Klāt Kas jauns! „Viņas melo labāk” ir seriāls, kas Laurus plūcis Lietuvā, un, tā kā mēs esam brāļi un māsas, tas piemērots latviešu vajadzībām. Latvijas publikas galvenā vajadzība ir kāds jautrs videostāstiņš, ar ko aizpildīt vasaras vakarus, jo citādi nekas cits neatliktu kā vienā laidā stresot par Leona un Elizabetes kāzām, bet Sorosa fonds ik pēc divām nedēļām rīkotu diskusijas par to, kas īsti bijusi tā lakatos ievīkstītā losene, kas izjauca Ugunsgrēka noslēguma balli.

Ikviena „Viņas melo labāk” sērija sākas ar dziesmu, kas vēsta, ka meitenes vēl pasakām tic, un šis motīvs tiek laiku pa laikam atkārtots sērijas gaitā. Skaidrs, ka dziesma ir par tām meitenēm, kas tviterī postē savus nozagtos velosipēdus ar cerību, ka tviterspēka kungs ar celi iemauks zaglim pa olām, kā rezultātā ļaundaris apdomās savu rīcību, riteni noliks atpakaļ vietā un pievērsīsies Dievam.

Pirmā sērija sākas ar seksīgām kājām, kas krustdūrienā soļo ārā no mājas. Jautrās kājas disonē ar šim ķermenim piederošo seju, kas ir pagalam bēdīga. Kā lai Marta nebēdātos? Labi atceramies, kā beidzās „Ugunsgrēka” Martas pēdējā ballīte - sprādziens un smadzenes pa visu Dikļu pili. Šī Marta zina, ko grib, bet viņas domām nav, ko vilkt mugurā - viņa neprot tās ietērpt vārdos. Tā paziņojumu, ka vēlas pārtraukt attiecības ar Daini, viņa sāk ar: „Klāt vasara – atvaļinājumu laiks.” Tā kā viņai noteikti būs citi mīļākie, ar kuriem kaut kad būs jāšķiras, varu pasviest vēl divas idejas:

-„Sākusies NBA sezona. Varbūt ej dirst.”
-„Skaists saulriets. Ko lūri? Viss cauri!”
(Man ir padomā vēl šis tas, bet par to jau būs jāmaksā.)

Dainim pēc šī paziņojuma sāk raustīties lūpa, un raudādams viņš aizvada visas nākamās sērijas. Bēdu plosītais vīrietis sēžas pie stūres, kur nejauši apsēdusies arī viskija pudele, ko viņš sāk intensīvi lietot uzturā. To pavada draudīga rokmūzika, kas mazliet atsit „Smoke on the water”. Tad viņš ar Martu lielā ātrumā trauc pa šoseju un dzied dziesmiņu. Diemžēl dziedāšanas epizodes turpmākajās sērijās atkārtosies. Satriektais Dainis pilnībā ignorē histēriskās Martas lūgumus braukt lēnāk un nedzert. Tai šmarai par to vajadzētu priecāties, jo pati pirms minūtes brēca: „Aizmirsti mani! Ved mani mājās!” Tātad viņš ved mājās veceni, kuru vairs neatceras, dzied, dzer un ietriecas kokā. Tumšmatainā fūrija izrāpjas no mašīnas, izsauc Medikopteru, rokmūzikas pavadījumā pazaudē telefonu , nostopē lietuvieti un aizbrauc uz mājām, kur izliekas, ka to vien visu rītu darījusi kā apenēs stāvējusi pie spoguļa. No nakts maiņas pārrodas Martas vīrs dakteris Jānis, bet ātri vien atrod iemeslu braukt atpakaļ uz slimnīcu – viņš ierauga, ka mīļotās plecs ir dirsā, un ierosina doties to pārbaudīt.

Pa to laiku darba kabinetā satiekas 2 citas seriāla varones – Margo un Kristīne. Kristīne rītu iesāk pālī, jo visu nakti klubā meklējusi ietekmīgus kontaktus. Kikī nolemj iesākto turpināt, tāpēc kopā ar kolēģi dodas brokastīs uz Ostas skatiem, kur paņem Campari. Tas iepatīkas ne tikai man, bet arī diviem džekiem, kam reāli stāv uz tām divām beibēm, tāpēc viņi īstā Klārka Geibla stilā nosūta abām rozes, fonā skan dziesma ar šādu tekstu: „Šup, šup, šup, šubā.” (Tas liecina par iekāri – red.piez.) Pēc minūtes viens no viņiem dramatiskā pulciņa eksāmenā dabū 10 – tā kā viņam līdzi paķērušās šķēres, viņš rozes sagraiza, jo Margo samelo, ka šīs abas ir lezbes. Kristīne jau ir nelielā štīmītī, tāpēc atkratās no kolēģes un nākamajā minūtē jau sēž ar tiem abiem, atklāj patiesību par savu tradicionālo seksuālo orientāciju, tukšo nākamo Campari glāzi, fonā aizslīd Tallink kuģis ar visiem tiem pāķiem, kas dzied karaoki. Viss ir tik ideāli, ka liekas, ka darbība norisinās Ventspilī vai ārzemēs.

Idilli pārtrauc iepriekš minētās Martas zvans. Viņa šņāc un lūdz Krisķinku aizbraukt līdz negadījuma vietai un atrast viņas rokmūzikas pavadībā papisto telefonu, jo citādi vīrs to telefonu atradīs un izlasīs īsziņas. Izsecinu, ka vīrs ir traks pļēgurs, jo ir liela iespēja, ka pēc tam, kad rentgenā noskaidros, ka sievas plecam viss ok, viņš piedzersies un parāpos pa zāli pieturā „Čiekuri”, kas atrodas kaut kādos laukos pie koka. Kristīne ir mazliet piesardzīgāka par Daini, kuram patika dziedāt, dzert un braukt, tāpēc vārds pa vārdam, joks pa jokam, līdz abi džeki piedāvā Campari princesīti aizvest, kur vajag.

Te visi 3 jau ir mašīnā, un viens no čaļiem mēģina uzturēt bazaru, sakot: „Mmm, klusējam?” Tas vienmēr nostrādā. Ja kādreiz nav ideju sarunas uzsākšanai, iesaku izmantot šo, kā arī burvju ierosinājumu „Pastāsti kaut ko!”. Protams, kamēr šie brauc pēc telefona, tiek pieņemts lēmums mērkt uz Jelgavu – Latvijas Las Vegasu -, kur visi trīs varētu nodoties dzidram mīlas aktam. Pišuks pirmajā sērijā? Tas ir tikpat amorāli kā pišuks pirmajā randiņā, tāpēc Kristīne viltīgi ierosina, ka labāk braukt pie viņas. Viss ir labi līdz brīdim, kad šīs vieglas uzvedības sievietes durvis atver smagas miesasbūves Felzenbahera izsitējs, savāc savu Kristīnīti un abus pintiķus atstāj paģikā. Iespējams, viņi tur stāv vēl šobaltdien. Šos jefiņus iespējams atpazīt pēc acīm, kas izskatās pēc pieckapeikām. Kristīne aiz durvīm ņirdz, jo baisā paskata vīrietis, protams, ir viņas bratans, pie kā viņa regulāri brauc, ja uz astes uzsēdušies precinieki.

Tikmēr slimnīcā Marta ar vīru uzskrien virsū tikko no mašīnas izvilktajam Dainim un viņa sievai. Visi, izņemot Daini pašu, sēž un gaida, kamēr viņš atmodīsies no šī nelielā savainojuma. Marta ar Jāni ir īsti Daiņa un viņa sievas ģimenes draugi, jo Marta guļ ar Daini, bet Jānis dukurē Daiņa sieviņu, kas visu laiku staigā vienā un tajā pašā kleitā un sit visus vīriešus. Pirmā sērija beidzas ar saspringumu, jo Dainis atčoknās, bet tas izraisa nevis publikas ekstāzi, bet gan apjukumu, jo pirmie divi vārdi, ko viņš pasaka, ir nevis „Labrīt, ļaudis!”, bet gan „Marta! Marta!”.

Nākamajās sērijās mums tiek piedāvātas tādas jautras un gaisīgas vērtības kā iepirkšanās veikalā Riga Plaza, raudāšana un Jāņu svinības, bet mēs nevaram atslābt un laimē diet, jo šie gaišie mirkļi mijas ar kontrabandu, šaušanu un to drausmīgo Daiņa sievu, kas klopē visus džekus pēc kārtas. Taču skatītājs nedabū to, ko gaida – seksu. Tur nav nekāda seksa. Pat ne krūšturī! Nav seksa, bet ir šaušanas, melni džipi, apcietināšanas un advokāti? Kāds vēl „Sekss un lielpilsēta”? Tā ir „Kobra 2013”!

Meklēt sievu vai nemeklēt? Protams, ka meklēt! Mēs dzīvojam laikā, kad precēšanās ir kļuvusi par modes tendenci, kuru var atļauties tikai turīgi un veiksmīgi cilvēki, tāpēc TV3 nolemj palīdzēt cilvēkiem un uztaisa šovu. Tiek savākts bariņš vientuļo vīriešu, tad tie tiek nosaukti par saimniekiem, un šovs „Saimnieks meklē sievu” var sākties. Nosaukums skan pietiekoši pārliecinoši, lai vairumam sieviešu rastos sajūta, ka beidzot tiks laimēts lielais dzīves Lotto. Tas būs vīrietis ar īpašumu un zemi, lauku idilli, pļavu un nebeidzamām dienām šūpuļtīklā. No rīta dziedās gaiļi, gultā tiks pasniegta kafija un, ja kādreiz kļūs garlaicīgi, iesim uz zaļumballēm, kausim cūkas un dzīvosim bagāti.

Realitāte ir nedaudz savādāka. Visi „saimnieki” ir vīri ar bagāžu, kura nenāk no lidostas, bet gan no dzīves. Saimnieki dzīvo kopā ar vecākiem un kaut kādā ziņā nemaz nav tik lieli saimnieki kā sākumā varētu šķist. Es to zinu, un jūs to zināt. Tikai patstāvīgs un nekaunīgs vīrietis var būt saimnieks. Skumjo situāciju glābj vien fakts, ka sievu meklētāji pēc dabas ir īsti brunču mednieki, lai iepatiktos sievietēm, viņi jau iepriekš ir samācījušies dažādus treidmārkus jeb trikus, ar kuriem var ātri iemantot labvēlību. Piemēram, Kaspars prot švaki spēlēt ģitāru, staigāt ar basām kājām un neēst gaļu, tas ir ļoti labs veids, kā dabūt hipijmeitenes. Sandis audzē ūsas, un principā ar to arī viss ir pateikts. Almantam tuvas ir sportiskās izklaides - ar slēpēm un ieročiem, tāpēc visas blondās meitenes ir viņa. Pavisam cits Sandis labo santehniku un izskatās tā, it kā mierīgi varētu sadot man pa seju. Tā ir kārtējā uzvara pie sievietēm. Vienīgais, kurš nedaudz pārcenšas, ir Egīls, viņam mājās ir tūkstoš aitu, tāpēc sievietes viņam līp klāt un raksta vēstules kā vēl nekad.

Tālāk katrs saimnieks izvēlas trīs potenciālās sievas, kuras var dažas dienas testēt un tad ir jāizvēlas viena. Vislabāk ar testēšanu veicās Sandim ar ūsām. Viņš pamanās iestāstīt Karīnai, ka vienīgais veids, kā kaut ko var noskaidrot, ir bučojoties. Jāsaka, ka tur viņam pilnībā var piekrist. Tas tiešām ir vienīgais īstais veids. Otrs Sandis ir nedaudz kūtrāks un testēšanu vairāk nodod tēva rokās. Kā labs amfetamīns viņa tēvs svaida sievas no viena absurdā darba pie nākamā. Noper, safočē un sabučo visas, pasniedzot to kā lielu joku. Tikmēr dabas bērns Kaspars izvēlas kaut ko pavisam ekscentrisku, viņš nolemju testēt sievietes uz bitēm. Bezbailīgākā izrādās Gunita, kura bez jebkādiem protektoriem iet bišu stropos un uzvar pārējās sievas. Almants savas sievas nemaz negrib pārbaudīt un paļaujas tikai uz matu krāsu. Vissliktākā situācijā nonāk Egīls, dēļ izgājiena ar aitām viņam ir pieteicies reti kupls sieviešu skaits, kuras, spītējot liktenim, ir diezgan gudras. Kaut kādā brīdī šīs sievietes saprot, ka ir nokļuvušas ellē un nemaz negrib būt sievas. Bēgot no Blaumaņa „Velniņi” cienīga scenārija, viņas nolemj rīkoties un pamet Egīlu.

Un ko tad katrs no saimniekiem izvēlas? Sandis ar ūsām izvēlas kluso Vendiju - sievu, kura viņu interesē vismazāk, tomēr ir pietiekoši forša, lai neizvestu no pacietības. Kasparam tiek Gunita, kura tic, ka puisim ir kāds noslēpums, kuru vajadzētu atklāt. Almants izvēlas blondāko un jaunāko. Egīls paliek bešā, un otrais Sandis ir vienīgais, kurš saprot, ka visprātīgāk būtu ņemt sievu, kuru iespējams arī sasmīdināt.

Šova pēdējā sērijā kāzas tomēr netiek rādītas un ir jāskatās ceļojumi uz tuvējām ārzemēm: Vāciju, Zviedriju vai Igauniju. Ceļojumi apzināti ir izvēlēti piezemēti, lai vairāk varētu koncentrēties uz pāru neveiklajām attiecībām. Var just, ka ārpus filmēšanas laukiem pāri paspējuši sastrādāt daudz, daudz nedarbu un tagad sakautrējušies slepus bučojas. Interesanti, ka Egīls, kurš ar savām aitām bija lielākajos zaudētājs, kaut kādā veidā pamanījies atsist vienu no sievām atpakaļ un tagad ceļojuma laikā sāk jau meklēt gredzenus, diemžēl ārzemēs visi gredzeni ir ļoti dārgi, tāpēc Egīls saka, ka šeit nav lielas izvēles. Dabas bērns Kaspars uz kuģa ierodas šortos, ar plikām kājām un izskatās pamatīgi sapīpējies, pēc tam, kad viņš tiek izmests no restorāna seko viņa atzīšanās, ka šeit ir „galīgi nesaistoša atmosfēra, jo atpūsties un iedzert nav nekas saistošs.” Pieļauju, ka par atpūšanos viņš meloja, bet jāsaka, ka ar dzeršanu pāriem vispār iet ļoti švaki. Vienīgais pāris, kas iedzer pa šotam, ir blondais pāris ar Almantu priekšgalā. Tomēr dzeršana jau šajā šovā nav nemaz tik svarīga. Svarīgi, ka pāri ir laimīgi.

Un, ja man tagad būtu jāprognozē, kurš pāris dzīvē izrādīsies vislaimīgākais, es apgalvotu, ka tas būs Sanda ar Maritas pāris. Pirmkārt, jau tēvs kā motivāciju viņiem ir apsolījis uzdāvināt īpašumu, otrkārt, Sandim ir kārtīgs džips un, treškārt, viņiem ir kopīgs humors. Manas prognozes varēs pārbaudīt nākošajā sērijā, kad tiks rādīts, kā mīlnieki mainījušies pēc dažu mēnešu tuvības. Es klusi ceru, ka sievas tad jau gaidīs bērnus, bet vīriem būs bijusi tāda raža, ka varēs pabarot vēl dažus saimniekus, kuri izaugs un arī meklēs sievu.

Jūs domājat, ka visai tai „Neiznīcināmo 2” brandžai bija viegli paņirgt pašiem par sevi? Jau vecais perdelis Džordžs Harisons astoņdesmitajos dziedāja, ka „it`s gonna take money” un „it`s gonna take time”. Lai uztaisītu „Rembinatoru”, bija nepieciešami gadi un simt miljonu. Arī mums, lai paņirgtu par sevi – „Gandrīz ideālo randiņu” – , bija nepieciešama visa vasara un kaudze nodzertas naudas. Kāds sakars Texxxtiem ar šo raidījumu? Acīmredzams – mums ir viens džeks un trīs vecenes, agrāk bija vēl viena, kuru mēs (džeks) esam iebalsojuši dekrētā. Kuru no mums izvēlēsies Filips De Rums?

TV3 šovu „Gandrīz ideāls randiņš” atbalsta SMS CREDIT, kas ne tikai izsniedz kredītus ikvakara iedzeršanai, bet arī katru dalībnieki ir dāsni apdāvinājis ar savu sienaspulksteni, kas diemžēl dizaina ziņā krietni atpaliek no tā, ko es – interjera gardēdis - reiz gribēju iegādāties Katovices tirgū paģirās (pulkstenim uz sejas bija plūmes un briljanti).

Šajā nedēļā vienai vecenei bija četri džeki - visiem četriem sirmi zirgi, visiem caunu cepurīt`s, sportisks dzīvesveids un nopietns amats. Lietas notiek pēc striktā Artūra Skrastiņa jeb Riharda no Ugunsgrēka plāna – pirmajā vakarā vecene Līga uzņem viesus pie sevis. Pirms tas izsalkušais bars ierodas pie Līgas, viņiem jāmin, ko nozīmē ēdienu nosaukumi, un šajā raidījumā pieņemts tos samudrīt. Piemēram, ja es taisītu makaronus ar sieru, nosaukums varētu būt „Itāļa cirtas un govs bērniņš”. Vispār zinājāt, kā no rīta saprast, ka esat Itālijā? Gaužām vienkārši – pa grīdu izsvaidīti makaroni un blakus guļ kaut kāds pilnīgs zābaks.
Puiši Līgu satiek Siguldā un viens no viņiem norāda, ka viņa ir „Patīkams pārsteigums. Labā nozīmē”. Hmm, interesanti - man parasti patīkamie pārsteigumi besī. Neesam taču nekādi ņergas! Mums nepieciešamas grūtības, rētas, z-scars!
Par pirmā zvaigzni kļūst lisijs uzvārdā Bremze. Kungs ar skanīgo uzvārdu apsaukājas uz vakaru par to, ka vagoniņš, kurā viņi vadāti, neesot izrotāts kā kāzās. Pareizi ir – es parasti vispār kāpju ārā no autobusa, ja šoferis mani nebildina. Bremzem vakariņās paliek garlaicīgi, tāpēc viņš piesakās meitenei palīgā skarbajā virtuves dzīvē. Ģetka jau nodomā, ka šis būs viņas pavarda krāsnkuris, bet nē – pēc mirkļa viņa jau ir izlamāta gan par neasiem nažiem, gan par to, ka viņam neviens nav pienesis ēdienu. Otrā lamāšana notiek mirklī, kad viņš pats vēl stāv virtuvē ereģēta pimpja attālumā no šķīvja. Kādu mirkli beibe vēl nezina, kuru čali sūtīt mājās, tāpēc viņai tiek dots labs padoms - esot jāpadomā, ko pati grib. Līga padomā, ko mamma grib, padomā, ko Artūrs Skrastiņš un Kerija Bredšova grib, bet beigās izdomā, ko grib pati – viņa grib baltvīnu nomainīt pret kādu aizdomīgu tumšāku šķidrumu, un lisiju aizsūta mājās.

Rīts sākas drūmi.
Agrim ir jāceļas un jārūpējas par to, lai Līga pa dienu būtu izklaidējusies, bet vakarā - piedzērusies. Tā pārdevējs un zvēru pavēlnieks iepriekšējā vakara namamāti aizved pabraukāties ar ūdensmoci un kaut kādu pūsli, kurš piestiprināts „Kobras 13” laivai un, protams, apgāžas. Dienu vēlāk drostaliņa par godu šim notikumam piesēžas pie klavierēm un nospēlē „My heart will go on”, kas nozīmē, ka, kamēr kamera neredzēja, viņi zem ūdens nosūcās. Pēc tam man totāli iepatīkas Agris, jo paziņo, ka reiz esot pievēmis Ķīšezeru.
Vakars klāt un Agris – bijušais pavārs – vienā čilā izdzinis no dzīvokļa biedru, lai uzņemtu tos vēl 2 džekus un zeltenīti. Kamēr Līga vēl nav ieradusies, viņi vīrišķīgi sāk kapāt. Plītēšana jau vispār daudz ko atklāj par cilvēku, tāpēc es saprotu, ka Raivis – cits kavalieris – ir lohs. Viņš aizrāda, ka vīna glāzes neesot jāsaskandina, jo tā darot tikai latvieši, ne jau normāla sabiedrība. Vēlāk viņš ne tikai turpina šaudīt savas ačeles, bet arī lepni Artūram Skrastiņam izstāsta, ka visi esot sekojuši viņa piemēram ēst maizītes ar nakšu un dazi. Man rodas aizdomas, ka tieši par viņu Dambis ir sacerējis dziesmu „Revolucionārs”. Vēlāk Raivis arī atklāj pikantu faktu, ka viņam patīkot tē krekli ar divdomīgiem uzrakstiem. Kā piemēru viņš min uzrakstu „Come and play with my nuts”. Tas ir tieši divdomīgs – no sākuma iedomājos, ka viņš ir domājis to veco latviešu tautas spēli, kur atsevišķās kaudzītēs jāsaliek mandeles un lazdu rieksti, bet tad ar pretīgumu secinu, ka tas varētu būt arī saistīts ar grābstīšanos gar pautiem. Manas aizdomas par Dambja mūzu apstiprinās. Raivi, Tu esi reāls panks! Kamēr visi ēd, trešais kavalieris Gundars atklāj, ka vasarās labprāt nenēsā apenes, bet namatēvs otro reizi no dzīvokļa izmet savu kaimiņu, kurš ieradies paņemt šotu glāzes.


Tā kā visi iepriekšējā vakarā ir piedzērušies, rīts atkal sākas drūmi – šoreiz ir Gundara kārta vest Līgu kaut kur un pēc tam pagatavot paiku. Gundara mīļākie ēdieni ir pelmeņi un siermaizes, bet, kad tika nopirkts čaiņiks, kulinārās iespējas paplašinājušās – ēdienkarti papildinājuši roltoni. Gundaram esot tik sūdīgs dzīvoklis, ka viņš nolemj vakariņas gatavot bratana mājā, kur sienas aprakstītas ar Beranarda Šova aforismiem.
Gundars Līgu pa dienu aizved palidot vecā ļotenē, kurai nevar aizvērt durvis un vispār ir vieta turpat, kur Bobam Dilanam un visām tām herņām, ko atradīs uz Marsa – muzejā.
Iepriekšējā dienā Agris pastāstīja, ka esot pievēmis Ķīšezeru, un šī vakara saimnieks Gundars seko randiņu labākajām tradīcijām un arī parunā par vemšanu – izrādās, viņa ģimene esot korķējusi pēc puiša gatavotajām vakariņām.
Esat jūtūbē redzējuši to stulbo „Annoying Orange” multeni? Nu, tas Raivis ir tieši tāds Annoying Orange, kurš ar nepacietību grib noskaidrot, vai randiņš (lidošana) ir izgāzies. Gundars atklāj, ka neesot izgāzies – it kā esot lijis, bet tā romantiski lijis. Cik zinu, tur pie viena tika uzņemts arī „Kiss the rain” videoklips.
Vakariņās kā parasti svarīgākais jautājums ir cilvēku izvietojums, un visai ilgi tiek pārrunāts tas, vai bija labi, ka Agris apsēdās blakus Līgai, kas kā ciemakukuli atnesusi…ūdeni. Annoying Orange mēģina noskaidrot, kāpēc tieši citiem negaršo olīvas. „Kāpēc negaršo?” ir tikpat labs jautājums kā „Kur pazuda (kaut kas)?” vai „Ko klepo?”.
Pienācis mirklis vakara izklaides daļai, pirms kuras namatēvs Gundars paziņo, ka būs sūdīgi, un savu vārdu tur – viņš ar vienu pirkstu noklimperē kaut kādu Ziemassvētku dziesmiņu un pēc tam ar ģitāru notrinkšķina kaut ko līdzīgu Makarenai. Vakara beigās Raivis jeb Annoying Orange ir pietiekoši ierāvis, lai nāktu klajā ar paziņojumu, ka katrai apakšveļai ir sava vieta, un es viņam nevaru nepiekrist – arī tad, ja visas apenes ir netīras, tomēr nevajadzētu tās aizstāt ar ļifonu. Pālis – tā ir patiesība!

Rīts kā parasti sākas drūmi, un šoreiz dienas galvenais varonis ir Raivis ar savām šaudīgajām ačelēm. Savā reklāmas klipiņā viņš dejo tautenes pie Ugunsgrēka muižas. Raivim mājās ir siena ar viņa aktivitāšu bildēm – Raivis spēlē golfu, Raivis dejo, Raivis palecas gaisā ar draugiem, Raivis ar divdomīgu T-kreklu, Raivis taisa ēst un tml. Nezinu, tad jau labāk kā iepriekšējā vakara saimniekam Gundaram – viņam pie sienas ir Salvadora Pīzdalī glezna.
Raivis vispār esot ļoti prasīgs pret meitenēm, un viņam esot čekliste ar labas meitenes īpašībām. Es viņam ieteiktu tikties ar Kapsaru Dimiteru – tas viņam paskaidrotu, ka čekas laiki ir beigušies. Svarīgākais Raivja čeklistē ir tas, lai meitenei būtu sava odziņa un lai viņa būtu tikpat traka kā viņš pats. To, ka tas putraskatls ir reāls panks, noskaidrojām jau iepriekš.

Raivis deviņdesmitajos gados ir saskatījies to Estrellas čipsu reklāmu, kurā džeks māca kaut kādai nemākulīgai šmarai spēlēt biljardu. Tā kā obligāti jāiet ārā, jo „Gandrīz ideāla randiņa” vasara ir bijusi silta un saulaina, viņi dodas spēlēt golfu – arī tur viņš var aptīties apkārt Līgai, lai iemācītu pareizo sitienu. Pēc tam Līga novērtē randiņu ar 10 ballēm, kas nozīmē, ka randiņš ir bijis ideāls, nevis gandrīz ideāls, tāpēc es Raivi vispār diskvalificēju. Tas būtu tāpat kā pilnīgi veselam cilvēkam bez kādas invaliditātes piedalīties paralimpiskajās XXX spēlēs. Vienīgais Raivis, kas to drīkstētu, būtu Raivis Vidzis.
Kad puišelis ir atpakaļ mājā, viņš nemitīgi atkārto mantru „stress, salāti, stress, salāti”, kas viņam palīdz uztaisīt perfektu boli. Pirmais viesis Gundars gan iesaka, ka dzērienam vajadzētu pievienot Ibumetinu. Ideja nav peļama. Es Jums pasaceišu, kura ideja ir peļama, – citreiz man ir tā, ka dzērienam kāds pieber cirvi, no tā baigi sāp galva.
Kad īstais tingeltangelis sākas un bole jau ribās, jaunieši pārrunā savu nākotnes sapņus. Gundars, piemēram, grib nomirt, bet Annoying Orange Raivis vēlas atvērt restorānu, bet tādu šiku, nevis tādu kā visi pārējie Rīgas restorāni, kas tādas ieskrietuves vien ir. Šis spriedums gan nav balstīts uz pārāk rūpīgiem pētījumiem, jo pašā sākumā puisis sacījis, ka ārpus mājas neēdot.

Tā pienāk vakars un visas spēlēs svarīgākā daļa – meitenei jāizvēlas puisis, ko ņemt līdzi ceļojumā. Šoreiz viņai neviens nepamāca, ka vajadzētu darīt tā, kā pati grib, tāpēc izvēle ir sevišķi grūta. Tomēr Līga iziet no savas komforta zonas un paziņo, ka ceļojumā līdzi ņems Gundaru – to, kas ar vienu pirktu klimperēja Ziemassvētku dziesmas, to, kas vasarā staigā bez apenēm, to, kas ar vienām vakariņām esot piespiedis visu ģimeni izvemties. Viņa kolēģis Agris, kurš pievēma Ķīšezeru, ar iznākumu izskatās apmierināts, bet mūsu mīļais panks Raivis gan beidz vārīties kā putraskatls un pie sevis nošņāc: „Gundars – dirsasplēsis!”

esmu dziedājusi korī un gājusi mūzikas skolā, kur mana speciālitāte bija dziedāšana, tostarp arī solodziedāšana. esmu darbojusies teātra studijā, tāpēc šo to jēdzu no priekšnesumu veidošanas. esmu gadiem ilgi mācījusies publisko runu, tādēļ drīkstu uzbraukt baibai sipneiecei par nemitīgo bļaustīšanos. galu galā esmu mūzikas žurnāliste, tāpēc veltīt vienu texxxtu TV3 šovam "dziedi ar zvaigzni" ir mans pienākums. šoreiz - par ceturtdaļfinālu. tātad par to reizi, kas nebija vakar, bet bija vēl pirms nedēļas. esmu dzirdējusi, ka valters krauze vairs nevada šovu, jo lietuviešu producentiem nepatika, ka viņš neuzvedas tāpat kā žūrijas loceklis andris bērziņš, kurš agrāk bija normāls aktieris, bet tagad visu laiku taurē. tāpēc labi, ka viņa vietā nākusi baiba sipeniece, kas visu laiku mauro un pieļauju ļoti rupjas latviešu valodas kļūdas.

jau pašā sākumā gribu pieminēt, ka baibu sipenieci uzskatu par stulbāko cilvēku latvijas šovbiznesā. jau pašā raidījuma sākumā viņa pati spēja dot iemeslu manām antipātijām, veltot dzejoli žūrijai:
četri klibi vagariņi
tur - aiz mežmalītes - tup,
visiem četriem pātadziņas
ar ledutiņu apsalušas
Jums nešķiet, ka šis dzejolis ir tizls? man, piemēram, šķiet. žūrijas locekļi nebija paspējusi pateikt vēl neko, kad baiba jau bija paspējusi nospriest, ka "var redzēt, ka žūrija ir cieta un principiāla". ja šādu secinājumu var izdarīt, pirms žūrija ir pateikusi kaut vārdu, tad vienīgais, kas ir ciets, ir sipenieces pauris. lai kaut drusciņ pietuvotos šova uzbūvei un baibas prikoliem, ik pēc rindkopas pieteikšu reklāmas pauzi tā, kā to dara baiba sipeniece.

balta nāca tautu meita
kā ar sniegu apsnigusi,
nav ar sniegu apsnigusi,
tikai grib paskatīties "REKLĀMU"!

pirmie uzstājās dziedātāja liene bronuša (tas pats, kas liene šomase) un mārtiņš burke-burkevics, kas ir mācītājs, kas vienmēr staigā džinsos. mārtiņam tiešām daudz ko rubī no mūzikas, jo viņa mīļākie komponisti ir "daudz", bet mīļākās latviešu dziesmas ir "visas" - ļoti izmeklēta mūzikas gaume. pirmā dziesma, ko izpildīja pāris, bija laika dziesmiņa, kurā jālaiž, lai pulkstenis iet. vidējā žūrijas sniegtā atzīme bija 9, bet es priekšnesumam dodu 5 balles, jo priekšnesuma nebija. abi stāvēja un dziedāja augstajā kalnā. mugurā bija benžu prikidi. laikam tāpēc, ka abi - gan laiks, gan bende - tuvina nāvei. abiem telpās bija saulesbrilles. otro pāra izpildīto dziesmu neatceros, bet mūsu mopsis frīda sāka riet, ko tādu izdzirdot. sapratu, ka mārtiņš, ļoti iespējams, ir sūdīgs mācītājs, jo runājot never vaļā muti. tieši tā - viņš dziesmu norunāja, tāpēc īpašs bija mans pārsteigums, kad žūrijas dalībniece un dziedātāja kristīne zadovska uzteica viņa dziedājumu.

andri bērziņ, andri bērziņ, redz, kāds man vecs lakatiņš. negribi nopirkt jaunu? nezini, kā atrast? paskaties "REKLĀMU"!


otrs pāris bija aktrise aija dzērve un esnevarusaprastkas atis auzāns. auzānam bija džinsas un viņi izpildīja instrumentu dziesmu "zemeslodes", visu laiku skatoties tālumā kā jau pieklājīgā ziemeļeiropas indie kinofilmā. kamēr teterovskis iebilda pret izvēlēto tonalitāti, tikmēr grēviņš tviterī taisīja škandālu par to, ka dziesma izmantota bez autoru atļaujas. kaut arī gan jau bon džovi dziesmas ir izmantota bez mākslinieka atļaujas, jau nākamajā dienā par to bija izveidots raksts un škandāls portālā mango.lv.
otra pāra izpildītā dziesma bija tāda, kuru visi uzskata par latgaliešu dziesmu, bet patiesībā tā ir no bauskas. tāpēc šeit ir vietā tematiskais dzejolītis:
par laimīgu tas sevi sauc,
kas brauc no bauskas nepiekauts.

bauska nu gan ir traka pilsēta. no turienes nāk arī labākās "REKLĀMAS"!


dziesma bija par nāvi un atis auzāns pats laikam nav jaunais aktieris, bet viņam bija grūtības to visu nodziedāt ar jēdzīga cilvēka sejas izteiksmi. tas bija tikpat grūti kā wannabe cool aktieriem izrunāt vārdus "debesis", "mīlestība", "ģimene", "bērni", "dzimtene".
šim un iepriekšējam pārim kopīgs tas, ka abos ir salikti milzīgi džeki ar sīkām meitenēm. protams, dzīvē tā gadās, ka nesaderīga izmēra cilvēkiem sader viss cits un viņi var sadraudzēties vai pat nopisties, bet, ja tas ir šovs, tad ir negodīgi pārus salikt tā, ka vienā ir kaut kāds disonanses etalons, kamēr citi izskatās normāli.

par laimīgu tas sevi sauc,
kas brauc no bauskas nepiekauts
un noskatās "REKLĀMU"!


trešais pāris - dziedātāja evita zālīte un hokeja ārsts jānis kvēps. vienmēr prieks redzēt jāni kvēpu, jo tas nozīmē, ka viņš ir nodzīvojis vēl vienu nedēļu. jānis kvēps ir ļoti vecs, un varbūt tieši ieaudzinātā beznosacījuma cieņa pret veciem cilvēkiem liek žūrijai nemitīgi sajūsmināties par viņa sasniegumiem, kaut arī nekā kruta tur nav. angļu valodas izrunas ziņā viņš ir līderis (pie šī mopsis gandrīz apkorķējās) - ja šobrīd tiek veiktas sarunas ar UNESCO par manas krievu valodas iekļaušanu pasaules kultūras mantojumā, tad pie viena vajadzētu parunāt par kvēpa kunga angļu valodu. kopā mēs gāztu kalnus. pēc kvēpa kunga dziedājuma tika nospriests, ka viņš esot frenka sinatras brālēns. var jau būt, jo tas, ka cilvēku asinīs rit līdzīgas šnites asinis, nenozīmē, ka viņiem būtu kādas kopīgas īpašības vai prasmes (par to ir arī mana otro reizi izlasītā grāmata "pēdējais orks"). savā aforismu kladītē pierakstīju arī andra bērziņa atziņu: "sliktas mūzikas nav!" mīļo andri bērziņ, padod ziņu un Tavā dzimenē uzspēlēšu slikto dziesmu setu! nika matvejeva vietā šovā bija ieradusies vinnija pūka lelle, kas arī izteica viedokli par redzēto. tas man atgādināja kādu sunīti, kuru reiz saimnieks centās sazvanīt, lai uzzinātu, vai viņš gribēs apēst suņu barību, ko mans mopsis izbrāķējis (tāpat kā anete savā teātra recenzijā visu laiku piemin mani, tāpat es nebeidzu gvelzt par mopsi). pēc otras abu dziedātās dziesmas pianists kristaps krievkalns atzina, ka beidzot redzējis, ka jānis kvēps beidzot izjūt sporta asins garšu. domāju, ka sporta ārsts no visiem tur esošajiem ir bijis pirmais, kas šādu garšu jutis. otrā dziesma bija "papu, saki mammai pats", kur uz skatuves uznāca arī brūtgāns, par kuru papam mammai bija jāsaka pašam. priekšnesumā piedalījās arī mūsu mopsis, kurš skrēja pie dzīvokļa durvīm, jo droši vien domāja, ka drīz pie durvīm būs mans džeks.

zvaniņš skan, zvaniņš skan,
andris bērziņš ir nopircis man jaunu lakatiņu.
mārtiņ freimani, tu man skaties,
tu man skaties "REKLĀMU"!


ceturtais pāris bija aktrise veronika plotņikova, dziedātājs marts kristians kalniņš un inovācijas. viģikā pirms dziesmas marts kristians kalniņš minēja, ka veronikas plotņikovas mīļākā dziedātjā ir edīte pjafa. tas likās mīļi, jo reiz kāds džeks sacīja, ka es esmu kā edīta pjafa - maza un ar spēcīgu balsi. abu balodīšu uzstāšanās bija bezprecendenta gadījums. lai nodrošinātu veronikas klātbūtni laikā, kad viņa atrodas viesizrādē ventspilī, tika izmantots teletilts, kas man atgādināja kādas radiostacijas dīdžeja reiz izteikto piedāvājumu man vadīt raidījumu caur skaipu. veronika neizmantoja skaipu, bet gan teļļuku. tiesa, jautājums par to, vai rīsus un debesmannu ir pelnījuši abi dziedātāji, vai tomēr tehniskie cilvēki, paliek atklāts. otra pāra izpildītā dziesma sākās uzreiz pēc reklāmas pauzes, un tiešraidi baiba sipeniece iesāka ar: "nav mikrafons martam!" viņa nebija ievērojusi, ka uz skatuves stāv siņķiks bez jātnieka un ar miķīti, kam marts tūliņ pieies klāt. otrajā dziesmā veronika vairs nebija teļļukā, bet gan vinila platē. var uzskatīt, ka viņai bija izdevies būt divās vietās vienlaicīgi. es arī tā esmu darījusi. tāds nu ir tas šovbizness!

kā sniegi kalnu galotnēs
lai mūžam balti būtu mēs,
pirmas saules jau tie iedegas
un noskatās "REKLĀMU"

mana brāļa uzdotais jautājums par to, kur paliek žūrijas vērtējums, paliek neatbildēts. šovu pameta liene bronuša ar mācītāju džinsās mārtiņu burki - burkevicu, kura pēdējais vārds šovā, protams, bija "āmen". ja Jūs būtu noskatījušies visas reklāmas, kas ievietotas šajā ierakstā, iespējams izjustu, cik garš un samocīts ir šovs. pēc stundas un divdesmit minūtēm katrs pāris bija nodziedājis 1 dziesmu. tātad kopā 4 dziesmas, kas diez vai ir aizņēmušas vairāk par 20 minūtēm. viss pārējais bija joki, reklāma un sarunas par baibas sipenieces drausmīgo frizūru. pirms pāris dienām es braucu mašīnā, kurā man vairākas reizes uz galvas uzlidoja krievu žurnāls "snobs", kas varbūt varētu būt par mani, bet, ja godīgi, man ļoti gribētos tādu humora izjūtu, lai varētu smieties par šādiem jokiem. bet es, bļaģ, nesmejos pat par flight of the concords.

paldies visiem, kas balsoja, atalgošu Jus bagātīgi ar "REKLĀMU"!