Klāt Kas jauns! „Viņas melo labāk” ir seriāls, kas Laurus plūcis Lietuvā, un, tā kā mēs esam brāļi un māsas, tas piemērots latviešu vajadzībām. Latvijas publikas galvenā vajadzība ir kāds jautrs videostāstiņš, ar ko aizpildīt vasaras vakarus, jo citādi nekas cits neatliktu kā vienā laidā stresot par Leona un Elizabetes kāzām, bet Sorosa fonds ik pēc divām nedēļām rīkotu diskusijas par to, kas īsti bijusi tā lakatos ievīkstītā losene, kas izjauca Ugunsgrēka noslēguma balli.

Ikviena „Viņas melo labāk” sērija sākas ar dziesmu, kas vēsta, ka meitenes vēl pasakām tic, un šis motīvs tiek laiku pa laikam atkārtots sērijas gaitā. Skaidrs, ka dziesma ir par tām meitenēm, kas tviterī postē savus nozagtos velosipēdus ar cerību, ka tviterspēka kungs ar celi iemauks zaglim pa olām, kā rezultātā ļaundaris apdomās savu rīcību, riteni noliks atpakaļ vietā un pievērsīsies Dievam.

Pirmā sērija sākas ar seksīgām kājām, kas krustdūrienā soļo ārā no mājas. Jautrās kājas disonē ar šim ķermenim piederošo seju, kas ir pagalam bēdīga. Kā lai Marta nebēdātos? Labi atceramies, kā beidzās „Ugunsgrēka” Martas pēdējā ballīte - sprādziens un smadzenes pa visu Dikļu pili. Šī Marta zina, ko grib, bet viņas domām nav, ko vilkt mugurā - viņa neprot tās ietērpt vārdos. Tā paziņojumu, ka vēlas pārtraukt attiecības ar Daini, viņa sāk ar: „Klāt vasara – atvaļinājumu laiks.” Tā kā viņai noteikti būs citi mīļākie, ar kuriem kaut kad būs jāšķiras, varu pasviest vēl divas idejas:

-„Sākusies NBA sezona. Varbūt ej dirst.”
-„Skaists saulriets. Ko lūri? Viss cauri!”
(Man ir padomā vēl šis tas, bet par to jau būs jāmaksā.)

Dainim pēc šī paziņojuma sāk raustīties lūpa, un raudādams viņš aizvada visas nākamās sērijas. Bēdu plosītais vīrietis sēžas pie stūres, kur nejauši apsēdusies arī viskija pudele, ko viņš sāk intensīvi lietot uzturā. To pavada draudīga rokmūzika, kas mazliet atsit „Smoke on the water”. Tad viņš ar Martu lielā ātrumā trauc pa šoseju un dzied dziesmiņu. Diemžēl dziedāšanas epizodes turpmākajās sērijās atkārtosies. Satriektais Dainis pilnībā ignorē histēriskās Martas lūgumus braukt lēnāk un nedzert. Tai šmarai par to vajadzētu priecāties, jo pati pirms minūtes brēca: „Aizmirsti mani! Ved mani mājās!” Tātad viņš ved mājās veceni, kuru vairs neatceras, dzied, dzer un ietriecas kokā. Tumšmatainā fūrija izrāpjas no mašīnas, izsauc Medikopteru, rokmūzikas pavadījumā pazaudē telefonu , nostopē lietuvieti un aizbrauc uz mājām, kur izliekas, ka to vien visu rītu darījusi kā apenēs stāvējusi pie spoguļa. No nakts maiņas pārrodas Martas vīrs dakteris Jānis, bet ātri vien atrod iemeslu braukt atpakaļ uz slimnīcu – viņš ierauga, ka mīļotās plecs ir dirsā, un ierosina doties to pārbaudīt.

Pa to laiku darba kabinetā satiekas 2 citas seriāla varones – Margo un Kristīne. Kristīne rītu iesāk pālī, jo visu nakti klubā meklējusi ietekmīgus kontaktus. Kikī nolemj iesākto turpināt, tāpēc kopā ar kolēģi dodas brokastīs uz Ostas skatiem, kur paņem Campari. Tas iepatīkas ne tikai man, bet arī diviem džekiem, kam reāli stāv uz tām divām beibēm, tāpēc viņi īstā Klārka Geibla stilā nosūta abām rozes, fonā skan dziesma ar šādu tekstu: „Šup, šup, šup, šubā.” (Tas liecina par iekāri – red.piez.) Pēc minūtes viens no viņiem dramatiskā pulciņa eksāmenā dabū 10 – tā kā viņam līdzi paķērušās šķēres, viņš rozes sagraiza, jo Margo samelo, ka šīs abas ir lezbes. Kristīne jau ir nelielā štīmītī, tāpēc atkratās no kolēģes un nākamajā minūtē jau sēž ar tiem abiem, atklāj patiesību par savu tradicionālo seksuālo orientāciju, tukšo nākamo Campari glāzi, fonā aizslīd Tallink kuģis ar visiem tiem pāķiem, kas dzied karaoki. Viss ir tik ideāli, ka liekas, ka darbība norisinās Ventspilī vai ārzemēs.

Idilli pārtrauc iepriekš minētās Martas zvans. Viņa šņāc un lūdz Krisķinku aizbraukt līdz negadījuma vietai un atrast viņas rokmūzikas pavadībā papisto telefonu, jo citādi vīrs to telefonu atradīs un izlasīs īsziņas. Izsecinu, ka vīrs ir traks pļēgurs, jo ir liela iespēja, ka pēc tam, kad rentgenā noskaidros, ka sievas plecam viss ok, viņš piedzersies un parāpos pa zāli pieturā „Čiekuri”, kas atrodas kaut kādos laukos pie koka. Kristīne ir mazliet piesardzīgāka par Daini, kuram patika dziedāt, dzert un braukt, tāpēc vārds pa vārdam, joks pa jokam, līdz abi džeki piedāvā Campari princesīti aizvest, kur vajag.

Te visi 3 jau ir mašīnā, un viens no čaļiem mēģina uzturēt bazaru, sakot: „Mmm, klusējam?” Tas vienmēr nostrādā. Ja kādreiz nav ideju sarunas uzsākšanai, iesaku izmantot šo, kā arī burvju ierosinājumu „Pastāsti kaut ko!”. Protams, kamēr šie brauc pēc telefona, tiek pieņemts lēmums mērkt uz Jelgavu – Latvijas Las Vegasu -, kur visi trīs varētu nodoties dzidram mīlas aktam. Pišuks pirmajā sērijā? Tas ir tikpat amorāli kā pišuks pirmajā randiņā, tāpēc Kristīne viltīgi ierosina, ka labāk braukt pie viņas. Viss ir labi līdz brīdim, kad šīs vieglas uzvedības sievietes durvis atver smagas miesasbūves Felzenbahera izsitējs, savāc savu Kristīnīti un abus pintiķus atstāj paģikā. Iespējams, viņi tur stāv vēl šobaltdien. Šos jefiņus iespējams atpazīt pēc acīm, kas izskatās pēc pieckapeikām. Kristīne aiz durvīm ņirdz, jo baisā paskata vīrietis, protams, ir viņas bratans, pie kā viņa regulāri brauc, ja uz astes uzsēdušies precinieki.

Tikmēr slimnīcā Marta ar vīru uzskrien virsū tikko no mašīnas izvilktajam Dainim un viņa sievai. Visi, izņemot Daini pašu, sēž un gaida, kamēr viņš atmodīsies no šī nelielā savainojuma. Marta ar Jāni ir īsti Daiņa un viņa sievas ģimenes draugi, jo Marta guļ ar Daini, bet Jānis dukurē Daiņa sieviņu, kas visu laiku staigā vienā un tajā pašā kleitā un sit visus vīriešus. Pirmā sērija beidzas ar saspringumu, jo Dainis atčoknās, bet tas izraisa nevis publikas ekstāzi, bet gan apjukumu, jo pirmie divi vārdi, ko viņš pasaka, ir nevis „Labrīt, ļaudis!”, bet gan „Marta! Marta!”.

Nākamajās sērijās mums tiek piedāvātas tādas jautras un gaisīgas vērtības kā iepirkšanās veikalā Riga Plaza, raudāšana un Jāņu svinības, bet mēs nevaram atslābt un laimē diet, jo šie gaišie mirkļi mijas ar kontrabandu, šaušanu un to drausmīgo Daiņa sievu, kas klopē visus džekus pēc kārtas. Taču skatītājs nedabū to, ko gaida – seksu. Tur nav nekāda seksa. Pat ne krūšturī! Nav seksa, bet ir šaušanas, melni džipi, apcietināšanas un advokāti? Kāds vēl „Sekss un lielpilsēta”? Tā ir „Kobra 2013”!

Šonedēļ man tika dota iespēja izvēlēties, vai gribu analizēt grāmatu „Pēdējais orks”, vai izteikt savas pārdomas par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska un Amerikas latvieša Aivara Sluča saraksti. Tā kā zinu, ka Aleksis Zoldners beidz vienmēr, kad pieminu Kristovski vai Tomu Jorku, tad viņam par prieku esmu izvēlējusies Kristovski. Šoreiz nevis par Kristovski vulgaris, bet par viņa it kā saraksti ar Amerikas latvieti Aivaru Sluci, kas apvienojis daktera un nacista profesijas. Ģirts Valdis Kristovskis savu karjeru uzsācis kā ganu zēns, tad par savu spēku, drosmi un gudrību apbalvots ar aizsardzības ministra posteni, pēcāk strādājis Eiroparlamentā, tad kādu laiku pavadījis bezdarbnieka statusā, bet tas nenozīmē, ka tajā laikā viņš bijis dīkdienis – Kristovska kunga hobijs ir bijis darbs Rīgas domē, konkrētāk – armijas disciplīnas ieviešana. Tagad, uzsākot Rīgas domes sēdes, visiem jālīdzinās, 15 reižu jāpiepumpējas un jānokliedz, ka gods kalpot Latvijai. Tātad dotais solījums ieviest armijas disciplīnu ir izpildīts, tāpēc veiksmīgajam politiķim jāķeras pie citiem darbiem – nav nekāds brīnums, ka tieši viņš kļuvis par ārlietu ministru. Tiesa, Ģirts ir tik talantīgs un erudīts, ka viņš varētu pildīt jebkura ministra pienākumus, ko laikā no 2.oktobra līdz 2.novembrim mēģināja arī panākt. Diemžēl ieņemt visu ministru amatu neizdevās, gan jau pēc gadiem tuvredzīgā latviešu tauta sapratīs, kāds tas bijis zaudējums. Par Jēzu jau arī savulaik daži teica, ka viņš ir lohs, bet beigās izrādījās, ka viņš ir vislabākais. Kristovska dzīves stāstā ir skaidri redzamas paralēles ar Jēzus Kristus dzīvi, tāpēc turpmākajā tekstā saukšu viņu par Jēzu Kristovski. Šobrīd Jēzus Kristovskis it kā ir nonācis neērtā situācijā – pietiek.com ar Lato Lapsu priekšgalā vēsta, ka noticis šausmīgs noziegums. Kristovskis piekrītot dakterim Slucim par to, ka krievus nevar ārstēt tikpat gādīgi kā latviešus - tā vismaz stāsta virsraksts. Izlasot vēstuļu pāri, top skaidrs, ka iepriekšējā teikumā minētais spriedums ir balstīts uz diviem teikumiem, kas izrauti katrs no sava konteksta. Tas ir tā: es saku, ka mans draugs Sergejs ir brīnišķīgs cilvēks, es zinu, ka vienreiz pirms pieciem gadiem viņš uzkāpa uz kājas blakus stāvošam bērnam, pēc Lapsas loģikas sanāk, ka man riktīgi patīk vardarbība pret bērniem, Sergejs taču vienreiz uzkāpa uz kājas tam bērnam. Lai cik ļoti es Kristovski uzskatītu par bļodlaižu un puskoka lēcēju, šāda faktu interpretācija vairāk pasaka par raksta autoru, nevis Mūsu Kungu Jēzu Kristovski. Manā rīcībā nav pietiekoši daudz informācijas, lai kaut ko varētu apgalvot ar simtprocentīgu pārliecību, bet sarunas pie krogu galdiem man atklājušas, ka visticamāk šīs divas vēstules vispār nav savstarpēji saistītas. Tātad Jēzus atbildes vēstule vispār ir attiekusies uz pavisam citu Sluča ziņu. Par to liecina kaut vai apstāklis, ka nacistu dakteris savā vēstulē uzrunā Ingvaru, bet, kā jau minēju, Kristovskis ir Jēzus, nevis Ingvars. WTF, kas tas vispār ir - paņemt divas savstarpēji nesaistītas vēstules un pateikt, ka tās sader kopā? Ja tas tiešām tā ir, tad Lato Lapsas galvā ir tā pati bīstamā viela, kas parādījās Jāņa Dombura galvā mirklī, kad viņš uz savu raidījumu uzaicināja Baibu Sipenieci. Iedomājaties, ka kāds ļaunprātis Bonijai pasaka, ka Klaids viņu krāpj. Klaids uzzina, ka šādi meli ir izplatīti, tāpēc viņš uzreiz dodas pie Bonijas un pasaka, ka nav viņu krāpis. Tā viņi dzīvo laimīgi. Tikpat vienkārši varētu būt arī šoreiz – Lapsa samuldējis, Kristovskis pasaka, ka tie visi ir māņi un pesteļi. Taču tā vietā, lai izskaidrotu situāciju, viņš apvainojas un uzreiz nesniedz nekādus komentārus. Tikmēr ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā cilvēki domā, ka Latvijas ārlietu ministrs ir nacists, bet viņš neceļ ne ausu, vienkārši apvainojas. Vēl viena lieta – abi vīri runā par latvietību, par to, kā latviešiem jāturas kopā, jāneliecas krievu priekšā, jāciena latviešu valoda. Ceru, ka jaunā Saeima pieņems likumu, kas aizliegs tēlot baigo nacionālistu, ja nejēdz rakstīt un runāt bez valodas kļūdām. Abi – gan Kristovskis, gan dakteris – raksta apmēram tikpat labi kā vidējais Rīgas 90.vidusskolas septītās klases skolēns. Es, piemēram, neticu nevienam cilvēkam, kas runā par Raini, dainām un štovētiem kāpostiem, bet neprot pareizi lietot komatus. Kristovski, Sluci, izlasiet latviešu valodas rokasgrāmatu „Palīdzi, māsiņ!” un tad sieniet sev ap biksēm Lielvārdes jostu!