Tuvojoties Valentīndienai, Reformu party feat Leons Timmermanis izveidojuši romantisku klipiņu paši sev (video). Es pat teiktu, ka video ir tik romantisks, ka viņš (video) domā, ka vārds "pudelsbrālis" apzīmē nevis labu pļēguru, kurš dalās svarīgākajā (t.i. - šmigā), bet gan kādu, ar ko uzspēlēt pudeli uz sūkšanos.

Vispār Reformu partija ir kaut kāds laimīgs gadījums, jo, piemēram, es jau esmu aizmirsusi, ka tādi čaļi kā Ķīlis un Pavļuts būtu jebkad bijuši kaut kādā sakarā ar to politisko dabstepu Valdi Zatleru. Kaut arī vienreiz universitātē uzrakstīju iesniegumu par to, ka vides ekonomikas pasniedzēja ir hujova, jāatzīst, ka neko daudz par izglītības un ekonomikas lietām nerubīju, bet man vismaz ir tāda sajūta, ka viņi (Pavļuts un Ķīlis) drusku kaut ko jēdz, turklāt pēc purna nav pilnīgākie kropļi, nav arī baigi resni. Un te es nesaprotu, kāpēc, KĀPĒC klips jāsāk ar atgādinājumu par to, ka tiem džekiem ir kāds sakars ar Zatleru. Tas tak jau ir mierīgi aizmirsts! Bet neko - manas rētas uzplēš ar kartupeli filmēts kadrs, kuram cauri iziet bijušais prezidents. Tad atkal sāpīgs atgādinājums par referendumu, kurā 95 procenti (94,30) nobalsojuši par Saeimas atlaišanu.
Vēl vairāk - tiek paziņots, ka tā iepriekšējās Saeimas patriekšana nahuj ir kaut kāda sēkla. Šitais drīzāk jāprasa demogrāfam Ilmāram Mežam, bet man šķiet, ka tur nav nekāda sakara ar sēklu. Leons laikam saprot, ka kaut kas ir sagājis tūtā, tāpēc fiksi nomaina tematu un sāk rādīt visādus Reformu partijas purnu slavinošus rakstus dažādos interneta portālos. Ziņu portāli pavēsta (nejaukt ar pāvestu) to, ka visi nenormāli atbalsta Ķīļa reformas un ir gatavi iedot bietē jebkuram konformistam, kā arī to, ka vecais sorosīds Rinkēvičs ir sniedzis interviju.

Te pēkšņi atskan pieklusināta draudīga mūzika (patiesībā tik pieklusināta, ka to dzirdu tikai es), un Leons paskaidro, ka te nekas nenotiks ātri, jo "ātri notiek tikai asiņaini apvērsumi". Viņi vai nu kaut ko ir sajaukuši, vai vienkārši ir ļoti nepieredzējuši, jo ir taču tik daudz lietu, kas notiek ātri un bez asinīm. Piemēram, Edgars Rubenis Baričello formulā 1 laiž ātri un lielākoties bez asinīm, Pēteris Helmss māk ātri dziedāt, es vienreiz nobijos no suņa un divu sekunžu laikā uzkāpu augstu kokā un kur nu vēl visi tie varoņi, kas ātri piedzeras! Fonā tiek rādītas kaut kādas "Terminatora" nākotnes ainiņas, kurās nav neviena cilvēka, bet uz ielām deg gultas. Jums nešķiet, ka jau par daudz biedēšanas un drausmīgu skatu? Man šķiet! Reformisti man piekrīt, tāpēc nākamais kadrs ir ar iPadu filmēta bitīte, kas tusē pa ābeļziedu. Leons skatītāju informē, ka "nevar ar spēku no pumpura ziedu izplēst", līdz ar to man top skaidrs, ka tā aktīvā bitīte tur atlidoja, kad ābele jau bija uzziedējusi un galds klāts (ar to Reformisti aicina ļaudis atmest darba sparu, bet gaidīt, lai visu izdara valdība). Tā kā bērnībā es pati no pumpura esmu mēģinājusi plēst ziedu un pusē gadījumu tas ir izdevies, es vēl varētu pastrīdēties par to, vai vajadzētu kategorizēt plēšanas jēgu, bet par nākamo teikumu gan es neko - Timmermanis saka, ka nevarot arī "ozolu ar rāvienu no zīles izraut". Pirmkārt, man vajadzēja apmēram 30 reižu noskatīties klipu, lai saprastu, kas vispār ir ozola raušana no zīles (es savā maziskumā no sākuma spēju iztēloties vienīgi zīles noraušanu no ozola), otrkārt, es to gan nekad neesmu mēģinājusi. Cienījamie lasītāji, meža draugi! Ja Jums tāda pieredze ir, lūdzu, dalieties!

Tad atkal pavīd slavinoši raksti dažādos portālos: Pavļuts informē, ka viņam viss pohuj un viņš turpinās savas reformas, bet Vjačeslavs Dombrovskis nekaunīgi ir nozadzis Artūra Irbes sejas vaibstus.
Klipā skolasbērni cēla sava roķeles jau pirms pusminūtes, bet jautājums tiek uzdots tagad - vai ticība ir gana liela, lai ābele netiktu nocirsta mirklī, kad tā jau nes augļus? Vispār man nešķiet, ka par to tik ļoti vajadzētu iespringt. Ļoti bieži tak tiek nocirstas ābeles, kuras nes augļus. Vai nu tāpēc, ka Saimnieks (t.i. Ziedonis Čevers) vēlas izmēģināt citu ābeļu šķirni, vai nu tāpēc, ka kaut kādi nesmuki zari, vai nu tāpēc, ka nahuj vispār ābeles, ja var audzēt kviešus.

Viss video ir ieturēts labākajās Latvijas seriālu tradīcijās – ir vasara. Par to liecina saules pielieti kviešu lauki, priecīgās Bites, rasā mirdzošais Apple, kā arī bērni vasaras drēbēs skolas solā. Tie pēdējie simbolizē Ķīļa sapnīti pagarināt mācību gadu līdz baltajām naktīm. Varbūt ne pa tēmu, bet tomēr – nafig latviešu seriālos nav ziemas? Man šķiet, ka Hameleonu rotaļu burvība bija tieši tā, ka Ridžs mīcīja beibes kalnu namiņā, jo, redz, nevarēja aizbraukt mājās, jo ciematu kārtējo reizi bija pārsteidzis putins.

Viss ir skaisti, fonā skan kaut kāds Mum, Detektivbyran vai Psapp (bet neskan Garbage, jo tas patīk Valdim Dombrovskim). BET! Es jau pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām izteicu aizdomas, ka īstenībā Zatlers un visa viņa varza īstenībā ir oligarhu rokaspuiši, jo tik bezsakarīgi taču nevar uzvesties no brīvas gribas – skaidrs, ka viņiem kāds piķo par klaunādi. Šis video tikai apstiprina manas aizdomas. Redz, to, ka Lembergs Neatkarīgo Rīta avīzi izmanto gan kā zobenu, gan kā vairogu, it kā zina visi, bet viņš pats neko, un arī NRA saka, ka ir pēdējais neatkarīgais medijs Latvijā. Bet Reformisti reklāmas laikā brutāli demonstrē vairākus rakstus par sevi no dažādiem interneta portāliem (tvnet.lv, ir.lv, delfi.lv, vēl kaut kādi, ko neatpazinu) – viņi atklāti parāda, kuru mediju sirdis viņiem pieder. Varbūt jautāsit, kāpēc tad Šprūdžs piepisās Lembergam? Elementāri! Tagad visi zina, ka viņš tur viņu taranēja, beigās nevarēja saprast, kurš ir lohs un kurš – Melnais bruņinieks. Tad tā lieta noklusa, bet tagad es lasu, ka Sprūdžs pametīs savu ministra krēslu kādam citam. Pēc gada es to atcerēšos šādi – Sprūdžs piesējās Lembergam, bet kaut ko nofeiloja, tāpēc viņu atlaida. Un Lembergs par to Sprūdžam ir uzdāvinājis kaut kādu Bertolda Flika lidmašīnu. Tāpēc es tik akli neticēšu viņu medūzu caurspīdīgumam, bet tas nekas, jo Leons saka: "Mums nevajag aklu ticību, tikai mazliet laika!" Un viņš zina, ko runā, jo pats reiz bijis akls un sapratis, ka viņam to nevajag. Un to "mazliet laika" viņš arī labi saprot - tas ir tieši tas, kas viņam nepieciešams, lai sadabūt naudu operācijai.

Par to, vai Reformisti tiešām ir oligarhu party, vai nē, pārliecināšos februārī, kad sāksies „Ugunsgrēka” jaunā sezona. Tagad visiem it skaidri redzams, ka Reformu Partija un Ļoņa ir draugi. Ja Leons atkal staigās, būs skaidrs, ka viņš ir dabūjis naudu. Kur? No Reformu Partijas! Ir divi iespējamie scenāriji:
1)RP būs nopirkuši viesnīcu. Tādā gadījumā – kādā sakarā lai šiem godīgajiem ļaudīm būtu liekas simt štukas viesnīcai?
2)RP būs samaksājuši simt štuku Leonam par reklāmas ierunāšanu. Tādā gadījumā vispār pizģec.
3)Leons nestaigās.
Nākamnedēļ, zvanot uz TV3 uzticības tālruni, varēs nobalsot par sev tīkamāko variantu. Reformām jā, Latvija var!

Jūs domājat, ka visai tai „Neiznīcināmo 2” brandžai bija viegli paņirgt pašiem par sevi? Jau vecais perdelis Džordžs Harisons astoņdesmitajos dziedāja, ka „it`s gonna take money” un „it`s gonna take time”. Lai uztaisītu „Rembinatoru”, bija nepieciešami gadi un simt miljonu. Arī mums, lai paņirgtu par sevi – „Gandrīz ideālo randiņu” – , bija nepieciešama visa vasara un kaudze nodzertas naudas. Kāds sakars Texxxtiem ar šo raidījumu? Acīmredzams – mums ir viens džeks un trīs vecenes, agrāk bija vēl viena, kuru mēs (džeks) esam iebalsojuši dekrētā. Kuru no mums izvēlēsies Filips De Rums?

TV3 šovu „Gandrīz ideāls randiņš” atbalsta SMS CREDIT, kas ne tikai izsniedz kredītus ikvakara iedzeršanai, bet arī katru dalībnieki ir dāsni apdāvinājis ar savu sienaspulksteni, kas diemžēl dizaina ziņā krietni atpaliek no tā, ko es – interjera gardēdis - reiz gribēju iegādāties Katovices tirgū paģirās (pulkstenim uz sejas bija plūmes un briljanti).

Šajā nedēļā vienai vecenei bija četri džeki - visiem četriem sirmi zirgi, visiem caunu cepurīt`s, sportisks dzīvesveids un nopietns amats. Lietas notiek pēc striktā Artūra Skrastiņa jeb Riharda no Ugunsgrēka plāna – pirmajā vakarā vecene Līga uzņem viesus pie sevis. Pirms tas izsalkušais bars ierodas pie Līgas, viņiem jāmin, ko nozīmē ēdienu nosaukumi, un šajā raidījumā pieņemts tos samudrīt. Piemēram, ja es taisītu makaronus ar sieru, nosaukums varētu būt „Itāļa cirtas un govs bērniņš”. Vispār zinājāt, kā no rīta saprast, ka esat Itālijā? Gaužām vienkārši – pa grīdu izsvaidīti makaroni un blakus guļ kaut kāds pilnīgs zābaks.
Puiši Līgu satiek Siguldā un viens no viņiem norāda, ka viņa ir „Patīkams pārsteigums. Labā nozīmē”. Hmm, interesanti - man parasti patīkamie pārsteigumi besī. Neesam taču nekādi ņergas! Mums nepieciešamas grūtības, rētas, z-scars!
Par pirmā zvaigzni kļūst lisijs uzvārdā Bremze. Kungs ar skanīgo uzvārdu apsaukājas uz vakaru par to, ka vagoniņš, kurā viņi vadāti, neesot izrotāts kā kāzās. Pareizi ir – es parasti vispār kāpju ārā no autobusa, ja šoferis mani nebildina. Bremzem vakariņās paliek garlaicīgi, tāpēc viņš piesakās meitenei palīgā skarbajā virtuves dzīvē. Ģetka jau nodomā, ka šis būs viņas pavarda krāsnkuris, bet nē – pēc mirkļa viņa jau ir izlamāta gan par neasiem nažiem, gan par to, ka viņam neviens nav pienesis ēdienu. Otrā lamāšana notiek mirklī, kad viņš pats vēl stāv virtuvē ereģēta pimpja attālumā no šķīvja. Kādu mirkli beibe vēl nezina, kuru čali sūtīt mājās, tāpēc viņai tiek dots labs padoms - esot jāpadomā, ko pati grib. Līga padomā, ko mamma grib, padomā, ko Artūrs Skrastiņš un Kerija Bredšova grib, bet beigās izdomā, ko grib pati – viņa grib baltvīnu nomainīt pret kādu aizdomīgu tumšāku šķidrumu, un lisiju aizsūta mājās.

Rīts sākas drūmi.
Agrim ir jāceļas un jārūpējas par to, lai Līga pa dienu būtu izklaidējusies, bet vakarā - piedzērusies. Tā pārdevējs un zvēru pavēlnieks iepriekšējā vakara namamāti aizved pabraukāties ar ūdensmoci un kaut kādu pūsli, kurš piestiprināts „Kobras 13” laivai un, protams, apgāžas. Dienu vēlāk drostaliņa par godu šim notikumam piesēžas pie klavierēm un nospēlē „My heart will go on”, kas nozīmē, ka, kamēr kamera neredzēja, viņi zem ūdens nosūcās. Pēc tam man totāli iepatīkas Agris, jo paziņo, ka reiz esot pievēmis Ķīšezeru.
Vakars klāt un Agris – bijušais pavārs – vienā čilā izdzinis no dzīvokļa biedru, lai uzņemtu tos vēl 2 džekus un zeltenīti. Kamēr Līga vēl nav ieradusies, viņi vīrišķīgi sāk kapāt. Plītēšana jau vispār daudz ko atklāj par cilvēku, tāpēc es saprotu, ka Raivis – cits kavalieris – ir lohs. Viņš aizrāda, ka vīna glāzes neesot jāsaskandina, jo tā darot tikai latvieši, ne jau normāla sabiedrība. Vēlāk viņš ne tikai turpina šaudīt savas ačeles, bet arī lepni Artūram Skrastiņam izstāsta, ka visi esot sekojuši viņa piemēram ēst maizītes ar nakšu un dazi. Man rodas aizdomas, ka tieši par viņu Dambis ir sacerējis dziesmu „Revolucionārs”. Vēlāk Raivis arī atklāj pikantu faktu, ka viņam patīkot tē krekli ar divdomīgiem uzrakstiem. Kā piemēru viņš min uzrakstu „Come and play with my nuts”. Tas ir tieši divdomīgs – no sākuma iedomājos, ka viņš ir domājis to veco latviešu tautas spēli, kur atsevišķās kaudzītēs jāsaliek mandeles un lazdu rieksti, bet tad ar pretīgumu secinu, ka tas varētu būt arī saistīts ar grābstīšanos gar pautiem. Manas aizdomas par Dambja mūzu apstiprinās. Raivi, Tu esi reāls panks! Kamēr visi ēd, trešais kavalieris Gundars atklāj, ka vasarās labprāt nenēsā apenes, bet namatēvs otro reizi no dzīvokļa izmet savu kaimiņu, kurš ieradies paņemt šotu glāzes.


Tā kā visi iepriekšējā vakarā ir piedzērušies, rīts atkal sākas drūmi – šoreiz ir Gundara kārta vest Līgu kaut kur un pēc tam pagatavot paiku. Gundara mīļākie ēdieni ir pelmeņi un siermaizes, bet, kad tika nopirkts čaiņiks, kulinārās iespējas paplašinājušās – ēdienkarti papildinājuši roltoni. Gundaram esot tik sūdīgs dzīvoklis, ka viņš nolemj vakariņas gatavot bratana mājā, kur sienas aprakstītas ar Beranarda Šova aforismiem.
Gundars Līgu pa dienu aizved palidot vecā ļotenē, kurai nevar aizvērt durvis un vispār ir vieta turpat, kur Bobam Dilanam un visām tām herņām, ko atradīs uz Marsa – muzejā.
Iepriekšējā dienā Agris pastāstīja, ka esot pievēmis Ķīšezeru, un šī vakara saimnieks Gundars seko randiņu labākajām tradīcijām un arī parunā par vemšanu – izrādās, viņa ģimene esot korķējusi pēc puiša gatavotajām vakariņām.
Esat jūtūbē redzējuši to stulbo „Annoying Orange” multeni? Nu, tas Raivis ir tieši tāds Annoying Orange, kurš ar nepacietību grib noskaidrot, vai randiņš (lidošana) ir izgāzies. Gundars atklāj, ka neesot izgāzies – it kā esot lijis, bet tā romantiski lijis. Cik zinu, tur pie viena tika uzņemts arī „Kiss the rain” videoklips.
Vakariņās kā parasti svarīgākais jautājums ir cilvēku izvietojums, un visai ilgi tiek pārrunāts tas, vai bija labi, ka Agris apsēdās blakus Līgai, kas kā ciemakukuli atnesusi…ūdeni. Annoying Orange mēģina noskaidrot, kāpēc tieši citiem negaršo olīvas. „Kāpēc negaršo?” ir tikpat labs jautājums kā „Kur pazuda (kaut kas)?” vai „Ko klepo?”.
Pienācis mirklis vakara izklaides daļai, pirms kuras namatēvs Gundars paziņo, ka būs sūdīgi, un savu vārdu tur – viņš ar vienu pirkstu noklimperē kaut kādu Ziemassvētku dziesmiņu un pēc tam ar ģitāru notrinkšķina kaut ko līdzīgu Makarenai. Vakara beigās Raivis jeb Annoying Orange ir pietiekoši ierāvis, lai nāktu klajā ar paziņojumu, ka katrai apakšveļai ir sava vieta, un es viņam nevaru nepiekrist – arī tad, ja visas apenes ir netīras, tomēr nevajadzētu tās aizstāt ar ļifonu. Pālis – tā ir patiesība!

Rīts kā parasti sākas drūmi, un šoreiz dienas galvenais varonis ir Raivis ar savām šaudīgajām ačelēm. Savā reklāmas klipiņā viņš dejo tautenes pie Ugunsgrēka muižas. Raivim mājās ir siena ar viņa aktivitāšu bildēm – Raivis spēlē golfu, Raivis dejo, Raivis palecas gaisā ar draugiem, Raivis ar divdomīgu T-kreklu, Raivis taisa ēst un tml. Nezinu, tad jau labāk kā iepriekšējā vakara saimniekam Gundaram – viņam pie sienas ir Salvadora Pīzdalī glezna.
Raivis vispār esot ļoti prasīgs pret meitenēm, un viņam esot čekliste ar labas meitenes īpašībām. Es viņam ieteiktu tikties ar Kapsaru Dimiteru – tas viņam paskaidrotu, ka čekas laiki ir beigušies. Svarīgākais Raivja čeklistē ir tas, lai meitenei būtu sava odziņa un lai viņa būtu tikpat traka kā viņš pats. To, ka tas putraskatls ir reāls panks, noskaidrojām jau iepriekš.

Raivis deviņdesmitajos gados ir saskatījies to Estrellas čipsu reklāmu, kurā džeks māca kaut kādai nemākulīgai šmarai spēlēt biljardu. Tā kā obligāti jāiet ārā, jo „Gandrīz ideāla randiņa” vasara ir bijusi silta un saulaina, viņi dodas spēlēt golfu – arī tur viņš var aptīties apkārt Līgai, lai iemācītu pareizo sitienu. Pēc tam Līga novērtē randiņu ar 10 ballēm, kas nozīmē, ka randiņš ir bijis ideāls, nevis gandrīz ideāls, tāpēc es Raivi vispār diskvalificēju. Tas būtu tāpat kā pilnīgi veselam cilvēkam bez kādas invaliditātes piedalīties paralimpiskajās XXX spēlēs. Vienīgais Raivis, kas to drīkstētu, būtu Raivis Vidzis.
Kad puišelis ir atpakaļ mājā, viņš nemitīgi atkārto mantru „stress, salāti, stress, salāti”, kas viņam palīdz uztaisīt perfektu boli. Pirmais viesis Gundars gan iesaka, ka dzērienam vajadzētu pievienot Ibumetinu. Ideja nav peļama. Es Jums pasaceišu, kura ideja ir peļama, – citreiz man ir tā, ka dzērienam kāds pieber cirvi, no tā baigi sāp galva.
Kad īstais tingeltangelis sākas un bole jau ribās, jaunieši pārrunā savu nākotnes sapņus. Gundars, piemēram, grib nomirt, bet Annoying Orange Raivis vēlas atvērt restorānu, bet tādu šiku, nevis tādu kā visi pārējie Rīgas restorāni, kas tādas ieskrietuves vien ir. Šis spriedums gan nav balstīts uz pārāk rūpīgiem pētījumiem, jo pašā sākumā puisis sacījis, ka ārpus mājas neēdot.

Tā pienāk vakars un visas spēlēs svarīgākā daļa – meitenei jāizvēlas puisis, ko ņemt līdzi ceļojumā. Šoreiz viņai neviens nepamāca, ka vajadzētu darīt tā, kā pati grib, tāpēc izvēle ir sevišķi grūta. Tomēr Līga iziet no savas komforta zonas un paziņo, ka ceļojumā līdzi ņems Gundaru – to, kas ar vienu pirktu klimperēja Ziemassvētku dziesmas, to, kas vasarā staigā bez apenēm, to, kas ar vienām vakariņām esot piespiedis visu ģimeni izvemties. Viņa kolēģis Agris, kurš pievēma Ķīšezeru, ar iznākumu izskatās apmierināts, bet mūsu mīļais panks Raivis gan beidz vārīties kā putraskatls un pie sevis nošņāc: „Gundars – dirsasplēsis!”