xxx
28 Novembris 2013 @ 01:46
Latvijas jaunā valdība  

“Vai tik Pūcei nav uzziedējusi aste?” nodomāja ne viens vien tautu dēls, kad uzzināja, ka Juris Pūce atkāpies no amata. Vai Pūces astes ziedēšana ir iemesls Dombrovska demisijai? Vai Sudrabas kundze paģībusi, jo ieraudzījusi šo neparasto dabas parādību? Kāpēc Pūcem ir aste? Kā tās ziedēšana ietekmēs Krieviju (Ušakovu) un Ameriku? Un pats galvenais - kāda būs nākamā Latvijas valdība? Uz šiem jautājumiem atbildes kā sniegs uz galvas Anete Konste (AK) un Elīna Kolāte (EK).


Pirmkārt, Pūcem ir aste, jo tā palīdz noturēt līdzsvaru. Otrkārt, Ušakova un Amerikas reakciju uz notikušo grūti paredzēt, bet daudzi gribētu, lai viņi atkāptos galopā no Saules akmens jumta.


Jauno premjeru nav grūti uzminēt - tā būs zelta ikru reklāmas seja Jaunsudrabiņas kundze, kurai ir mājas, ko nevarētu uzprojektēt ne Zaiga Gaile, ne Andis Sīlis un pat ne Roberts Ķīlis. Viņas mājas - Latvija! (Lai gan izskanējis arī variants par Jāņa Dūklava kandidatūru, mēs to varam komentēt īsi: “Ha ha ha.”) Galu galā nav forši, ka Inguna cerējusi gozēties krutāko avīžu pirmajās lapās, bet te pēkšņi vienīgais lācis cirkā to visu izjauc. Lai jau viņai tiek. Kaut vai aiz cieņas pret sievieti. Inguna pati pagaidām zina tikai to, ka viņai būs valdība, taču vēl nezina ne kāda tā būs, ne kas tajā strādās, vienīgi to, ka tā būs skaista, un šai valdībai ticēs visa Latvijas valstnācija un preambula. Taču viņai ir paveicies, ka viņai ir tāda labējā un kreisā roka kā mēs, kas neatteica palīdzību šajā svarīgā brīdī jauno valdību uzprojektēt.


Pirmkārt, ministrijas ir jāoptimizē, lai nebūtu lieki jāšķiež nauda. Skaidrs, ka bez dažām ministrijām varam (nejaukt ar VARAM) iztikt. Kā izlemt, ko atstāt vēstures mēslainē, bet kam dot zaļo gaismu tuneļa galā? Protams, jāmet! Nolēmām mest 2 eiro monētu, jo skaitlis 2 simbolizē divus iespējamos Latvijas nākotnes scenārijus: debesis un elli. Ja cipars, ministrija iet ratā, ja ģerbonis - tā paliek. Šis sarežģītais process, protams, sākās ar pārpratumu, kura rezultātā EK pazaudēja 4 eiro, jo bija domājusi, ka monēta jāmet ārā pa logu. Tomēr pēc darba drošības saskaņošanas tika pieņemts lēmums ar naudu svaidīties istabas robežās.


Monēta ir kritusi ļoti gudri un dīvainā kārtā sakritusi ar mūsu domām. Diemžēl dažām ministrijām jāiet pa skuju taku.

Plus un mīnuss? Noels un Laeims? Lembergs un Soross? Iekšlietas un ārlietas? Muļķības! Šīs abas ministrijas tiek apvienotas Lietu ministrijā (gan Ārlietu, gan  Iekšlietu ministrijas monēta uzkrita uz malas). Arī nolemts atsacīties no Aizsardzības ministrijas, jo Latvija ir tik maza valsts, ka ko tur daudz sargāt. Ja vajadzēs, nolīgsim Igaunijas vai Krievijas armiju, un mums vienmēr būs Artis Pabriks, kas varēs pamācīt BBC, kā runāt par Latviju. Un nekur nepazudīs arī Nikolajs Kabanovs, kas var sadot rīklē jebkuram un pēc tam Inesi galanti notīties. Veselības ministrija tiks likvidēta, un par šiem jautājumiem rūpēsies Labklājības ministrija, jo to zina i liels, i mazs, ka, lai labi klātos, ir jābūt labai veselībai, tad viss pārējais (nauda, vara, sievietes) nāks pats no sevis. Tāpat ardievas mājam Tieslietu ministrijai. Kāpēc mums kaut ko tiesāt, ja varam noziegušos urlēnus izdot? Pie viena izdosim arī tiesnešus. Tiesa, cietumi tiks atstāti, un tajos varēs patupēt ikviens, kurš sajutīs grēcinieku sevī. Kultūras ministrija tiek pievienota Izglītības un Zinātnes ministrijai, jo izstāde “Lai gadījums kļūtu par notikumu”, kurā uz mākslu nāca skatīties skolēni, pierādīja, ka šīs lietas var un vajag apvienot.


Tā kā Latvijas laukos mauj tikai dzērāji, nevis govis, tad arī bye bye Zemkopības ministrijai. Turklāt zemkopību pilnībā kontrolē Eiropas direktīvas, kas tāpat liek visu likvidēt. Nu, tad esam soli priekšā un likvidējam ministriju. Šahs un mats! Bijām spiestas uz nāves zemi sūtīt arī vienu naudas ministriju, jo, ja neviens nerubī atšķirību starp Ekonomikas un Finanšu ministriju, tad nav jēgas darboties divām. Nekā personīga, bet šoreiz De Facto nepaveicas Finanšu ministrijai tikai tāpēc, lai mēs turpmāk izvairītos no nepareiza vārda “finanses” locīšanas. Bieži dzirdam, ka ļaudis piesauc Finansu ministriju. Tas nav pareizi. “Finanses” ir 5.deklinācijas lietvārds, kam ģenitīva locījumā pirms galotnes piedienas līdzskaņu mija. Finanšu ministrija. Finanšu ministrija. Finanšu ministrija. Atcerieties un aizmirstiet, jo tādas vairs nebūs!


Tā kā Toms Bricis ir sevi pierādījis, apvienojot darbu radio un televīzijā, turklāt daudz ko saprot par lietu, atbildīgajā Lietu ministrijas postenī bez liekām debatēm iecēlām viņu. Kad viņam būs apriebies šis darbs, Toms varēs paceļot un apvienot Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju. Protams, ja viņš nebūs sācis kustēties kustībā “Latvija - manas mājas”.


Labklājības - ja būs labklājība, būs arī viss pārējais, tai skaitā veselība un labs garstāvoklis. Šo ministriju nolēmām uzticēt Gunāram Ķirsonam, jo viņš sevī iemieso tādus labklājības simbolus kā kotleti, alu un miltu mērcīti, kā arī atbalsta latviskās vērtības - koka būdiņas un tautas popdziesmas. Un sargāt šīs vērtības tik mazai valstij, kurai no visiem stūriem uzglūn eiro un Holivuda, ir ļoti svarīgi.


VARAM - šo ministriju paturējām tikai tāpēc, ka caur to var noslaukt ES fondu naudu. Vienojāmies, ka to roku rokā draudzīgi vadīs Latvijas vides sirdsapziņa Anitra Tooma un valsts attīstības kroņprincis Aldis Gobzems (turklāt tad, ja viņam beidzot būs daudz jāstrādā, mazāk laika varēs veltīt Twitterim un labdarībai). Katrs no viņiem strādās 4 stundas dienā un saņems pusalgu.


Kultūras, izglītības un zinātnes - sākumā likās, ka Dace Melbārde amatā tā arī nepaguva kārtīgi ieskrieties, tāpēc vietā vajag nākamo Melbāržu mantinieku - Gunāru Melbārdi no Ugunsgrēka. Tad tomēr ienāca prātā, ka, tā kā Zigmārs Liepiņš tagad šiverē pa operu, vienai pašai garlaicīgi ir Mirdzai Zīverei, un tad viņa tikai šantažē to nabaga Zigi: “Aizved mani tur un aizved šur!” Labāk, lai atjaunojamo enerģiju tērē lietderīgi. Bet tā kā modernais viedoklis paģēr, ka kultūrai, izglītībai un zinātnei ir jāpelna nevis jātērē, arī viņa atkrīt. Nu ko, tad nu palikām pie Artusa Kaimiņa, jo viņš ir daudzpusīga personība un līdz asarām var novest ikvienu, tāpēc ar šīm divām katetēm un vienu hipotenūzu varēs veiksmīgi tikt galā.


Tālāk lai ir vēl viens pants, mirklis šis ir interesants, tā es kļuvu muzikants. Tas, kam nekā nav… Oi, Fomins un Kleins tak būs Rīgas Domē. Sori, Satori.


Ekonomikas - par šīs ministrijas pārvaldību mūsu demokrātiskā monologa starpā notika viskarstākās (180 grādu) diskusijas . Apsvērām iespēju gan lūgt palīdzību savai krāšņajai kaimiņvalstij, gudrākai no visiem trīs Baltijas valstu siventiņiem, Igaunijai un konkrēti Tomasam Valdim Ģirtam Ilvesam, jo viņš apmeklē festivālu “Positivus”, vēlāk plānojām atstāt amatā Pavļuta kungu, tomēr paši saprotat - tas nav iespējams, jo tieši viņa ministrijas valsts sekretāram uzziedēja aste. Tika izvirzītas arī tādas kandidatūras kā Raimonds Gerkens un Toms Grēviņš (jo nauda seko Grēviņam), tomēr beigās nonācām pie secinājuma, ka nauda Latvijā vispamatīgāk seko tieši skolēnam, tāpēc šajā amatā iecēlām vienu no slavenākajiem Latvijas skolēniem - Rūdolfu Mingu un viņa mantojumu.


Pēkšņi attopamies, ka visi mūsu valdības ministri ir jauni un nenobružājušies. No vienas puses - super, lai dzīvo reformas! Bet valdība ir kā džinsas - bez neviena bružājuma izskatās tizli. Ir nepieciešams kāds, kurš varētu visus vāķīt un pamācīt. Kāds, kurš jau izbaudījis ministra darbu. Satiksmes ministra Krēsla tiek Robertam Ķīlim, jo viņš ir ne tikai pieredzējis politķis, bet arī labs autobraucējs, kurš zina džinsa drēbi.


Morāles ministrija - šī ir vienīgā ministrija, ko ieviesām pavisam no jauna, neatrodot līdzīgus precedentus nevienā citā Eiropas Savienības valstī. Taču tad, ja valsts iedzīvotājiem ar morāli un ētiku viss ir kārtībā, valstij atkrīt ļoti daudz problēmu - piemēram, nav nepieciešams nevienu sodīt, nav nepieciešams uzturēt bērnu namus un dzīvnieku patversmes u.tml. Par šīs ministrijas karali izvēlējāmies uzņēmēju, sportistu un vienkārši ļoti labu cilvēku  Kirovu Lenonu Lipmanu, kurš tik daudz savā dzīvē sasniedzis tieši tāpēc, ka rīkojies tā, kā viņam likusi sirds, un spējis saglabāt ticību labajam un cilvēcīgajam.


Varbūt varētu likties, ka mūsu piedāvātais valdības sastāvs ir ļoti neparasts, bet, tā kā beidzot ir uzziedējusi tā aste, tad tagad Latvijā sāksies laiki, kad notiks visas tās lietas, kurām bija jānotiek, kad Pūcem uzziedēs aste. Tāpēc aicinām Latvijas Republikas Saeimu nelauzties kā tādai pirmsmenstruāla sindroma mocītai jaunai meitai un vienbalsīgi pieņemt mūsu piedāvājumu, tādejādi izveidojot absolūtu maksimuma valdību. Mēs mīlam šo valsti! Septiņas ministrijas, viens likums, viena taisnība visiem!


 
 
xxx
01 Jūnijs 2013 @ 01:56
Izvēlies nākotni! Rīgas cara amata kandidātu strelka  
Klāt atkal gaišais pārdomu laiks, kad visa šī nakts būs jāpavada dzerot zem baltajām Latvijas debesīm un prātojot, par ko rīt atdot savu balsi konkursā par labāko vietvaldi. Ļaudīm īsto atbildi rast palīdz Latvijas Televīzija, piedāvājot šovu, kurā Inga Spriņģe un Gundars Rēders runā ar Rīgas mēra amata kandidātiem, kamēr Jānis Geste aizkadrā cītīgi svaida savu žaketīti.

Uz darba pārrunām aicināti pašreizējais Rīgas cars Nils U$akovs, Sarmīte „ runāsim par būtisko” Ēlerte, naciķu Baiba Broka (nejaukt ar JRT Baibu Broku) un Guntis Belēvičs – vienkārši interesants tips. Kā katra sporta spēle šī tiek sākta ar iesildīšanos. Jautrajam četriniekam, vienmērīgi elpojot, jāpasaka pa prikolam. Ar šo uzdevumu vislabāk tiek galā Guntis, kurš par lielāko Rīgas problēmu uzskata skaļos skolu gaiteņus, un Sarmča, kas uzstāj, ka visu vajagot mehanizēt un lētie darbi jāveic robotiem, jo tā tas notiekot tajās stulbajās Ziemeļvalstīs. Tas nozīmē, ka „Ugunsgrēkā” mūždien rūcošais i-Robots nereklamē sevi, bet gan Vienotības vīziju par Skaisto Nākotni. Man personīgi tās Ziemeļvalstis besī, tāpēc katrreiz, kad „Ugunsgrēka” reklāmas pauzēs redzu Vienotības „Urrā, urrā, labklājība un ziemeļi!” reklāmu, es labi nostādītā balsī saku: „Sarmīt, ejiet, lūdzu, dirst!”

Pirmais nopietnais lieliskā četrinieka uzdevums ir noklausīties Pink Floyd albumu „Rīgas tumšā puse” un pateikt, kā jācīnās ar korupciju. Nekādu jaunu ideju nav, ja neskaita U$akova revolucionāro, doktora grāda cienīgo atzinumu: „Piekrītu, ka deputātiem ir jāstrādā.” Ātri vien tiek noskaidrots, ka KNAB darbs priekšvēlēšanu laikā vispār ir tikai un vienīgi politiska izrēķināšanās, tāpēc es ierosinu, ka, lai izslēgtu Tumsas Spēku ietekmi, gan KNAB, gan mentene būtu jāaizklopē 3 mēnešus pirms jebkurām vēlēšanām. Protams, ja tajos kantoros Ēlerte ieviestu savus robotus, tad tā vairs nebūtu problēma, jo robotiem nav jūtu pret U$akovu.

Pēc tam visiem ir jāmin kaut kāda džeka alga. Ēlerte un Broka uzdevuma laikā sarunājas. Par to viņas tiktu izraidītas no matemātikas centralizētā eksāmena, bet šoreiz eksāmena vadītāji Inga un Gundars ir pielaidīgi un par abu dāmu vienādajām atbildēm traci neceļ. Vienīgais, kas mazliet paspēlē drāmās, ir Nils, kurš sāk kaut ko muldēt par to, kā tā alga cēlusies. Jautājums nebija par algas evolūciju, kaķīt, sēdies, divi. Notiekošo pragmatiski un ikvienam saprotami vērtē Guntis Belēvičs: „Situācija ir nevis normāla, bet nenormāla.”

Nākamā atrakcija tiek nosaukta par Rīgas dalīšanu. Es jau domāju, ka viņi četri vienosies, kurš sev ņem Pļavniekus, bet nē – jautājums patiesībā ir par to, kā saliedēt rīdziniekus. Abas kundzes runā par kaut kādiem latviešu valodas pulciņiem, bet Nils U$akovs neatkāpjas no tā, ka „jāturpina pieminekļi”. Vakar novēroju kādu meiteni, kas pēc absinta lietošanas uzturā ieņēma visai monumentālu stāvokli. Domāju, ka viņa sekoja Nila padomam turpināt pieminekļus. Vispār jocīgi – dāmas par to latviešu valodu, Nils par saviem pieminekļiem, Belēvičs saka, ka saliedēšanai svarīgi ir tas, kā mērs uzvedas. Nezinu, nav jau viegls jautājums par to rīdzinieku saliedēšanu. Varbūt mēs visi kopā varētu aizbraukt uz Jūrmalu?

Pietiek runāt, jāsāk strādāt – Rīgas virsaiša amata kandidātiem jāpaņem 2 cilvēki no publikas un jāizdomā, kā bīdīt Ziemeļu tuneļa projektu tā, lai neviens nepamanītu, cik miljoni ievilkti nāsīs kopā ar aso ievziedu smaržu. U$akovs savā komandā paņem nozares profesionāli Ameriku, Belēvičs tiltu būvē kopā ar Stendzenieku. „Kapēc Stendža?” prasa Inga. Šis jautājums mani izbrīna. Kāpēc gan ne? Ja Belēvičš izlemtu Ziemeļu tilta plānu veidot kopā ar Ušakova kaķi vai Pētera Viņķeļa biksēm, tas būtu neliela izbrīna vērts, bet šajā gadījumā žurnālistu pastiprinātā uzmanība Belēviča izvēlētajai komandai šķiet neadekvata. Guntis neapjūk un saka, ka tāda izvēle, jo viņam Ēriks patīk. Cieti! Pēc dažu minūšu pārdomu laika Belēvičs tomēr izlemj, ka viņam šis jautājums besī, un neko neatbild, Ēlertes kundze neķēmojas un ierosina nebomžoties un būvēt to Ziemeļu koridoru pa miljardu, nevis kaut kādam kapeikām (būvniecību visticamāk veiks roboti), Nils sola, ka līdz ar jauno tiltu būs mazāk korķu. Texxxtu redakcijas sapulcē vienbalsīgi nolemts, ka tas gan būtu stulbi, jo uz kā tad kāps dzērāji, ja nebūs korķu? Baiba Broka ir reāls panks, jo beigas izdomā, ka to tiltu īsti nevajag. Pareizi ir! Pirms simt gadiem uz Rīgas mēra amatu kandidēja Aija Poča un viņas galvenais sauklis bija „Go, go, tunelis zem Daugavas!”. Kur viņa ir tagad?

Nākamais temats – Karstie rēķini. Jānis Geste, izdzirdot šo, visticamāk aizkadrā atbrīvojas no saviem pēdējiem apģērba gabaliem. Šoreiz gan runa ir nevis par jautrākajiem Rīgas striptīza klubiem, bet gan par dārgo apkuri. Guntis Belēvičs sāk ar īsu ieskatu būvniecības mākslā: „Ēkas durvis, logi un jumts ir neatņemama ēkas sastavdaļa.” U$akovs atklāj, ka pie visa vainīgs Dombrovskis, jo viņš nerunājot ar saviem kaimiņiem. Sarmīte kārtējo reizi aicina runāt par būtisko – būs lēta nauda, būs lēta nauda! Lēta nauda? Hmm.

Rīdzinieku jautājumi mēriņiem ir tik garlaicīgi, ka to laikā Belēviča kungs sāk sastādīt savu aforismu krājumu un ieraksta tajā atziņu: „Ja gribēsit izdarīt tikai iespējamo, Jūs nespersit ne soli. ”
Tad seksīgā Inga un Gundars sāk piesieties Guntim par to, cik viņam īsti ir piķa. Belēvičs pierāda, ka prot uz sevi paskatīties no malas, jo par sevi sāk runāt trešajā personā. Guntis to, Guntis šito. Guntim prasa, kāpēc tā sanācis, ka viņš nav sapiķojis kaut kādam arhitektam, tas atcērt, ka īsti nezina, kurš kuram parādā. Šai atbildei vajadzētu uzticēties, jo Guntis Belemijs šovakar ar atziņu par to, ka ēkām ir durvis, logi un jumts, ir pierādījis, ka arhitektūra ir viņa lieta. Visnotaļ jautrs džeks.

Pēdējais nopietnais jautājums ir par biznesa vidi Rīgā, un šo tematu ievada viģiks, kurā dejo kāds melnādains kungs. Tas simbolizē ārvalstu investīcijas, kas tomēr izrādās pārāk nopietns temats, tāpēc vairāk par jautro. Jāiedomājas, ka naudas ir pa pillam un uz Rīgas svētkeim var uzaicināt piecus pohujkurus izpildītajus. No sākuma katram jānosauc savi pieci, bet beigās pa pāriem jaizveido kompromisa piecinieks. Protams, Ēlerte tiek salikta kopā ar to kisku U$akovu, un viņu fesitvālā dziedās Elīna Garanča, Alvis Hermanis un U2, un viss tas kodiens risināsies nedēļām ilgi. Visi U2 fani jau tagad gāž riņķī iecirkņus. Tiesa, ņemot vērā vēlo nakts stundu,visticamāk tie ir policijas, nevis vēlēšanu iecirkņi. Tikmēr Alvis Hermanis gan jau vēl aizvien nevar saprast, kāpēc Sarmīte Ēlerte domā, ka Itālija ir vāciski runājoša zeme. Par to, kā arī par Angeles Merkeles un Silvio Berluskoni romānu un visu, kas Tev svarīgs – nakamajā raidījumā „100 g kultūras”! Baiba Broka iegūst cieņu Bīvisa, Batheda, Kirova Lipmana un citu metāla fanu acīs, jo uz Rīgas tusofku aicina arī Skyforger. Plāni par šo festivālu iedvesmo ikvienu – man piezvana draugs, lai nospēlētu koncertu.

Šovs „Lauku sēta” ieiet finiša taisnē, un tie četri sak uzdot jautājumus viens otram. Sarmīte kā parasti grib runāt par būtisko un noskaidrot, kad Nils ir patiesāks – kad jārunā ar Urbanoviču vai tad, kad jārunā ar tām tantēm, kam viņš dod biļetes. Tas ir būtiski. U$akovs kaut ko noburbina un paprasa Belēvičam, vai jāatlaiž kaut kāds Kļaviņš. Šajā mirklī interneta tiešraide pārtrūkst. Pārtrūkst, jo interneta tiešraidelaikam paredzēta līdz vienpadmsitiem, bet, tā kā šiem ļaudīm ir problēmas beigt līdz ar švilpienu, tad viss ir ievilcies. Necieņa pret laiku – to es nespēju piedot. Piemēram, filmā „Neiznīcināmie 2” par problēmu tika uzskatīta 20 sekunžu kavēšanās pāris dienu garā misijā. Re, tāpēc arī Holivudā bojevikus par Rīgas Domi neuzņem. Pofig, ka mums ir Ameriks.
 
 
xxx
19 Maijs 2013 @ 00:31
Eirovīzijas fināls 2013  
Objektivitāte! Objektivitāte caurvīs manu viedokli par Eirovīziju, jo finālā nav nedz Latvijas, kas ir Dievzemīte, nedz Portugāles, kur šobrīd atrodos, nedz serbu, kas man patīk, nedz poļu, kas man arī patīk. Tātad šoreiz man ir lemts noskatīties 26 dziesmas no samērā derdzīgām valstīm. Neko darīt – Texxxti un komforta zona nekad nav vienoti.

Parādi uzsāk Francija. Kaut arī fonā tirinās pats Lenijs Krevics, tas ir pārāk neizteiksmīgi, lai es to atcerētos. Lietuvas džeks dzied par savām 2 kurpēm: „One is called love, the other is Spain”. Paredzu, ka viņš iegūs 3 punktus, 12 no tiem – no Spānijas. Arī Moldovas beibe cer uz Spānijas atbalstu – 4 tirliņi fonā dejo flamenko. Mierīgo atmosfēru izjauc zibens spēriens skatuvē, pēc kura viss aizdegas un dziedātāja lēnām tuvojas debesīm. Tas simbolizē nāvi un mazliet atsit grieķu mitoloģiju, tātad 12 punktu arī no tiem.

Somijas blondīne nolēmusi nepiedalīties Binnijas šovā „Precamies!?!”, bet savu otro pusīti meklē ar jautru dziesmiņu. Veči lūr viņai zem svārkiem, un pirmoreiz Eirovīzijas vēsturē dzied arī kalpones. Dziedātājas ilgas pēc laulības simbolizē pa gaisu lidojoši papīri un amonija nitrāta sprādzieni, un šis ekskluzīviņš tiek noslēgts ar nosūkšanos ar kādu meiteni. It kā baigi prikolīgi iet savulaik Eirovīzijas Laurus plūkušo serbu lezbju pēdās, bet pēc 10 gadiem par šo izgājienu viņa tiks patriekta no Somijas Playboy redaktores amata.

Spāņiem ir daudz - viens čalis dūdo dūdas, ģitārists ir tikko izmests no The Strokes, bet vokāliste sāk ar solo, ar kuru viņai nevajadzēja sākt. No Merlinas Monro efekta cietusī kleita diemžēl situāciju neuzlabo.
Beļģijas „Love kills” liek man gaidīt kaut ko līdzīgu Queen. Kaut kādas beibes lien ārā no solista un viņu baksta, kas nenoliedzami ir labāk nekā bakstīties pašam ar sevi (vismaz uz skatuves). Minūti vēlāk šīs meitenes jau dejo labākajās Daft Punk tradīcijās, kas ir ļoti pareizi, jo Daft Punk tikko izdevuši albumu, par kuru viss sabiedrības zieds ir sajūsmā. Turklāt tas garantē 12 punktu no Fransuā Olāna. Par to iedomājoties, solists apraudas.

Igaunija nodzied Coldplay „Yellow” kaveru igauniski, priekšnesumu uzsāk melnbalti, bet to pabeidz visās varavīksnes krāsās. Tā būtībā ir Saskaņas Centra reklāma, jo tie pajoļi jau nez kad teica, ka „Viss būs labi” (mans mūža mīļākais politiskās partijas reklāmas sauklis – red. piez.). Kur Saskaņas centrs, tur slāvi - Baltkrievijas Šakira Eiropai atrāda savu „Jaunā viļņa” priekšnesumu, kas sākas ar izkāpšanu no lielas diskobumbas un, šķiet, nav beidzies vēl aizvien.
Šajā brīdī ķīniešu beibe, ar kuru skatos Eirovīziju, pilnīgi nopietni paprasa, vai šajā konkursā piedalās bijušie skolotāji.

Maltai ļoti patīk dvest, tāpēc šova garlaicīgākais čalis ne tikai dzied savu „Oh, oh”, bet arī drošības pēc to uzraksta uz sienām, lai visi varētu raut līdzi. Diemžēl karaokē ļaudis parasti dzied kaut ko aizraujošāku. Izrādās, ka Igauniju un Krieviju taupības nolūkos pārstāv viena ģetka, vienīgi Krievijas gadījumā dziesmas kulminācijā dejotāji panāk vienu soli tuvāk, paņem rokās olas un tās aizmet. Izcila horeogrāfija!
Vāciete stāv uz kāpnēm, kas ved uz nekurieni. To es atbalstu, jo nespēju iedomāties, uz kurieni viņa ar savu SuperFM kluba atgriešanās dziesmu varētu doties. Blondā dziedātāja izmēģina džeza balsi, taču tas viņu neglābj no manu biedru bezemocionālā vērtējuma: „Viņa ir mauka.” Dziesmai dodu 1 punktu no 10.

Armēnijas godu aizstāv Nickelback pirms balss lūzuma, un dziesmas labākā daļa ir tā, kurā viņi sola: „We can stop it.” Nav melots. Kā prezidents Valdis Zatlers 18.novembrī teiktu – Paldies par Jums to!
Nīderlandes kultūru demonstrē beibe melnā prikidā ar dziesmu par putniem. Melodijas amplitūda nepārsniedz trīs notis, bet vismaz viņa māk boksēties. Rumānija ir vienkārši zajebis. Štrunts par to, ka šajā valstī atrodas neprātīgi skaistā Donavas delta! Tas čalis tēlo krustiņu, bet tomēr valkā Drakulas piekariņu, dzied falsetā, bet fonā laiku pa laikam ieskanās pa dabstepa elementam. Viss Rumānijas audums iztērēts Drakulas kostīmam, tāpēc dejotājiem nākas uzstāties apenēs. Tās pašas droši vien ievestas no Ķīnas.

Klipiņos pirms dziesmām katrs mūziķis atrāda savu dzīvi. Lielbritānijas roze Bonija Tailere daudz nekautrējas un 30 sekundes aizpilda ar savu apbalvojumu kolekciju. Diemžēl uzstāšanās ir īsts Total eclipse of the heart.
Zviedrijai ir čalis, kas dienas pavada, fočējoties ar mazam meitenēm. „You” – tātad dziesma par mani. Paldies, aizkustinoši. Dejotāji mēģina Makarenu, bet ne tikai netiek tālāk par vārgu gurnu aizskaršanu, bet arī nebeidz informēt klausītāju par to, ka „its because of you”. Šķiet, kāds viņiem ļoti nodarījis pāri.

Beidzot Eirovīzijā kāds hipsters! Ungārijas kaskadieris pirmais dzied remiksu Comic Sans fontā, un jāatzīst, ka šajā gadījumā tās projekcijas uz sienas ir mazliet interesantākas par parastajām liesmām, asarām un kubiem. Centrāleiropas Mumford and the Suns pelna cieņu par to, ka ar savām ādas jakām un cepurēm prožektoru karstumā tomēr neatliek kātus. Ja nevinnēs Eirovīzijā, tad Nordea maratonu plus trīsdesmit grādos gan varētu norikšot.

Dānijas dziesmā ganiņš stabulē un dziesmas nosaukums informē skatītāju par to, ka būšot tikai asaras. Neko vairāk tiešām šai šmarai sniegt nespēju. Piedod man, ka nevarēju! ((c) Līvi)
Ziemeļvalstu parādi turpina islandiešu Breds Pits vai nu islandiešu, vai nu pašizdomātā valodā. Azerbaidžāna, knapi sagaidījusi dziesmas sākumu, sēž uz podesta. Pēkšņi tajā podestā sāk rosīties vien čalis, kas atdarina dziedātāja kustības. Tas ir samērā gay, tāpēc dziedātājs pamet savu kastes draugu un nolemj būt kopa ar beibi, kastes džeks par to sāk ārdīties, un par sodu saņem rožlapiņu kaudzi sava kastē. Viss, protams, normāli, vienīgi tai meitenei mugurkauls atrodas ārpus ķermeņa.

Grieķi ir pirmie, kas aizkustina. Dziesmas „Alcohol is free” izpildījums liecina, ka dzied patiesību. Beidzot! Ar katru sekundi es tuvojos Atēnām, un tas nekas, ka viņi var atļauties tikai ļoti mazas ģitāriņas. 12 punktu no visiem, izņemot mani. Es dodu 10/10. Ukrainas dziesma „Gravity” pilnīgi noteikti nav par to pašu, par ko tikko izskanējušais grieķu eposs. Operators tuvāk pievelk vokālistes gurnus, bet man tik un tā viens jautājums – kad uzradīsies Femen aktīvistes, lai ar plikām krūtīm protestētu pret to, ka dziedātāju uz skatuves ir uznesis vīrietis no četrpadsmitā gadsimta?
Itālijas godu aizstāv hipsterīgs Pavaroti. Tātad ne hipsters, ne Pavaroti. Ej un uzcep picu labāk!

Norvēģi cer uz Latvijas 10 punktiem, jo iepazīšanās klipā rāda hokeju (uz 12 cerēt nevar, jo tie rezervēti Grieķijai). Šo vikingu dziesma ir tik smags pārbaudījums, ka nākotnē tā varētu kļūt par Liepājas Metalurga himnu.
Gruzijas priekšnesuma laikā tieku informēta par to, ka „Stream is no available”. Dziesmas pēdējās 20 sekundes liecina par to, ka liktenis vienkārši mani sargājis. Izsaku hipotēzi, ka Gruzija uzvarēs, jo tas ir visgarlaicīgākais, kas vakara gaitā redzēts. Īru čalis vācu Love Parade labākajās tradīcijās stāsta, ka „Only love will survive”, tāpēc es saprotu, ka ne man man, ne viņam nav nekādu cerību.

Balsojums var sākties, un es atceros precīzi 2 priekšnesumus: rumāņu Drakulas falsetu un grieķu šmigas svētkus. Atmiņā atrodamas arī kaut kādas blāvas ungāru hipsteru ēnas. Beigās mans minējums par Gruzijas uzvaru nav tālu no patiesības, jo uzvar Dānija ar priekšnesumu, kuru nespēšu atcerēties pat pēc pieckārtīgas noskatīšanās. Nekas, vismaz ceru, ka Grieķijas turbofolka ansamblis šobrīd kārtīgi svin. Ko mēs? Ir gana vēla nakts stunda, tātad laiks 100 gramiem kultūras!
 
 
xxx
07 Janvāris 2013 @ 21:40
Kā Žerārs Depardjē uz Krieviju pārcēlās  
Es jau kad teicu, ka Fransuā Olāna plāns ieviest 75% ienākumu nodokli miljonāriem Francijā nebūs nekāds veiksmes stāsts! Tā netālu no Francijas robežas Beļģijā izveidojies francūžu miljonāru ciematiņš, kurā kādu laiku šeptēja arī raksta galvenais varonis, bet tad viņš uzzināja, ka Krievijā ienākumu nodoklis ir tikai 13%, kā arī to, ka tā ir lieliskākā demokrātija pasaulē, un likumsakarīgi teica ardievas Beļģijai un sāka uzņemt piedzīvojumu filmu par nodokļu bēgļiem. Es nevarēju par to nerakstīt, jo zinu, ka Normunds Naumanis jau tur roku uz "retweet" pogas. Ja Jānis Pāvils Otrais vēl būtu dzīvs, viņš arī izlasītu šo texxxtu, jo reiz šo miljonāru salīdzinājis ar Svēto Augustīnu. Man gan viņš pēc purna atgādina Karlsonu, kas pārdevis propeleri.

17 motocikla avāriju, ietriekšanās ar savu privāto ļoteni lielā boingā, sēdēšana ķurķī par alkohola zagšanu, dalība grupveida izvarošanā 9 gadu vecumā, 6 vīna pudeles dienā - tas viss tomēr ir atstājis sekas. Jā, uzminējāt - stāsts būs par Žerāru Depardjē, kurš ir tā aizplītējies, ka nolēmis ne tikai vienkārši mest, bet pie viena arī mest plinti un Francijas pilsonību krūmos, un turpmāko dzīvi pavadīt, spēlējoties ar graņonkām un matrjoškām. Ir arī otrs variants - viņš ir nevis aizplītējies, bet gan pēc krievu filmas "Rasputin" uzņemšanas pērnajā gadā vienkārši nav spējis iziet no lomas. Tā kā viņš ir izdomājis, ka Krievija ir labākā valsts pasaulē, kurā valda diža demokrātija, un Depardjē Krievijā ir ļoti populārs, jo piedalījies vairākās kečupa reklāmās un franču filmas bija apmēram vienīgās ārzemju filmas Padomijā, ir tikai loģiski, ka viņš turpmāk brokastīs ēdīs nevis kruasānus ar sarkanvīnu, bet gan prjaņikus ar šnabi. Tā Putins ar Depardjē satikās Sočos, kur slavenais aktieris un biznesmenis ietērpās krievu tautastērpā, saņēma savu jauno Žerāra Ksavjeroviča Krievijas pasi, nobučoja Putinu, sameklēja labus krūmus, kuros izmest to Francijas pasi un, protams, šo notikumu nosvinēja, stūķējot māgā kaviāru un pierodot pie šņabja. "Es arī tūliņ pat iemācīšos krievu valodu!" pēc otrās pudeles solījis Depardjē. Pēc trešās jau viņš kliedza, lai sauc viņu par Žeņu, bļaģ. Tā Žeņa un Vladimirs ir labi draugi - Žeņa lielās, ka viņa draugs ir viens no pasaules ietekmīgākajiem politiķiem, Vovans var dižoties par to, ka viņa dzimenē dzejolīšus deklamēs Francijas slavenākais aktieris.

Tā kā Sočos Žeņu lidostā sagaidīja beibes ar pienīgām krūtīm tautastērpos, kas dziedāja kaut kādu tur tautisko sviestu, tad Depardjē pagaidām ir sajūsmā par savu rožaino nākotni mazliet uz austrumiem no Maskavas, un viņam jau ir daudzi plāni. Pirmkārt, jau minētā krievu valodas mācīšanās. Otrkārt, Vladmirs Putins piedāvājis Žeņam kļūt par Sibīrijas kultūras ministru. Šitais vispār būtu kruta, jo tad viņš varbūt atbrauktu uz "Jauno vilni" patusēt ar Žanetu Jaunzemi - Grendi. Vēl krutāk būtu Rembo iecelt par aizsardzības ministru - tā Krievija iekarotu visu pasauli. Latvieši pisās gadu, lai Zatleram sameklētu kārtīgu dzīvokli, bet Depardjē jau dabūjis kaut kādu luksiņu ar eiroremontu tajā sīkajā pilsētā uz austrumiem no Maskavas. Ušakovs ir pierādījis, ka krieviem jau patīk tie mincīši, tāpēc par valsts naudu Žeņam uzsaukti arī divi kaķēni. Nu, un drīz sāksies tās lietas, ko dara, kad sāk sirgt ar vecuma plānprātību (ok, laikam ir sākušās). Piemēram, viņš varētu iestāties Maskavas universitātē, kur savā maģistra darbā krievu filoloģijā viņš atklātu, ka vārds "laime" cēlies no vārda "nauda". Un, tā kā Krievija ir dižas demokrātijas zeme, kurā pret cietumniekiem izturas ar vislielāko iejūtību un rūpību, viņš regulāri brauks ciemos pie Pussy Riot beibēm, lai cietumā uzvestu pašsacerētas jautras ludziņas. Un pieņems skatuves pseidonīmu Tolstij Medveģ. Tad Krievijas pilsonību pieņems arī Bridžita Bordo, kurai Francija ir izbesījusi nodokļu dēļ, bet gan tāpēc, ka tur neārstē 2 ar tuberkulozi slimus ziloņus (viņa tiešām plāno tā darīt).

Vispār Tolstij Medveģ gājiens ir absolūti loģisks, bet ir dažas lietas, ko viņš vēl nezina. Viņš domāja, ka varēs vienā laidā dzert šņabi, bļitkot, lasīt Puškinu un dejot pie Pussy Riot un Viktora Coja. To viņš varēs, protams, varēs, par to es viņu apskaužu, bet mana skaudība nav ne uz pusi tik liela kā žēlums pret viņu. Kāpēc žēlums? Nu kā - Putins ir krievs, krieviem besī čečeni, bet Čečenijas prezidenta Ramzana Kadirova dzimenē, piemēram, bija Žans Klods Van Damme UN Maiks Taisons. Līdz ar Žeņas ierašanos Krievijā, čečenu-krievu konflikts ir sasniedzis jaunu līmeni - vairs nekādu bezpriģela teroru, turpmāk to, kurš ir labāks, noteiks slavenību cīņas. Un es ieteiktu Depardjē jau tagad ielikt asti kājstarpē un mukt, jo, pirmkārt, viņš nekad nav bijis baigais kauslis, otrkārt, arī baigam kauslim cīnīties pret Van Dammi UN Taisonu būtu grūti. Tolstij Medveģ jau visa dzīve ir viens kino, tāpēc viņš domā, ka cīņā pret čečeniem (Van Dammi un Taisonu) piedalīsies arī Dolfs Lundgrēns, kurš katrā otrajā filmā ir krievs, kurš visiem dod rīklē. Lundgrēns, protams, vispār nezina neko par šito, tāpēc Taisons nokodīs Depardjē ausi un aizsūtīs to tai pašai maukai, kurai pirms 124 gadiem Van Gogs iedeva savu tikko nogriezto ausi, jo viņa kolekcionē ausis (es gan sūtītu Dolfam Lundgrēnam, jo filmā "Universal Soldier" viņš no nogrieztām ausīm taisīja krellītes, bet ok - nemācīšu Taisonam, kā dzīvot). Van Damme vienkārši ar kāju ievilks vienreiz pa Depardjē galvu, līdz ar to Čečenija būs okupējusi Krieviju. Bet tas nekas - es tāpat mīlu Žerāru Depardjē.
 
 
xxx
16 Maijs 2012 @ 11:37
Žaneta  
Pa ausu galam esmu dzirdējusi baumiņas, ka Domburs grasās veidot televīzijas šovu “Kas notiek ar Žanetas tamburīnu?”. Anete “Līkcepure” Konste ierosināja man arī pārdomāt atbildi uz šo jautājumu, kā arī savas pārdomas pierakstīt. Konste pati šo mīklu risināt nevar, jo viņa par šo aktuālo sāpi zinot pārāk daudz. Tik daudz, ka par to rakstīt būtu tikpat aplami, cik aplami būtu, ja Šķēle pēkšņi debitētu literatūrā ar romānu “Kā tikt pie vekseļa”. Es tikmēr nezinu teju nekā, jo lokācijas dēļ esmu tālu no karstākajām Rīgas peripetijām un to izpratnes. Tāpēc – soli pa solim. Vispirms atveru ir.lv un izlasu Aivara Ozoliņa domrakstu “Kauč kāds koučings un kulturēlā ministre”. Kā jau noprotams pēc nosaukuma, tajā viņš ironiski izķengā ministres verbālo ortogrāfiju. Respektīvi, pieņirdz viņas runas kļūdas, jo, lai arī tās daudziem no mums ir lāsts, ministrei tomēr tā nepiedienas. Vārdusakot, ministre lielā sanāksmē ar nīgrām vislatvijas rakstniecēm, bohēmā norūdītiem dzejniekiem un citiem kultūras un mākslas aktīvistiem uzstājusies ar kaut kādu pašiedvesmas terapijas kursu, kas vecajiem ciniķiem nebūt nav bijis pa prātam. Nevar viņus vainot, ko lai saka.

Atveru apollo.lv un ierakstu meklētājā “Žaneta”. Tur izlasu, ka pagājušo piektdien viņa nolēmusi no darba atbrīvot savus padomniekus Intu Dālderi un Sarmīti Ēlērti. Tas atkal visiem besī un viņai “Panorāmā” tiekot jautāts – kamdēļ visiem tu besī? Žaneta saka, ka cilvēki tā izturas baiļu dēļ, taču bailes ir pārmaiņu pavadone, un pārmaiņas – tas ir cool. Man joprojām nav izkristalizējies savs privātais viedoklis attiecībā pret naciķu ministri, jo it kā visi mediji atklāti viņu mēdī un nicina, bet man vienmēr ir drusku žēl abižotos, tāpēc arī nesteidzos ar secinājumiem. Ieeju delfi.lv. Tur izlasu, ka padomnieku oficiālie atlaišanas iemesli ir domstarpības VKKF finansēšanā, taču Ints un Sarmīte it kā Žanetu neienīst un vēl labu, un izsaka žēlumu, ka viņa, lai arī labiem nodomiem nākusi, tomēr pārpratusi to, kas te īsti jādara. Nozares speciālistu virsvadone Nora Ikstena tikmēr paziņo, ka jūtot lielas bažas par ministres profesionalitāti. Lasītāju komentāros izlasu, ka Jaunzeme-Grende ir prasta bāba un kaut kāda učene, un tāda arī palikšot. Ak, Delfu komentāri ir kā tāds vecs mīļākais, kuru var neredzēt gadiem, bet, atkal satiekot, tūlīt pat arī atcerēties, kāpēc tieši ir gadiem neredzēts. Vismaz uz kaut ko šai dzīvē var paļauties, piekritīsiet taču.

Tvnet.lv rakstīts, ka Žaneta demisionēt neplāno, jo neraugoties uz kultūras darbinieku, inteliģences pārstāvju un pat valsts prezidenta skarbajiem izteikumiem, tomēr jūtoties apgāzta ar atbalstu. Vēstules, e-pasti, īsziņas, zvani – trūkst vēl tikai faksa sūtījumu un peidžera pīkstieni. Tātad var noprast, ka savs fanu klubiņš viņai ir, bet man ir aizdomas, ka šis atbalstītāju loks ir kaut kādi anonīmie alkoholiķi, jo kā lai citādi skaidro to, ka interneti par viņiem klusē. Respektīvi, savā līdzšinējā apgaitā man vēl nav izdevies uziet nekam pozitīvam attiecībā pret Žanci, tātad šie cilvēki vēlas palikt anonimitātes ēnā. Nav variantu – vai nu traki dzērāji, vai arī kaut kādi bagātnieki, kas par tādiem tikuši likuma neatzītos veidos. Nu, vai arī radinieki.

Diemžēl pētnieciskā žurnālistika par Žanetas reālajiem draudiem kultūrai dziļdomīgi klusē. Saprotu, ka viņas stiprās puses nav artikulācija un argumentēšana, bet par kompetenci tomēr skaļi neņemos spriest. Viņai pārmet komunikācijas trūkumu (kas gan atkal ir ironiski, jo viņai taču nāk tās simts īsziņas un e-pasti dienā), stulbus izteikumus un neadekvāto mīlestību pret fondu “Viegli”, taču ziņu portāli par kaut kādām pieļautām konkrētām lažām neko daudz nesaka. Nu, tur notriekusi miljonu, kas bijis paredzēts bāreņu prozas izdošanai. Es neapgalvoju, ka tādu nav vai tādi nevarētu būt, bet gan tikai to, ka par tādiem nekur neizlasīju. Tāpēc arī spriežu, ka visiem besī galvenokārt viņas reprezentēšanas iemaņas - sevis, kultūras, ministru kā tādu. Tiesa, ja, teiksim, Dombrovskis tagad kādā Saiemas sēdē paziņotu: ”Man nav nauda”, gan jau arī viņam prese pārmestu ģenitīva trūkumu, tomēr ap to nebūtu tāds hajs, jo viņš ir paspējis pierādīt par sevi arī šo to labu, kamēr Žancis ir pierādījis tikai savu C līmeni latviešu valodas centralizētajā eksāmenā. Un diemžēl mēs, latvieši, esam galējību cilvēki, un viduvējības starp līderiem mums gluži tāpat kā Janai Del Key dziedāt latviski – riebj, tāpēc no visas šitās C klases par pilnu ņemam tikai hepatītu.

Es laiku pa laikam iedomājos par Demakovu un to, kā viņa mīlēja Ozīrisā lūpas drusku apslacīt ar liķierīti, nomest uz letes piečuku un nonšalanti notīt makšķeri, no piecdesmit gramiem glāzītē atstājot četrdesmit piecus. Nezinu, kā viņa sapratās ar Ikstenu un cik godprātīgi lobēja kultūras cilvēkus valdošajā varā, tomēr, lai nu kas, bet hipsteru big mama viņa čista bija. Un hipsteri ir, nevis kulturāls rasisms, bet gan kultūras lāčplēši. Dzirdēju, ka viņai veselība ir galīgā tūtā šobrīd, tāpēc tiešām novēlu atveseļoties, un tad, kad jutīsies labāk, piezvanīt Žanetai un noorganizēt kaut kādu draudzeņu vakaru tematikā “Kā ir būt Kultūras ministrei”. Žancim jau patīk visi šitie self-help’i, bet hipsteriem vienmēr patīk citiem rādīt savus The Rolling Stones singlu bī-saidus un mācīt lietas. Mums atliek cerēt tikai uz to, ka šis meiteņu vakars notiks pirms Žaneta būs paspējusi kaut ko pa īstam salaist dēlī, ja tas vēl nav izdarīts. Vai arī vienkārši pohuj tās vecenes, vienkārši ieceļam šai tumšo zintņu amatā ministru uzvalciņus pieredzējušo Šleseru, jo kurš gan cits lidosta. Es gan nezinu, vai viņš VKKF piķi neiešņauktu savās nāsīs kā tādu labu kokaīnu, bet gan jau arī netērētu laiku mākslas aliansēm bezjēdzīgās sarunās un rakstiniekiem, kas sacītu, ka viņiem ir izstrādāta konkrēta stratēģija, neatbildētu ar: “Stratēģija? Ha, man gan ir burvju nūjiņa! Un skaipā nikneims saiemas_gendalfs.”
 
 
xxx
08 Maijs 2012 @ 10:28
nopietni par jauno Francijas prezi  
Pagājušās nedēļas beigās Texxxti savu kolēģi Daci Jaunupi Bargo nosūtīja komandējumā uz Parīzi, lai viņa parupētos par to, lai par Francijas prezidentu mūžīgi mūžos paliktu Nikolā Sarkozī. Dace, Tu esi atlaista!
Pirmdienas rītā pamodos un no manis bija izrauts gabals – Nikolā Sarkozī pakāsis prezidenta vēlēšanās. Kāpēc vispār kādu latvieti lai pistu Francijā notiekošais? Redz, Wikipedia (nejaukt ar Asanža kantori Wikileaks) vēsta, ka Latvija ir kaut kādā franciski runājošo valstu apvienībā, un mums – frankofoniem – jāturas kopā!
Nikolā Sarkozī bija samērā prikolīgs prezidents – pirmkārt, viņš bija sīks, otrkārt, valkāja augstpapēžu kurpes, jo bija sīks, treškārt viņam bija trīs prikolīgi dēli (viens wannabe politiķis, viens wannabe dīdžejs, viens apmētā žurnālistus ar tomātiem un mācījās ar mani vienā kursā), ceturtkārt, viņa un Karlas Bruni meita Džūlija esot tikai sprīdi gara, piektkārt, Sarkozī mīļuprāt visus sūtījis dirst, ja vien bijusi tāda vajadzība. Šo informāciju ievācu šī gada pavasarī, kad piedalījos Nikolā Sarkozī nometnē, kurā runājām franciski, klausījāmies Sarkozī un Bruni dziesmas, kā arī katru rītu ēdām kruasānus un valkājām beretes.

Kaut arī daži mediji brēc, ka Sarkozī pārliecinoši kāsis (nejaukt ar „Sarkozī pārliecinošais kāsis”), nevēlos tam īsti piekrist, jo īstenais vēlēšanu uzvarētājs un tātad jaunais prezis savācis 51% balsu. Pārliecinoši? Tas, kā latvieši nobalsoja pret otru valsts valodu, lūk, tas bija pārliecinoši! Bet piecdesmit viens procents - tas ir tikpat pārliecinoši kā jebkura Valda Zatlera uzruna tautai.

Jau pirmajā rindkopā iespējams noprast, ka, kaut arī Sarkozī ir sīks lops, man viņš patīk. Bet kas īsti ir Fransuā Olands? Fransuā Olanda māte bijusi sociālā darbiniece, tēvs – otolaringologs. Abi vecāki bijuši visai patriotiski noskaņoti, jo citādi savam francūžu sīkaļam nebūtu devuši vārdu, kas tiešām liecina par to, ka viņš ir francūzis, nevis krievs, serbs vai latvietis. Taču neuzticību raisa viņa uzvārds – latviski tas izskatās vēl okei, bet, piemēram, franciski to raksta kā „Hollande”. Tas ir normāli? Es te vienīgā saredzu klaju okupāciju? Tā kā uztraucos, ka šis marazms novedīs pie tā, ka Francijā aizliegs kruasānus un tā vietā ievedīs tās stulbās Holandes maizes, kas ir tik mīkstas, ka vienā ausī var sabāzt piecas šķēles, sazinājos ar līderi informācijā - Latvijas Radio žurnālistu Tāli Eipuru. Tā kā viņš vienmēr zina pastāstīt, kurš ir gejs, tad vaicāju viņam par kruasānu nākotni. Viņš nekavējoties sazinājās ar korespondenti Francijā, kas sacīja: „Nothing is gonna be banned, I think...” Google Translate darbinieki to tulko kā: „Nekas nav gonna var tikt aizliegta, es domāju…” Domāju, ka mums jābūt uzmanīgiem.

Fransuā Olands ir sociālists, tāpēc turpmāk texxxtā saukšu viņu par Francijas Ušakov. Politiķis un basketbola fans Edgars Jaunups iet pat tālāk un nosauc Olandu par „meli vai komunistu”.
Francijas Ušakov politikā iesaistījies jau pirms simt gadiem un jau simt gadu pinas gar kājām visādiem prezidentu kandidātiem kā tāda vārpata, tātad viņš nav tā kā Zatlers, Bērziņš vai Vīķe – Freiberga, kas uzpeldējuši minūti pirms vēlēšanām, tātad viņš ir nevis vienkārši sociālists, bet gan vecs sociālists.

Vecs sociālists ir cilvēks, kas jaunībā uzvedies kā Robins Huds, bet tagad (Olands dzimis 1954.gadā) ļečī par to, ka bagātniekiem jāmaksā lielāki nodokļi. Šķiet, žurnālists, bet vairāk gan anarhists Didzis Melbiksis tviterī sajūsminājies par Francijas Ušakov ideju par 75% lieliem nodokļiem tiem ļaudīm, kuru ienākumi pārsniedz miljonu. Visādas progresīvā nodokļa idejas ir diskutējamas, bet 75% - tie ir slima suņa murgi, kas būtu liekami viena plauktā ar tādām idejām kā „bagātnieku bērniem aizliegt izglītību” vai „par katru nopelnīto miljonu nocirst pirkstu”.

Francijas Ušakov grib dabūt prom no Afganistānas francūžu karavīrus, izveidot 60 000 darbavietu skolotājiem (šito es neierubīju), samazināt kodolenerģijas īpatsvaru Francijā (par labu vējiem, saulēm un tml.), samazināt pensionēšanās vecumu no 62 gadiem uz 60, kā arī atļaut viendzimuma laulības. Par pēdējo man bija pārliecība, kad klausījos Olanda uzvaras runu Parīzes Doma laukumā – tajā viņš sacīja, ka jūtot praida emocijas. Kopš pērn apmeklēju praidu Amsterdamā, šķiet, arī es atpazīstu praida emocijas.

Sava svētku runā Francijas Ušakov protas, un Seram Nikolajam Pozikovam Sarkozī pasakās par sāncensību, kaut arī priekšvēlēšanu laikā abi lekušies kā tādi gaiļi un viens otru saukājuši par meļiem un idiotiem. Kas svarīgi – Sers Nikolajs Puzikovs Eltons Džons Sarkozī norādījis, ka Olanda ekonomiska programma ir tāds sviests, ka pēc viņa ievēlēšanas Francijas ekonomika pilnīga tūtā saies 2 dienu laikā. Šķiet, pienācis laiks…Turklāt Angelei Merkelei – Eiropas bagātākajai vecenei – patika Sarkozī, bet nepatīk Olands, tāpēc dabūt iknedēļas kabatsnaudu no tas knauzerienes būs grūti.

Olands sava triumfa runā norāda, ka ikviena francūža sapnis esot progress. Te nu viņš iebrauc pilnīgās auzās, jo to zina i liels, i mazs, ka katra francūža sapnis ir nenoraut aknu cirozi no pārmērīgas vīna lakšanas (latviski to sauc par malkošanu) un redzēt pliku Karlu Bruni.

Uzrunas laikā atklājas, ka Olandam ne prātā nenak pildīt savus solījumus, kurus es esmu aprakstījusi pāris rindkopas augstāk, jo te pēkšņi viņš paziņo, ka viņa galvenie mērķi būs Justice un tas, lai jaunatne varētu izdarīties pa divi deviņi. Es ieteiktu konsultēties ar Silvio Berluskoni par to, kā ar jaunatni izdarīties pa divi deviņi. Savukārt Justice mērķis mani tiešām uzrunā, jo vēl aizvien ar sāpēm sirdī atceros, kā pirms kādiem 4 gadiem kādā Beļģijas festivālā gribēju, bet neredzēju francūžu grupu Justice, jo tur savilkās tik daudz cilvēku ar baltiem krustiem, ka man tur nebija iespējas tikt. Francijas Ušakov saprot, ka šādas lietas paliek atmiņa tik ilgi kā pirmā mīlestība vai pēdējais orgasms, tāpēc nolēmis parūpēties par to, lai turpmāko gadu laikā ikvienam būtu iespēja redzēt Justice. Vēlreiz urrā!

Rokoties Olanda biogrāfijā, atklājas, ka viņš arī bijis kaut kādas pilsēteles mērs, tāpēc mans salīdzinājums ar Ušakov ir absolūti precīzs un pravietisks. Diemžel Rīgas mērs un sportists Nil Ušakov nevēlējās ar mani dalīties savā viedoklī par sava līdzinieka panākumiem Francijā, savukārt gan politikas pētniece Anete Konste, gan kultūras ministre ŽJG, uzzinot par šiem jaunumiem, saslimušas, tāpēc varu vien dalīties ar Rīgas Franču liceja absolventes un gleznotājas Agneses Loginas viedokli: „Man ļoti patīk tas, ka Sarkozī vairs nav pie varas, jo, lai arī viņa sieva ir glīta un ieraksta foršus albumiņus, kā arī pozē kaila, nu, Sarkozī ir īss lohs.”

Arī Texxxti pievienojas Krievijas caram Vladimiram Putinam un ir nosūtījuši savu apsveikumu jaunajam Francijas prezidentam, kā arī notu, kurā liek pa punktiem izskaidrot sava uzvārda saistību ar Nīderlandi. De vivre ne France!
 
 
xxx
06 Februāris 2012 @ 19:25
"Nekā personīga" sižets par Lindermani - mazo Hitleru  
Vakar saņēmu vēstuli no kāda LNT žurnālista: „tev vnk ir jāuzraksta texxxts par oditas kreinbergas nekā personīga sižetu.” Pēc nepilnas diennakts gaidīšanas arī manā sliktās valsts internetā izdevās tikt pie kārotā sižeta, kaut gan jaatzīst, ka reakcija tviterī vien bija texxxta vērta, bet tomēr šo tematu atstāšu Latvijas Radio raidījumam „Tviterapskats”.

Kaut arī sižets sākas ar Oditu Krenbergu, kas sēž Saeimas biblenē, un turpinās ar Hitleru, kas kāpj ārā no ļotenes, netiek salīdzināti šie 2 cilvēki, bet gan fīrers Hitlers ar vienkārši interesantu puisi Jāni Lindermani. Vai mēs vispār zinām, kas viņš ir? Es zinu. „Linde” vāciski ir „liepa”. Tātad Lindermanis ir Liepdžeks. Neliekas kaut kā jocīgi, ka jāizmaina precīzi 2 burti, lai sanāktu Liepnieks?
Krenberga pazūd no sižeta līdz pat tā beigām, bet viņas vietā par moderatoriem starp Lindermani un Hitleru kļūst vesela rinda profesoru no Latvijas Universitātes, augstskolas „Turība” un 45.vidusskolas. Gunārs Kusiņš no Saeimas juridiskā biroja atklāj pikantu faktu par vāciešiem – viņi uzskata, ka ikviens klibojot, kā pierādījumu tam minot faktu, ka Vācijā bija 4 refenrendumi. Tas nozīmē, ka pirmais bija par to, vai klibošana pastāv, otrais – par to, vai kāds klibo, trešais - par to, vai visi klibo, ceturtais – par neklibošanas aizliegumu. Stāstu par demokrātisku mehānismu izmantošanu nedemokrātisku mērķu sasniegšanai, protams, pavada draudīga mūzika.


Te skatītājam tiek atgādināts, ka sižets ir par Hitlera un Lindermaņa atšķirīgajām un kopīgajām īpašībām:
Hitlers bija pilsonis, Lindermanis – nē;
Hitleram bija vairākums parlamentā, Lindermanim tikai būs;
Abiem ir vāja izglītība (ja kas, vienreiz tviterī lasīju, ka Hitlers kaut kādā savā izlaidumā esot pālī ar diplomu sev noslaucījis dibenu);

Tad televizora ekrānā parādās Lindermanis ar vienu bārdainu džeku un vienkāršu meiteni, kas aptiekā, bankā vai tamlīdzīgā iestādē paņem vienu numuriņu uz visiem un kaut ko gaida un sagaida klipu, kurā Kravcovs zvana lielu baznīcas zvanu, bet kāda blonda meitene, kas pēc feisa atgādina popdziedātāju Džesiku Simpsoni, repo. Mazliet pieveru acis, jo, tā kā es nebiju paņēmusi numuriņu, tad nedomāju, ka man ir tiesības skatīties šo klipu, bet pat ar pievērtām acīm spēju secināt, ka Kravcovs šeit ir domāts metaforisks Parīzes dievmātes katedrāles zvaniķis, par kuru visi ņirdz, bet beigās tomēr, izdomās, ka normāls džeks.

Kaut sižeta sākumā minets, ka mūsdienu Latvijas situāciju un trīsdesmito gadu Vācijas situāciju salīdzināt nevar, tas tomēr tiek darīts – kopīgais ir tas, ka ekonomika dirsā, uzticība valdošajai kliķei dirsā, abas jūtas pazemotas (Vācija jau otro gadu desmitu besās par neveiksmi karā, bet Latvija jau kuro gadu papiš Eirovīzijā). Pie kopīgajām iezīmēm tiek minēts optimisms – visi domā, ka Hitlers tikai tāds bļāvējs, kurs neko neizdarīs, tāpēc pieliks pie siles, lai nomierinās. Domaju, ka piekritīsit, ka visai interesanta izpratne par optimismu.


Svētdienas vakarā normāls cilvēks grib atpūsties, bet šoreiz nesanāks – skatītājs tiek šokēts ar informāciju, ka visi tie apstākļi ta vēl tā, ja vien valsts prezidents Vācijā trīsdemsitajos būtu bijis jaunāks un demokrātiskāks un būtu klausījies vairak džeza (tātad būtu bijis sorosīds). Bet prezidentam viss bija zajebala, un viņš tikai gribēja tikt vaļā no pienākuma pieņemt lēmumus. Tā kā šis ir salīdzinošs sižets un salīdzinošs texxxts, tad salīdzināšu Hindenburgu un mūsu kolēģi Aneti Konsti: abiem bija grūtības pieņemt lēmumus – kad ar AK gājām pamatskolā, mans pienākums bija skolas bufetē izvēlēties, ko viņa grib. Atšķirīgais ir tas, ka AK bija nepilngadīga, bet Hindenburgam bija astoņsimt gadu. Hindenburgs bija vecs, pārguris vīrs, un viņam bija veselas divas kopīgas iezīmes ar to nelaimīgo dirižabli – abi bija Hindenburgi, abi pārdega.

Uz šo sižetu saasināti reaģēja gan sorosīdi, gan nacionālisti, jo Hitleru un Lindermani nemaz nevarot salīdzināt. Manuprāt, salīdzināt var jebko: 1 ar 1000, Valdi Zatleru ar Agnesi Kleinu, iMacu ar Sony kasešu maģi, pirkstu ar autobusu. Es čista nesaprotu, nah viņi (gan sorosīdi, gan nacionālisti) par šo salīdzinājumu trako, galu galā jau pašā sākumā tiek paziņots, ka ir vairāk atšķirīgā nekā kopīgā. Ja vajadzētu, arī es ar Hitleru varētu būt 2 ūdens lāses, ja vien tiktu salīdzināti pareizie parametri (tie pārsvarā būtu tādi parametri kā „hromosomu skaits šūnu kodolā” vai „ribu skaits”). Cits jautājums, vai šim salīdzinājumam un sižetam vispār ir kāda jēga. Tas ir retorisks jautājums.

Nepietiek ar to, ka visi šokā, parādījušās arī sazvērestības teorijas par to, ka sižets ir bijis tik stulbs, ka tā noteikti ir citu mediju provokācija. Kādai politikai un medijiem pietuvinātai personai prasīju, kā tas ir. Tas ir tā:
Ancim Krauzem no LTV zajebala tas „Nekā Facto”, tāpēc viņš izdomā debilu sižetu, kuru vajadzētu parādīt „Nekā Facto”, lai visi domātu, ka TV3 gan ir lohi. Tikai tagad jāizdomā, kā piedabūt TV3 kaut ko tādu vispār parādīt. Ancis Krauze nav vakar dzimis un jau nobružājies nežēlīgajā žurnālistikas pasaulē. Viņš zvana Oditai Krenbergai: „Klau, Odit, noticis briesmīgs noziegums. Lindermanis tak ir mazais Hitlers. Besī, ka Kolāts un Kots neļauj par to taisīt sižetu, viņi neļauj glābt Latviju. Ja es būtu tik neatkarīga televīzijā kā Tu, uztasītu veselu dokumentālo filmu.” Lai izklausītos ticamāk, Krauze, savu runu papildina ar dažiem lamuvārdiem, tas rada iespaidu, ka cilvēks tic tam, ko runā. Tā kā Odita šo telefona zvanu saņēmusi kopā ar malku širaziņa „Vīna studijā”, viņai divreiz nav jāsaka, viņa pudeli atstāj pustukšu (tātad 1 malks – puspudele) un aizskrien uz televīziju, uztaisa sižetu un Krauzem nosūta īsziņu: „Paldies par ideju!”
No sākuma sazvērestības teorijām atmetu ar roku, bet tad atgriezos pie šī texxxta sākuma – to uzrakstīt man ieteica LNT žurnālists. Viss skaidrs! Krauzes vietā ieliekam Māri Grigali, Ko(lā)ta vietā – Ēķi. Kāpēc tas viss? Jo LNT un TV3 tagad ir viens vesels, bet tak skaidrs, ka LNT džeki grib, lai krutākajā raidlaikā tiktu rādīts „Degpunktā”, nevis „Ugunsgrēks”. Un pēc šitā sižeta LNTTV3 priekšnieks Koziols paņem telefonu: „Odit, tas sižets bija fail. Tu esi atlaista. Un savāc savu Timmermani ar visu viesnīcu arī!”
 
 
xxx
01 Novembris 2011 @ 12:14
Guntis Bojars vs Valdis Zatlers, aviize "Sestdiena"  
Ta ka piektdien piedzeros, bet sestdien uz pagjiram ciemos atnaca divas “sodien nevajag dzert” viina pudeles, tad tikai likumsakarigi, ka svetdien izlasitaa intervija ar latvieshu tautas varoni Valdi Zatleru radija sajusmu un nigrumu vienlaikuskuss. Valdis Zatlers vispar ir loti interesanta persona Latvijas politiskaja dzive – ikviens zina kadu, kam dakteris Valdis arstejis kajas, piemeram, manam bralim vins laboja salauzto pirkstu pec tam, kad vecaka maasa vinju bija ietriekusi bortaa, te peksni vins kluvis par prezidentu un ieguvis iesauku Zaglers, tad vienaa naktii kluvis par Che, bet sobrid neviens pat isti nezina, ko sacit. Taa kaa nezinu nevienu cilveku, kas lidzinatos Zatleram, tad vinja darbibas salidzinashu ar uudeni - tas ir kaa tad, kad izzhust tada milziga upe kaa Rio Grande – tas reali ir noticis 2001. gada, patiesham, bet tas ir kaut kas tik loti WTF, ka to vispar nav iespejams saprast.
Skiet, Marcis Bendiks bija tas chalis, kas apgalvoja, ka intervija Latvijas Radio Stokenbergu “eksponejusi kaa pilnigu idiotu”. Vienigais, kapec nevaru teikt, ka Gunta Bojara intervija eksponejusi Zatleru kaa pilnigu idiotu, ir patiesiba – es neesmu Marcis Bendiks (starpcitu, Apollo.Lv komentaros atrodama informacija par to, ka Bendiks esot Skjeeles krancis). Es neesmu Marcis Bendiks un atzishos, ka man pagaja samera ilgs laiks, lidz sapratu, ka "Dienas" Guntis Bojars nav tas pats, kas bijushais Riigas meers Gundars Bojaars.

Diemzel internetaa bija pieejama tikai dalja no intervijas, un manaa piemajas kioska aviizes “Sestdiena” nav, tapec negaidiju ne mirkli un versos pie kada a/s “Diena” valdes locekla un paludzu atsutit pilnu intervijas tekstu. Paldies vinjam par to. Pilns intervijas teksts Times New Roman 12 fonta aiznjem 7 A4 lapas, tatad kaa normaals skolas referats par Bleezu Paskaalu.


Intervijas sakuma Zatlers atskatas uz savu lielako varonjdarbu – Melnaa Brunjinieka athujaariishanu ar nazi jeb Riikojumu Nr.2., kas rosinaajaa balsot par Saeimas atlaishanu. Tas ir bijis vienkarshi super, jo pec tam radits specigs politiskais speks, “kurš vēlēšanās ieguva 22 mandātus, kas ir ļoti daudz, tas ir plus 22, ja mēs rēķinām”. Loti labi, ka Zatlers norada, ka ir domajis tieshi plus 22, nevis miinus 22. Un beigas valdiba nav neviena oligarha un tulin pat ari bus nosledzies Riikojuma nr.2 cikls. Bijushais presidents un toposhais Laachpleesis atklaaj, ka shis riikojums “tomēr ir pierādījis, ka viena liela daļa no Saeimas spēj domāt savādāk, uzvesties savādāk un arī rīkoties savādāk.” Isti nesaprotu, kura Saeimas dalja taa ir un kas taas par savadibam butu. Vienigais, ko speju iedomaties – oligarhu partijas, kas nav iekljuvushas Saeimaa (tatad – rikojushas savadi gan).

Lacplesim jau ari nebija viegli tikt no Burtnieka pils uz Aizkraukli un beigas vel uztaisit savu alus skjirni, tapat tik viegli neiet Zatleram – vinjam visi no skauma saka: “O, Tu kruts, Tevi par Saeimas virsaiti, Zatler for president, shalalalala!” A kas beigaas? Beigaas neviens neko nezina, nenobalso un tad vel telo, ka neka nezina. Shmaras! Un ieprieksh Lachplesis runajis par politisko kulturu, kuru stimulejis Riikojums Nr.2. Hmm, varbut tas ir tapat kaa ar ekstazii un erekciju – nevis stimulee, bet simulee.

Izdarishu nelielu atkapi, lai pazinjotu, ka tikko tvnet.lv izlasiju, ka vecais drazejs Berluskoni ieklauts cilveku tirgotaju sarakstaa. Super!

Zatlera meerkjis jau izsenis ir atcelt sleegtos balsojumus Saeimaa. Domaaju, ka pie viena vajadzetu ari veeleeshanaas balsot aizklati un anoniimi. Tiri tapec, lai nebutu ta traka plaisa starp valdosho klikji un “Jums tur - lejaa” (© N. Lochmele oligarhu kapusveetkos 2011).

Iepsejams, dazi ir ieverojusi, ka otrais vardins Zatlera partijas nosaukumaa ir “reformu”, kas nozime, ka tagad viss bus citadi, un vislabak butu bijis, ja Saeima tiktu ari Slesera reformu partija, jo, domaju, ka katrs piekritis, ka labak divas Zannas d`Arkas neka viena. Slesera reformas parsvara ir saistitas ar interpunkciju (t.i. – turpmak komati teikumos jaaizstaj ar vaardu “lidosta”), tad Zatleram ir veselas tris dazadas reformas: izglitibas finanseshanas modelja mainja (ir ok), tautas velets presidents (wtf) un kaut kas ar nodokliem. Viss notiek, jo “sheit nekas nav uzkaries”. Tomer ceru, ka tautas velets prezis nenotiks nekad, jo, ja taads mums butu, tas buutu Raimonds Pauls vai arii Alla Pugachova, ja veleshanas notiktu 8.martaa. Lai nu kaa, reklaama Zatlers esot apgalvojis, ka labprat klutu par tautas veletu prezidentu, bet tad atkal izradas, ka nemaz negrasas kandidet. Es gan nesaprotu, ko tas Bojars var piesieties – prezha veleshanas tak pec simts gadiem, Rio Grande pa to laiku var paspet izzhut un atkal pieplust slapja. Bet vai Bojaru pish, ko es domaju? Nedomju vis, tapec vins tomer tincina Zatleru: “jaa vai nee?” Nakamos 2 teikumus, kas ir Zatlera atbilde, lasiet seviskji rupigi, pirms tam mazliet ieraujot kaut ko no kaklinja: “Es varu pateikt arī kategorisku nē, tāpēc ka jūs visu mērāt pēc savas mērauklas. Jūs mērāt to, ka cilvēki nevar apstāties, ja reiz viņi grib būt kāda augsta amatpersona, tad viņiem gribas vēl un vēl un mūžīgi mūžos.” Domaju, ka tikapat jedzigi uz barmenja jautajumu “ko ieliet?” buutu atbildet ar apmeram: “Shmiga manu dzivi dara skaistu, seviskji, kad ta ir ielieta glaazee, gribas veel un veel, un muuzhigi muuzhos.” Protams, ja ko tadu pateiktu kaadaa reali indie vietaa, barmenis uzsauktu dzerienu, bet Purchika baaraa shitaa gan varetu vienkarshi norauties pa tauri. Bojaars ir tikpat glups kaa es un nesaprot, kaa tad iisti bus – jaa vai nee. Taapeec prasa atkal – praidam jaa vai praidam nee? Zatleram zajebala: “Nu, nekaitiniet mani!”

Talak atgriezhamies pie intervijas sakuma – ZRP dabuja 22 mandatus, bet kas viegli nak, tas viegli iet, tapec 6 mandatus uzreiz arii papisa, jo Olsteinam (kaut kur dzirdets dzeks, nebija agrak kada citaa partijaa?) un Brigaderes Maijai Zatlers bija noriebies un vinji pasauca lidzi vel 4 tanksitus un aizgaja prom. Te nu jautajums – vai seshiem (2+4=6 – red.piez.) maziem bundziniekiem Zatlers riebies no laika gala vai sariebaas tieshi pec veleshanam ar savu pirmsmenstruaalaa sindroma mociitaas jaunas meitas laushanos? So jautajumu Bojars uzdod Zatleram un te beidzot preciza, saprotama atbilde: “Uz šo jautājumu neatbildēšu.” Turklat, Zatleraprat, uz so jautajumu ari neatbildes pats Olshteins, jo vins partija esot iestajies emociju vadits, nu, tjipa no sakuma “OMG! OMG!”, pec tam – “WTF! WTF!”. Zatlers pie viena prognozee, ka visticamak, arii citi partijas biedri nonaks “WTF! WTF!” faazee un tiis makskjeres. Tatad tie, kas cereja kljut par Zannaam d`Arkaam te vairs nevar palikt, jo taa vietaa, lai hujaariitu nost galvas ljaunajiem, kopiigi jaadodas uz mezhu cirst malka naaves saartam. Ko Aristotelis par to teiktu? Droshi vien atkal kaut kadu sviestu.

Talak dzeki paruna par to, vai vajadzetu ierosinat tadu prikolu, ka visiem shitiem deputatiem, kas beg no partijam, vajadzetu nolikt mandatu uz kresla un taisna celja chapot uz ss.lv mekleet darbu. Ko Zatlers par to domaa? “Tas ir rūpīgi jāizdomā. Bet es domāju, galvenais šeit ir, ka vēlētājs jutās pievilts.” Labi, ka vins pats nekada veida pievilis savus veletajus, malacis, varonis, stalts kaa briedis, gudra kaa skudra, Andrejs Upiits lec kaa krupiits.

Protams, kaartiigaa viiru sarunaa pie treshaa vinaara japarunaa arii par to, kas tad iisti bija ar to Saskanjas Centru – jaa un nee, par un pret. Bojars jautaa: “Zatler, ka gadiijaas, ka teici, ka Saskanjas Centrun no valdibas vares izshaut tikai tanki, bet beigas tomer pardomaji?” Te Zatlers aizrada, ka taa ir tikai zurnalista interpretacija. Zatlera interpretacija ir tada pati kaa vinja kundze: “Tiesha un skaidra.” Tieshaa un skaidraa interpretacija ir saistita ar specialu “sabiedribas saliedeshanas programmu”. Cik noprotu, tas nozime, tas nozime aicinat valdiba krievus, tad pasutit nah, tad uzaicinat nacionalistus, tad apvainoties un nerunat, tad atkal runat.

Intervijas beigas Bojars intereseejas, vai gadijuma Zatlers sho piecu meneshu laikaa gadijuma nav mainiijis viedokli par kaut ko. Te dzeki netiek skaidriba par to, kurs kuru intervee:

G.B.: Šajos piecos mēnešos jūs viedokli nevienā jautājumā neesat mainījis?
V.Z.:Vai jūs varat minēt kurā?
G.B.:Es jautāju.
V.Z.:Es jautāju, vai jūs esat pamanījis kurā?
G.B.:Es jums uzdodu šo jautājumu. Tā ir jūsu pozīcija, jūs sakiet – jā vai nē.

Beigaas, protams, Zatlers pasaka, ka vins nu nav tas lupatlasis, kas maina savu viedokli, visa zaale reaali reec.

Bet sitiet kaut nost, man tochna liekas, ka ar to Zatleru kaut kas nav tiirs. Vainu vins ir pilings idiots vai ari reals gjenijs un visus normali chakaree. Kaapeec idiots? Taapec, ka 4 gadus ar vinju stradajushi visadi tur viedie runas meistari un padomnieki, bet vins vel aizvien spej runat tik nesakarigi. Tik nesakarigi, ka tas tiesham rada aizdomas par to, ka tik traki tachu nevar buut –vins izliekas Bathedu, kas Nacionalaja Teatri noskatijies “Vadoni”, bet isteniba gan jau draudzejas ar sevis it ka nistajiem oligarhiem un mulkjojas, lai tik noverstu uzmanibu no vinjiem. Kapec bija jaatlaizh Saeima? Tapec, ka oligarhi juta realus suudus, jo KNAB tur kratiijas vinjiem apkart. Ta vinji satikaas kaadaa viesniicaa:

A1: ko daraam?
A2: mosh lai Zatlers atlaizh Saeimu, mees tjipa buusim nost no skatuves, Zatlers veel bljaurees, ka padzinis oligarhus, visi reali taa arii domaas, neviens pat vairs neatceresies, ka mees izskataamies, jo Zatlers veel pateelos mulkji, visi tik runaas par vinju, par vinju.
A1: laba ideja. Un ko Tu domaa, A3?
A3: lidosta.
 
 
xxx
13 Oktobris 2011 @ 01:23
"Es varu būt premjerministrs" 12. oktobra raidījums, LTV1  
Labvakar. Salīdzinoši nesen uzzināju, ka ir daudz jaunu skandāliņu saistībā ar Latvijas Televīziju - uz ziņu dienesta ģenerālprokurora amatu kandidē vietējais Muamars Kadafi Dzintris Kolāts (es viņus jaucu pēc izskata, pēc rakstura - nekad), gaisā virmo baumas par raidījuma "Maija Migla, Panorāma" likvidāciju, un tagad vēl arī ik katrs modernais jaunietis Rīgā ar lielu interesi seko līdzi televīzijas šovam "Dejo ar premjerministru". Ņemiet vērā, ka mani var arestēt par to, ka šovakar tiešsaistē internetā noskatījos attiecīgā šova pārraidi, jo es kā jau austrumeiropiete neesmu samaksājusi BBC nodevu, kas ļautu man šādas darbības veikt likumīgi, tāpēc uzskatiet, ka riskēju to visu trimdas tautiešu vārdā, lai arī viņiem neietu secen telenovitātes dzimtenē.

Uzreiz jāsāk ar atvainošanos, jo saskaņā ar darba likuma pantu par aizliegumu jebkad jebko šeit rakstīt skaidrā, ja vien nav ārsta zīmes, es devos uz tuvējo veikaliņu pēc lēta spāņu sarkanvīna, ko degustēt kopā ar jauno šovu. Gribēju atrast dziru ar vislabākajiem tanīniem, ko arī izdarīju, taču tāpēc arī laikam nokavēju raidījuma sākumu, jo pieslēdzos tam mirklī, kad tika raidīta reklāmas pauze, pēc kuras Baiba Strautmane bez jebkādiem labdien, jūs, paldies uzreiz sāk kaut ko ļečīt tādā manierē, it kā mēs būtu vecas draudzenes un es vispār saprastu, par ko viņa runā. Nezinu, varbūt tas arī bija raidījuma sākums un viņai kā jau lielai TV dīvai vienkārši normāli sakāpis galvā.

Raidījums (man) sākas ar to, ka Baiba uzdod jautājumu, vai augsta ranga ministrs drīkst braukt pālī. Viņa vēršas konkrēti pie kāda jaunieša vārdā Rūdolfs un prasa, vai viņš, ja būtu pie stūres pālī vai zem marihuānas noķerts ministru prezidents, maksātu mentam brangu sodu, lai tikai nepaliktu bez tiesībām sēdēt automašīnā. Rūdolfs saka, ka nekad mūžā, ka tūliņ pat uz vietas vēl arestētu arī to mentu, kurš centies paņemt kukuli, un vispār runā kā dzīves nepists piektklasnieks. Baiba lūdz Ivaru Godmani šo komentēt. Ivars atzīstas, ka ir braucis pālī, un uzsver, ka runa jau ir par to, kādā pālī brauc, nevis vai vispār. Tā jau laikam ir - es nezinu. Pēdējoreiz braucu ļoti sen, pēdējoreiz braucu pālī - vēl sanāk. Es neko neatceros no tiem ceļu satiksmes cietsirdīgajiem noteikumiem.

Tagad Baiba ņem priekšā jaunieti vārdā Kārlis un prasa tā: "Iedomājies, ka tu esi premjers, kaut kādā Āfrikas čuhņā Latvijas pilsonis ir paņemts ciet par pedofīliju un saskaņā ar tās valsts likumdošanu viņam draud galvas nociršana ar neasu lāpstu. Vai tu kā premjers centīsies panākt viņa izdošanu Latvijai?" Kārlis sāk kaut ko bubināt par morāli amoralitātē un te pēkšņi negaidīti paziņo, ka glābtu uz Latviju, ja nebūtu vainīgs, bet neglābtu - ja būtu. Tā ir ļoti kruta attieksme - es arī parasti uzreiz zinu, kurš ir un kurš nav vainīgs, man vajag tikai konkrētajai lietai uzmest minūti garu acu skatu. Šeit iejaucas sociālpsihologs (nē, nopietni? par to kādam maksā naudu?) Ivars Austers un saka, ka cilvēka dzīvība stāv pāri starpvalstu attiecībām. Man šķiet, ka visādi politiskie Kristoferi Kolumbi viņam nepiekristu, bet tas tā.

Vispār man jums jāpastāsta, kā tai spēlē izskatās. Tur ir astoņi jaunieši, no kuriem jūs pazīstat jau divus, kas cīnās par to premjerministra titulu. Ir žūrija un vismaz šoreiz to sastāda jau pieminētais Ivars G., jau pieminētais sociālstomatologs Austera kungs, kā arī Nellija Ločmele un mūsu mīļais cibiņš Ilmārs. Tad vēl ir daudzi skatītāji un vakara vadītāja Baiba "tā miss info ar blondajiem matiem, kas nav ne Jaunalksne, ne Peneze" Strautmane. Atkāpi noslēdzu ar vīna malku un turpinu sižetu.

Baiba izsauc četrus jauniešus - Edmundu, Daini, Katrīnu un Rūdolfu - un jautā, vai viņiem simpatizē doma par tautas vēlētu prezidentu. Paldies dievam, neviens no viņiem nav tāds deģītis, lai atbildētu apstiprinoši. Šis gan ir argumentācijas prasmju pārbaudījums, tāpēc katrs jaunietis izlozē lapiņu ar viedokli, kurš tam jāpārstāv, neraugoties uz patieso personisko nostāju. Vispār šis paņēmiens nav nekas īsti jauns - pērn mani un textnieku RJ vienā mācību priekšmetā tieši pēc tādas pašas metodes eksaminēja. Mums abiem bija jābūt tajā pusē, kas apgalvo, ka globālā sasilšana ir psc mi vsje umrjom, kaut patiesībā tā nedomājam. Abi dabūjām labus rezultātus. Ā, bet tas jūs droši vien nemaz neinteresē, tāpēc atgriežos pie šova, kurā jaunieši debašu pārbaudē, manuneciloprāt, uzrādīja visai vājus rezultātus. Likās, ka viņi drīzāk spiež uz to, ka jāimitē intonācijas svarīgums, nevis faktuālās detaļas. Žūrija gan bija optimistiskāka un atrada, kur piesieties, lai paslavētu. Ilmārs, lai arī pats nav konkursants, tomēr nenoturējās un izcēlās ar asprātību, sakot, ka "runāšana veicina domāšanu". Jā, protams.

Otro četrinieku - Mārtiņu, Antoņinu, Edgaru un Kārli - pēc tāda paša paņēmiena testē, liekot diskutēt par to, vai nepilsoņiem ļaut balsot pašvaldību vēlēšanās. Arī neko pratīgu neviens nepasaka, viss jau ir kaut kur dzirdēts. Skatītāju rindās sēž arī vecais flēdermausis Indulis Emsis. Viņš dalās nostalģiskās atmiņās par savu premjerēšanos, taču viņu pārtrauc žūrijas komisārs Godmanis ar atziņu, ka "nedrīkst psihot". Premjers nedrīkst psihot nekad. Tas gan ir labi, ka uz mani tas neattiecas, un es drīkstu psihot pat tad, kad viss ir kārtībā.

Atkal pārejam pie individuālajiem jautājumiem. Pirmais tiek Rūdolfam - 2008. gada novembris, Parex krahs, valsts nopērk kontrolpaketi, normāli? Rūdolfs saka, ka pareizi arī dara, jo pareizas atbildes nav. Nellija tomēr iebilst, ka varēja jau arī palikt malā, ja WikiLeaks nemuld. Godmanis saka, ka Wikileaks muld un par to viņš sarakstīs grāmatu. Godmanis arī saka, ka, ja nebūtu toreiz nopirkts, visas bankas trīcētu kā apšu lapas, bet es atceros, ka vasarā lasīju IRā, ka Bondars bija teicis, ka ņems to Parexu, ja dos. Man šķiet, ka kāds muld, bet es nezinu, kas. Jāatzīst, ka esmu tomēr pietiekami iesilusi, lai man būtu salīdzinoši vienalga jau. Jautājums Edmundam - 2007. gada 3. novembrī visi kliedz "Atlaist 9. Saiemu!", Kalvītis demisionē pats - nahujam? Edmunds plāta rokas, Šlāpins iesaka iet politiķu kursos. Katrīnas kārta - A. Bērziņš interešu konflikts, atpūties uz jahtas, KNAB nevar pārbaudīt, jo Bērziņš pats KNAB. Katrīna domā, ka jāierobežo visu, kas met ēnu. Nellijai Ločmelei tas patīk. Nav tā, ka es nesaprotu, ko viņas runā, bet es acīmredzami vairs negribu to saprast. Tagad Dainim - Emsis un 300 ES normatīvie akti, Latvija deg zilās liesmās, rezultātā slēgti daudzi mazie uzņēmumi. Dainis kā igaunis risinātu laicīgi, nevis haltūrētu. Nellija piebalso, ka Emsis pats arī vainīgs. Edgar - E. Repše pēc 100 dienām atzīst, ka ir traks marsietis. Edgars tajā neredz neko sliktu. Šlāpins saka, ka Repše nemāk pasmieties par sevi (jo droši vien neiet tajos kursos). Šlāpins pats gan ņirdz. Austers ne īpaši. Jautājums Kārlim - referendums "Ļaut nepilsoņiem vai nē", premjers Krasts neko. Kārlis: Darīja pareizi! Pārējie nodur acis, klusē. Mārtiņam jautājums - V. Dombrovskis drīkst vai nedrīkst sievu ņemt darbā? Mārtiņš saka, ka drīkst. Nellija: "Nē, nedrīkst", bet pati tomēr uzreiz atzīst, ka nedaudz pārspīlē. Baiba piemetina: "Ko piedod Dombrovskim, to nepiedod Šleseram." Nu, tas ir super. Antoņina - A. Šķēle 1997. gada 17. jūnijā citē "Skroderdienas Silmačos", KĀPĒC? Antoņina: "Jo nak Jaņi?" Ja, jo nak Jaņi un pats Skele tikmer bezpartejisks urods, kuram nekas nav svets. Ilmars Slapins piebilst, ka videjam latvietim jau patik kritizet tas partijas, tapec videjam latvietim 1997. gada patik Andris Skele.

Un beidzot sākas balsošana, kurā diemžēl izlido Edgars un Dainis jeb matemātiķis un ķīmiķis. Skatieties nākamnedēļ, ja gribat uzzināt, kas beigās vinnēs. Tā televīzija ir mani totāli nokausējusi, un es dodos pie miera. Vispār jau labs raidījums, tikai nevajag labāk iedzert, ja pēcāk vēl jāraksta vai jābrauc pie stūres.
 
 
xxx
28 Augusts 2011 @ 19:35
puaro.lv  
Inovācijas vienmēr ir bijušas Texxxtu prioritāte, tamdēļ šoreiz nākam klajā ar savu pirmo recenziju, kura 1) ir par portālu, 2) radīta, sadarbojoties diviem texxxtiniekiem - šajā gadījumā AK un SM. Lai arī puaro.lv darbojas vien kaut kādu nedēļu, tas jau paspējis sacelt pieklājīgu ažiotāžu. Kāpēc tā - jautāsiet? To mēs nezinām (c) Māra Zālīte, taču ir skaidrs, ka nevaram klusēt šajā priekšvēlēšanu laikā, kurā izšķirsies tas, kā mēs turpmāk dzīvosim.

Nesen AK gribēja noskaidrot dažu politisko aktualitāšu background (latv. val. - fons), tāpēc vērsās pēc atbildēm pie Tautas partijas Jaunatnes organizācijas troņprinceses Sarmītes Ilvas Lonijas Kolātes (turmpāk tekstā - Silk). Šī teica: "Nu kā? Tas taču katram pašam jāsaprot." Tā arī darījām, un ar iztēles palīdzību nonācām pie šoka un migrēnas - tas ir ārprāts, kas notiek politikā. Būs vien jāpiekrīt grupas Inokentijs Mārpls solistam Raimondam Dambim Lagimovam, kurš tirgo nozīmītes pa latu gabalā ar atziņu "Valdība ir stulbeņi". Nu labi, īstenībā jau nav. Nenoliedzam, ka Šlesers ir gudrāks par mums, SM un AK kopā ņemtām. Bet par to nedaudz vēlāk.

Visi šobrīd pišas par to, ka puaro.lv ir izcilā latviešu prozaiķa, dzejnieka, publicista un karatista Jurģa Liepnieka priekšvēlēšanu kampaņas triks. Lai to pamanīt nebūtu tik viegli, Jurģis portāliņu atšķaidījis ar nedaudz marihuānu, t.i., savām interesēm (Kamī, Dalī un pizdī) un lētiem feļetoniem, ar kuriem uzsist portāla apmeklējuma statistiku (Dzeltenā zemūdene). Mēs, piemēram, aizrautīgi lasām par to, kā Jurģim bija apnicis dzīvot (raksts pārpublicēts no žurnāla "Klubs" vai "Art Deco", neatceramies) - eksistenciāli smagu un atklātu gabalu par dzīvi un vēlmi no tās beidzot atdusēties atmatā. Nevilšus skatiens pārdomās pārslīd pār košu baneri, kas aicina izlasīt interviju ar Inesi Saulīti, kura šķietami atdusēties atmatā nevēlēsies nekad. Sajūtas līdzīgas, kā iedzerot kafiju kopā ar vīnu - ambivalentas. Inese pretēji Jurģim šķiet vēl nav saskārusies ar izsmeltās dzīves sajūtu - viņu sajūsmina pat veca dāņa sperma rīklē. Aizstāvot Inesi gan jāsaka, ka intervija izskatās tik dzeltena, ka pat portāls mango.lv tam blakus izbalējis gauži balts. Kur tur politika - jautāsiet? Ļoti vienkārši - Jurģis, krifelis tāds, taču fīrē to "Saskaņas centru". Tomēr negribas īsti viņu vainot, jo kurš gan no mums negrib ticēt vārdiem, ka "Viss būs labi." Мы ганси чиста хотим!

Diskutējot par politiskām peripetijām, nonācām pie secinājuma, ka nesaprotam, kurā brīdī tauta pārstāja mīlēt savas partijas, t.i. Tautas partijas līderi. Līdzīgu analoģiju varam meklēt Vakareiropā un pielīdzināt Andri Šķēli, turpmāk textā - Andžons, bijušajam Lielbritānijas parlamenta princim Tony Blair. Ķipa, sākumā par Tony arī visi fano, mīl, dāvina dāvanas, bet pēkšņi nemīl. Kurā brīdī tauta pārstāja mīlēt Andžonu - jautāsiet? Sacīsiet: "Varbūt Jūrmalgeita?" Auksts. Vekselis? Mēs drebam, cik auksts, un uzvelkam džemperus! Pavisam vienkārši. Tas ir tāpat, kā, ieraugot džeku, kurš patiešām izskatās pēc pediņa, mēs izjūtam vēlmi sevi nokaunināt par tik stereotipisku spriedumu, ka noliedzam acīmredzamo. Arī Andžona gadījumā sākumā nevēlējāmies ticēt tik triviālam atrisinājumam, bet tā ir - Ēlerte. Sākumā ķipaš laikraksts "Diena" (atgādinām, ka tobrīd "Ir" vēl nav piedzīvojis savu dzimšanu) baigi haipo Tautas Partiju, a pēc tam pēkšņi heito! Kāpēc? Ēlerte. Mēs, sievietes, pazīstam labi viena otru. Atraidījums stipri sāp. Pavisam nopietni - mums patiešām ir konstruktīva cerība ticēt tam, ka Ēlermausis kantēja Andžonu. Andžonam tā ne visai, tāpēc šis bija as cold wind blows (angļu val. - tik auksts, kā auksts vējš pūš). Ēlerte apcirtās un nogrieza savu artavu mīlestībai pret Tautas Partiju. Ko tante Bauskā - jautāsiet? Vērā ņemamākais rīta laikraksts valstī heito Tautas partiju, kāpēc tantei Bauskā tam neticēt? Ticēt diemžēl var ne tikai Dievam.

A kāds tam sakars ar Zatleru - jautāsiet? Nothing special, Mendelson - tāpat kā Andžonam ar Ēlermausi nekāds sakars tur nav, bet tas nebūt nenozīmē, ka tur neslēpjas kaut kas cits. Kas tur slēpjas? Hmm. Mēs padomājām un izdomājām. Zatlers atlaiž Saiemu, kurā dominē Vienotība, kas ir neizdevīgi dažiem lielkalibra uzņēmumiem, taču, paužot savu lielo mīlestību pret Vienotību, tomēr dibina jaunu partiju, tādejādi atņemot tai balsis no tantēm Bauskā. Kas ir Zatlera jaunās partijas sastāvā? Daži naiviķi (tur Tukišs, Ķīlis, nebrīnītos arī ja Kūļi) UN Zatlera padomnieki, kurus tam piešķīra nu jau atlaistā Saiema. Mēs būtu idiotes, ja par idiotiem uzskatītu zākātos oligarhus un ticētu, ka viņi šobrīd raud un domā: "Vai, vai, vai, kā mēs tā ieberzāmies, cerams, ka par mums balsos". Nu, nopietni! Šlesers NAV TĀDS DIŽDAUNIS, lai viņš patiešām ticētu, ka par viņa jaunizveidoto Šlesera Reformu partiju (pamanījāt vārdu spēli?) kāds pie pilnas mentālās veselības arī balsos. Labi, varbūt jūs to vēl nesapratāt, tāpēc runāsim taisnu tiesu - mēs tiešām ticam, ka Zatlera Reformu partija ir Šlesera projekts, ar kuras palīdzību izveidot ar politiku tiešā veidā nesaistītiem plāniem izdevīgāku Saiemu, kurā Solčas rudās lapsas pačku nomainītu Sprūdža bakuģīmis. Atvainojamies par emocionalitāti, jo vakar bijām Vienotības kāzās, un šodien paģiras mūs ir uzvilkušas. Sprūdž, ja tu šo lasi, tiešām neņem ļaunā - tas nav personīgs uzbrauciens. Varbūt Viesturam Livigstonam būs bēdīgi to dzirdēt, bet mēs, AK un SM, nekautrējamies publiski ticēt tam, ka Šlesers un Šķēle ir ļoti gudri - tik gudri, ka ir jau pāris verstes soļu mums priekšā.

Jautāsiet, kāds šim texxxtam ir sakars ar puaro.lv? Tas ir tieši tik pat konceptuāli izplūdis un nekonsekvents, cik minētais portāls. Mēs mīlam šo valsti!
 
 
Noskaņojums: drunk
Mūzika fonā: Andris Bērziņš - Svētvakars
 
 
xxx
13 Jūlijs 2011 @ 15:55
Intervija ar Aigaru Štokenbergu Latvijas Radio jeb vīrieša sāpju slieksnis  
Ja man tagad būtu jāpilda skolas atmiņu klade, pie jautājuma par mīļāko mākslas žanru es neminētu nedz komēdiju, nedz farsu, nedz sardīnismu, bet gan drāmu, tāpēc biju ļoti iepriecināta šorīt, kad noklausījos Latvijas Radio žurnālistes un Lato Lapsas uzticamās kolēģes Kristīnes Jančevskas (turpmāks texxxtā – KJ) interviju ar tieslietu ministru Aigaru Štokenbergu (turpmāk texxxtā – AŠ2), kas, pēc Mārča Bendika (turpmāk texxxtā neparādīsies) domām, esot eksponējusi AŠ2 kā pilnīgu idiotu. Biju tieši tik iepriecināta, lai izmantotu jebkura texxxtu autora tiesības kaut ko uzrakstīt arī tad, kad nav pienācis krimināllikumā noteiktas termiņš, jo galu galā dzelzs jākaļ, kamēr es esmu karsta.

Oligarhu bērēs, kurās, cik man zināms, neviena oligarha līķa nebija, „Savādi gan” radošā komanda ļaudis ne tikai pamācīja internetbankas lietošanā, bet arī aicināja visus balsot par kaut kādu ofšoru likumu, kas ļaus atklāt „patiesā labuma guvējus”. Pirms runājam par likumu, svarīgi būtu noskaidrot, kas īsti ir patiesais labums. Manuprāt, tas varētu būt kaut kas līdzīgs laimei, mieram, mīlestībai – tātad vērtībām, ko nevar saskaitīt vai izmērīt. Bet, tā kā texxxti nav nekāds Riharda Kūļa blogs, filozofiju par šo tematu neturpināšu. Viens bija skaidrs – šis likums ļaus visu padarīt godīgāku, un pēc tā ieviešanas grāvjos nemētāsies ubagi, bagātajiem šmurguļiem viss tiks atņemts un sadalīts nabadzīgajiem un krietnajiem. Kā tieši tas notiks? Šis jautājums mocīja arī žurnālisti KJ, tāpēc viņa uz radiointerviju bija aicinājusi AŠ2.

Latvijas Radio mājaslapā pieejamamais intervijas ieraksts visticamāk ir ar norautu sākumu, jo ne tur „sveiki”, ne „privet”. Kad kaut kam nav sākuma, der atcerēties, ka: „Labs vīns jādzer arī tad, ja kāds jau pāris šļukas ir ierāvis.” (Vecs itāliešu teiciens) Šajā gadījumā vīns ir ļoti labs, kaut tikai šodien radīts. Turpinām dzert, turpinām klausīties.

KJ gluži kā es negrib filozofēt par to, kas īsti ir „patiesais labums” (turpmāk texxxtā – PiS) , bet grib uzzināt, kas īsti ir ēnu ekonomika. Kā nu ne? Pats AŠ2 esot norādījis, ka jaunais godīguma likums palīdzēšot ar to cīnīties. Tiem, kas nezina, paskaidrošu, ka „tās ir visvisāda veida shēmas, kas palīdz izvairīties no nodokļu maksāšanas”. Mana mīļākā shēma ir nestrādāt – tas ļoti palīdz. AŠ2 paskaidro, ka ir ķēdes un zirnekļi, un, ja zina PiS guvējus, tad visi maksā nodokļus. Kaut KJ balsī iezogas šaubas par šī paņēmiena iedarbīgumu, tomēr AŠ2 ir pārliecināts par to, ka viss ies kā pa sviestu.

Tad izrādās, ka, lai uztaisītu kontu komercbankā, ir jādeklarē ne tikai savas firmas vārds un kaut kāds tur numers, bet arī PiS guvējs, kā arī to, ka aiz ofšoriem stāv Latvijas valsts rezidenti. Arī aiz manis stāv daži Latvijas valsts rezidenti, un tā ir diezgan patīkama sajūta, tāpēc, es, vēlīgs un labs cilvēks būdams, tikai priecājos par ofšoriem ar aizmuguri. Gan man, gan KJ loģisks šķiet jautājums, huj nepietiek ar tiem banku datiem par PiS guvējiem – tos var dabūt tikai tad, kad uzsāk krimināllietu par manām mīļākajām kultūrplāksnēm – terorismu, narktotikām, cilvēku tirdzniecību. Te es saprotu, ka jaunais godīguma likums nozīmē to, ka, pat neejot uz banku, bet prosta reģistrējot uzņēmumu, uzņēmumu reģistrā arī ir jānorāda PiS guvējs, un to varēs dabūt zināt arī tad, ja krimināllieta būs ierosināta par nodokļu nemaksāšanu, nevis tikai par heroīna tusofkām un ieleņu mainīšanu pret trotilu.

Uz jautājumu par to, cik, AŠ2prāt, būs to uzņēmumu, kas sniegs datus par PiS, AŠ2 atbild: „Nu, es ceru, ka visi, ka sniegs vispār datus.” Tā kā desmitais bauslis manā bībelē ir „Ka tik kaut ko sadirst”, tad es jau nu toč zinu, ka daudzi melos, norādīs, ka PiS guvējs īstenībā ir Knaps Makdaks, un miers. KJ arī nav nekāda naivulīte, tāpēc prasa, kā tad varēs zināt, vai uzņēmums brutāli nedirš. AŠ2 šodien tāds apcerīgs garastāvoklis: „Agri vai vēlu jebkura patiesība nāk gaismā.” Daļēji varu piekrist – ja patiesību zina vairāk nekā viens cilvēks, tad par to pilnīgi noteikti uzzinās vēl kāds. Ja patiesību zina tikai viens, tad ir liela iespēja to noslēpt un beigās paņemt sev līdzi kapā. Viens ir tas, ka beigās tāpat „visē būsē labjē” ((c) deputāts Vladimirs Buzajevs), bet otrs – Latvija sadarbojas ar citām valstīm nodokļu un godīguma jomā. Atkal – wtf! – kāpēc tad tagad nevar paprasīt kaut kādam Kipras džekam, kas ir PiS guvējs kaut kādā Kipras firmā, kurai kājas aug Latvijā.

Atbildi nesapratu.

Bet prikolīgi tas, ka likums paredz varinatu, ka, ja ir pārāk sarežģīti noskaidrot, kas ir PiS guvējs, tad tak pohuj – var arī neskaidrot. AŠ2 gan piebilst, ka tiklīdz uzzinās, ka cilvēks ir melojis (par to, ka ir sarežģīti noskaidrot?), būs lielas ziepes. Bet kā tad mēs iegūsim šādu informāciju, ja viņš tiešām nevienam neko neteiks? Atbilde atgādina Kitiju no Ugunsgrēka, kas savai draudzenei, kas gribēja uzzināt, kā tieši viņai tik ātri izdevies savaņģot Leonu, paziņoja, ka viņai ir „savas metodes”. Arī AŠ2 tādas esot.

Izskatās, ka man un KJ ir apmēram viens attapības līmenis, jo, nedz es, nedz viņa nav sapratusi, kā tieši varēs uzzināt, kam īsti pieder kaut kāda Virdžīnu salu firma, kura drusciņ tā kā ir arī Latvijas firma. AŠ2 nopūšas, jo vienreiz to jau esot skaidrojis, bet mēģina vēlreiz. Šoreiz ministrs min konkrētu piemēru – AŠ2 patīk matemātikas uzdevumi, tāpēc viņš klausītāju informē, ka AirBaltic puse no 48% (attapīgākie izrēķinās, ka tas ir 24%) ir ārzonā reģistrēts uzņēmums. Viss pārējais – zonā. Ja šāds uzņēmums tiktu reģistrēts tagad, būtu jautājums – a kam tie 24%? No tā izriet, ka tiem uzņēmumiem, kas reģistrēti jau sen (piemēram, zagļu bandas Valmieras piens), nekas nevienam nav jāstāsta. Turklāt, reģistrējot uzņēmumu, ir brīnišķīgā iespēja pateikt: „sorry, nezinu, kas ir PiS guvējs.” AŠ2 nav uz mutes kritis – tad, kad notiks pārskaitījumi tiem 24%, ko it kā neviens nezina, tad tik būs! KJ točna ir kā es, jo arī grib noskaidrot, kas būs, jo nešķiet, ka šī būs tā reize, kad krodziņā baļļuks būs. Viņa taujā: „Nu un?” Šajā mirklī apmēram sāku nojaust, cik liels intervijas gabals ir norauts, – tā kā AŠ2 apgalvo, ka jau 5 reizes to ir izstāstījis, bet esmu dzirdējusi tikai 2, sanāk, ka veseli 3 skaidrojumi ir norauti (5-2=3).

Šis ir mans mīļākais intervijas moments, jo var just, ka tuvojas tas mirklis, kad AŠ2 apvainosies kā tāda pirmsmenstruālā sindroma mocīta jauna meita. Skaidrs, ka KJ jau drusku zajebala, ka ministrs nevar normālos vārdos izskaidrot, par ko jaunais godīguma likums. Var jau būt, ka KJ ir sapratusi, ko AŠ2 vēlējies pateikt, jo, cik zinu, viņa visu ko zina par naudu, bet ne es, nedz mītiskais tēls „tante Bauskā” nesaprot ne sūda.

Tā kā ir tāds vecs ticējums, ka, ja kaut ko mēģina, mēģina, mēģina, bet nesanāk, tad ir uz mirkli jāpievēršas kam citam. KJ vaicā, kad mēs uzzināsim, kas ir AirBaltic īstie īpašnieki. Es pie viena gribētu arī zināt, kurš taisa to lasi, jo jāteic, ka sabiedriskā tranporta paikas grupā tas ir starp līderiem. AŠ2 nenosauc konkrētu laiku, bet gan nosacījumu:

-tad, kad būs kriminālprocess.
-kāpēc lai būtu kriminālprocess?
-es nezinu.

Es, pārliecināta sardīniste būdama, tomēr nevaru saprast vienu lietu – ja es nodibinu uzņēmumu un man ir kaut kādi biedri, es viņu identitātes varu noskaidrot tikai tad, kad viņi kādam ir ielaiduši lodi pierē vai kaut ko nopizģījuši?

Intervijas desmitajā minūtē, pēc skaņām spriežot, AŠ2 pieceļas kājās, kas parasti nozīmē cieņas izrādīšanu, bet ne šoreiz. „Tas ir bezjēdzīgi,” postulē AŠ2, kad KJ un jebkurš normāls cilvēks vēl aizvien neko nav sapratis. Beigās izrādās, ka KJ ir tā, kas plāno kriminālprocesu, un manai bojevika sirsniņai, protams, gribētos, lai viņa plānotu arī kādu kriminālnoziegumu vai vismaz mazu, huligānisku škandāliņu. Žurnāliste tomēr pirms sava kriminālprocesa uzsākšanas vēl grib panākt, lai klausītājs saprot, kā godīguma likums palīdzēs apkarot ēnu ekonomiku un začem tur AirBaltic. „Nu, kāds tur sakars?” vaicā AŠ2, un tas, šķiet kļūst par labāko jautājumu visas intervijas gaitā, jo attiecināms uz pilnīgi visu, ko viņš pats ir sacījis. Cik var noprast, beigās viņš saprot, ka tieslietu ministra amats tomēr nav viņam piemērots, un nolemj šķūrēt pētnieciskās žurnālistikas virzienā: „Man pietiek!” Lapsa, Rulle, Margēviča (pietiek.com turētājvaļi) – piesargieties!

Es ārkārtīgi gribētu būt bijusi šīs intervijas skaņu režisore, skaņu operatore vai kā nu sauc to čali, kas šēz aiz stikla, spaida pogas un spēlē Counterstrike 3. Nezinu, kurš bija tas laimīgais cilvēks, bet novēlu it visiem atrast tādu darbu, kurā būtu šādi mirkļi, kad gribas sacīt: „Jā, to esmu gribējis visu mūžu!”
 
 
xxx
12 Jūlijs 2011 @ 18:40
Andra Šķēles uzruna Tautas Partijas 15.kongresā  
Šoreiz ar texxxta tematu svaidījos kā seksīgs voljebalists ar bumbu – no sākuma ķēros pie intervijas ar Inesi Misāni, kuru beigās manā vietā aprakstījis SK, tad gribēju analizēt latviešu kultūras turētājvali „Karaliskais anekdošu turnīrs”, tad vairākkārt texxxti tika aicināti izteikt savas domas par „Gandrīz ideālajām vakariņām”, bet šis gods tiks piešķirts autoram RJ. Beigās pēc publikas (Alekša Zoldnera) pieprasījuma tomēr pievērsīšos vecā oligarha Andra Šķēles uzrunai zagļu bandas piecpadsmitajā kongresā. Piebildīšu, ka piecpadsmit gados sāku dzert, un, cik man zināms, arī Tautas Partija (turpmāk texxxtā – RIP) esot normāli piešvilpusies pēckongresa tusofkā. Un, ja kas, man šobrīd kājās šorti partijas krāsā. Kas kājās Šķēlem? To zināt nevaram, jo video (http://www.tp.lv/viedoklis/runas/4270-andra-les-15kongresa-runa) vērotājam redzams vien spēcīga vīrieša torss.

Šķēles uzruna sākas ar plaukšķināšanu, fotoaparātu zibspuldzēm un informāciju par to, kur šobrīd visi klātesošie atrodas. Tas ir ļoti labi, jo parasti tie kongresi notiek kaut kādās vājprātīgās brīvdienās, kad dažs labs vēl īsti nevar saprast, vai vēl ir pie bāra letes, vai jau runātāja tribīnē. Pie viena vēlos arī brīdināt, ka šis nebūs nekāds ņirdzamgabals, jo, ja rēkšu par kaut ko tik svētu kā RIP bojāeju, mana māsa - pārliecināta šķēliste - mani noaglinās.
Uzzinām, ka visgodīgāk ir būt partijā, un Šķēles kungs atskatās uz labajiem laikiem, kad „nebijām saistīti ar asinsradniecības saitēm, ne ar zvērestiem baznīcā”. To viņš pasaka skumji, kas liek domāt, ka viņš sapratis, ka ar to Kikī reāli ielidojis. Šķēle vaicā, kas tad ir tā saistviela, kas mūs visus satur kopā. Kas ir tā saistviela? Valmieras piens, protams!

Prieks, ka RIP nav kaut kādi sava maucēji, kas neklausās citos, ko Šķēle uzskatāmi pierāda, demonstrējot, ka šo to iemācījies no Ivara Godmaņa (Queen bundzinieks – red. piez.) un sāk uzskaitīt trīs lietas. Pirmā, otrā, trešā, nezinu, kura īsti, bet viena mani šokē – izrādās, daudziem RIP biedriem partija ir otrā ģimene. Kaut arī šī bija RIP miršanas tusofka un ko tad tur vairs, uzskatu, ka atklāti tomēr nevajag sacīt, ka lielajiem ģimenes vērtību un seksīgo daudzbērnu aizstāvjiem ir vairākas ģimenes. Un tas nekas, ka reiz Vadims Felzenbahers Ugunsgrēkā Ļoņam teicis: „Kas tad tos bērnus taisīs, ja ne mēs? Vienalga, vai savai sievai, vai kādai citai!”

Runas astotajā minūtē izrādās, ka viss iepriekš teiktais ir bijis bulšits, jo Andris Šķēle īstenībā grib runāt par kaut kādiem zīmogiem. Sākotnēji šķiet, ka šitais man vispār neģeld, jo vienīgie zīmogi, kas man ir bijuši, ir tie, kas rodas, kad uz dzēsenēm spoguļrakstā ar pildspalvu saraksta muļķīgos vārdus (bērnībā ģimenē izlēmām, ka tie, ko citi sauc par lamuvārdiem, ir jādēvē par muļķīgajiem vārdiem). RIP ir nokļuvuši tādā situācijā, ka, škiet, ka ar viņu mutēm runā kāds apokalpitisks nezvērs, pajāt, par kādu tēmu viņi runā. Un tas man liekas forši, jo tad sanāk, ka apokaliptiskas nezvērs ir ļoti erudīts cilvēks, ja jebkuru tematu var piesiet viņam. Sāku pat domāt, ka apokaliptiskais nezvērs varētu būt es. Tālāk var saprast, ka RIP tiek apbižoti un viņus visu laika sūta dirirst, nenotiek diskusijas, bet tas, ko citviet dēvē par naida runu. Tā nu gan ir tāla vieta, jo es pirmoreiz dzirdu tādu nosaukumu.

Tālāk izrādās, ka Šķēle plaģiatē manu draugu Kārli Dagili, kurš īsi pēc tam, kad Zatlers runāja televizorā, ietvītoja, ka politika ir kā šahs. Un kas tad te? Dagiļa tvīts bez atsauces, bez RT, bez nekā! Hmm, vai Andra Šķēles īstā vieta nav Eirovīzijā? Viņš pats uz to sniedz atbildi - labēji konservatīva politika nav izdevīga popkultūras politikai. Tātad visi vārti vaļā – RIP beigts, Eirovīzija var sākties! Nekādu interešu sadursmju!

Ne reizi vien Šķēle runas laikā piemin Rietumus kā ideālu. Kā nu ne – izrādās, Latvijā ir ne viens vien cilvēks, kurš ēdot „no rietumnieku galdu atbirām”. Un es Jums pasaceišu – lai normāls, veselīgs cilvēks būtu paēdis no galda atbirām (pieļauju, ka šoreiz ar to domātas ēdienu atliekas, nevis skaidas) , tam jābūt tiešām bagātīgi klātam. No otras puses – es tiešām nevēlētos līdzināties kultūrai, kuras pārstāvji uzskata, ka savus viesus ir pieklājīgi uzcienāt ar pārpalikumiem. Bet ok, ja jau ir tik slikti kā RIP virsaitis vēlāk norāda („šobrīd ir tukši galdi salauzti krēsli”), tad varbūt arī ieknābāt drupačas nav nemaz tik slikti (btw – kā ar dzērieniem?). Vēlāk runā tiek minēts, ka galdā tiks celta arī etiķa un žults šalts.

Tviterī, šķiet, Nellija Ločmele, kas oligarhu bērēs sadalīju sabiedrību daļās „mēs augšā” un „jūs lejā”, bija sašutusi par to, ka Šķēle atļāvies salīdzināt RIP biedra karti ar dzelteno Dāvida zvaigzni, kas viņlaik bija žīdu (tātad – slikto) atpazīšanas zīme. Man nav RIP biedra kartes, tāpēc nevaru spriest par šo līdzību, bet mājās mētājas visādas RIP un PLL šmotkas, kuras tik tiešām izraisa naidu apkārtējos cilvēkos. Reiz, piemēram, ar AK un citiem pediņiem devāmies sēņot, un es, mātes instinktu vadīta, paņēmu līdzi vairākas lietusjakas. Kad tiešām sāka līņāt, AK nopriecājās par šādu veiksmi un manā lauku mežā uzvilka PLL lietusjaku, lai nesalītu, nesaslimtu un nenormirtu. Vēlāk no bildes no šī jautrā pasākuma salikām portālā draugiem.lv, kur AK izpelnījās vairākus naidīgus komentārus savas jakas dēļ. WTF? Neesat slimi? TĀ IR JAKA! APĢĒRBA GABALS!

Runas divdesmitajā minūtē Šķēle jau visiem sāk patikt, jo uzskaita RIP pieļautās kļūdas, kā arī atzīst, ka līdzīgi bijis Čevera „Saimniekam”, bet neko – tagad viņš it kā esot avpizģennais biznesmenis ādas mētelī, un, kā izrādījies, nemaz nav izveidojis savu nēģēru apdiršanas partiju. Divdesmit otrajā minūtē Šķēle sadirš, ka runas sākumā uzdevis jautājumu, kādēļ visi šeit sapulcējušies. Te nu gan viņš fleitē, jo jautājums, ko viņš uzdeva, bija par to, kāda saistviela viņus tur kopā.

Vēlāk tiek atklāts intīms stāstiņš par to, ka īstenībā džekiem bija trīs izvēles – piedalīties nākamajās vēlēšanās, nepiedalīties vēlēšanas, bet turpināt partijas darbību un likvidēt partiju. Metot kapeiku, izlēmuši, ka jālikvidē, un Andris Šķēle aicina RIP biedrus pievienoties šim lēmumam. Tas man liek aizdomāties, kāds abloms būtu, ja viņš šitā ar pompu paziņotu, ka ir time to finish, bet kongress nobalsotu par to, ka nav gan.

Īsi sakot, jābeidz tāpēc, ka RIP vārds ir kļuvis tik slikts, ka to, pirmkārt, vairs nerakstīs uz kapakmeņiem, otrkārt, viss, ko viņi – labēji konservatīvais spēks – grib piedāvāt, tiek noliegts. Līdz ar to labēji konservatīvajām idejām (labāk bagāts nekā gejs) nav iespēju tikt realizētām. Tāpēc jānes tas upuris, un jālikvidē pašiem sevi, lai atbrīvotu ceļu citiem gaišajiem spēkiem.

Trīsdemsit pirmajā minūtē kādam iezvanās telefons. FAIL.

Lemberga avīze zināja stāstīt, ka Šķēle runājis ar asarām acīs, un tas bija iemesls, kēpēc gribēju redzēt runu līdz beigām, taču kamera atradās pietiekoši tālu, lai asaras redzēt nevarētu, vien varētu sadzirdēt, ka RIP galvenā čaļa balss sāk trīcēt. Bļaģ, tā nu gan ir pretīga sajūta, ka jārunā ļaužu priekšā, bet sāk vilkt uz piņņu.

Beigās partija tiek likvidēta ar daudzām balsīm par. Runa 3 reizes tika pārtraukta ar plaudēšanu.
„Nu dieviem ziedots, viss ir izlīdzināts.” (Krīvs no Aspazijas „Vaidelotes” īsi pēc tam, kad Mirdza, kas bija iemīlējusies Laimonā, kura izredzētā bija Asja, izdara pašnāvību, iecērtot lielo dūci sev krūtīs)
„Andris Šķēle – gara mēle.” (Tautas paruna)
 
 
xxx
10 Jūnijs 2011 @ 09:03
oligarhu izvadīšana AB dambī  
Vispirms, protams, atvainojos uzticīgajiem lasītājiem un jaukajiem kolēģiem par neiekļaušanos sev noteiktajā raksta nodošanas termiņā, taču es šajos Dieva dāvātajos klimakstiskajos laikapstākļos nespēju darīt neko citu, kā vien mērķtiecīgi dzert. Bāros uzzināju, ka politikā, lietojot pēdējā laikā mediju diezgan apzelētu vārdu savienojumu, „iet karsti”, taču lielākā revolūcija, uz ko es pēdējā laikā biju spējīga – pasūtīt dārgāko Cuba Libre. Taču tā kā zubrila EK piedraudēja mani atlaist, un līdz ar to pārstāt piešķirt stipendijas diplomiem, ko laipni izsniedz bāra kase, biju spiesta doties uz AB dambi, lai vienotos kaut kādu, kā es sapratu, cilvēku izvadīšanā.
Pāri Akmens tiltam pārvietoties ar velosipēdu bija ļoti apgrūtinoši, jo līdz ar mani kustību uz priekšu izdarīja lērums cilvēku – lielākoties jaunu un gada laikam atbilstošā apģērbā. Sajutos kā Positivus festivālā, par kuru tāpat kā par, kā vēlāk uzzināju, šo konkrēto pasākumu, domas dalās – vieni uzskata, ka tas ir kaut kāds komercializējies sūds, citi priecājas, ka būs karsta (mēģināšu šo vārdu lietot pēc iespējas biežāk) ballīte.
Tiklīdz sasniedzu galamērķi, izdzirdēju Baibas Sipenieces dūmakaini zemo tembru, kas apgalvoja, ka vairs nevadīs pasākumus Ventspilī, jo Aivaram Lembergam ir daudz vairāk naudas, nekā visiem sanākušajiem kopā. Pēc tam Viesturs Dūle kliedza, ka LNT bija vienīgā televīzija, kas atsauksies aicinājumam atbalstīt pasākumu ar tiešraidi, taču, kamēr tā nedefinēs, par kādiem principiem iestājas, šito pasākumu translēt neļaus. Kamēr paspēju saprast, vai esmu tiešraidē LNT vai nē, satiku dažus čomus, kuri teica, ka tie ir kārtējie Livingstona meli, jo atsaucīga bijusi arī LTV, bet tā atraidīta pārāk niecīgo reitingu dēļ.
Tūlīt pēc tam manu uzmanību piesaistīja lapiņas, ko dažādi cilvēki man iedeva ceļā uz pasākumu. Viena, izrādās, bija no Delnas darbiniekiem, kuri iesaka piecas lietas, ko es varu darīt, lai Latvija mainītos. Pirmā bija atvadīties no mazā Aivara sevī – ko tas nozīmē, es nesapratu, jo līdz šim nebiju apzinājusies kādas vārdā nosauktas personas esamību sevī, tādēļ ar interesi lasīju tālāk. Otrā lieta – nedot „piecīti” – ko tas atkal nozīmē? Ja man bārā jāsamaksā rēķins, jāapčakarē tie bāru saimnieki (gan jau arī oligarhi), un jābēg prom kopā ar piecīti? Nākamās divas lietas bija tikpat absurdas, taču piektā bija pavisam iespaidīga – vēlēšanās balsoju ar galvu. Politiķis esot jāizvēlas tikpat rūpīgi kā prezervatīvs! Asprātīgi, taču kā tas sasaucas ar lielo demogrāfijas veicināšanas bumu, kas šobrīd grozās valsts augšgalā? Kādi te prezervatīvi? Varbūt tas domāts tā, ka tos, kas ir aizņemti ar bērna ieņemšanu, nevajag apgrūtināt ar domāšanu par politiku?
Otra lapiņa piedāvāja man izvadīt oligarhus ar klikšķi. Šeit jāpiemin, ka šis sauklis, kas aicina kaut ko izvadīt, pie tam vēl silti (varbūt tomēr karsti?), man liekas augstākā mērā derdzīgs. Saprotu, ka tas iemanto divas nozīmes, abas pasākuma mērķim atbilstošas – izvadīt kā mirušu cilvēku pirms aprakšanas un izvadīt kaut ko no sava ķermeņa. Tā otrā nozīme man liekas tik nepatīkama, ka es publiski kopā ar visiem sāku patiesi negribēt neko izvadīt, varbūt mājās klusiņām, vienatnē, to es vēl varētu saprast, jo ir lietas, ko neizvadīt vienkārši nav iespējams.
Šis arī ir tas liktenīgais brīdis, kad zaudēju uztveres saikni ar pasākuma norisi, jo satiku džeku, ko nebiju satikusi sen, tāpēc pievērsos viņam. Taču dzirdēju, kā Baiba Sipeniece māca apieties ar kodu karti, bet Nellija Ločmele nāk klajā ar varas hierarhijas paziņošanu: „Mēs te, augšā, jūs tur, lejā!”. Beigās ieskanējās disks ar koru dziesmām, un sākās rosība virzienā uz degošiem kokiem, kuros visi meta iekšā līdzi paņemtos priekšmetus. Tā arī viss palēnām beidzās, nekādas kopīgas kulminēšanas, cik pieredzēju, nebija.
Ļoti jau būtu gribējies satikt Leonu un Martu no „Ugunsgrēka”, kas pasākumu reklamējošajos video teicās tur būt, taču nekā – ugunskurs bija, bet ugunsgrēks nē. Pamanīju, ka liela daļa sastapto cilvēku uz izvadīšanu ieradušies tusiņa vai ziņkāres vadīti, īstas pārliecības par to, kas īsti tur notiek, šķietami bija retajam. Tikmēr pie alus glāzes nonācu pie daudzām būtiskām atziņām, kā piemēram, par to, ka interesi par valstī notiekošajiem procesiem lielā mērā stimulē nomaksāto nodokļu daudzums, jo valsts izvēlētajā naudas plūsmā skumīgi saskati personīgajā maciņā neieripojušo. Man gan nekāda šausmīga naida pret oligarhiem joprojām nav, domājot par to, vai gribu sevi asociēt ar to pūli, kas kliedza pret jaunievēlēto prezidentu, vai, piemēram, Andri Šķēli, es, lai gan daudzi tagad protestēs, drīzāk izvēlos otro. Šī medija viens no iecienītākajiem personāžiem Andris Kivičs domā kaut kādā mērā līdzīgi, jo nupat nācis klajā ar paziņojumu, ka ir par oligarhiem.
Tā nu šis pasākums ir sašķēlis tautas aktīvo daļu divās daļās – tajos, kas šajā pasākumā redz jēgu, un tajos, kas neredz, un tā tiek netieši uzskatīti par oligarhu atbalstītājiem. Vēl daļa zinošāko uzskata, ka tā kā pasākumu noteikti sponsorējis oligarhs Soross, mazā oligarhe Ēlerte, bet klauna degunus vadītājiem nopircis Sipenieces turīgais vīrs, to var uzskatīt par vienu oligarhu (zinu, ka daži apņēmušies katrreiz izdzirdot vai izlasot šo vārdu ieraut šļuku no kakliņa, tāpēc neizvairos no tā lietošanas) vērstu pasākumu pret citiem oligarhiem. Šodien manīju, ka izvērtušās naidīgas diskusijas twitterī, kur Stendzenieks rakstniecei Agnesei Krivadei liek aptvert to, kas ir maksimālais pimpis, bet Liepnieks sabar Šimkus par to, ka Šķēle viņam samaksāja par studijām, bet tagad viņš to jau aizmirsis, un vēl daži, kas vīpsnā par to, cik daudz cilvēku uz AB dambja būtu palicis, ja oligarhs katram par tā pamešanu iedotu simts latu. Kura pusē nostāties – spriediet paši, bet vislabāk jau vienkārši nostājieties pie bāra letes un uz brīdi aizmirstiet to visu.
Ja izskatās, ka esmu pievienojusies smīkņātāju daļai, tad tas, iespējams, tāpēc, ka joprojām nesekmīgi veicas ar dumpinieka atlieku izvadīšanas no sevis, taču es šoreiz gribētu palikt malā un nepiederēt ne vieniem, ne otriem. Te veidojas tie sarežģītie līmeņi par to, kurš ir stilīgāks – tas, kurš ņirdz par hipsteriem, vai tas, kurš ņirdz par tiem, kas ņirdz par hipsteriem, vai tas, kurš lepni paziņo, ka ir hipsters vai vēl kaut kāds kurš tālākā pakāpē.  Uzsvēršu, ka pēc pasākuma piedzērāmies, un tas noteikti vērtējams kā notikums ar + zīmi, tāpēc es ar visu esmu apmierināta. Latvija Libre!
Nobeigumā pievienoju attēlus no pasākuma noslēguma, kurā mēs ar EK diskutējam par to, kā ir būt.

 
 
xxx
16 Janvāris 2011 @ 17:02
sorosīdi, sorosīti, sorosieši - vai esi viens no viņiem?  
tiem, kuri cer uz kārtējo svētdienas vakara ņirdzamgabalu, apbēdināšu - šis texxxts būs nopietns un Jūsu vietā es nesmietos. tāpēc, ja ņirgšana ir Jūsu mērķis, veriet texxxtus ciet un piekāpiet nākamnedēļ.

sorosīdi, sorosīti, sorosieši - šādus nosaukumus esmu dzirdējusi tūkstoš reižu, bet tāpat kā nesaprotu, kas ir valsts defolts, līdz šim neesmu varējusi portretēt sorosīda, sorosīta un sorosieša ārējo un iekšējo "es". iespējams, ka šo trīs burvju vārdu nozīme atšķiras ar kaut kādām niansēm, taču skaidrs, ka tiem noteikti ir kaut kas kopīgs - džordžs soross (dzimis ģierģs švarcs 1930. gadā ungārijā (latkovskis b., 2009). sorosīdi, sorosīti, sorosieši ir cilvēki, kas tic sorosa idejām. tā kā viņi ir cilvēki, kas diezgan viegli ir aizvainojami, bet tāds nav mans mērķis, tad turpmāk lietoši visus trīs vārdus reizē. bet, tā kā neesmu aptaurēta, tad tos saīsināšu, un turpmāk burti sss texxxtā nozīmēs sorosīdus, sorosītus un sorosiešus.

kas tad īsti ir sss? interneta komentētājs drakons, ko, iespējams, ievērojuši cilvēki, kas ikdienā urķējas politika.lv portālā, saka, ka sss ir kā dienvidkorejā ražots krāsu televizors, kurš vienu un to pašu rāda visās pasaules malās neatkarīgi no tā, kādu vadu viņam sprauž pakaļā. cik zinu, kad, cilvēks iegādājas teļļuku, komplektā ir arī vads, kuru bāzt šim televizoram pakaļā, un pajāt, vai televizors tiek pārdots vācijā, jaunzēlandē vai krievijā. tad sanāk, ka sss pats ļoti labi zina, ko viņam spraudīs pakaļā un valstij, kurā tas dzīvo un strādā, nav noteikšanas par to, ko kuram bāzt pakaļā. tas pats drakons saka, ka sss ir cilvēki, kas ir noindēti ar sorosa atvērtās sabiedrības idejām - visi ir vienlīdzīgi, visi ir godīgi, tolerance pret jebko, kosmopolītisms, ģimene un nacionāla valsts nav vērtības (otrais pat ir nevēlami, pirmā vietā labprātāk izmanto vārdu "mājsaimniecība"), nacionālisti un nacisti ir viens un tas pats, cilvēks drīkst precēt kaķi, ja grib, indivīda personīgais labums stāv pāri visam, neatbalsta personības kultu un to, ka valstij varētu būt kruts vadonis, tāpēc ļoti priecājas par tādiem nekādiem cilvēkiem kā valdis dombrovskis un valdis zatlers. saņēmuši sorosa naudu - sorosa dālderus.
uzreiz jāteic, ka šo aprakstu esmu veidojusi, balstoties tikai uz to cilvēku viedokli, kas pēc septītās vīna glāzes sāk raudāt par to, ka soross un sss vispār eksistē. labi apzinos, ka neesmu iesniegusies dziļākajos sss idejiskajos apvāršnos, bet diemžēl sss visbiežāk esot tādi, kas ātri apvainojas un kādu no sss vārdiem uztver negatīvi (līdzīgi kā stulbs čigāns, kas grib, lai viņu sauc par romulu un remu). tāpēc man nav izdevies uzklausīt viņu pašu viedokli par sss idejām, bet ļoti labprāt to izdarītu. ne tikai diršoties te - texxxta komentāros -, bet arī pasēžot pie smalka vīna glāzes vīna studijā vai ozīrisā.

ar pēdējo pusteikumu esmu iebrauksui jaunā tematā - sss arējās pazīmes jeb "kā atpazītt sss?" vai vēl provokatīvākais "vai es pats gadījumā neesmu sss?".

1)pārtiku ļoti labprāt pērk dažādos ekotirdziņos, pie zemniekiem. par to raksta tviterī;
2)pērk ekokosmētiku, piemēram, biotēkā, bet īsti nezina, kāpēc tā varētu būt labāka par palmolive dušas želeju un fa dezodorantu;
3)piedalās diskusijās;
4)mīl gudri parunāt;
5)nav uzņēmējs;
6)dara nekam nederīgu darbiņu - žurnālistika, politoloģija, socioloģija, sabiedriskās attiecības;
7)staigā ar auduma maisiņiem;
8)lasa "rīgas laiku";
9)neprecējies;
10)nerunā par ģimeni;
11)aifons;
12)ģērbjas stilīgi, bet ne uzbāzīgi;
13)raimonda paula dzimeni drīzāk nīst, jo klausās diezgan gaumīgu mūziku. sss ar goo goo dolls dziesmu "iris" nenopirksi, bet ar arcade fire koncertu - mierīgi;
14)pārsvarā drēbes pērk ārzemēs vai latvijas dizaineru veikalos, pievērš uzmanību arī vintage veikaliņiem. bieži ir savs šuvējs vai adītājs;
15)patīk labdarība;
16)zemu vērtē latvijas izglītību, mācās ārzemēs;
17)mīl šo zemi, nevis valsti;
18)kurī zāli;
19)labprāt apmeklē "ozīrisu" un "vīna studiju";
20)visbiežāk lietotais alkohols - labs vīns;
21)ir snobisks.

saskaitot sev piemītošās no augstāk minētajām īpašībām, katrs pats var noteikt, vai viņš ir sss, vai nē. sākšu ar sevi:
1)ēdu gandrīz visu, bet pienu "lāse", vai rimčika liellopa gaļu tiešām uzskatu par kaut ko briesmīgu. dodu sev 0,5 punktus no 1 iespējamā.
2)ja ir nauda, labprātāk izvēlos biotēkas dezodorantu par 7 latiem, nevis fa dezodorantu pa divīti. bet arī zinu, kāpēc es tā daru. 0,5 punkti.
3)oficiālās tikai klausos, neoficiālās runāju. 0,5 punkti.
4)jā. dažkārt par lietām, kuras absolūti nepārzinu. 1 punkts.
5)1 punkts
6)šmigu pelnu ar žurnālistiku, tāpēc drīkstu dirst par to, ka tas ir nekam nederīgs darbiņš. pat plāns skaistajā nākotnē taisīt trubas neglābj mani no viena punkta ar utilitāru vērtību.
7)vai nu ar auduma maisiņu, vai ar somu. veikalos maisiņus neņemu. 1 punkts
8)nekad. punktu nav
9)1 punkts
10)runāju tikai par vecākiem, brāli un māsu, nevis par vīru un bērniem, jo to otro man nav. tātad 0,5 punkti.
11)nav. 0
12)domāju, ka tas ir par mani. 1 punkts.
13)ne tikai klausos normālu mūziku, bet arī vadu radioraidījumu un spēlēju dīdžejsetus. esmu sss sapnis. 1 punkts.
14)šo to esmu nopirkusi ārpus latvijas, bet tomēr, kad kaut kur braucu, labprātāk savu limitēto budžetu notriecu izpriecās, nevis lietās. šuvējas vairs nav, uz vintage veikaliem neeju, jo ir taču humpalas! pati adu sev un citiem (reklāma). 0,2 punkti
15)domāju, ka vairāk labuma sabiedrībai dotu sava uzņēmuma dibināšana un cilvēku nodarbināšana, nevis ziedošana. bet, tā kā, ja man ir nauda, labprāt ziedoju zupas virtuves tantiņai, kas pretī dod laimes popkornu, tad 0,2 punkti.
16)vērtēju ļoti zemu, ārzemēs esmu bijsui tikai kursos, bet braukšu arī uz univeristāti. gribu 1 punktu.
17)pilnīgi otrādi. besī, ka 8 mēnešus gadā jāvalkā zābaki un cimdi. šķēle tur neko nepadarīs. turklāt man valsts nav šķēle, bet gan manas vieta un cilvēki. 0 punkti.
18)1 punkts;
19)eju tikai uz i love you. 0 punkti
20)citreiz vīnu iedzeru, bet parasti pajāt, kāds tas ir. ka tik nav salds un dod galvā. 0 punkti.
21)reiz, braucos tv3 žurnālista jāņa eglīša mašīnā, man divreiz uz galvas uzkrita žurnāls "snobs". bet tas man netraucē septiņos no rīta triekt pēdējo jāgerīti kādā veikalā-kafejnīcā pie mazā galdiņa, kurš uzstellēts tikai tāpēc, lai legāli varētu tirgot nakts šmigu. 0,5 p

nu, lūk - mans sss kalkulators uzrāda, ka esmu ieguvusi 11,9 no 21 iespējamā sorosa punkta. tātad drīzāk esmu sss. tā kā no šī brīža pati esmu sorosīds, sorosīts vai sorosietis, tad pati varu izvēlēties, kā mani saukt. sauciet mani par sorosīdu. gaidu sorosa naudu. nu arī bez sirdsapziņas pārmetumiem varu atzīties, ka šonedēļ biju uz sorosa maizes ēšanas pasākumu "preses klubs", ko organizēja gunta sloga, kas pati sevi saucot par vecu sorosieti. un jā - tas, ka viena dzimuma pārstāvji precēsies savā starpā un nedzemdēs bērnus, pasaulei (kosmopolītisms) nāks tikai par labu, jo zeme vairs sen netiek galā ar tik daudz cilvēkiem.

lai sorosa kalkulatoram - mani inovācijai - būtu mazliet lielāka jēga par tikai mana sorosīdisma līmeņa noteikšanu, aicinu arī lasītājus aizpildīt šo aptauju:

Poll #17978 sorosa kalkulators
Open to: All, results viewable to: All

cik sorosa punktu ir Tev?



tā kā zinu, ka lielākā daļa texxxtu lasītāju ir sviesta cibā nereģistrēti lietotāji, lūdzu viņus savu skaitli nosaukt komentāros. tāpat priecāšos par sorosīda ārējo pazīmju papildināšanu, kas palīdzētu uzlabot sorosa kalkulatoru, kā arī sākt to ražošanu un tirdzniecību.
 
 
xxx
08 Janvāris 2011 @ 22:52
"nekā personīga" intervija ar kardinālu pujatu  
jau nedēļas sākumā oficiāli paziņoju, ka no manis varat gaidīt spriedelējumu par garāžroka kultūru šī gadsimta sākumā, bet dažkārt ir tā, ka par lietām, kuras liekas stulbas, patiesībā nav sakāmā. varu vien izteikties grupas kaiser chiefs vārdiem: "na na na na na." tā nomainīju savu tēmu uz star fm radio seriālu "ūdensrēgs", kas ir mūsu iemīļotā "ugunsgrēka" parodija. jau iepriekš būsit pamanījuši, ka man šķiet, ka baiba sipeniece ir daune, bet es pieļauju iespēju, ka kaut kādiem deģenerātiem viņas šovu vadīšanas maniere varētu iet pie sirds, taču nespēju iedomāties, kādam jābūt cilvēkam, lai viņam smieklīgi liktos "ūdensrēga" joki.
tā kā biju vīlusies kultūrā un izklaidē, pievērsos kam nopietnam - pētnieciskajai žurnālistikai un ticībai jeb "tv3 raidījuma "nekā personīga" intervijai ar veco āzi kardinālu pujatu", kurš laikam vairāk nav kardināls, tomēr tā viņu devēšu, jo, pirmkārt, nevēlos, lai Jūs viņu jauktu ar dzejnieku pujatu, turklāt jāatzīst, ka viņa uzskati ir visai kardināli, kas gan nav nekāds brīnums, jo viņš nav radies dzimumsakaru ceļā, bet gan, tāpat kā dalās baktērijas, vienkārši atdalījies no baznīcas.
intervētājs, kas, pēc balss spriežot, ir jānis krēvics, runā par šlesera dāvanām, aglonas virsaiša dārgo džipu un politikas ielaišanu baznīcā, turpretī kardināls pujats runā par to, ka nedrīkst novērsties no tā dieva, kas ir jēzus kristus fāterīts.

2010.gada aglonas svētki izvērtās par tādiem partiju apvienības "par labu latviju" (saukta arī par apaļmutniekiem) debesīs laišanas tusofku, un šķiet, ka krēvics ar to grib saistīt dāvanu, ko neilgi pirms svētkiem saņēmis kardināls no satiksmes ministra aināra šlesera. es zinu, ka šlesers vairs nav satiksmes ministrs, bet gribu palīdzēt lasītājam neapjukt, jo varu derēt, ka lielākā daļa texxxtu lasītāju domā, ka satiksmes ministrs ir šlesers. cilvēkus, kas tā domā, vainot, protams, nevar, jo tāds iespaids var rasties par it kā pieaugušu vīrieti, kurš komatu vietā lieto vārdu "lidosta". bet nu atpakaļ pie visnotaļ noderīgās dāvanas - šlesers pujatam uzdāvinājis gaisa kondicionieri, par ko iepriekšējā karstajā vasarā būtu sapņojis ne viens vien cilvēks, kas visu laiku staigā tikai kaut kādā garā paltrakā, nevis sērferu šortos. uz jautājumu, vai šlesers bieži kaut ko uzdāvina, pujats neatbild ne jā, ne nē, ne balts, ne melns, vien pamāca, ka, ja cilvēki nevērsīsies pie dieva, viņi iestigs muklājā. ļoti vērtīga informācija.
jānis krēvics gan jau bišku ir komunists, jo viņam nepatīk, ja cilvēkam pieder kāda dārga manta - viņš vēlas noskaidrot, vai arī kardināls pujats arī ir komunists, tāpēc vaicā, vai pujatam šķiet, labi, ka aglonas virsaitis brauc ar 100 000 naudu vērtu džipu. es, piemēram, uzskatu, ka, ja viņš grib, viņš var braukt arī ar miljonu vērtu dirižabli kimas vaildas formā. apgalvot, ka pujats ir komunists, nevaram, jo viņš nenosoda aglonieti par mašīnas izvēli. vēl vairāk - arī apsaukā pašu mašīnu par sabrauktu un sapelējušu. tajā mirklī parādās bilde ar tādu diezgan okei džipu, kam droši vien nav nekāda sakara ar viņu aprunāto auto, jo attēlā redzamais nav nedz sabraukts, nedz sapelējis. pujats atkal novirzās no tēmas, un stāsta, cik labi aglonietis organizējis aglonas svētkus - jau no jaungada reizi nedēļā braucis uz rīgu, lai izdarītu visu, lai svētkos iesaistītās 25 firmas varētu darboties pa divi deviņi un lai nevienam nepietrūktu "par labu latviju!" ūdens. atkal pienācis jaungads, kas nozīmē, ka aglonietim vai kādam citam atkal jābrauc katru nedēļu uz rīgu. atliek vien novēlēt braukt prātīgi.

"par labu latviju!" ūdens bija tikai viena no lietām, kas simbolizēja attiecīgā politiskā spēka nozīmi aglonas svētkos, arī kardināla pujāta sprediķī tika pieminēts, ka šlesers ir mūsu māte, bet šķēle - tēvs. krēvics prasa, kā tad tā - viss ir baigā pakaļā, vai tad pujats ar kādu kaut ko ir saskaņojis, šeit arī parādās pirmā atbilde uz kādu no jautājumiem - nē, nav saskaņojis, bet nevajag laimi meklēt budismā, jo latviešu tauta 800 gadu dzīvojusi kristīgā ticībā. tas, ka kaut kas ir noticis ļoti ilgi, gan nav nekāds arguments par labu pohujkam. latvija padomju savienībā bijusi 50 gadu, neatkarība ir drusku jaunāka par mani. šaubos, vai kāds iedomātos, ka tas būtu iemesls izrakt no kapa staļinu un ielikt dombrovska vietā. es lielāko daļu sava mūža esmu bijusi nevainīga, varbūt atjaunot nevainību? kardināls arī piemin, ka dievs visus, kas ir neticīgi, noslaucīs no ceļa kā mēslus. tas gan nav jauki, jo līdz šim man likās, ka dieviņš ir apmēram tāds kā tas vecais pidars no "sprīdīša " - viņš tikai mīļi aprunājās ar sprīdīti, ierādot viņam, kuras ir tās vērtības, kas jāciena (mājas, sirdsapziņa, sekss), taču nevienu mirkli neiteica, ka sprīdīti, suku, atspārdīs, ja viņš nepisīs lienīti, bet dzīsies pēc piķa. un ticēt dievam ir kā pist lienīti.
uz intervijas beigām kardināls sāk runāt tik neskaidri, ka es - jaunā un perspektīvā runas pasniedzēja - nevaru saprast, kā auditorija var saprast viņa sprediķus. zināms vien tas, ka kāds "fantjozors" ir nolēmis celt baznīcu, kurā nebūs jēzus fočenes. domāju, ka ļoti laba atbilde uz jautājumu par to, vai politika baznīcā nav ielaista par tālu.

interviju iesaku noskatīties ikvienam, kurš grib iemācīties neveikli izvairīties no jautājumiem, kā arī šļupstēt kā lohs, kurš tikko izdūris mēlē caurumu pīrsinga vajadzībām.
 
 
xxx
02 Janvāris 2011 @ 22:13
intervija ar jāni ādamsonu pietiek.com  
pirmoreiz texxxtu pastāvēšanas vēsturē elīna kolāte - disciplinētākā autore - nokavējusi savu darba nodošanas termiņu, bet neuztraucieties ne mirkli, jo šis nebūs daces jaunupes gadījums, un savu vainu jau esmu izpirkusi - iegādājusies 1 vienību texxxtu piedošanas valūtas jeb 0,7l pudeli ar poļu šņabi "žubrowka", kuru visticamāk redakcija izkapās pie kāda pļavnieku paģika.

iepriekšēja nedēļā texxxtu lasītājs aleksis zoldneris, iedvesmojoties no "mana raksta par serbu, kurš nositis haizivi", ieteica man "interviju ar kādu citu haizivi - jāni ādamsonu, kurš apgalvojot, ka viņa lodēm ir gars ceļš."
garš ir ne tikai ādamsona ložu ceļš, bet arī pati intervija, tāpēc Jums neticami paveicies, ka esmu es, kas īsi var pastāstīt par baibas rulles un agneses margēvičas (abas ir tādas neko vecenes, ja kas) sarunu ar jāni. intervija bija tieši tik gara, ka ķēros tai klāt vairākkārt, līdz uzzināju, vai bez ložu ceļa ādamsonam ir vēl kaut kas garš.
no sākuma aprakstīšu ādamsonu viņa paša vārdiem: "automāts zobos vai kaut kur citur."

jānis ādamsons atkal atgriezies politikā, jo: "sākot no 1996. gada, man vienmēr ir bijis jāpierāda, ka neesmu ēzelis vai kamielis. Un līdz ar to man nākas atgriezties politikā."
savulaik ādamsons nosaucis šķēli par pediņu, tādejādi ārī iemācot man, ka es visus tāpat vien varu saukt par pidarasiem. acīmredzot šķēle ādamsonu nosaucis par ēzeli vai kamieli, tāpēc ādamsonam bijis jaatgriežas politikā. bet ir tāds ticējums, ka, ja slikti satiek ar vienu oligarhu, gan jau labi satiks ar citu. žurnālistuprāt, jāņa draugs ir lemberks, jo tas moška saņēmis lemberka naudu. par kādu konkrētu lemberka naudas dalīšanas tusofku ādamsons stasta, ka zāle bijusi tik liela, ka nav redzējis nevienu citu cilvēku. wtf - manuprāt, zāles lielums pozitīvi korelē ar redzēto cilvēku skaitu.
man, protams, ādamsons vislabāk palicis atmiņā ar pedofīlijas skandālu un paziņojumu par to, ka ar šo novirzi ir saistīts sončiks, birkavs un šķēle. intervijā gan viņš mēģina skaidrot, ka meklēt peģikus nemaz nav bijusi viņa ideja. wtf? kapēc tā? ja jau dod pedofīlijas apkarotāja laurus tieši rokā, tad tos vajag ņemt, nevis samest zupā. var noprast, ka pēc tam, kad viņš nosaucis tos "iesaistītos" (esmu no vairākiem cilvēkiem dzirdējusi, ka harijs spanovskis arī ir iesaistīts), ir izveidots arī gala ziņojums, kurā nosaukti to cilvēku vārdi, kas ir bijuši ne tikai iesaistīti (piemēram, bijuši tv ekrānā dzimumnozieguma laikā), bet reāli pisuši bērnus. ja godīgi, neko tādu neatceros. tas, protams, nenozīmē, ka tā nav bijis, bet kur tad škandāls?! tiek minēts, ka notiesātas 14 personas, a huj nevar nosaukt personu vārdus, ja jau tās ir notiesātas?

pirms neilga laika kāds džeks nolēma mani atsvabināt no kāda pratā jukuša pielūdzēja, piezvanot viņam un uzsākot sarunu ar "kas - Tu pidarass esi?". viņš saņēma pretjautājumu: "kāds Jūs pats pidarass esat?" apmēram tikpat veiklus pretjautājumus abām žurnālistēm teju visu intervijas laiku uzdod ādamsons, kā arī vairākkārt izsaka nožēlu par to, ka ne lemberks, ne krasavickis (dahuja labāk par krasovicki), ne kargins naudu šmigai un maukām nav devis. kaut arī skopais lemberks kaķīšu dzirnaviņu saimniekam ādamsonam naudu nav devis, jāņa labvēlību šis sīkstulis nav zaudējis - ādamsons stāsta, ka ļaunie spēki grib iznīcināt lemberku, bet tiem tas neizdodas, jo lemberka sirds ir kā dimanta oliņa. pēc jāņa ādamsona vārdiem, esot izgāzušies jau vairāki procesi pret lemberku. žurnālistes viņam aizrāda, ka esot gan bijis tikai viens process, uz ko ādamsons atbild ar apmēram "pohuj, kā ta` es to varēju zināt?". te ir divi varianti - vai nu ādamsons ir idiots, kurš nesaprot, ko runā, vai arī ģēnijs, kurš jau gara acīm redz vairākus tiesas procesus pret lemberku nākotnē.

šķiet, abas intervijas autores nav sekojušas līdzi kaspara dimitera izteikumiem, jo nezina, ka čekas laiki ir beigušies, un turpina pratināt par to, vai bijušie čekas virsnieki (kas moška ir arī ādamsons) drīkst darboties ap latvijas drošības jautājumiem. atbilde uz šo jautajumu visticamāk jameklē čipsu pakā vai intervijas komentāros, kur vairākkārt izteikta hipotēze par to, ka ādamsons mīlot iedzert. domāju, ka tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc no atbildes pilnīgi neko nevar saprast.

var noprast, ka jānis urbanovičs - ādamsona partijas biedrs - strādā kaut kādu normālu darbu nacionalajā drošības komisijā jeb vdk. ādamsonaprāt, tas ir labs treniņš, kas palīdzētu kļūt un uz mūžiem palikt pa premjeru: "Ja tu nekad neesi saskāries ar šīm te lietām, lai tu varētu paplašināt savu redzesloku, neapšaubāmi tas nāk par labu – iegūt cita veida pieredzi un cita veida izaicinājumus." ja gadījumā urbanoviča kungs vai jebkurš, kurš nākotnē gribētu ienemt premjera amatu, izlasa šo texxxtu, laipni aicinu uzrakstīt, piemēram, recenziju par kādu televīzijas pārraidi šeit - texxxtos -, jo "ja tu nekad neesi saskāries ar šīm te lietām, lai tu varētu paplašināt savu redzesloku, neapšaubāmi tas nāk par labu – iegūt cita veida pieredzi un cita veida izaicinājumus." un mēs - texxxti - tāpat kā lemberks, krasafčiks un kargins naudu nemaksājam.

ādamsonam ir ne viena vien ideja par to, kā visu pārkārtot un optimizet tā, lai viss būtu lētāk un efektīvāk. piemēram, esot jāveido spēka ministrija, kas apvienotu aizsardzības un iekšlietu minstriju. mans ieteikums būtu veidot kaušanās ministriju, kas apvienotu abas minētās minstrijas, bauskas pašvaldību, kā arī kaut kādu action filmu taisīšanas kantori. diemžēl ādamsonam uz ministra amatu necerēt, jo tas tiks piešķirts rokijam balboa, kaut arī jānis ādamsons, kā jau minēju iepriekš, pats sevi raksturo ar šādiem vārdiem: "automāts zobos vai kaut kur citur."
izlasot interviju, guvu atbildi uz sevis pašas uzdoto jautajumu par to, vai janim ādamsonam ir garš arī kaut kas cits bez ložu ceļa. manuprāt, nav, jo ja būtu, tad tas noteikti tiktu pieminēts.

iesakot man izlasīt so interviju, aleksis pieminēja, ka būtu vērts padomāt par gadījumu, kad amatpersonas izkārtojušas to, ka ādamsons šmigā izraisījis avāriju. kas tur ko domāt? kas tur tāds aizdomīgs? dzīvē visādi gadās - piemēram, martai no ugunsgrēka ļaunais un skaudīgais ainārs ančevskis piebēra dzērienam narkotikas un nokārtoja viņas nonākšanu cietumā, kur viņa ne tikai zaudēja savu nedzimušo bērniņu, bet arī iepazinās ar solveigu, kas vēlāk uzspridzināja martas kāzas ar visu martu.

nobeigumā vēlos jau atkal citēt intervijas galveno varoni: "Pagaidiet, tad jau redzēsiet!"
to arī novēlu jaunajā gadā.
 
 
xxx
06 Novembris 2010 @ 23:11
Kristovska sarakste ar dakteri Aivaru Sluci. (pietiek.com)  
Šonedēļ man tika dota iespēja izvēlēties, vai gribu analizēt grāmatu „Pēdējais orks”, vai izteikt savas pārdomas par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska un Amerikas latvieša Aivara Sluča saraksti. Tā kā zinu, ka Aleksis Zoldners beidz vienmēr, kad pieminu Kristovski vai Tomu Jorku, tad viņam par prieku esmu izvēlējusies Kristovski. Šoreiz nevis par Kristovski vulgaris, bet par viņa it kā saraksti ar Amerikas latvieti Aivaru Sluci, kas apvienojis daktera un nacista profesijas. Ģirts Valdis Kristovskis savu karjeru uzsācis kā ganu zēns, tad par savu spēku, drosmi un gudrību apbalvots ar aizsardzības ministra posteni, pēcāk strādājis Eiroparlamentā, tad kādu laiku pavadījis bezdarbnieka statusā, bet tas nenozīmē, ka tajā laikā viņš bijis dīkdienis – Kristovska kunga hobijs ir bijis darbs Rīgas domē, konkrētāk – armijas disciplīnas ieviešana. Tagad, uzsākot Rīgas domes sēdes, visiem jālīdzinās, 15 reižu jāpiepumpējas un jānokliedz, ka gods kalpot Latvijai. Tātad dotais solījums ieviest armijas disciplīnu ir izpildīts, tāpēc veiksmīgajam politiķim jāķeras pie citiem darbiem – nav nekāds brīnums, ka tieši viņš kļuvis par ārlietu ministru. Tiesa, Ģirts ir tik talantīgs un erudīts, ka viņš varētu pildīt jebkura ministra pienākumus, ko laikā no 2.oktobra līdz 2.novembrim mēģināja arī panākt. Diemžēl ieņemt visu ministru amatu neizdevās, gan jau pēc gadiem tuvredzīgā latviešu tauta sapratīs, kāds tas bijis zaudējums. Par Jēzu jau arī savulaik daži teica, ka viņš ir lohs, bet beigās izrādījās, ka viņš ir vislabākais. Kristovska dzīves stāstā ir skaidri redzamas paralēles ar Jēzus Kristus dzīvi, tāpēc turpmākajā tekstā saukšu viņu par Jēzu Kristovski. Šobrīd Jēzus Kristovskis it kā ir nonācis neērtā situācijā – pietiek.com ar Lato Lapsu priekšgalā vēsta, ka noticis šausmīgs noziegums. Kristovskis piekrītot dakterim Slucim par to, ka krievus nevar ārstēt tikpat gādīgi kā latviešus - tā vismaz stāsta virsraksts. Izlasot vēstuļu pāri, top skaidrs, ka iepriekšējā teikumā minētais spriedums ir balstīts uz diviem teikumiem, kas izrauti katrs no sava konteksta. Tas ir tā: es saku, ka mans draugs Sergejs ir brīnišķīgs cilvēks, es zinu, ka vienreiz pirms pieciem gadiem viņš uzkāpa uz kājas blakus stāvošam bērnam, pēc Lapsas loģikas sanāk, ka man riktīgi patīk vardarbība pret bērniem, Sergejs taču vienreiz uzkāpa uz kājas tam bērnam. Lai cik ļoti es Kristovski uzskatītu par bļodlaižu un puskoka lēcēju, šāda faktu interpretācija vairāk pasaka par raksta autoru, nevis Mūsu Kungu Jēzu Kristovski. Manā rīcībā nav pietiekoši daudz informācijas, lai kaut ko varētu apgalvot ar simtprocentīgu pārliecību, bet sarunas pie krogu galdiem man atklājušas, ka visticamāk šīs divas vēstules vispār nav savstarpēji saistītas. Tātad Jēzus atbildes vēstule vispār ir attiekusies uz pavisam citu Sluča ziņu. Par to liecina kaut vai apstāklis, ka nacistu dakteris savā vēstulē uzrunā Ingvaru, bet, kā jau minēju, Kristovskis ir Jēzus, nevis Ingvars. WTF, kas tas vispār ir - paņemt divas savstarpēji nesaistītas vēstules un pateikt, ka tās sader kopā? Ja tas tiešām tā ir, tad Lato Lapsas galvā ir tā pati bīstamā viela, kas parādījās Jāņa Dombura galvā mirklī, kad viņš uz savu raidījumu uzaicināja Baibu Sipenieci. Iedomājaties, ka kāds ļaunprātis Bonijai pasaka, ka Klaids viņu krāpj. Klaids uzzina, ka šādi meli ir izplatīti, tāpēc viņš uzreiz dodas pie Bonijas un pasaka, ka nav viņu krāpis. Tā viņi dzīvo laimīgi. Tikpat vienkārši varētu būt arī šoreiz – Lapsa samuldējis, Kristovskis pasaka, ka tie visi ir māņi un pesteļi. Taču tā vietā, lai izskaidrotu situāciju, viņš apvainojas un uzreiz nesniedz nekādus komentārus. Tikmēr ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā cilvēki domā, ka Latvijas ārlietu ministrs ir nacists, bet viņš neceļ ne ausu, vienkārši apvainojas. Vēl viena lieta – abi vīri runā par latvietību, par to, kā latviešiem jāturas kopā, jāneliecas krievu priekšā, jāciena latviešu valoda. Ceru, ka jaunā Saeima pieņems likumu, kas aizliegs tēlot baigo nacionālistu, ja nejēdz rakstīt un runāt bez valodas kļūdām. Abi – gan Kristovskis, gan dakteris – raksta apmēram tikpat labi kā vidējais Rīgas 90.vidusskolas septītās klases skolēns. Es, piemēram, neticu nevienam cilvēkam, kas runā par Raini, dainām un štovētiem kāpostiem, bet neprot pareizi lietot komatus. Kristovski, Sluci, izlasiet latviešu valodas rokasgrāmatu „Palīdzi, māsiņ!” un tad sieniet sev ap biksēm Lielvārdes jostu!