepazīšanās periodā cilvēkiem ir tendence otru apkārt ar izdomātām īpašībām, kuras ik pēc mirkļa ir jāsviež nost, jo otra cilvēka uzvedība ar laiku pierāda, ka varbūt piekārtās "skaists, gudrs, iecietīgs" birkas ir pilnīgi ne pa tēmu. un ne tikai "skaists, gudrs, iecietīgs", bet arī tādas piezemētas iedomas kā "nedusmojas par niekiem" vai ari "kakā podā, nevis uz grīdas". bet katrs pats vien ir vainīgs, ka iedomājies, ka tikko iepazītais cilvēks ir skaists, gudrs, iejūtīgs, nedusmojas par niekiem un kakā podā, nevis uz grīdas. katrs pats vainīgs un katram pašam tad ir tāds wtf, ieraugot, ka iecerētais kakā uz grīdas un vēl Tevi salamā par to, ka esi ienācis istabā ar zābakiem. tāpēc izvēlēties par savu mūža draugu spilvenu ir loģiski un saprotami, jo spilvens nekad nebūs spējīgs pierādīt, ka tam nepiemīt kaut kādas iedomātas īpašības. jā, protams, pastāv iespēja, ka, kā jau ar ļubovņikiem gadās, būs zajebis, zajebis, bet te pēkšņi zajebala, bet tas jau ir cits stāsts. te vietā būtu kārtējais epiktēta citāts (epiktēts ir mans otrs mīļākais rakstnieks tūliņ pat aiz kukuškina): "ja Tu gribi, lai dzīvē te viss sekmējas, tad ļauj, lai cilvēki no malas tevi tur par muļķi un vientiesi; un nedod pamatu domāt, ka Tu kaut ko zini." nedodiet iemesleu domāt, ka esat lasījuši šo rakstu, nedomājiet iemeslu domāt, ka zināt, kas ir birkas.
kam iesaku izlasīt? visiem, kas grib apprecēt kādu lietu.
Mūzika fonā: pnau - enuff`s enuff
Komentēt