xxx
24 Janvāris 2013 @ 19:57
Reformu party jaunais mūzikas video  
Tuvojoties Valentīndienai, Reformu party feat Leons Timmermanis izveidojuši romantisku klipiņu paši sev (video). Es pat teiktu, ka video ir tik romantisks, ka viņš (video) domā, ka vārds "pudelsbrālis" apzīmē nevis labu pļēguru, kurš dalās svarīgākajā (t.i. - šmigā), bet gan kādu, ar ko uzspēlēt pudeli uz sūkšanos.

Vispār Reformu partija ir kaut kāds laimīgs gadījums, jo, piemēram, es jau esmu aizmirsusi, ka tādi čaļi kā Ķīlis un Pavļuts būtu jebkad bijuši kaut kādā sakarā ar to politisko dabstepu Valdi Zatleru. Kaut arī vienreiz universitātē uzrakstīju iesniegumu par to, ka vides ekonomikas pasniedzēja ir hujova, jāatzīst, ka neko daudz par izglītības un ekonomikas lietām nerubīju, bet man vismaz ir tāda sajūta, ka viņi (Pavļuts un Ķīlis) drusku kaut ko jēdz, turklāt pēc purna nav pilnīgākie kropļi, nav arī baigi resni. Un te es nesaprotu, kāpēc, KĀPĒC klips jāsāk ar atgādinājumu par to, ka tiem džekiem ir kāds sakars ar Zatleru. Tas tak jau ir mierīgi aizmirsts! Bet neko - manas rētas uzplēš ar kartupeli filmēts kadrs, kuram cauri iziet bijušais prezidents. Tad atkal sāpīgs atgādinājums par referendumu, kurā 95 procenti (94,30) nobalsojuši par Saeimas atlaišanu.
Vēl vairāk - tiek paziņots, ka tā iepriekšējās Saeimas patriekšana nahuj ir kaut kāda sēkla. Šitais drīzāk jāprasa demogrāfam Ilmāram Mežam, bet man šķiet, ka tur nav nekāda sakara ar sēklu. Leons laikam saprot, ka kaut kas ir sagājis tūtā, tāpēc fiksi nomaina tematu un sāk rādīt visādus Reformu partijas purnu slavinošus rakstus dažādos interneta portālos. Ziņu portāli pavēsta (nejaukt ar pāvestu) to, ka visi nenormāli atbalsta Ķīļa reformas un ir gatavi iedot bietē jebkuram konformistam, kā arī to, ka vecais sorosīds Rinkēvičs ir sniedzis interviju.

Te pēkšņi atskan pieklusināta draudīga mūzika (patiesībā tik pieklusināta, ka to dzirdu tikai es), un Leons paskaidro, ka te nekas nenotiks ātri, jo "ātri notiek tikai asiņaini apvērsumi". Viņi vai nu kaut ko ir sajaukuši, vai vienkārši ir ļoti nepieredzējuši, jo ir taču tik daudz lietu, kas notiek ātri un bez asinīm. Piemēram, Edgars Rubenis Baričello formulā 1 laiž ātri un lielākoties bez asinīm, Pēteris Helmss māk ātri dziedāt, es vienreiz nobijos no suņa un divu sekunžu laikā uzkāpu augstu kokā un kur nu vēl visi tie varoņi, kas ātri piedzeras! Fonā tiek rādītas kaut kādas "Terminatora" nākotnes ainiņas, kurās nav neviena cilvēka, bet uz ielām deg gultas. Jums nešķiet, ka jau par daudz biedēšanas un drausmīgu skatu? Man šķiet! Reformisti man piekrīt, tāpēc nākamais kadrs ir ar iPadu filmēta bitīte, kas tusē pa ābeļziedu. Leons skatītāju informē, ka "nevar ar spēku no pumpura ziedu izplēst", līdz ar to man top skaidrs, ka tā aktīvā bitīte tur atlidoja, kad ābele jau bija uzziedējusi un galds klāts (ar to Reformisti aicina ļaudis atmest darba sparu, bet gaidīt, lai visu izdara valdība). Tā kā bērnībā es pati no pumpura esmu mēģinājusi plēst ziedu un pusē gadījumu tas ir izdevies, es vēl varētu pastrīdēties par to, vai vajadzētu kategorizēt plēšanas jēgu, bet par nākamo teikumu gan es neko - Timmermanis saka, ka nevarot arī "ozolu ar rāvienu no zīles izraut". Pirmkārt, man vajadzēja apmēram 30 reižu noskatīties klipu, lai saprastu, kas vispār ir ozola raušana no zīles (es savā maziskumā no sākuma spēju iztēloties vienīgi zīles noraušanu no ozola), otrkārt, es to gan nekad neesmu mēģinājusi. Cienījamie lasītāji, meža draugi! Ja Jums tāda pieredze ir, lūdzu, dalieties!

Tad atkal pavīd slavinoši raksti dažādos portālos: Pavļuts informē, ka viņam viss pohuj un viņš turpinās savas reformas, bet Vjačeslavs Dombrovskis nekaunīgi ir nozadzis Artūra Irbes sejas vaibstus.
Klipā skolasbērni cēla sava roķeles jau pirms pusminūtes, bet jautājums tiek uzdots tagad - vai ticība ir gana liela, lai ābele netiktu nocirsta mirklī, kad tā jau nes augļus? Vispār man nešķiet, ka par to tik ļoti vajadzētu iespringt. Ļoti bieži tak tiek nocirstas ābeles, kuras nes augļus. Vai nu tāpēc, ka Saimnieks (t.i. Ziedonis Čevers) vēlas izmēģināt citu ābeļu šķirni, vai nu tāpēc, ka kaut kādi nesmuki zari, vai nu tāpēc, ka nahuj vispār ābeles, ja var audzēt kviešus.

Viss video ir ieturēts labākajās Latvijas seriālu tradīcijās – ir vasara. Par to liecina saules pielieti kviešu lauki, priecīgās Bites, rasā mirdzošais Apple, kā arī bērni vasaras drēbēs skolas solā. Tie pēdējie simbolizē Ķīļa sapnīti pagarināt mācību gadu līdz baltajām naktīm. Varbūt ne pa tēmu, bet tomēr – nafig latviešu seriālos nav ziemas? Man šķiet, ka Hameleonu rotaļu burvība bija tieši tā, ka Ridžs mīcīja beibes kalnu namiņā, jo, redz, nevarēja aizbraukt mājās, jo ciematu kārtējo reizi bija pārsteidzis putins.

Viss ir skaisti, fonā skan kaut kāds Mum, Detektivbyran vai Psapp (bet neskan Garbage, jo tas patīk Valdim Dombrovskim). BET! Es jau pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām izteicu aizdomas, ka īstenībā Zatlers un visa viņa varza īstenībā ir oligarhu rokaspuiši, jo tik bezsakarīgi taču nevar uzvesties no brīvas gribas – skaidrs, ka viņiem kāds piķo par klaunādi. Šis video tikai apstiprina manas aizdomas. Redz, to, ka Lembergs Neatkarīgo Rīta avīzi izmanto gan kā zobenu, gan kā vairogu, it kā zina visi, bet viņš pats neko, un arī NRA saka, ka ir pēdējais neatkarīgais medijs Latvijā. Bet Reformisti reklāmas laikā brutāli demonstrē vairākus rakstus par sevi no dažādiem interneta portāliem (tvnet.lv, ir.lv, delfi.lv, vēl kaut kādi, ko neatpazinu) – viņi atklāti parāda, kuru mediju sirdis viņiem pieder. Varbūt jautāsit, kāpēc tad Šprūdžs piepisās Lembergam? Elementāri! Tagad visi zina, ka viņš tur viņu taranēja, beigās nevarēja saprast, kurš ir lohs un kurš – Melnais bruņinieks. Tad tā lieta noklusa, bet tagad es lasu, ka Sprūdžs pametīs savu ministra krēslu kādam citam. Pēc gada es to atcerēšos šādi – Sprūdžs piesējās Lembergam, bet kaut ko nofeiloja, tāpēc viņu atlaida. Un Lembergs par to Sprūdžam ir uzdāvinājis kaut kādu Bertolda Flika lidmašīnu. Tāpēc es tik akli neticēšu viņu medūzu caurspīdīgumam, bet tas nekas, jo Leons saka: "Mums nevajag aklu ticību, tikai mazliet laika!" Un viņš zina, ko runā, jo pats reiz bijis akls un sapratis, ka viņam to nevajag. Un to "mazliet laika" viņš arī labi saprot - tas ir tieši tas, kas viņam nepieciešams, lai sadabūt naudu operācijai.

Par to, vai Reformisti tiešām ir oligarhu party, vai nē, pārliecināšos februārī, kad sāksies „Ugunsgrēka” jaunā sezona. Tagad visiem it skaidri redzams, ka Reformu Partija un Ļoņa ir draugi. Ja Leons atkal staigās, būs skaidrs, ka viņš ir dabūjis naudu. Kur? No Reformu Partijas! Ir divi iespējamie scenāriji:
1)RP būs nopirkuši viesnīcu. Tādā gadījumā – kādā sakarā lai šiem godīgajiem ļaudīm būtu liekas simt štukas viesnīcai?
2)RP būs samaksājuši simt štuku Leonam par reklāmas ierunāšanu. Tādā gadījumā vispār pizģec.
3)Leons nestaigās.
Nākamnedēļ, zvanot uz TV3 uzticības tālruni, varēs nobalsot par sev tīkamāko variantu. Reformām jā, Latvija var!
 
 
xxx
08 Aprīlis 2012 @ 12:48
Anmary "Beautiful song" videoklips  
Pirms gadiem Anmary bija resna un valkāja tās stulbās pelēkās bikses, bet tagad rūpīgi zēni, ieraugot viņu, iedod man kilogramu kartupeļu, lai nosūtu tos dziedātājai. Vizuālās pārmaiņas nav vienīgās, kas skārušas dziedātāju – agrāk viņa dziedāja Talantu Fabrikā, bet tagad nokļuvusi uz Eirovīzijas skatuves, un i mazs, i liels cer, ka viņa nobērs tik labi kā Daniels Pavļuts Al Qaeda intervijā un Eirovīzija nostāsies blakus Aerodium un baravikām un kļūs par nācijas lepnumu.


Klips pēc latviešu labākajām tradīcijām sākas ar sarunu, kas tiek tulkota arī angļu valodā. Viģika sākumā Anmary nemaz negrib filmēties, tāpēc klips teju pajūk, bet viņas draudzenes saka, ka būs super, tāpēc Anmary nolemj pamēģināt. Kaut arī šaubas ir pirmā neveiksminieka pazīme (©Toms Grēviņš), šoreiz Anmary šaubas ir saprotamas, jo, izrādās, vienā dienā jāizdara tiešām daudz – ne katram tas būtu pa spēkam. Labi, ka blakus ir draudzenes, kas pa ceļam uz interviju dejo.
No sākuma viņa, cauri gaitenim, kuru rotā Prāta Vētras plakāts, dodas nofilmēties pie kāda tv3 žurnālista, kurā informē, ka ir dzimusi 1980.gadā. Tas ir labi, jo, kā zināms, vislabāk ir piedzimt astoņdesmitajos, un viņai tas ir izdevies. Tv3 žurnālists ir sajaucis un šoreiz uz interviju paņēmis līdzi nevis operatoru ar videokameru, bet gan fotogrāfu ar Canon fotoaparātu. Vareni – jau klipa sākumā ir pienācis mirklis, kad neviens neko nefilmē!

Tālāk Anmary, draudzeņu iedrošināta, vienkārši ietešas kaut kādā studijā, kur pie klavierēm sēž kāds, kurš nav ne Raimonds Pauls, ne Igors Krutojs, ne Vestards Šimkus. Mūsu Eirovīzijas princesītes ierašanās romantisko vīrieti nemulsina ne mirkli, un viņš sāk klimperēt „Beautiful song”, bet Anmary – dziedāt un tresīt. Tresīšanu piekopj arī Anmary draudzenes aiz stikla. Tā kā tiek attēlots it kā dziesmas ieraksts, mani pārņem kāds eksistenciālas dabas jautajums – vai ieraksta laikā vispār drīkst tresīt? Kad es pirms 15 gadiem rakstīju savu pirmo albumu, man kategoriski aizliedza tresīt, jo to varēšot dzirdēt. Saprotu, ka a)varbūt mani čakarēja b)ir pagājuši 15 gadi un izgudrots iMac. Lai uzzinātu, kā notiek mūzikas ieraksti mūsdienās, sazinājos ar vairākiem Latvijas mūziķiem, kuru viedokļi par tresīšanu nopietni atšķīrās – vieni teica, ka labāk netresīt, bet citi (Reinis Sējāns) atzina, ka ieraksta laikā ne tikai tresī, bet arī tašķās, un ļoti labi, ka mūsdienu tehnoloģijas ir pietiekoši attīstītas, lai to varētu dzirdēt.

Izdarīšu atkāpi, lai paziņotu, ka patiesība šo texxxtu sāku rakstīt pirms pusotras nedēļas, bet mirklī, kad saņēmu e-pastu no Latvijas glītākā džeka Reiņa Sējāna, paģību un atčoknījos tikai tagad. Novēlu atčoknīties arī citiem! Atkāpes beigas.

Kad dziesma ierakstīta, nav ko – jāskrien uz SWH interviju, kā arī pa ceļam džinsenes jānomaina pret kleitu. Šīs izmaiņas mani priecē. Anmary tā steidzas, ka pat nepagūst ielikt disku vāciņā, tāpēc bijušajam politiķim Kasparam Upacierim pasniedz pliku disku. Bet tas nekas – gan Ufo, gan Fredis izskatās diezgan apmierināti. Noprotu, ka vai nu Ufo, vai nu Fredis ir princis, jo Anmary nokļūst pilī, kur savas draudzenes, kas patiesībā viņu pirms 2 minūtēm izcēla saulītē, ir aizmirusi, jo te priekšā jau ir džeki. Nepateicība ir pasaules alga! Draudzenes atstātas novārtā! Draudzenes visticamāk ir pasūtītas dirst.

Ko parasti dara pilīs? Fotogrāfējas! Piemēram, kolēģe AK diezgan bieži fotogrāfējas Mālpils muižā. Pilīs ir jādokumentē viss, jo tieši notikumi pilīs ir pamats ikvienai vēstures grāmatai, tāpēc drošības pēc tiek fotogrāfēts arī tas, kā dziedātājai tiek izveidots meikaps. Kad sākas īstā fotosesija, lai izskatītos dzīvīgāk, Anmary dejo kopā ar džekiem, nevis vienkārši stāv. KUR VAR DABŪT TAS BILDES? Tad viņai zvana kaut kāds pajols, bet viņai nav laika runāt. Palasot dziesmas vārdus, atklājas, ka zvanītājs ir bijis sers Miks Džegers. Hmm, es viņas vietā būtu pacēlusi.

Nepaiet ne mirklis, kad arī lidostas kalpi sāk tresīt pie „Beautiful song” un Anmary ar fūgām (tāds viļņains matu sakārtojums) matos ierodas lidostā. Izvirzu hipotēzi, ka viņa grib doties uz Maiami, kur savulaik LieneCandy dzēra ar četriem melnādainiem vīriešiem, berzēja gar savu ķermeni pludmales smiltis, kā arī nedaudz iesauļojās. Kāds Latvijas mūzikas žurnālists ar 20 gadu pieredzi, skatoties klipa beigas, prasīja: „Ā, tagad viņa pārģērbusies par stjuarti?”
To, ka ir pienākušas klipa beigas, var uzreiz saprast, jo visi kopā uzdejo. Es esmu ļoti romantisks un jūtīgs cilvēks, tāpēc man vispār šķiet, ka lidostās ir vai nu jāraud un jāsūcas, vai nu jābūt pālī. Šķiet, iezvanījusies arī Anmary sirdsapziņa un viņa tomēr ceļojumā līdzi ņem arī savas draudzenes, kas pirms trim minūtēm viņu iedrošinājušas iet uz ierakstu studiju, radio un pili. Tātad viss beidzas laimīgi, uzvar draudzība.

Anmary videoklips nenoliedzami ir progress, jo, ja Laura Reinika „Aš begu” Lauris pārvietojas ar tādiem bomžu transporta līdzekļiem kā ritenis, bērs kumeļš un kājas, tad Anmary viģika beigās iesēžas Turkish Airlines lidmašīnā un gan jau piezvana Lembergam, Šķēlem un Šleseram, lai pārrunātu plānu, kā no trases novākt Danielu Pavļutu, kurš negaidīti kļuvis par Latvijas lepnumu, kaut arī tas ir skaidrs ikvienam, ka latviešu – dziedātāju tautas – lielākajam priekam ir jābūt Eirovīzijas princesītei.
 
 
xxx
01 Novembris 2011 @ 12:14
Guntis Bojars vs Valdis Zatlers, aviize "Sestdiena"  
Ta ka piektdien piedzeros, bet sestdien uz pagjiram ciemos atnaca divas “sodien nevajag dzert” viina pudeles, tad tikai likumsakarigi, ka svetdien izlasitaa intervija ar latvieshu tautas varoni Valdi Zatleru radija sajusmu un nigrumu vienlaikuskuss. Valdis Zatlers vispar ir loti interesanta persona Latvijas politiskaja dzive – ikviens zina kadu, kam dakteris Valdis arstejis kajas, piemeram, manam bralim vins laboja salauzto pirkstu pec tam, kad vecaka maasa vinju bija ietriekusi bortaa, te peksni vins kluvis par prezidentu un ieguvis iesauku Zaglers, tad vienaa naktii kluvis par Che, bet sobrid neviens pat isti nezina, ko sacit. Taa kaa nezinu nevienu cilveku, kas lidzinatos Zatleram, tad vinja darbibas salidzinashu ar uudeni - tas ir kaa tad, kad izzhust tada milziga upe kaa Rio Grande – tas reali ir noticis 2001. gada, patiesham, bet tas ir kaut kas tik loti WTF, ka to vispar nav iespejams saprast.
Skiet, Marcis Bendiks bija tas chalis, kas apgalvoja, ka intervija Latvijas Radio Stokenbergu “eksponejusi kaa pilnigu idiotu”. Vienigais, kapec nevaru teikt, ka Gunta Bojara intervija eksponejusi Zatleru kaa pilnigu idiotu, ir patiesiba – es neesmu Marcis Bendiks (starpcitu, Apollo.Lv komentaros atrodama informacija par to, ka Bendiks esot Skjeeles krancis). Es neesmu Marcis Bendiks un atzishos, ka man pagaja samera ilgs laiks, lidz sapratu, ka "Dienas" Guntis Bojars nav tas pats, kas bijushais Riigas meers Gundars Bojaars.

Diemzel internetaa bija pieejama tikai dalja no intervijas, un manaa piemajas kioska aviizes “Sestdiena” nav, tapec negaidiju ne mirkli un versos pie kada a/s “Diena” valdes locekla un paludzu atsutit pilnu intervijas tekstu. Paldies vinjam par to. Pilns intervijas teksts Times New Roman 12 fonta aiznjem 7 A4 lapas, tatad kaa normaals skolas referats par Bleezu Paskaalu.


Intervijas sakuma Zatlers atskatas uz savu lielako varonjdarbu – Melnaa Brunjinieka athujaariishanu ar nazi jeb Riikojumu Nr.2., kas rosinaajaa balsot par Saeimas atlaishanu. Tas ir bijis vienkarshi super, jo pec tam radits specigs politiskais speks, “kurš vēlēšanās ieguva 22 mandātus, kas ir ļoti daudz, tas ir plus 22, ja mēs rēķinām”. Loti labi, ka Zatlers norada, ka ir domajis tieshi plus 22, nevis miinus 22. Un beigas valdiba nav neviena oligarha un tulin pat ari bus nosledzies Riikojuma nr.2 cikls. Bijushais presidents un toposhais Laachpleesis atklaaj, ka shis riikojums “tomēr ir pierādījis, ka viena liela daļa no Saeimas spēj domāt savādāk, uzvesties savādāk un arī rīkoties savādāk.” Isti nesaprotu, kura Saeimas dalja taa ir un kas taas par savadibam butu. Vienigais, ko speju iedomaties – oligarhu partijas, kas nav iekljuvushas Saeimaa (tatad – rikojushas savadi gan).

Lacplesim jau ari nebija viegli tikt no Burtnieka pils uz Aizkraukli un beigas vel uztaisit savu alus skjirni, tapat tik viegli neiet Zatleram – vinjam visi no skauma saka: “O, Tu kruts, Tevi par Saeimas virsaiti, Zatler for president, shalalalala!” A kas beigaas? Beigaas neviens neko nezina, nenobalso un tad vel telo, ka neka nezina. Shmaras! Un ieprieksh Lachplesis runajis par politisko kulturu, kuru stimulejis Riikojums Nr.2. Hmm, varbut tas ir tapat kaa ar ekstazii un erekciju – nevis stimulee, bet simulee.

Izdarishu nelielu atkapi, lai pazinjotu, ka tikko tvnet.lv izlasiju, ka vecais drazejs Berluskoni ieklauts cilveku tirgotaju sarakstaa. Super!

Zatlera meerkjis jau izsenis ir atcelt sleegtos balsojumus Saeimaa. Domaaju, ka pie viena vajadzetu ari veeleeshanaas balsot aizklati un anoniimi. Tiri tapec, lai nebutu ta traka plaisa starp valdosho klikji un “Jums tur - lejaa” (© N. Lochmele oligarhu kapusveetkos 2011).

Iepsejams, dazi ir ieverojusi, ka otrais vardins Zatlera partijas nosaukumaa ir “reformu”, kas nozime, ka tagad viss bus citadi, un vislabak butu bijis, ja Saeima tiktu ari Slesera reformu partija, jo, domaju, ka katrs piekritis, ka labak divas Zannas d`Arkas neka viena. Slesera reformas parsvara ir saistitas ar interpunkciju (t.i. – turpmak komati teikumos jaaizstaj ar vaardu “lidosta”), tad Zatleram ir veselas tris dazadas reformas: izglitibas finanseshanas modelja mainja (ir ok), tautas velets presidents (wtf) un kaut kas ar nodokliem. Viss notiek, jo “sheit nekas nav uzkaries”. Tomer ceru, ka tautas velets prezis nenotiks nekad, jo, ja taads mums butu, tas buutu Raimonds Pauls vai arii Alla Pugachova, ja veleshanas notiktu 8.martaa. Lai nu kaa, reklaama Zatlers esot apgalvojis, ka labprat klutu par tautas veletu prezidentu, bet tad atkal izradas, ka nemaz negrasas kandidet. Es gan nesaprotu, ko tas Bojars var piesieties – prezha veleshanas tak pec simts gadiem, Rio Grande pa to laiku var paspet izzhut un atkal pieplust slapja. Bet vai Bojaru pish, ko es domaju? Nedomju vis, tapec vins tomer tincina Zatleru: “jaa vai nee?” Nakamos 2 teikumus, kas ir Zatlera atbilde, lasiet seviskji rupigi, pirms tam mazliet ieraujot kaut ko no kaklinja: “Es varu pateikt arī kategorisku nē, tāpēc ka jūs visu mērāt pēc savas mērauklas. Jūs mērāt to, ka cilvēki nevar apstāties, ja reiz viņi grib būt kāda augsta amatpersona, tad viņiem gribas vēl un vēl un mūžīgi mūžos.” Domaju, ka tikapat jedzigi uz barmenja jautajumu “ko ieliet?” buutu atbildet ar apmeram: “Shmiga manu dzivi dara skaistu, seviskji, kad ta ir ielieta glaazee, gribas veel un veel, un muuzhigi muuzhos.” Protams, ja ko tadu pateiktu kaadaa reali indie vietaa, barmenis uzsauktu dzerienu, bet Purchika baaraa shitaa gan varetu vienkarshi norauties pa tauri. Bojaars ir tikpat glups kaa es un nesaprot, kaa tad iisti bus – jaa vai nee. Taapeec prasa atkal – praidam jaa vai praidam nee? Zatleram zajebala: “Nu, nekaitiniet mani!”

Talak atgriezhamies pie intervijas sakuma – ZRP dabuja 22 mandatus, bet kas viegli nak, tas viegli iet, tapec 6 mandatus uzreiz arii papisa, jo Olsteinam (kaut kur dzirdets dzeks, nebija agrak kada citaa partijaa?) un Brigaderes Maijai Zatlers bija noriebies un vinji pasauca lidzi vel 4 tanksitus un aizgaja prom. Te nu jautajums – vai seshiem (2+4=6 – red.piez.) maziem bundziniekiem Zatlers riebies no laika gala vai sariebaas tieshi pec veleshanam ar savu pirmsmenstruaalaa sindroma mociitaas jaunas meitas laushanos? So jautajumu Bojars uzdod Zatleram un te beidzot preciza, saprotama atbilde: “Uz šo jautājumu neatbildēšu.” Turklat, Zatleraprat, uz so jautajumu ari neatbildes pats Olshteins, jo vins partija esot iestajies emociju vadits, nu, tjipa no sakuma “OMG! OMG!”, pec tam – “WTF! WTF!”. Zatlers pie viena prognozee, ka visticamak, arii citi partijas biedri nonaks “WTF! WTF!” faazee un tiis makskjeres. Tatad tie, kas cereja kljut par Zannaam d`Arkaam te vairs nevar palikt, jo taa vietaa, lai hujaariitu nost galvas ljaunajiem, kopiigi jaadodas uz mezhu cirst malka naaves saartam. Ko Aristotelis par to teiktu? Droshi vien atkal kaut kadu sviestu.

Talak dzeki paruna par to, vai vajadzetu ierosinat tadu prikolu, ka visiem shitiem deputatiem, kas beg no partijam, vajadzetu nolikt mandatu uz kresla un taisna celja chapot uz ss.lv mekleet darbu. Ko Zatlers par to domaa? “Tas ir rūpīgi jāizdomā. Bet es domāju, galvenais šeit ir, ka vēlētājs jutās pievilts.” Labi, ka vins pats nekada veida pievilis savus veletajus, malacis, varonis, stalts kaa briedis, gudra kaa skudra, Andrejs Upiits lec kaa krupiits.

Protams, kaartiigaa viiru sarunaa pie treshaa vinaara japarunaa arii par to, kas tad iisti bija ar to Saskanjas Centru – jaa un nee, par un pret. Bojars jautaa: “Zatler, ka gadiijaas, ka teici, ka Saskanjas Centrun no valdibas vares izshaut tikai tanki, bet beigas tomer pardomaji?” Te Zatlers aizrada, ka taa ir tikai zurnalista interpretacija. Zatlera interpretacija ir tada pati kaa vinja kundze: “Tiesha un skaidra.” Tieshaa un skaidraa interpretacija ir saistita ar specialu “sabiedribas saliedeshanas programmu”. Cik noprotu, tas nozime, tas nozime aicinat valdiba krievus, tad pasutit nah, tad uzaicinat nacionalistus, tad apvainoties un nerunat, tad atkal runat.

Intervijas beigas Bojars intereseejas, vai gadijuma Zatlers sho piecu meneshu laikaa gadijuma nav mainiijis viedokli par kaut ko. Te dzeki netiek skaidriba par to, kurs kuru intervee:

G.B.: Šajos piecos mēnešos jūs viedokli nevienā jautājumā neesat mainījis?
V.Z.:Vai jūs varat minēt kurā?
G.B.:Es jautāju.
V.Z.:Es jautāju, vai jūs esat pamanījis kurā?
G.B.:Es jums uzdodu šo jautājumu. Tā ir jūsu pozīcija, jūs sakiet – jā vai nē.

Beigaas, protams, Zatlers pasaka, ka vins nu nav tas lupatlasis, kas maina savu viedokli, visa zaale reaali reec.

Bet sitiet kaut nost, man tochna liekas, ka ar to Zatleru kaut kas nav tiirs. Vainu vins ir pilings idiots vai ari reals gjenijs un visus normali chakaree. Kaapeec idiots? Taapec, ka 4 gadus ar vinju stradajushi visadi tur viedie runas meistari un padomnieki, bet vins vel aizvien spej runat tik nesakarigi. Tik nesakarigi, ka tas tiesham rada aizdomas par to, ka tik traki tachu nevar buut –vins izliekas Bathedu, kas Nacionalaja Teatri noskatijies “Vadoni”, bet isteniba gan jau draudzejas ar sevis it ka nistajiem oligarhiem un mulkjojas, lai tik noverstu uzmanibu no vinjiem. Kapec bija jaatlaizh Saeima? Tapec, ka oligarhi juta realus suudus, jo KNAB tur kratiijas vinjiem apkart. Ta vinji satikaas kaadaa viesniicaa:

A1: ko daraam?
A2: mosh lai Zatlers atlaizh Saeimu, mees tjipa buusim nost no skatuves, Zatlers veel bljaurees, ka padzinis oligarhus, visi reali taa arii domaas, neviens pat vairs neatceresies, ka mees izskataamies, jo Zatlers veel pateelos mulkji, visi tik runaas par vinju, par vinju.
A1: laba ideja. Un ko Tu domaa, A3?
A3: lidosta.
 
 
xxx
12 Jūlijs 2011 @ 18:40
Andra Šķēles uzruna Tautas Partijas 15.kongresā  
Šoreiz ar texxxta tematu svaidījos kā seksīgs voljebalists ar bumbu – no sākuma ķēros pie intervijas ar Inesi Misāni, kuru beigās manā vietā aprakstījis SK, tad gribēju analizēt latviešu kultūras turētājvali „Karaliskais anekdošu turnīrs”, tad vairākkārt texxxti tika aicināti izteikt savas domas par „Gandrīz ideālajām vakariņām”, bet šis gods tiks piešķirts autoram RJ. Beigās pēc publikas (Alekša Zoldnera) pieprasījuma tomēr pievērsīšos vecā oligarha Andra Šķēles uzrunai zagļu bandas piecpadsmitajā kongresā. Piebildīšu, ka piecpadsmit gados sāku dzert, un, cik man zināms, arī Tautas Partija (turpmāk texxxtā – RIP) esot normāli piešvilpusies pēckongresa tusofkā. Un, ja kas, man šobrīd kājās šorti partijas krāsā. Kas kājās Šķēlem? To zināt nevaram, jo video (http://www.tp.lv/viedoklis/runas/4270-andra-les-15kongresa-runa) vērotājam redzams vien spēcīga vīrieša torss.

Šķēles uzruna sākas ar plaukšķināšanu, fotoaparātu zibspuldzēm un informāciju par to, kur šobrīd visi klātesošie atrodas. Tas ir ļoti labi, jo parasti tie kongresi notiek kaut kādās vājprātīgās brīvdienās, kad dažs labs vēl īsti nevar saprast, vai vēl ir pie bāra letes, vai jau runātāja tribīnē. Pie viena vēlos arī brīdināt, ka šis nebūs nekāds ņirdzamgabals, jo, ja rēkšu par kaut ko tik svētu kā RIP bojāeju, mana māsa - pārliecināta šķēliste - mani noaglinās.
Uzzinām, ka visgodīgāk ir būt partijā, un Šķēles kungs atskatās uz labajiem laikiem, kad „nebijām saistīti ar asinsradniecības saitēm, ne ar zvērestiem baznīcā”. To viņš pasaka skumji, kas liek domāt, ka viņš sapratis, ka ar to Kikī reāli ielidojis. Šķēle vaicā, kas tad ir tā saistviela, kas mūs visus satur kopā. Kas ir tā saistviela? Valmieras piens, protams!

Prieks, ka RIP nav kaut kādi sava maucēji, kas neklausās citos, ko Šķēle uzskatāmi pierāda, demonstrējot, ka šo to iemācījies no Ivara Godmaņa (Queen bundzinieks – red. piez.) un sāk uzskaitīt trīs lietas. Pirmā, otrā, trešā, nezinu, kura īsti, bet viena mani šokē – izrādās, daudziem RIP biedriem partija ir otrā ģimene. Kaut arī šī bija RIP miršanas tusofka un ko tad tur vairs, uzskatu, ka atklāti tomēr nevajag sacīt, ka lielajiem ģimenes vērtību un seksīgo daudzbērnu aizstāvjiem ir vairākas ģimenes. Un tas nekas, ka reiz Vadims Felzenbahers Ugunsgrēkā Ļoņam teicis: „Kas tad tos bērnus taisīs, ja ne mēs? Vienalga, vai savai sievai, vai kādai citai!”

Runas astotajā minūtē izrādās, ka viss iepriekš teiktais ir bijis bulšits, jo Andris Šķēle īstenībā grib runāt par kaut kādiem zīmogiem. Sākotnēji šķiet, ka šitais man vispār neģeld, jo vienīgie zīmogi, kas man ir bijuši, ir tie, kas rodas, kad uz dzēsenēm spoguļrakstā ar pildspalvu saraksta muļķīgos vārdus (bērnībā ģimenē izlēmām, ka tie, ko citi sauc par lamuvārdiem, ir jādēvē par muļķīgajiem vārdiem). RIP ir nokļuvuši tādā situācijā, ka, škiet, ka ar viņu mutēm runā kāds apokalpitisks nezvērs, pajāt, par kādu tēmu viņi runā. Un tas man liekas forši, jo tad sanāk, ka apokaliptiskas nezvērs ir ļoti erudīts cilvēks, ja jebkuru tematu var piesiet viņam. Sāku pat domāt, ka apokaliptiskais nezvērs varētu būt es. Tālāk var saprast, ka RIP tiek apbižoti un viņus visu laika sūta dirirst, nenotiek diskusijas, bet tas, ko citviet dēvē par naida runu. Tā nu gan ir tāla vieta, jo es pirmoreiz dzirdu tādu nosaukumu.

Tālāk izrādās, ka Šķēle plaģiatē manu draugu Kārli Dagili, kurš īsi pēc tam, kad Zatlers runāja televizorā, ietvītoja, ka politika ir kā šahs. Un kas tad te? Dagiļa tvīts bez atsauces, bez RT, bez nekā! Hmm, vai Andra Šķēles īstā vieta nav Eirovīzijā? Viņš pats uz to sniedz atbildi - labēji konservatīva politika nav izdevīga popkultūras politikai. Tātad visi vārti vaļā – RIP beigts, Eirovīzija var sākties! Nekādu interešu sadursmju!

Ne reizi vien Šķēle runas laikā piemin Rietumus kā ideālu. Kā nu ne – izrādās, Latvijā ir ne viens vien cilvēks, kurš ēdot „no rietumnieku galdu atbirām”. Un es Jums pasaceišu – lai normāls, veselīgs cilvēks būtu paēdis no galda atbirām (pieļauju, ka šoreiz ar to domātas ēdienu atliekas, nevis skaidas) , tam jābūt tiešām bagātīgi klātam. No otras puses – es tiešām nevēlētos līdzināties kultūrai, kuras pārstāvji uzskata, ka savus viesus ir pieklājīgi uzcienāt ar pārpalikumiem. Bet ok, ja jau ir tik slikti kā RIP virsaitis vēlāk norāda („šobrīd ir tukši galdi salauzti krēsli”), tad varbūt arī ieknābāt drupačas nav nemaz tik slikti (btw – kā ar dzērieniem?). Vēlāk runā tiek minēts, ka galdā tiks celta arī etiķa un žults šalts.

Tviterī, šķiet, Nellija Ločmele, kas oligarhu bērēs sadalīju sabiedrību daļās „mēs augšā” un „jūs lejā”, bija sašutusi par to, ka Šķēle atļāvies salīdzināt RIP biedra karti ar dzelteno Dāvida zvaigzni, kas viņlaik bija žīdu (tātad – slikto) atpazīšanas zīme. Man nav RIP biedra kartes, tāpēc nevaru spriest par šo līdzību, bet mājās mētājas visādas RIP un PLL šmotkas, kuras tik tiešām izraisa naidu apkārtējos cilvēkos. Reiz, piemēram, ar AK un citiem pediņiem devāmies sēņot, un es, mātes instinktu vadīta, paņēmu līdzi vairākas lietusjakas. Kad tiešām sāka līņāt, AK nopriecājās par šādu veiksmi un manā lauku mežā uzvilka PLL lietusjaku, lai nesalītu, nesaslimtu un nenormirtu. Vēlāk no bildes no šī jautrā pasākuma salikām portālā draugiem.lv, kur AK izpelnījās vairākus naidīgus komentārus savas jakas dēļ. WTF? Neesat slimi? TĀ IR JAKA! APĢĒRBA GABALS!

Runas divdesmitajā minūtē Šķēle jau visiem sāk patikt, jo uzskaita RIP pieļautās kļūdas, kā arī atzīst, ka līdzīgi bijis Čevera „Saimniekam”, bet neko – tagad viņš it kā esot avpizģennais biznesmenis ādas mētelī, un, kā izrādījies, nemaz nav izveidojis savu nēģēru apdiršanas partiju. Divdesmit otrajā minūtē Šķēle sadirš, ka runas sākumā uzdevis jautājumu, kādēļ visi šeit sapulcējušies. Te nu gan viņš fleitē, jo jautājums, ko viņš uzdeva, bija par to, kāda saistviela viņus tur kopā.

Vēlāk tiek atklāts intīms stāstiņš par to, ka īstenībā džekiem bija trīs izvēles – piedalīties nākamajās vēlēšanās, nepiedalīties vēlēšanas, bet turpināt partijas darbību un likvidēt partiju. Metot kapeiku, izlēmuši, ka jālikvidē, un Andris Šķēle aicina RIP biedrus pievienoties šim lēmumam. Tas man liek aizdomāties, kāds abloms būtu, ja viņš šitā ar pompu paziņotu, ka ir time to finish, bet kongress nobalsotu par to, ka nav gan.

Īsi sakot, jābeidz tāpēc, ka RIP vārds ir kļuvis tik slikts, ka to, pirmkārt, vairs nerakstīs uz kapakmeņiem, otrkārt, viss, ko viņi – labēji konservatīvais spēks – grib piedāvāt, tiek noliegts. Līdz ar to labēji konservatīvajām idejām (labāk bagāts nekā gejs) nav iespēju tikt realizētām. Tāpēc jānes tas upuris, un jālikvidē pašiem sevi, lai atbrīvotu ceļu citiem gaišajiem spēkiem.

Trīsdemsit pirmajā minūtē kādam iezvanās telefons. FAIL.

Lemberga avīze zināja stāstīt, ka Šķēle runājis ar asarām acīs, un tas bija iemesls, kēpēc gribēju redzēt runu līdz beigām, taču kamera atradās pietiekoši tālu, lai asaras redzēt nevarētu, vien varētu sadzirdēt, ka RIP galvenā čaļa balss sāk trīcēt. Bļaģ, tā nu gan ir pretīga sajūta, ka jārunā ļaužu priekšā, bet sāk vilkt uz piņņu.

Beigās partija tiek likvidēta ar daudzām balsīm par. Runa 3 reizes tika pārtraukta ar plaudēšanu.
„Nu dieviem ziedots, viss ir izlīdzināts.” (Krīvs no Aspazijas „Vaidelotes” īsi pēc tam, kad Mirdza, kas bija iemīlējusies Laimonā, kura izredzētā bija Asja, izdara pašnāvību, iecērtot lielo dūci sev krūtīs)
„Andris Šķēle – gara mēle.” (Tautas paruna)
 
 
xxx
10 Jūnijs 2011 @ 09:03
oligarhu izvadīšana AB dambī  
Vispirms, protams, atvainojos uzticīgajiem lasītājiem un jaukajiem kolēģiem par neiekļaušanos sev noteiktajā raksta nodošanas termiņā, taču es šajos Dieva dāvātajos klimakstiskajos laikapstākļos nespēju darīt neko citu, kā vien mērķtiecīgi dzert. Bāros uzzināju, ka politikā, lietojot pēdējā laikā mediju diezgan apzelētu vārdu savienojumu, „iet karsti”, taču lielākā revolūcija, uz ko es pēdējā laikā biju spējīga – pasūtīt dārgāko Cuba Libre. Taču tā kā zubrila EK piedraudēja mani atlaist, un līdz ar to pārstāt piešķirt stipendijas diplomiem, ko laipni izsniedz bāra kase, biju spiesta doties uz AB dambi, lai vienotos kaut kādu, kā es sapratu, cilvēku izvadīšanā.
Pāri Akmens tiltam pārvietoties ar velosipēdu bija ļoti apgrūtinoši, jo līdz ar mani kustību uz priekšu izdarīja lērums cilvēku – lielākoties jaunu un gada laikam atbilstošā apģērbā. Sajutos kā Positivus festivālā, par kuru tāpat kā par, kā vēlāk uzzināju, šo konkrēto pasākumu, domas dalās – vieni uzskata, ka tas ir kaut kāds komercializējies sūds, citi priecājas, ka būs karsta (mēģināšu šo vārdu lietot pēc iespējas biežāk) ballīte.
Tiklīdz sasniedzu galamērķi, izdzirdēju Baibas Sipenieces dūmakaini zemo tembru, kas apgalvoja, ka vairs nevadīs pasākumus Ventspilī, jo Aivaram Lembergam ir daudz vairāk naudas, nekā visiem sanākušajiem kopā. Pēc tam Viesturs Dūle kliedza, ka LNT bija vienīgā televīzija, kas atsauksies aicinājumam atbalstīt pasākumu ar tiešraidi, taču, kamēr tā nedefinēs, par kādiem principiem iestājas, šito pasākumu translēt neļaus. Kamēr paspēju saprast, vai esmu tiešraidē LNT vai nē, satiku dažus čomus, kuri teica, ka tie ir kārtējie Livingstona meli, jo atsaucīga bijusi arī LTV, bet tā atraidīta pārāk niecīgo reitingu dēļ.
Tūlīt pēc tam manu uzmanību piesaistīja lapiņas, ko dažādi cilvēki man iedeva ceļā uz pasākumu. Viena, izrādās, bija no Delnas darbiniekiem, kuri iesaka piecas lietas, ko es varu darīt, lai Latvija mainītos. Pirmā bija atvadīties no mazā Aivara sevī – ko tas nozīmē, es nesapratu, jo līdz šim nebiju apzinājusies kādas vārdā nosauktas personas esamību sevī, tādēļ ar interesi lasīju tālāk. Otrā lieta – nedot „piecīti” – ko tas atkal nozīmē? Ja man bārā jāsamaksā rēķins, jāapčakarē tie bāru saimnieki (gan jau arī oligarhi), un jābēg prom kopā ar piecīti? Nākamās divas lietas bija tikpat absurdas, taču piektā bija pavisam iespaidīga – vēlēšanās balsoju ar galvu. Politiķis esot jāizvēlas tikpat rūpīgi kā prezervatīvs! Asprātīgi, taču kā tas sasaucas ar lielo demogrāfijas veicināšanas bumu, kas šobrīd grozās valsts augšgalā? Kādi te prezervatīvi? Varbūt tas domāts tā, ka tos, kas ir aizņemti ar bērna ieņemšanu, nevajag apgrūtināt ar domāšanu par politiku?
Otra lapiņa piedāvāja man izvadīt oligarhus ar klikšķi. Šeit jāpiemin, ka šis sauklis, kas aicina kaut ko izvadīt, pie tam vēl silti (varbūt tomēr karsti?), man liekas augstākā mērā derdzīgs. Saprotu, ka tas iemanto divas nozīmes, abas pasākuma mērķim atbilstošas – izvadīt kā mirušu cilvēku pirms aprakšanas un izvadīt kaut ko no sava ķermeņa. Tā otrā nozīme man liekas tik nepatīkama, ka es publiski kopā ar visiem sāku patiesi negribēt neko izvadīt, varbūt mājās klusiņām, vienatnē, to es vēl varētu saprast, jo ir lietas, ko neizvadīt vienkārši nav iespējams.
Šis arī ir tas liktenīgais brīdis, kad zaudēju uztveres saikni ar pasākuma norisi, jo satiku džeku, ko nebiju satikusi sen, tāpēc pievērsos viņam. Taču dzirdēju, kā Baiba Sipeniece māca apieties ar kodu karti, bet Nellija Ločmele nāk klajā ar varas hierarhijas paziņošanu: „Mēs te, augšā, jūs tur, lejā!”. Beigās ieskanējās disks ar koru dziesmām, un sākās rosība virzienā uz degošiem kokiem, kuros visi meta iekšā līdzi paņemtos priekšmetus. Tā arī viss palēnām beidzās, nekādas kopīgas kulminēšanas, cik pieredzēju, nebija.
Ļoti jau būtu gribējies satikt Leonu un Martu no „Ugunsgrēka”, kas pasākumu reklamējošajos video teicās tur būt, taču nekā – ugunskurs bija, bet ugunsgrēks nē. Pamanīju, ka liela daļa sastapto cilvēku uz izvadīšanu ieradušies tusiņa vai ziņkāres vadīti, īstas pārliecības par to, kas īsti tur notiek, šķietami bija retajam. Tikmēr pie alus glāzes nonācu pie daudzām būtiskām atziņām, kā piemēram, par to, ka interesi par valstī notiekošajiem procesiem lielā mērā stimulē nomaksāto nodokļu daudzums, jo valsts izvēlētajā naudas plūsmā skumīgi saskati personīgajā maciņā neieripojušo. Man gan nekāda šausmīga naida pret oligarhiem joprojām nav, domājot par to, vai gribu sevi asociēt ar to pūli, kas kliedza pret jaunievēlēto prezidentu, vai, piemēram, Andri Šķēli, es, lai gan daudzi tagad protestēs, drīzāk izvēlos otro. Šī medija viens no iecienītākajiem personāžiem Andris Kivičs domā kaut kādā mērā līdzīgi, jo nupat nācis klajā ar paziņojumu, ka ir par oligarhiem.
Tā nu šis pasākums ir sašķēlis tautas aktīvo daļu divās daļās – tajos, kas šajā pasākumā redz jēgu, un tajos, kas neredz, un tā tiek netieši uzskatīti par oligarhu atbalstītājiem. Vēl daļa zinošāko uzskata, ka tā kā pasākumu noteikti sponsorējis oligarhs Soross, mazā oligarhe Ēlerte, bet klauna degunus vadītājiem nopircis Sipenieces turīgais vīrs, to var uzskatīt par vienu oligarhu (zinu, ka daži apņēmušies katrreiz izdzirdot vai izlasot šo vārdu ieraut šļuku no kakliņa, tāpēc neizvairos no tā lietošanas) vērstu pasākumu pret citiem oligarhiem. Šodien manīju, ka izvērtušās naidīgas diskusijas twitterī, kur Stendzenieks rakstniecei Agnesei Krivadei liek aptvert to, kas ir maksimālais pimpis, bet Liepnieks sabar Šimkus par to, ka Šķēle viņam samaksāja par studijām, bet tagad viņš to jau aizmirsis, un vēl daži, kas vīpsnā par to, cik daudz cilvēku uz AB dambja būtu palicis, ja oligarhs katram par tā pamešanu iedotu simts latu. Kura pusē nostāties – spriediet paši, bet vislabāk jau vienkārši nostājieties pie bāra letes un uz brīdi aizmirstiet to visu.
Ja izskatās, ka esmu pievienojusies smīkņātāju daļai, tad tas, iespējams, tāpēc, ka joprojām nesekmīgi veicas ar dumpinieka atlieku izvadīšanas no sevis, taču es šoreiz gribētu palikt malā un nepiederēt ne vieniem, ne otriem. Te veidojas tie sarežģītie līmeņi par to, kurš ir stilīgāks – tas, kurš ņirdz par hipsteriem, vai tas, kurš ņirdz par tiem, kas ņirdz par hipsteriem, vai tas, kurš lepni paziņo, ka ir hipsters vai vēl kaut kāds kurš tālākā pakāpē.  Uzsvēršu, ka pēc pasākuma piedzērāmies, un tas noteikti vērtējams kā notikums ar + zīmi, tāpēc es ar visu esmu apmierināta. Latvija Libre!
Nobeigumā pievienoju attēlus no pasākuma noslēguma, kurā mēs ar EK diskutējam par to, kā ir būt.

 
 
xxx
07 Jūnijs 2011 @ 18:55
Intervija ar Andri Bērziņu pēc Prezidenta vēlēšanām 2.jūnijā  
Protams, uzvarētāji var balsot par sevi, un man par lielu prieku ceturtdien par Prezidentu tika ievēlēts Andris Bērziņš. Viņš man ir labs bērnības draugs, kopā esam ēduši saldējumu un spēlējuši šahu, tāpēc varu apgalvot, ka viņš ir ne tikai vecākais, bet arī gudrākais Prezidents Latvijā. Inženieris, ekonomists, baņķieris, politiķis, miljonārs un Prezidents vienā personā. Nīče teiktu, ka „viņš ir pārcilvēks!” bet es, ka veiksmīgs cilvēks.

Ceturtdien, uzreiz pēc vēlēšanām, viņš sniedza pirmo spožo interviju Latvijas Radio 1, un jau pašā sākumā Andra runas māksla patīkami pārsteidza ar nosvērto prakticismu. Tā ir reta parādība, kurā cilvēks dažādas norises un notikumus spēj izkārtot savās personīgajās interesēs.

Uz visiem jautājumiem Andris Bērziņš atbildēja lēni, apdomīgi un tieši, neizmantojot liekus zemtekstus, savās runas pauzēs viņš pārliecinoši dzēra, bet uz āķīgiem jautājumiem atbildēja izmantojot atklātu repliku: „Protams.” Noskaidrojas, ka viņš pats ir pieteicies kļūt par Prezidentu un apzinās, ka ir vēlu sācis, maz runājis un slēpti spriedies, tomēr visiem cilvēkiem, kas ir gribējuši iepazīties, viņš ir devis iespēju.

Runājot par oligarhiem, kas kārto savas lietas, Bērziņš ļoti skaidri norāda, ka „ir vesela sistēma, kas ir apmaksāta un ar to darbojās, un šīs sistēmas uzdevums ir acīmredzot tās lietas izvērtēt, cik atbilst tai mūsu sistēmai un, cik ne”. Bērziņš arī neizslēdz iespēju, ka kāds viņu nākotnē varētu izmantot, jo par tādām lietām neviens nevar būt drošs, tomēr viņam ir pieredze. Manuprāt, diezgan loģiska argumentācija.  
 
Lai arī Andris Bērziņš apzinās, ka četru gadu laikā mainīt cilvēku negatīvo priekšstatu par sevi izdosies tikai nedaudz, viņš ir arī pārliecināts, ka vienā paaudzē tas tāpat nav izdarāms - vajadzīgas vismaz divas paaudzes, bet tā kā priekšā ir tikai četri gadi, nav pamats uztraukumam.  

Apspriežot Saeimas atlaišanas rosināšanu, Bērziņš līdzīgi kā lielākā daļa Saeimas deputātu uzskata, ka tas ir bijis pārsteidzīgs Zatlera rīkojums un, ka šo lēmumu visticamāk viņš varētu arī likvidēt pēc 8.jūlija, kad sāksies viņa pilnvaras, jo pretējā gadījumā varētu sekot valdības problēmas un jaunas krīzes. Šeit jāsaprot, ka tas būtu ļoti pareizs lēmums, kaut vai tāpēc, ka noraidot Saeimas atlaišanas rosināšanu, netiks veltīgi izšķiesti 2miljoni latu jaunu vēlēšanu rīkošanai, kā arī tiks saglabāta tā nauda, kuru pretējā gadījumā partijām vajadzētu izmantot jaunām politiskām kampaņām, vēl deputāti nezaudēs darbu, un nevajadzēs maksāt kompensācijas.  

Interesanti, ka, lai arī Andris Bērziņš visu mūžu ir godīgi strādājis un godīgi pelnījis naudu, tomēr raidījuma vadītājam neskaidra šķiet situācija, kurā Bērziņam ir tik liela pensija. Arī pats Bērziņš ir nelielā neizpratnē, jo strādājis un darbojies saskaņā ar Latvijas likumiem, tomēr pārmetumus par savu pensiju pēdējā laikā saņēmis tik bieži, ka viņu tie sākuši šķebināt.  

Intervijas nobeigumā Andris Bērziņš atzīst, ka pēdējās divas nedēļas viņa dzīvē ir bijusi smags pārdomu laiks un, ka pilnīgu atbildi par to, vai viņa solis kļūt par Prezidentu ir bijis loģisks, viņš nespējis vēl rast, tomēr reāli analizējot situāciju un ņemot vērā faktu, ka labāka kandidāta šajās Prezidenta vēlēšanās nebija, ir skaidrs, ka viņa lēmums kļūt par Prezidentu ir bijis pareizs.