xxx
19 Maijs 2013 @ 00:31
Eirovīzijas fināls 2013  
Objektivitāte! Objektivitāte caurvīs manu viedokli par Eirovīziju, jo finālā nav nedz Latvijas, kas ir Dievzemīte, nedz Portugāles, kur šobrīd atrodos, nedz serbu, kas man patīk, nedz poļu, kas man arī patīk. Tātad šoreiz man ir lemts noskatīties 26 dziesmas no samērā derdzīgām valstīm. Neko darīt – Texxxti un komforta zona nekad nav vienoti.

Parādi uzsāk Francija. Kaut arī fonā tirinās pats Lenijs Krevics, tas ir pārāk neizteiksmīgi, lai es to atcerētos. Lietuvas džeks dzied par savām 2 kurpēm: „One is called love, the other is Spain”. Paredzu, ka viņš iegūs 3 punktus, 12 no tiem – no Spānijas. Arī Moldovas beibe cer uz Spānijas atbalstu – 4 tirliņi fonā dejo flamenko. Mierīgo atmosfēru izjauc zibens spēriens skatuvē, pēc kura viss aizdegas un dziedātāja lēnām tuvojas debesīm. Tas simbolizē nāvi un mazliet atsit grieķu mitoloģiju, tātad 12 punktu arī no tiem.

Somijas blondīne nolēmusi nepiedalīties Binnijas šovā „Precamies!?!”, bet savu otro pusīti meklē ar jautru dziesmiņu. Veči lūr viņai zem svārkiem, un pirmoreiz Eirovīzijas vēsturē dzied arī kalpones. Dziedātājas ilgas pēc laulības simbolizē pa gaisu lidojoši papīri un amonija nitrāta sprādzieni, un šis ekskluzīviņš tiek noslēgts ar nosūkšanos ar kādu meiteni. It kā baigi prikolīgi iet savulaik Eirovīzijas Laurus plūkušo serbu lezbju pēdās, bet pēc 10 gadiem par šo izgājienu viņa tiks patriekta no Somijas Playboy redaktores amata.

Spāņiem ir daudz - viens čalis dūdo dūdas, ģitārists ir tikko izmests no The Strokes, bet vokāliste sāk ar solo, ar kuru viņai nevajadzēja sākt. No Merlinas Monro efekta cietusī kleita diemžēl situāciju neuzlabo.
Beļģijas „Love kills” liek man gaidīt kaut ko līdzīgu Queen. Kaut kādas beibes lien ārā no solista un viņu baksta, kas nenoliedzami ir labāk nekā bakstīties pašam ar sevi (vismaz uz skatuves). Minūti vēlāk šīs meitenes jau dejo labākajās Daft Punk tradīcijās, kas ir ļoti pareizi, jo Daft Punk tikko izdevuši albumu, par kuru viss sabiedrības zieds ir sajūsmā. Turklāt tas garantē 12 punktu no Fransuā Olāna. Par to iedomājoties, solists apraudas.

Igaunija nodzied Coldplay „Yellow” kaveru igauniski, priekšnesumu uzsāk melnbalti, bet to pabeidz visās varavīksnes krāsās. Tā būtībā ir Saskaņas Centra reklāma, jo tie pajoļi jau nez kad teica, ka „Viss būs labi” (mans mūža mīļākais politiskās partijas reklāmas sauklis – red. piez.). Kur Saskaņas centrs, tur slāvi - Baltkrievijas Šakira Eiropai atrāda savu „Jaunā viļņa” priekšnesumu, kas sākas ar izkāpšanu no lielas diskobumbas un, šķiet, nav beidzies vēl aizvien.
Šajā brīdī ķīniešu beibe, ar kuru skatos Eirovīziju, pilnīgi nopietni paprasa, vai šajā konkursā piedalās bijušie skolotāji.

Maltai ļoti patīk dvest, tāpēc šova garlaicīgākais čalis ne tikai dzied savu „Oh, oh”, bet arī drošības pēc to uzraksta uz sienām, lai visi varētu raut līdzi. Diemžēl karaokē ļaudis parasti dzied kaut ko aizraujošāku. Izrādās, ka Igauniju un Krieviju taupības nolūkos pārstāv viena ģetka, vienīgi Krievijas gadījumā dziesmas kulminācijā dejotāji panāk vienu soli tuvāk, paņem rokās olas un tās aizmet. Izcila horeogrāfija!
Vāciete stāv uz kāpnēm, kas ved uz nekurieni. To es atbalstu, jo nespēju iedomāties, uz kurieni viņa ar savu SuperFM kluba atgriešanās dziesmu varētu doties. Blondā dziedātāja izmēģina džeza balsi, taču tas viņu neglābj no manu biedru bezemocionālā vērtējuma: „Viņa ir mauka.” Dziesmai dodu 1 punktu no 10.

Armēnijas godu aizstāv Nickelback pirms balss lūzuma, un dziesmas labākā daļa ir tā, kurā viņi sola: „We can stop it.” Nav melots. Kā prezidents Valdis Zatlers 18.novembrī teiktu – Paldies par Jums to!
Nīderlandes kultūru demonstrē beibe melnā prikidā ar dziesmu par putniem. Melodijas amplitūda nepārsniedz trīs notis, bet vismaz viņa māk boksēties. Rumānija ir vienkārši zajebis. Štrunts par to, ka šajā valstī atrodas neprātīgi skaistā Donavas delta! Tas čalis tēlo krustiņu, bet tomēr valkā Drakulas piekariņu, dzied falsetā, bet fonā laiku pa laikam ieskanās pa dabstepa elementam. Viss Rumānijas audums iztērēts Drakulas kostīmam, tāpēc dejotājiem nākas uzstāties apenēs. Tās pašas droši vien ievestas no Ķīnas.

Klipiņos pirms dziesmām katrs mūziķis atrāda savu dzīvi. Lielbritānijas roze Bonija Tailere daudz nekautrējas un 30 sekundes aizpilda ar savu apbalvojumu kolekciju. Diemžēl uzstāšanās ir īsts Total eclipse of the heart.
Zviedrijai ir čalis, kas dienas pavada, fočējoties ar mazam meitenēm. „You” – tātad dziesma par mani. Paldies, aizkustinoši. Dejotāji mēģina Makarenu, bet ne tikai netiek tālāk par vārgu gurnu aizskaršanu, bet arī nebeidz informēt klausītāju par to, ka „its because of you”. Šķiet, kāds viņiem ļoti nodarījis pāri.

Beidzot Eirovīzijā kāds hipsters! Ungārijas kaskadieris pirmais dzied remiksu Comic Sans fontā, un jāatzīst, ka šajā gadījumā tās projekcijas uz sienas ir mazliet interesantākas par parastajām liesmām, asarām un kubiem. Centrāleiropas Mumford and the Suns pelna cieņu par to, ka ar savām ādas jakām un cepurēm prožektoru karstumā tomēr neatliek kātus. Ja nevinnēs Eirovīzijā, tad Nordea maratonu plus trīsdesmit grādos gan varētu norikšot.

Dānijas dziesmā ganiņš stabulē un dziesmas nosaukums informē skatītāju par to, ka būšot tikai asaras. Neko vairāk tiešām šai šmarai sniegt nespēju. Piedod man, ka nevarēju! ((c) Līvi)
Ziemeļvalstu parādi turpina islandiešu Breds Pits vai nu islandiešu, vai nu pašizdomātā valodā. Azerbaidžāna, knapi sagaidījusi dziesmas sākumu, sēž uz podesta. Pēkšņi tajā podestā sāk rosīties vien čalis, kas atdarina dziedātāja kustības. Tas ir samērā gay, tāpēc dziedātājs pamet savu kastes draugu un nolemj būt kopa ar beibi, kastes džeks par to sāk ārdīties, un par sodu saņem rožlapiņu kaudzi sava kastē. Viss, protams, normāli, vienīgi tai meitenei mugurkauls atrodas ārpus ķermeņa.

Grieķi ir pirmie, kas aizkustina. Dziesmas „Alcohol is free” izpildījums liecina, ka dzied patiesību. Beidzot! Ar katru sekundi es tuvojos Atēnām, un tas nekas, ka viņi var atļauties tikai ļoti mazas ģitāriņas. 12 punktu no visiem, izņemot mani. Es dodu 10/10. Ukrainas dziesma „Gravity” pilnīgi noteikti nav par to pašu, par ko tikko izskanējušais grieķu eposs. Operators tuvāk pievelk vokālistes gurnus, bet man tik un tā viens jautājums – kad uzradīsies Femen aktīvistes, lai ar plikām krūtīm protestētu pret to, ka dziedātāju uz skatuves ir uznesis vīrietis no četrpadsmitā gadsimta?
Itālijas godu aizstāv hipsterīgs Pavaroti. Tātad ne hipsters, ne Pavaroti. Ej un uzcep picu labāk!

Norvēģi cer uz Latvijas 10 punktiem, jo iepazīšanās klipā rāda hokeju (uz 12 cerēt nevar, jo tie rezervēti Grieķijai). Šo vikingu dziesma ir tik smags pārbaudījums, ka nākotnē tā varētu kļūt par Liepājas Metalurga himnu.
Gruzijas priekšnesuma laikā tieku informēta par to, ka „Stream is no available”. Dziesmas pēdējās 20 sekundes liecina par to, ka liktenis vienkārši mani sargājis. Izsaku hipotēzi, ka Gruzija uzvarēs, jo tas ir visgarlaicīgākais, kas vakara gaitā redzēts. Īru čalis vācu Love Parade labākajās tradīcijās stāsta, ka „Only love will survive”, tāpēc es saprotu, ka ne man man, ne viņam nav nekādu cerību.

Balsojums var sākties, un es atceros precīzi 2 priekšnesumus: rumāņu Drakulas falsetu un grieķu šmigas svētkus. Atmiņā atrodamas arī kaut kādas blāvas ungāru hipsteru ēnas. Beigās mans minējums par Gruzijas uzvaru nav tālu no patiesības, jo uzvar Dānija ar priekšnesumu, kuru nespēšu atcerēties pat pēc pieckārtīgas noskatīšanās. Nekas, vismaz ceru, ka Grieķijas turbofolka ansamblis šobrīd kārtīgi svin. Ko mēs? Ir gana vēla nakts stunda, tātad laiks 100 gramiem kultūras!
 
 
xxx
11 Jūnijs 2012 @ 09:57
Samanta Tīna "Virves dejotājs"  
Texxxtu redakcijas vārdā atvainojos par to, ka manas prombūtnes laikā nav spodrināta Texxxtu spalva. Diemžēl nevaru solīt, ka tas vairs neatkārtosies, bet labā ziņa ir tā, ka šis rakstnieku un dzērāju kolektīvs par slinkošanu man ir parādā 67 glāzes širaza Vīna studijā. Galvenais iemesls mūsu klusēšanai ir bijis tas, ka nekas jau nav noticis – pat Liepnieka un Raginska mahačs nav noticis! Domāju, ka būtu tikai godīgi atzīties uzticīgajiem lasītājiem, ka mēnesi netiku lietojusi alkoholu, vakar sākās pavisam cits mēnesis, kā rezultātā šodien man sāp galva, tāpēc pirms rakstīšanas uz galda izlēju Ginesiņu. Darbs var sākties!

Samanta Tīna – Latvijas popmūzikas Solvita Āboltiņa - reiz piedalījās O-Kartes akadēmijā, tad izģērbās un atskārta, ka bez drēbēm viņa sev šķiet pievilcīgāka. Tā vis nedomāja brokeris Kaža, tāpēc Samantas vietā uz Eirovīziju palaida Anmary. Tā kā Samanta netika uzņemta fondā „Viegli”, jo Eva Ikstena un Imants Ziedonis meklējot „kaut ko mazliet citu”, tad viņa nolēma kļūt par tādu skarbo veceni, kas, apakšveļā rāpojot pa galdu (http://www.youtube.com/watch?v=fD-SBlUcRr8), liks vīriešiem iet uz orķestra „Rīga” koncertu Lielajā ģildē, kā arī dziedās dziesmas, laiku pa laikam novelkot kādu apģērba gabalu. Samantas jaunais klips dziesmai „Virves dejotājs” (http://tv.delfi.lv/video/k3NfA3Jd/)ir jauns pavērsiens mūžīgi mainīgās dziedātājas karjerā – šī klipa laikā viņa nenovelk nevienu pašu drēbi, par ko Juri Milleru Andris Kivičs ielidinās tuvākajā musorā. Pričom tur Millers? Grupas "Samanta Tīna" draugiem.lv profils vēsta, ka viens no tās dalībniekiem ir tieši šis interesantais zēns. Juris ir izsities, jo pat Niks Kārters neatļāvās Backstreet Boys dziesmas "Get Down" klipu sākt ar "Nick Carter presents" (Niks Kārters dāvanas - no angļu val.) Milleram, ja kas, vienreiz Eirovīzijas atlasē bija tik prikoļnas bikses, ka atceros to vēl tagad.

Lai arī pirmais iespaids ir maldīgs, Samanta Tīna, ļoti iespējams, ir Latvijas pieklājīgākā dziedātāja, jo dziesmu sāk ar sasveicināšanos: „Labrīt, labvakar!” Tādejādi viņa izrāda cieņu gan tiem, kas dziesmu klausās kopā ar rīta vingrošanu, gan tiem, kas tai dungo līdzi kopā ar vakara graķīti. „Labdien” ir izlaists – tas nozīmē, ka Samanta Tīna klausītāju aicina dienas laikā mellu muti strādāt, nevis tresīt pie „Virves dejotāja”. Dziedātājas prikids klipa laikā mainās – te viņa ir tērpusies koši sarkanā triko, te viņas ķermeni klāj zebras kostīms, kas bišķiņ atsit milleniuma sākumā visnotaļ populārās grupas „The Darkness” solistu, diemžēl Jura Millera Eirovīzijas biksiņas neparādās. Kadri ar zebras kostīmu ir melnbalti, bet sarkanā prikida kadri ir sarkani – tas simbolizē vai nu Čārlija Čaplina un visu krāsaino džeku cīņu, vai arī sašķeltu personību. Es tomēr ticu, ka ar sašķeltu personību tur nav nekāda sakara, jo to jau simbolizē Valdis „Nekaitiniet mani” Zatlers un Natālijas „Amfikgalvas” Portmanes psihās acis „Melnajā gulbī”. Cik var?


Latvieši ir ļoti draudzīga tauta, tāpēc ikvienam mūziķim klipā izpalīdz draugi: Anmary uz intervijām iet kopā ar druškām, kas viņu iedrošina braukt uz Eirovīziju, LieneCandy dzer ar nēģeriem un pat Jānis Šipkēvics, dziedot, cik „Pilnīgi viens” viņš ir, ir ļaužu ielenkts. Kriss Mārtins, kurš „Yellow” klipā viens pats čāpo pa pludmali, vo, viņš ir „Pilnīgi viens”! Šipīt, negruzies tak beztolkā! Katram Fominam ir savs Kleins! Ticu, ka Samanta prot ieliekties ceļos ne mazāk slikti kā Fomins, tāpēc arī viņai ir draugi – šoreiz tie ir košās krāsās ģērbti vīrieši ar gaisā saceltiem matiem. Gara acīm iztēlojos, kā pēc gadiem mani bērni skatīsies šo klipu un man prasīs: „Mam, kāpēc tie onkuļi ir piesieti?” Tad es viņiem paskaidrošu, ka Samcis ir netikai ļoti pieklājīga, bet arī prātīga čika, jo viņai drošība ir pirmajā vietā – tomēr ir svarīgi, lai džeki nejauši nenomaldītos un lai viņus nesakostu citi suņi. Tā viņa dara, jo šos onkuļus ļoti mīl -
apmēram trīsdesmit astotajā sekundē ir melnbalts kadrs, kura Tīna guļ starp diviem vīriešiem – viens ir augšā, otrs apakšā -, un tā dara, ja kādu mīl. Vēlāk, labi izgulējušies, mīlnieki kopā uzdejo. Pareizi ir – Agris Daņiļevičs jau kad teica, ka „Dzirnu” mēģī ar kaut kādiem ziliem riņķiem zem acīm var nerādīties, un es esmu dzirdējusi, ka Jānis Jarāns savulaik netika uzņemts „Zelta sietiņā”, jo bija pārāk miegains.

Vienā mirklī ekrānu rotā rūtiņas. Arī tā nav nejaušība - reiz Samanta Tīna saņēmusi svanu (gulbis pa angliski) no izglītības ministra Kārļa Šadurska: „Sam, ko man darīt? Visiem besī eksaktās zinātnes! Gribu atlaist visus literatūras skolotājus, moš kaut kas mainīsies.” Samanta atbildēja: ”Ei, Kārlis, eta ņi prikol, ruki proči naši škol! Es par to parūpēšos.” Tā klipā parādījās rūtiņas, kas skatītājam neviļus liek aizdomāties par to, cik īsti bija kosinuss četrdesmit grādu šņabim. Es, piemēram, skatoties klipu, ne tikai iemācījos kosinusus, sinusus, tangensus un kotangensus pieciem, divpadsmit un četrdesmit grādiem, bet arī, pavisam nemanot, apēdu sešas kalkulatora pogas, kā arī LU Fizmatos iesniedzu Raginska un Liepnieka doķus, tā beigās par uzvarētāju cīņā kļūs nevis tas, kurš otram izbērs zobus, bet gan tas, kurš spēs nosaukt lielāku pirmskaitli.

Videoklipa darbība norisinās autostāvvietā, tas nozīmē, ka mūziķei un izglītības darbiniecei Samantai Tīnai ir nopietna attieksme pret laiku – tā kā viņai jābrauc uz kādu prestižu Baltkrievijas festivālu, tad, protams, ir ērtāk un ātrāk nofilmēties stāvvietā, lai pēc tam uzreiz var lekt mašīnā un plēst uz „Pozitivus Lukašenko”. Juris Millers vīzu jau ir nokārtojis un izģērbties Samcis paspēs pa ceļam, viss ok. Tas točna, ka meitene nebaidās no kaut kādiem feiliem - arī dziesmas tekstā iepin uzmundrinājumu klausītājam: „Ja Tev, bail, nebaidies!” Iesaku nākamajās dziesmās iekļaut arī padomu ik februāri pie mīnus trīsdesmit salstošajai latviešu tautai: „Ja Tev salst, nesalsti!” Un, tā kā tuvojas Pjāņi, tad varu novēlēt: „Ja Tu brauc dzēris, tad nebrauc dzēris!”

Visu dziesmu Samanta stāsta par kādu mistisku virves dejotāju, bet, kā viņš neparādās, tā neparādās. Loģiski, es sāku uztraukties – ka tik viņš nav „aizgājis dirst uz nāves zemi” (© Uldis Rudaks)! Bet viss kārtībā – Samanta Tīna uz manām šaubām dziesmā atbild: „Virves dejotājs ir dzīvs!” Tas nozīmē, ka viņš vienkārši ir kautrīgs. Juri Miller, ja Tu šito lasi, tad moš nākamreiz pasauc tās Anmary draudzenes, viņas palīdzēs – Anmary jau arī no sākuma kā tāds virves dejotājs negribēja filmēties, bet beigās uzfilmējās pa divi deviņi. Un uzvelc vēl kādreiz tās Eirovīzijas bikses!

„Jūs tur - lejā,” tā oligarhu kapu tusofkā cilvēkus uzrunāja Nellija Ločmele, par to toreiz Samanta reāli ierēca, bet tagad šādu frāzi pati iekļāvusi savā dziesmā. Tā noteikti nav sašķeltas personības pazīme, tā ir smalka politikas kultūratsauce. Samanta Tīna ir Latvijas Sex Pistols. God save the queen!

Viss, ko es te rakstu, nav vienkārši hipstera murgi, tā tas tiešām ir – es paredzēju, ka pēc klipa uzfilmēšanas Tīna pa taisno brauks uz Baltkrieviju, un, pavei, pēc dziesmiņas viņa tik tiešām sapako džekus, iesēžas vāģī un aizspolē. Lai veicas!

Pēc texxxta uzrakstīšanas ieskatījos spogulī un ieraudzīju ko šokējošu – nesaprotu, pa kuru laiku, bet sev uz galvas esmu izskuvusi kvadrātsakni. Tās rūtiņas klipā reāli dolbī.
 
 
xxx
08 Aprīlis 2012 @ 12:48
Anmary "Beautiful song" videoklips  
Pirms gadiem Anmary bija resna un valkāja tās stulbās pelēkās bikses, bet tagad rūpīgi zēni, ieraugot viņu, iedod man kilogramu kartupeļu, lai nosūtu tos dziedātājai. Vizuālās pārmaiņas nav vienīgās, kas skārušas dziedātāju – agrāk viņa dziedāja Talantu Fabrikā, bet tagad nokļuvusi uz Eirovīzijas skatuves, un i mazs, i liels cer, ka viņa nobērs tik labi kā Daniels Pavļuts Al Qaeda intervijā un Eirovīzija nostāsies blakus Aerodium un baravikām un kļūs par nācijas lepnumu.


Klips pēc latviešu labākajām tradīcijām sākas ar sarunu, kas tiek tulkota arī angļu valodā. Viģika sākumā Anmary nemaz negrib filmēties, tāpēc klips teju pajūk, bet viņas draudzenes saka, ka būs super, tāpēc Anmary nolemj pamēģināt. Kaut arī šaubas ir pirmā neveiksminieka pazīme (©Toms Grēviņš), šoreiz Anmary šaubas ir saprotamas, jo, izrādās, vienā dienā jāizdara tiešām daudz – ne katram tas būtu pa spēkam. Labi, ka blakus ir draudzenes, kas pa ceļam uz interviju dejo.
No sākuma viņa, cauri gaitenim, kuru rotā Prāta Vētras plakāts, dodas nofilmēties pie kāda tv3 žurnālista, kurā informē, ka ir dzimusi 1980.gadā. Tas ir labi, jo, kā zināms, vislabāk ir piedzimt astoņdesmitajos, un viņai tas ir izdevies. Tv3 žurnālists ir sajaucis un šoreiz uz interviju paņēmis līdzi nevis operatoru ar videokameru, bet gan fotogrāfu ar Canon fotoaparātu. Vareni – jau klipa sākumā ir pienācis mirklis, kad neviens neko nefilmē!

Tālāk Anmary, draudzeņu iedrošināta, vienkārši ietešas kaut kādā studijā, kur pie klavierēm sēž kāds, kurš nav ne Raimonds Pauls, ne Igors Krutojs, ne Vestards Šimkus. Mūsu Eirovīzijas princesītes ierašanās romantisko vīrieti nemulsina ne mirkli, un viņš sāk klimperēt „Beautiful song”, bet Anmary – dziedāt un tresīt. Tresīšanu piekopj arī Anmary draudzenes aiz stikla. Tā kā tiek attēlots it kā dziesmas ieraksts, mani pārņem kāds eksistenciālas dabas jautajums – vai ieraksta laikā vispār drīkst tresīt? Kad es pirms 15 gadiem rakstīju savu pirmo albumu, man kategoriski aizliedza tresīt, jo to varēšot dzirdēt. Saprotu, ka a)varbūt mani čakarēja b)ir pagājuši 15 gadi un izgudrots iMac. Lai uzzinātu, kā notiek mūzikas ieraksti mūsdienās, sazinājos ar vairākiem Latvijas mūziķiem, kuru viedokļi par tresīšanu nopietni atšķīrās – vieni teica, ka labāk netresīt, bet citi (Reinis Sējāns) atzina, ka ieraksta laikā ne tikai tresī, bet arī tašķās, un ļoti labi, ka mūsdienu tehnoloģijas ir pietiekoši attīstītas, lai to varētu dzirdēt.

Izdarīšu atkāpi, lai paziņotu, ka patiesība šo texxxtu sāku rakstīt pirms pusotras nedēļas, bet mirklī, kad saņēmu e-pastu no Latvijas glītākā džeka Reiņa Sējāna, paģību un atčoknījos tikai tagad. Novēlu atčoknīties arī citiem! Atkāpes beigas.

Kad dziesma ierakstīta, nav ko – jāskrien uz SWH interviju, kā arī pa ceļam džinsenes jānomaina pret kleitu. Šīs izmaiņas mani priecē. Anmary tā steidzas, ka pat nepagūst ielikt disku vāciņā, tāpēc bijušajam politiķim Kasparam Upacierim pasniedz pliku disku. Bet tas nekas – gan Ufo, gan Fredis izskatās diezgan apmierināti. Noprotu, ka vai nu Ufo, vai nu Fredis ir princis, jo Anmary nokļūst pilī, kur savas draudzenes, kas patiesībā viņu pirms 2 minūtēm izcēla saulītē, ir aizmirusi, jo te priekšā jau ir džeki. Nepateicība ir pasaules alga! Draudzenes atstātas novārtā! Draudzenes visticamāk ir pasūtītas dirst.

Ko parasti dara pilīs? Fotogrāfējas! Piemēram, kolēģe AK diezgan bieži fotogrāfējas Mālpils muižā. Pilīs ir jādokumentē viss, jo tieši notikumi pilīs ir pamats ikvienai vēstures grāmatai, tāpēc drošības pēc tiek fotogrāfēts arī tas, kā dziedātājai tiek izveidots meikaps. Kad sākas īstā fotosesija, lai izskatītos dzīvīgāk, Anmary dejo kopā ar džekiem, nevis vienkārši stāv. KUR VAR DABŪT TAS BILDES? Tad viņai zvana kaut kāds pajols, bet viņai nav laika runāt. Palasot dziesmas vārdus, atklājas, ka zvanītājs ir bijis sers Miks Džegers. Hmm, es viņas vietā būtu pacēlusi.

Nepaiet ne mirklis, kad arī lidostas kalpi sāk tresīt pie „Beautiful song” un Anmary ar fūgām (tāds viļņains matu sakārtojums) matos ierodas lidostā. Izvirzu hipotēzi, ka viņa grib doties uz Maiami, kur savulaik LieneCandy dzēra ar četriem melnādainiem vīriešiem, berzēja gar savu ķermeni pludmales smiltis, kā arī nedaudz iesauļojās. Kāds Latvijas mūzikas žurnālists ar 20 gadu pieredzi, skatoties klipa beigas, prasīja: „Ā, tagad viņa pārģērbusies par stjuarti?”
To, ka ir pienākušas klipa beigas, var uzreiz saprast, jo visi kopā uzdejo. Es esmu ļoti romantisks un jūtīgs cilvēks, tāpēc man vispār šķiet, ka lidostās ir vai nu jāraud un jāsūcas, vai nu jābūt pālī. Šķiet, iezvanījusies arī Anmary sirdsapziņa un viņa tomēr ceļojumā līdzi ņem arī savas draudzenes, kas pirms trim minūtēm viņu iedrošinājušas iet uz ierakstu studiju, radio un pili. Tātad viss beidzas laimīgi, uzvar draudzība.

Anmary videoklips nenoliedzami ir progress, jo, ja Laura Reinika „Aš begu” Lauris pārvietojas ar tādiem bomžu transporta līdzekļiem kā ritenis, bērs kumeļš un kājas, tad Anmary viģika beigās iesēžas Turkish Airlines lidmašīnā un gan jau piezvana Lembergam, Šķēlem un Šleseram, lai pārrunātu plānu, kā no trases novākt Danielu Pavļutu, kurš negaidīti kļuvis par Latvijas lepnumu, kaut arī tas ir skaidrs ikvienam, ka latviešu – dziedātāju tautas – lielākajam priekam ir jābūt Eirovīzijas princesītei.
 
 
xxx
10 Oktobris 2011 @ 15:05
Nikolaja Puzikova izpilditas dziesmas "Dievs Tevi miil" videoklips  
Par Lindas Murnieces rokaspuisi Nikolaju Puzikovu pirmoreiz uzzinaaju, lasot kolegjes AK aprakstu par SEB muzikalas bankas praznjika pasniegshanu (http://klab.lv/users/texti/18126.html). Kaut pati biju piedalijusies kopigaja raidijuma skatishanas seansa, Puzikovu neatcerejos. Tagad gruti spriest, vai pablava priekshnesuma, vai izdzerta alkohola deelj, bet tas shobrid nav buutiski. Sodien manu ierasto zinju lenti paarpludinaja komentari par 2 nopietniem notikumiem Latvija: Tervetniekam 2 jaunas alus skjirnes un Puzikovam viens jauns klips. Ta ka atrodos zeme, kur vel jaunos Tervetniekus nevaru nopirkt, nolemu sev neliegt prieku un vismaz noskatities Nikolaja Puzikova izpilditas dziesmas "Dievs Tevi miil" videoklipu. Lai man neviens nevaretu parmest, ka neesmu meegjinajusi kjengat slavena dziedataja un policista vardu, turpmak texxxtaa saukshu vinju par Nikji (labi buutu arii Puziqq, bet shis vards jau ir aiznjemts).
 
Zinu, ka "nav vairs tie laiki" ((c) rokopera "lachplesis"), kad bija stiligi teikt, ka neseko lidzi popokulturai un nezini, kas sobrid ir aktuals, tapec es nodurtu galvu atzistos, ka tiesham Nikja dziesmu neesmu dzirdejusi, bet, paldies Dievam, kas miil mazo, - man ir tada iespeja. Lai neko nepalaistu garam, klipu un dziesmu klausos klausos ar austinjam no daargaa gala, ko man reiz dzimshanas dienaa uzdavinaja Latvijas glitakais zurnalists un labakais diidzejs.
 
Neatceros, kaa sauca to makslinieciskas izteiksmes lidzekli, kad tiek radits logs ar sledzeni, bet tas speciali nav aizslegts. Ta noteikti nebija zeugma, drizak kaut kas uz oksimorona pusi. Kads atvieglojums, ka te es varu aizsteigties laikam prieksha, sajusties ka dzejniece un isto vardu nemeklet, jo dziesma ne vienu reizi vien tiek atkartots, ka dzejniekam vardi nav jamekle! Tatad klipa sakuma kamera skatiitaajs posii aara pa teoreetiski aizsleedzamu, bet neaizslegtu logu, kas simbolizee to, ka dzive netiek izmantotas visas iespejas (piemeram, iespeja aizslegt logu). Nakamie, kas simbolize savu iespeju neapzinashanos ir Kandavas dzeraji ar aizsietam acim. Kaut gan no otras pussy skatoties - ja man butu melna lupata un es ar to neaizietu acis, es nebutu izmantojusi iespeju aizsiet acis, tadejadi nebutu izjutusi citu manju dominanci paar redzi. Ka lai saprot, kad skaitaas? Nezinu, bet Aristotelis reiz sacija taa:“Veritas est adequatio intelectus et rei.” Tas nozime, ka patiesība nozīmē intelekta atbilstību realitātei. WTF?
Nikjis, kurs ir viens no retajiem ar valjaa aciim, veel nav saacis dziedaat, bet man jau tik daudz jautajumu! Kad vins beidzot sak dziedat,ceru uz atbildem, bet nee - esam uz viena vilnja, arii vinjs saak ar jautaajumu: "Mazaa, kaa Tevi sauc?" Domaju, ka piekritisit - normals jautajums, ar ko saakt. Jautajums visticamak ir uzdots blondai meitenei baltaa kleitaa, kura varetu buut "Ugunskgreka" Ievinjas klasesbiedrene. Ta ka nedz es, nedz Nikjis nezina, kaa sauc sho meiteni, arii es vinju saukshu par Mazo. Ta ari lidz dziesmas beigam neuzzinaam, kaa iisti sauc Mazo, tachu klausitajam tiek atklati citi buutiski fakti par meiteni, piemeram, ka vinjas aciis vizbulju daudz. Izdarishu nelielu atkapi, lai lasitaju informetu par to, ka ceturtdienas vakaraa, kad es nezinaju, ka labak pavadit vakaaru un beigas megjinaju braukt ar saslegtu velosipedu, arii manas acis vizbulju bija sameeraa daudz.
 
Mazas portreta izstrade tiek turpinata ar informaciju par to, ka vinas plaukstas tjipa seezhot rozaa taurenji. Ta ka klipa to nespeju ieraudzit un atzishos, ka ari dzive ne reizi neesmu redzejusi rozaa taureni, tad liku lietaa guugles attelu mekletaju, lai uzzinatu, kaa apmeram izskatas rozaa taurenji




Domaju, ka klipa "Mazaas" vizuala nesakritiba ar dziesmas teksta "Mazo" (tas tachu ir acimredzami, ka tai Ievinajs klasesbiedrenei ne tur kadi taurenji, ne kadaas vizbules) simbolize to, ka skatitajs daudz ko neredz, piemeram, tos taurenjus un vizbules. Ja kadi jautajumi, lugshu izlasit velreiz to, ko teicis Aristotelis par patiesibu.
Mazaas apraksts turpinas ar dabas elementu reakciju uz vinjas ierashanos:"bet, kad tu juuraa brien, vilnji pie tevis skrien."  Te nevar nepiekrist, droshi vien ta arii ir, jo pirmais okenaograafijas likums taa arii skan: "bet, kad tu juuraa brien, vilnji pie tevis skrien." Diez vai tas nozime, ka dievs Tevi miil, mazaa, nesaceries, nesaceries, baby.
 
Dziesma jau ir tuvu kulminacijai, jo vismaz piecas reizes ir atkartots tas, ka dzejniekam vardi nav jamekle, un, ta ka visi berniba esam maciti, ka klaigat jaiet uz mezhu, tad Kandavas dzeraji saskrien mezhaa kaartigi izbljaureeties. mezha muus sagaida veel viens simbols - starp staltajam priedem ir kads koks bez galotnes, kurs ir manami iisaaks par citiem kokiem. Ko tas simbolizee? To, ka vienmer starp staltiem brashuljiem buus kaads lohs. Kaut ari dziesmas teksta autors Guntars Rachs ir noradijis, ka dzejniekam vardi nav jamekle, un klausitajs ir parliecnats, ka chista nav jamekle, jo tas tiek atkartots tik daudz reizhu, ka normala kalkulatora tadam skaitlim nav vietas, tomer Rachs ir ari atradis kaadu interesantu vaardu. Tas ir vaards "zviil". Ta ir darbiba, ka ritausmaa veica Rasa.

Treshaja minutee, kad jau ir reali zajebala, ka autors nav meklejis citus vardus, piedziedajums tiek papildinats ar tadiem specefektiem kaa augstie bekvokali, ka ari piedziedajuma paareju citaa tonalitaatee. ja nemaldos, to sauc par modulaaciju, ja kljuudos, luudzu muuzikjus mani palabot, pirms tam noradot, kur ieguuta muzikaala izglitiba (mana ieguta uz ielas, esmu rastaman). 

 

Beigas visi cauri mezham ir nonakushi pie juras. Es satraucos, jo taa ir taada kaapa, kur ir reali nogazties un sasist pauri vai lidzpanjemtas pudeles, bet pekshnji visi apstajas, it ka zinaadami, ka ir pienakusi vieta, kur var novelties. Shaja mirkli esmu reali izbesijusies, jo man reali krit uz nerviem, ja tur, kur iet daudz cilveku, peksni kads apstajas (piemeram, ejot ara no arenas "Riga" peec Coldplay koncerta, kads iestajas ieeja un mekle savu mobilo telefonu). Bet te apstajas visi - veel stulbak! tapec Mazaa, kurai vienigajai nav aizsietas acis, nemaz nevar redzet, kas notiek juuraa. Kas zina - varbut ta ir vinjas pirma reize pie juuras. Taadu cilveku, kas nav redzejusi juuru, tachu ir daudz, varbut vinja ir viens no tiem.  Bet beigaas viss beidzas laimigi - atnak Nikjis un parada, ka policista loma ir glabt tizlas situacijas - vins panem Mazo pichpauna un pacelj pari visiem tirlinjiem ar aizisietajam acim. Taja mirkli visi nomet savus melnos apsejus un es jau gaidu, ka visi leks udeni, ka sigur ros dziesmas "aijaaaaaa" klipaa, bet tas nenotiek, jo klips ir beidzies.

 

Klipam prognozeeju lielus panakumus, jo ir lietota laba klipa zelta formula: balts krekls un dzinsenes + masu skati + laimiigas beigas (skatiit klipu Laura Reinika dziesmai "Es skrienu").
 
 
xxx
27 Jūlijs 2011 @ 16:18
jaunais vilnis, atklāšanas koncerts 2011  
Jau desmito gadu pēc kārtas par valsts valodu uz Jomas ielas Majoros kļūst krievu valoda gandrīz nedēļas garumā pašā vasaras pilnbriedā. Vai man tas patīk? Jā, man, piemēram, tas patīk. Man arī ļoti patīk jaunais vilnis (new wave) (новая волна), tāpēc vēlos dalīties savā sajūsmā par vērienīgākā festivāla Latvijā atklāšanas koncertu (in your posituvusface!). Uzreiz piebildīšu, ka šogad nolēmu uz pašu šovu nebraukt, bet skatīties to pa televizoru savu kolēģu, alkohola un čipsu kompānijā, jo man vairs nav tas tīņu stress, kad jālien tuvāk pie skatuves - tā vietā jau kādu laiku iestājies trīsdesmitgadnieku čils, kas dod priekšroku rēnā raslabonā vāļāties uz dīvāna un kurīt, kad vien ienāk prātā, nevis katru reizi bakstīt ceļgalus padomju savienības ziedam un atkārtot "извините, извините".

Sākšu nedaudz ar vēstures atskatu. Tātad pirms desmit gadiem satikās trīs draugi - Igors, Alla un Raimonds. Alla savā nokurītajā džeza balsī sacīja: "Eu, džeki, uztaisam kaut kādu ballīti, nu tā čista savējiem?" Raimons sacīja: "Davaj, man kak raz ir viena bomzīga estrādīte padomā, pie pašas jūras, baigi labā vietā." Alla: "Kaut kur Sočos, domā?" Raimonds viltīgā smīniņā pēc dziļdomīgas pauzes beidzot atbildēja: "Nē... V Jurmaļe." Igors izvilka naudas maku. Un tā arī beigās bija.

Desmitā jubilejas koncerta pārraide televīzijā sākās ar pārbāztu Jomas ielu, pa kuru lēkā klauni un korpulentas kundzes gados ar baloniem rokās. Vakara vadītāji, kopā seši gab., ir krāsaini, spilgti, muzikāli. Visiem vārdus neatceros, bet tur bija Ksjuša (dzeltenā prikidā), kaut kāds Rogrigess, Ļera (zebru kleitā ar dārgakmeņiem) un vēl kaut kādi divi džeki un viena beibe. Gājienā ir arī jaunieši ar vienādiem t-krekliņiem, uz kuriem uzrakstīts new wave, un tas man nedaudz atgādina dziesmu svētku gājienus, kuros pati skolas laikos piedalījos un gāju tieši tāpat pa to pašu Jomeni. Vienīgi mums tur toreiz nebija nekas tik politkorekti, visi bija baltie, šoreiz arī pamanu dažus nigerus ar tatuhām. Izskatās, ka beidzot visi ir atnākuši un ballīte var sākties. Tā kā tas ir desmitais vilnis, visa pirmā diena paiet vieglā sentimenta plīvurā. Pirmā uz skatuves kāpj pati Alla lillā paltrakā. Diemžēl televīzija laiku pa laikam nespēj nodrošināt titrus latviešu valodā, bet es par to daudz nebēdējāju. Elīna Kolāte, varu derēt, tajos mirkļos būtu sajukusi prātā. Kolēģīte Dace, ar kuru kopā arī skatāmies, zina man stāstīt visādas PR peripetijas. Bendiks viņai esot teicis, ka visa krievu estrāde ir totāli fake (falšs - angļu val). Dace nedaudz pieklusina balsi un pasaka man arī to, ka Jaunā Vilnī būtībā visas lietas bīdās caur Allas pežu, jo viņai ir vara. Tā kā šī ir tomēr neoficiāla informācija, vēlos piekodināt, ka tādas tās runas klīst, bet es, protams, nezinu, kā ir patiesībā. Pēc brīža Pugačovai pievienojas arī Pauls un Krutojs. Visi runā tās klasiskās runas, ķipa tik grūti noticēt, ka jau desmit gadi, psc, tas liekas kā vakar utt.

Kā nākamais uz skatuves uznāk, šķiet, Krievijas vēstnieks Latvijā, kurš nolasa apsveikumu no Krievijas federācijas Dmitrija Medvedeva vēstules formā. Šeit visiem jāsaprot, ka joki mazi. Vispār te arī gribu piebilst, kāpēc Jaunais Vilnis nereti iziet uz fonogramu - krievi ir perfekcionisti dvēselē, kuri čista nealkst nekādus ballītes krešerus, piemēram, piemāvušos Filipu Kirkorovu, kurš negaidīti miķītī nobļautos: "Nost ar saiemu!" Nav jau tā, ka viņi nemāk dziedāt vai baidās dziedāt - viņi māk. Tikai lažām pārāk liela cena, jo īpaši zinot, ka uz to visu noraugās kaut kur arī leģitīmā prezidenta acs. Pirmie ar dziesmu ballīti atklāj visi pagājušo gadu konkursanti no Latvijas - Džei Stjiver, Aišer, labā maizītē tikušais Intars Busulis, grupa Per un grupa Lady Sweet. Grupa Cosmos nav atbraukuši. Viņi dzied to dziesmu, kurai nezinu nosaukumu, bet kurā ir tāds teksts "naktīs, šaurās vecrīgas ielās" tikai pa krieviski. Vienā brīdī iznāk Stībelis un tam pohuj, tas sāk dziedāt latviski. Tad iznāk grupa Per un tiem vēl vairāk pohuj - tie mauc angliski (all the way to džurmala, goddam!)

Tagad uzreiz sākas kaut kāds sviests, kur visi, kas uzstājas, izlozē kārtas numuru konkursantiem. Busulis izvelk armēņu džekam pirmo numuru. Rāda skatus no beksteidža, kur armēņu džeks reālā starā, sūta gaisa skūpstus un mahājas ar rokām. Tā tas notiks katru reizi, kad kādam būs izlozēts kārtas numurs. Kolēģe Anete saka, ka labprāt redzētu, kā kāds ir iegruzīts par savu numuru un novēršas no kameras, taču tā diemžēl ne reizi nenotiek, visi par saviem izlozētajiem numuriem ir patiešām sajūsmā. Nākamais uzstājas Dima Bilans, kurš, ja neko nejaucu, uzvarēja pirmajā vilnī. Pēc viņa uzstājas grupa Banderas, bet es jūtu, kā manī jau nedaudz sāk iezagties apnikums, tāpēc aizejam uzsmēķēt. Kad atgriežamies no pīppauzes, uz skatuves jau kāpis Leonids Agutins jeb "pajols ar giču", kā veikts manos vakarnakts pierakstos. Diemžēl atmiņas pēc šiem atslēgvārdiem neraisās, tāpēc īsti komentēt to nevaru. Pēc viņa uzstājas kāds Lazarevs, kuru esmu iedalījusi Bilanveidīgo šnitē, pēc viņa - Žasmin, kura esot glīti kustējusies. Atkal paņemam nelielu pauzīti.

Atgriežoties mūs sagaida Eirovīzijas leģenda Dana International ar savu one hit wonder, kura uzstājas kopā ar vai nu krievu Igo vai kustīgu Niku Matvejevu - nevar saprast. Dace netic, ka Dana International ir transvestīts, jo "viņai tāda apspīlēta kleitiņa", bet es otvečaju, ka ir. Pēc viņas prožektoru gaisma apspīd PSRS leģendas Josifa parūku, kurš zina stāstīt, ka savu dziesmu, ko tūliņ izpildīs, ir veltījis Melnajai jūrai. Labi, ka viņš to pateica, jo pēc dziesmas lirika "Черное море, я тебя люблю" to nebūtu sapratusi. Var redzēt, ka Alla no skatītāju rindām ņem līdzi, bet kaut kāds jauns džeks, kas viņai sēž blakus, vārdus nezina un līdzi neņem. Josifam ir jāizvelas kārtas numurs Lienei Candy. Ļoti patīk viņa prikols par to, vai tai Lienei materiāli arī nevajadzētu palīdzēt. Vakara vadītāja Ksjuša vai Ļera atbild, ka gan jau Ļenčāgs neatteiks. Lienei Candy tiek izlozēts 12. kārtas numurs, Liene ir tik lielā sajūsmā, ka gandrīz nosūcas ar sev blakus sēdošo džeku.

Nākamais priekšnesums ir visai gotisks, jo uz skatuves kāpj grupa Sjerebra. Nu, nevis kāpj, bet tiek uznestas kā līķi, kuri pie normāla dabstepa atdzīvojas. Dace saka, ka cik gan ir tādu krievu grupu, kurā ir trīs seksīgas solistes. Esmu godīga un atbildu, ka zinu tikai vienu - Sjerebra. Pēc viņām uzstājas Njuša - 2008. gada viļņa uzvarētāja, bet ap šo brīdi jau man vairāk interesē visītis ar kolu, nevis televizorā redzamais, tāpēc atkal ejam pīpot.

Kad atgriežamies pie TV ekrāna, tur priekšā ir rokeris Oļegs, kurš lec galopā un mētā pussalto. Pavīd skatītāju rindas, tajā uz īsu mirkli pamanām Imantu Kalniņu, kurš ar Oļega dziesmai ņem līdzi. Šķiet, redzam arī Solvitas Āboltiņas rudās lapsas pačku, tāpēc nevaram saprast, nahuj tur nav Mūrniece. Tai tak patīk tusēt, viņa tusē ar to savu štuceri Abum Eri (tumšais). Bet ka nav, ta nav, neko darīt. Rokeri nomaina Džamalo. Izskatās, ka Džamalo nedzied uz fonīša, bet saprotam, ko tas viņai ir maksājis - par sodu bijis jāietērpjas kleitā, kura ir Krievijas karoga krāsās. Pēc šī jau man patiešām viss ir apnicis, tāpēc gribu tikai vairs sagaidīt hedlainerus, kas vienu gadu bija Roxette, tāpēc šogad arī jābūt kaut kam spēcīgam. Grigorijam ar saulenēm, kurš gaudo, Valērijam Ļeontjevam un Brego, kurš ietērpies Bostonas Celtics krekliņā, vairs uzmanību īsti nepievēršu. Pamostos mirklī, kad savu uzruna saka Aksenoks. Par mēriem runājot, zinu pastāstīt savām kolēģēm, kuras nav no Jūrmalas, ka Jūrmalas mēra amats ir identisks tumšo zintņu pasniedzēja vietai Roulingas sāgā - Jūrmalas mēra loģiskais karjeras iznākums ir cietums. Tā ir.

Beidzot esmu sagaidījusi Sīlu, kurš uzreiz ķeras vērsim pie ragiem un vaicā: "Te pārsvarā ir krievi, ja?" Saņēmis apstiprinošu atbildi, viņš pasaka "kak ģela" vai kaut ko tikpat pat absurdu. Pie Sīla visi ceļas kājās, kratās, vienīgi Krutojam ir diezgan pofig. Esmu jau laimīga, ka tūliņ viss būs galā, taču nekā - vēl padziedāt grib Pugačovas ex Filips Kirkorovs, pēc viņa arī Raimona Paula ārlaulības meita Kristīna Orbakaite. Vēl kaut kāda Sofia Rotaru, kura esot liela ukraiņu tautas māksliniece, taču diemžēl ne viņas vārds, ne viņas roža man neko daudz neizsaka. Igors Krutojs beidzot ir iesilis un kāpj blakus Sofijai piespēlēt akordeonu. Visa kulminācija ir pašās beigās, kad visādi slavenie nodzied pa rindiņai no Zemfiras dziesmas "Hoches" un ar to arī debesis pārplēš salūts. Pirmā diena ir beigusies, šovakar sākas pats konkurss, kurš ilgs vēl četras vai piecas dienas. Veiksmi Lienei Šomasei vai Bronušai ar savu iznācienu un kaut neviens nepamanītu, ka viņai ir celolīts.
 
 
xxx
26 Jūnijs 2011 @ 01:54
jarāna un porganata sadarbībai - 25!  
tikko atgriezos no botāniskā dārza, kurā aplūkoju neskaitāmus augus, kuru latīniskajā nosaukumā bija ietverts vārds "phallus", tādēļ likumsakarīga šķiet mana izvēle šodien texxxtu veltīt džekiem. man nav vienaldzīga latvijas kultūra, tāpēc būtu negodīgi izturēties vienaldzīgi pret jāņa jarāna un daiņa porganta divdesmit piecu gadu sadarbības jubileju. viņi devušies koncerttūrē pa latviju kopā ar maikla džeksona deju grupu, un patiess prieks, ka arī sabiedriskais radio raida svētīgus signālus un raidījumu "dzīves ritmi mūzikā" daiga mazvērsīte uzdāvina asprātīgajiem džekiem, kuru dēļ daudziem vēl aizvien šķiet, ka pārģērbties par veceni ir ahujenna kruti.

raidījuma sākumā par fona mūziku izvēlēta "āvu, āvu baltas kājas" vijoļu reworkā, un raidījuma vadītāja sola ne tikai to, ka raidījums būs humora pilns, bet arī to, ka skaidrītes un mildiņas (jāņa jarāna un daiņa porganta atveidotēs lezbes) latvijas apceļošanas šovs būs sevišķi košs, jo līdzi dosies arī uldis marhilēvičs. super! klavieres, bungas - atskan kaut kāds pompozs bezpriģels, kurā porgants tēlo operdziedātāju, bet jarāns - rokeri kažu. dziesmas tekstā tiek atklāts, ka zilo ezeru zeme visskaistākā ir ziedu plaukumā, bet ar sila purenēm ir pievemtas pļavas. ģitāras solo, un beidzot brīnišķīgais, manis tik iemīļotais paņēmiens ar runāšanu mūzikas pavadībā ir klāt. nav viegli, tāpēc nolemju pirmoreiz dzīvē texxxtu rakstīt dzerot.

"lai man piedod jānis jarāns, bet galvenais dziedātājs duetā "imanta - babīte" ir tieši dainis porgants," klausītāju informē raidījuma vadītāja, tādejādi mēs uzzinām, kurš tur ir galvenais redaktors, bet kurš - bļodlaiža. uzzinām arī, ka kādreiz dainis porgants esot bijis pat nopietni ņemams vokālists, bet kas bijis, tas putins. tālāk stāsts par to, ka laikā, kad dainis braukājis pa rosola galdiem (wtf?), repertuārā jaunajam talantam bijušas veselas 8 dziesmas. tas ir vienkārši super, jo, cik man gadījies būt kādā koncertā, neviens vairāk par trijām, četrām nespēlē. vēl vairāk – izrādās, ka porgantam ne tikai bijušas 8 dziesmas, bet arī tā laime, gods un pālis uzstāties kopā ar latviešu kultūras žannu d`arku un dsirdsapziņu svetlanu bless jeb žurku kornēliju.

bam, bam, bam, atskan dziesma "žēēēnīīīj!". porgants bļaurē, ka ženijas „lielās, divas pilnās acis pauž par mīlestību”. no, really? pilnas acis parasti pauž šo to par izdzertajiem šķidrumiem. piedziedājumā gan tiek uzdots jautājums „kur esi mana ženij?”, bet kā tad var zināt, ka viņai ir pilnas acis, ja viņa ir pazudusi kā tāds bertolds fliks, kurš, pēc man pieejamās informācijas spriežot, esot iekritis akā. stils tiek ieturēts - arī šajā dziesmā ir moments ar runāšanu, kamēr fonā skan basi un akardeoni.

dziesma beidzas, sākas asarains stāstiņš par to, ka atšķirībā no porganta, kurš izsenis bijis ļoti talantīgs, jarāns ir varējis tikai piedziedāt lieliem māksliniekiem, bet arī ar izslēgtu miķīti un aizsietu muti, un piedzirdītu publiku, "bet dueta "imanta babīte" karjerā jarāna balss trūkums nav bijis traucēklis." vairāk tādu duetu! tālāk stāsts par abu džeku televīzijas projektu „zaķusalas ritmi”, kurā viņi esot bijuši komponisti, kas izmanto citu dziemsu melodijas. vairāk tādu komponistu!
te pēkņi intīms stāstiņš par to, ka jarāns dabūjis pamatīgi pasvīst 1986.gadā par saviem jokiem. atzīšos, ka man patīk uzzināt ko vairāk par jarāna ķermeņa šķidrumu izdalīšanās tendencēm. Ne pārāk patīk. ja pieņemam, ka svīšana šoreiz mana mīļā miera labad ir bijusi nevis sviedru izdalīšanās, bet gan uztruakums (tā citreiz saka), tad mani pārņem divejādas sajūtas – no vienas puses labi, ka viņš kādreiz par to uztraucies, no otras puses – sūdīgi, ka tagad neviens ķermeņa šķidrums netiek tērēts, lai jokus padarītus labākus par mana izļurkātā zābaka prikoliem. varēja tak kaut uzmīzt! un te atkal atskan kāda dziesma, kurā atkal galvenā tēma ir "kur gan tu esi". godīgi sakot, dziesmu varonēm, kas izvairās no tikšanās ar izpildītāju, pārmest nevar. nav runāšanas ar mūziku fonā! nozīmīgs pagrieziena punkts dueta karjerā.

pēc dziesmas uzzinām, ka porganta 12 gadu ilgajā nacionālā aktiera karjerā viņam esot bijušas tikai 2 normālas lomas. viss ok, tikai netiek paskaidrots, kā tieši viņš bijis spējīgs nospēlēt kaut vienu no divām normālajām lomām. turpinās stāsts par zaķusalas ģēnijiem - ir tik tālu, ka abus tā nosauc! kas būs nākamais? tautas sirdsapziņa? bet ok – vienmēr jāatceras, ka uz jautājumu „kas būs” vienmēr atbilde ir „krodziņā baļļuks būs”. pirms atskan daiņa porganta dziedātā „vecās likteņdzirnas”, tiek atgādināts, ka viņš dziedājis kopā ar noru bumbieri, viktoru janukoviču, kā arī žoržu siksnu, kurš reiz koru karos taču izģērbās līdz apenēm. žēl, ka ne vairāk...

iepriekšējās dziesmas laikā biju nodomājusi, ka klāt ir pagreiziena punkts daiņa karjerā un viņš sapratis, cik stulbi ir runāt mūzikas pavadībā, bet tepat arī otrs pagrieziena punkts un esam turpat atpakaļ - porgants atkal dzīvesgudri runā, fonā skanot taurēm un vijolēm un bekvokālistu "la la la la la". piebildīšu, ka kaiser chiefs bija līdzīga dziesma "na na na na na".

tālāk aziet bazars par to, ka aktiera dziedāšana ir daudz izjustāka un krutāka nekā akadēmiski mācīta mūziķa dziedāšana. Neko nezinu, bet, tā kā manas visu laiku mīļākās latviešu grupas un arī šī brīža mīļākās latviešu grupas zēni ir ar mūzikas akadēmijas diplomiem kabatā, tad mazliet jāsaskumst par to, ka kaut kādu nezināšanu ir iespējams cildināt. paldies dieviņam, jarāns esot pats atzinis, nekad neviens nav dziedājis tik idiotiski kā viņi duetā "imanta- babīte". džekiem ir ambīcijas.

latvietim jau vienmēr svarīgi uzzināt, aiz kura stūra un aiz kura pajoļa slēpjas oligarhs, tāpēc arī atklājam, ka mildiņas un skaidrītes mecenāts bija raimonds gerkens, kurš bija pirmais, kas izdomāja, ka jātirgo cilvēkiem sūdīgas preces. nesen redzēju viņu uz ielas ar tikko nopirktu gleznu, ja kas. bet līdz ar gerkena finanšu krīzi latvijas televīzija no censoņiem esot atkratījusies jeb vienkārši kissed all nahuj (google translator tulkojums teikumam „patrieca visus nahuj”).

šai ļoti svarīgajai informācijai seko bailīga dziesma par hotentotiem, kurā beidzot varam dzirdēt, ka jarāns tiešām nemāk dziedāt un liek pacelt rokas pret debesīm un kliegt: "kāpēc bija jāpamet meidziņš? kāpēc?" raidījuma vadītāja atzīst, ka tik šausminoši kā imanta babīte to nevarētu iedziedāt neviens. jūtu, ka esam uz viena viļņa.

raidījuma pusē atklājas, ka jarānam un porgantam skauž harija spanovska un jāņa paukštello panākumi. var viņus saprast, jo harijs spanovskis un jānis paukštello ir tie trīs vaļi, uz kuriem balstās latvijas kultūra, izglītība, sabiedrība, sekss. bet uz imanatas babītes mugurām balstās tikai latvijas točku rūpalas stabilitāte. Raidījums varbūt ir pusē, bet texxxts ir galā, jo tālāk daiga mazvērsīte stāsta par kaut kādiem random pajoļiem, bet vienīgie trīs džeki, ko vēlos sveikt sadarbības 25 gadu jubilejā, ir dainis porgants un jānis jarāns. Turklāt ir pēdējais laiks pāriet no aliņiem uz vināru, turklāt mans texxxtu kolēģis RJ, ar ko šobrīd sarunājāmies par mīlestību un nāvi ("es viņu mīlēju, be viņš nomirs" stafs), ir aizrādījis, ka mani burti sāk streipuļot.

reiz es ar spirta rīkli AK piepisos krakovā, kur beigās attapāmies ar kādu polijas mareku, ar kuru runājām par to pašu - par mīlestību un nāvi. prasījām, cik ilgi viņš ir kopā ar draudzeni. viņš atbildēja ka divus gadus. sekundi pēc tam piemetināja: "so it`s time to finish." kaut to būtu dzirdējis porgants un jarāns!
 
 
xxx
15 Maijs 2011 @ 02:19
eirovīzijas fināls diseldorfā 2011  
Šīs nedēļas laikā esmu saņēmusi vairākus aicinājumus gan no privātām, gan juridiskām personām savu Eirovīzijas vērtējumu publicēt texxxtos, un, godīgi sakot, es nemaz nesaprotu, kā Jums šāds lūgums varēja ienākt prātā, jo texxxtu un Eirovīzijas savienība ir tikpat pašsaprotama kā baltvīns ar zivi.

Vispirms izsaku nožēlu par to, ka finālā neiekļuva Kipra, kuras dziedātāji normāli dziedāja, līdz beztolkā uzradās kaut kāda vecene, kas mahājās ar lampu. Kaut arī sākotnēji šis starpgadījums (necieņa pret Kipru) lika man būt bēdīgai, pēc ievaddziesmas, kuras laikā viena ģetka ar kājām uzlīda uz kontrabasa, es atguvu prieku, jo uzsprāga kaut kādi fanariki un balsojums varēja sākties. Par ko balsot? Lūdzu:

Somiju pārstāvēja garlaicīgs, blonds deviņdesmitā gada krasatuļa Paradīzes Oskars (wtf?), kurš mēģina spiest uz sirdsapziņu, dziedot par planētas glābšanu. No Bosnijas un Hercogovinas bija atbraucis salīdzinoši vecs vecis, kurš nejauši sacerējis valsts pirmo himnu un tā kļuvis par slavenu Balkānu dziedātāju ar vārdu tādu pašu kā dinozauriņam no Flinstoniem, tātad Dino. No sākuma šķiet, ka tūliņ aizies lēkāšana un muguru rīvēšana, bet pēc minūtes visi ir iemiguši. Nevaru atcerēties, no kā 1:1 nospieduši dāņu Green Day, bet Kažam patīk – tie ir viņa favorīti, to viņš diemžēl pierāda arī, balsojuma skaitīšanas laikā sākot dungot viņu dziesmu. Dāņu džeks atceras, ka koncertzāle ierīkota stadionā, tāpēc arī kārtīgi izskraidās. Lietuvas daiļradi demonstrē meitene, kas ir jaunāka par mani, bet uzvedas tā, it kā viņai būtu simts gadu. Izlaisti mati, divarpus oktāvu balāde, dūmi no svārkapakšas, vējā plīvojoši mati un pats svarīgākais – lēnā labās rokas kustināšana. Bet kas tad te? Pēkšņi viņa sāk vicināties mēmo valodā, Valters un Kaža nodročī, jo visu laiku to vien grib kā atsaukt atmiņā savu triumfiālo izgājienu toreiz. Ungārijai - kaut kāds slims disko ar šausmīgi garu Selīnu Dionu, kas uz diseni atnākusi operas kleitā un uzvilkusi kaut kādu milzīgu gredzenu, lai visi pamana, ka ir precējusies, bet tajā pašā laikā dzied, ka „i must be free” („man jābūt brīvam”).

Vot, Īrijas priekšnesums gan bija zajebis, un jau pirms konkursa piesaku viņu uzvaru. Tie ir divi pediņi, kas dzied par lūpeni un neveiksmīgi mēģina sinhroni kustēties, fonā rādot labākajās krafwerk tradīcijās ieturētas projekcijas, un labākās kraftwerk tradīcijas ieturēt diseldorfā ir ļoti labi, jo tieši no šīs pilsētas nāk, manuprāt, nozīmīgākā grupa populārās mūzikas vēsturē. Viņi pierāda, ka obligāti nav jādzied par mīlestību, lai visi applaudētu, izrādās, var dziedāt arī par modi. Nav brīnums, ka uz sekundi nojūk tiešraide. Ļoti labi. Kaut arī zviedru džekam ir visādi četrstūri un stroboskopi, tomēr šķiet, ka viņa dziesmā paredzētais „i will be popular” nepiepildīsies. Nezinu, man, piemēram, šķiet slimi dziedāt „Es būšu populārs, es būšu populārs”. WTF?! Valters un Kaža atkal atceras to, kā viņi piedalījušies Eirovīzijā – dziedājuši tikpat šķībi kā Ēriks no Zviedrijas. Igaunijas kārta - komentētājuprāt, ir vērts uzmanību pievērst pašai meitenei. Lai notiek - meitene rozā kleitā dzied, kamēr kaut kādi mīkstie slēpjas aiz kartona mājām un viņu iekāro, bet beigās tomēr uzdāvina viņai puķes. Normāli. Tā jau džeki reti dara.

Grieķijas čaļi grib būt skarbi, bet ir vienkārši riebīgi un garlaicīgi, visa zāle pieceļas un iziet uzpīpēt, kamēr džeki dejo kaut kādu grieķu baletu. Kaža saka: „ceru, ka Jums nebija tik garlaicīgi kā man.” Diemžēl bija. Beigās daudzi eiropieši, kas bijuši uz balkona kurīt Grieķijas laikā, sajūtas vainīgi Zeva priekšā un sabalso daudz par Grieķiju, lai izvairītos no dievu dusmām. Krievs uzstājas ar dziesmu „get you” („izpist tevi”). Par viņu mēģinājumiem dejot sinhroni pat iesmejas mana mamma, kas līdz šim ir klusējusi. Priekšnesums savu kulmināciju sasniedz brīdī, kad dziedātājs uzkāpj uz podesta, bet trīs dejotāji skrien viņam apkārt, beigās visi nostājas ar mugurām pret skatītājiem, un uz viņu mugurām tiek veidots uzraksts „ALEX”, tātad dziedātāju sauc tāpat kā kādu piedzērušos ikonistu, kurš reiz man un kolēģei SM uz ielas piedāvāja to pašu, ko piedāvā šis ALEX savā dziesmā. Franciju pārstāvēja Andrea Botičelli Napoleona frakā. Uzstāšanos beidz, izkašņājot savu ausi. Itālija sen nav piedalījusies Eirovīzijā, un Rafaels pie flīģeļa uzdzied jautru dziesmiņu, iespējams, par to, ka Berlsukoni viņu mēģināja izdrāzt, bet nekas tam vecajam ākstam nav sanācis. Bet varbūt tomēr arī sanāca, jo pēdējo noti Rafaels nomauc tik spalgi un gari, ka tur kaut kāda sāpīte tur ir bijusi.

Te nu esam pie pirmās reklāmas pauzes - ekrānā parādās reklāma, kurā lēkā šokolāde. Wtf? Kāpēc šokolādei jālēkā? Guntis Skrastiņš pareklamē Ventspili, un es pievēršos Karalienes Elizabetes tvītiem, kas liecina par to, ka viņa visu laiku kapā džiniņu un nodirš katru dalībnieku.

Ar 13.kārtas numuru uzstājas Šveice – valsts, kur vismazāk dzer. Komentētāji atkal atceras „savu gadu”. Tiek nodziedāta dziesmiņa no šokolādes „Milka” reklāmas. Angliju pārstāv apvienojusies slavenā angļu grupa „Blue” ar dziesmu „i can” („es var”). Saģērbušies kaut kādās biezās frakās. Domāju,ka zilajiem džekiem vajadzēja atcerēties, kā savulaik izgāja DJ bobo, kurš mēģināja atgriezties uz lielās skatuves ar Eirovīziju (tiem, kas nezina – ne labāk kā mūsu repojošajam Vudijam Alenam šogad). Karalienei Elizabetei sakāms tikai viens: „Well, this is awkward.”

Piesakot Moldovu, Valters un Kaža atkal atceras savu uzstāšanos. Moldova man iepatikās jau pusfinālā. Viņiem ir garas cepures, mājās Gogol Bordello diskogrāfija un dziesma „so lucky” („tik laimīgs”), pa skatuvo torčī feja ar vienriteni, un man nav iemesla domāt, ka viņi dziesmā melotu. Vāciju pārstāv tā pati ģetka, kas pērn. Viņai piepalīdz folijā ģērbti tārpi no Daft Punk dziesmas „Around the world” klipa. Rumānija uzstājas ar Raimonda Paula dziesmu par lapām dzeltenām un lapām tumši sārtām, bet neko nepārmetu, jo šajā valstī atroda Donavas delta, kas ir vienkārši avpizģenā vieta. Ja kas, es zinu, kā rumāniski ir „es esmu miskaste”. Tas būtu „sunt cos de gunoi. ” Iespējams, dziedātājam to arī vajadzētu iemācīties.

Austrieti es atceros no pusfināla, kur vienu balādi dziedāja meitene garā kleitā. Esat dzirdējuši tādu teicienu „langweilig is toll” („garlaicīgi ir forši”)? Nē? Ļoti pareizi, jo tāda teiciena nemaz nav,to derētu ņemt vērā arī brīnišķīgās balss īpašniecei, kas laiku pa laikam tomēr pamanās ierēkties, lai būtu vairāk angsty. Eju uzkurīt.
Azerbaidžāna nez kāpēc bukmeikeru kantoros skoro pa pirmajām vietām. Tiešām nesaprotu, kāpēc. Liriska dziesma, kuru dziedot, duets gandrīz nosūcas, piedejo meitenes īsos vaidelošu plīvuros, no griestiem sāk krista dzirsksteles, tādejādi simbolizējot mīlestības karstumu. Skaidri redzams, ka Azerbaidžānā iestājusies kaut kāda alkohola krīze. Pēc balsojuma jūtos kā toreiz, kad uzvarēja nesmukas īsmatainas lezbes no Serbijas ar uzvalkiem un bez sakarīgas dziesmas. WTF?

Slovēniju pārstāv bruņās ģērbusies Slovēnijas Agilera. Viņa palikusi slavena vietējā „supertalants” konkursā. Būtu prikoļna, ja uz Latvija uz Eirovīziju aizsūtītu savus „zelta talantus” ielu vingrotājus.
Te pēkšņi parāda aizskatuvi, kur ir Eirovīzijas DVD un pusizdzertas sīvā glāzes. Islande man uzreiz patīk, jo ievadklipā rāda zivtiņas. Ērmu zemi pārstāv paveci The Hives džinsās, no kuriem divi ir zilie, jo viens otru dziesmas laikā nobučo un tas otrs viņam neievelk pa olām. Tautai, kas vienkāršā akmens blāķi saskata raganu, kas apēd trolli, varu piedot pilnīgi nekādu priekšnesumu, jo tā jau liekas tikai man – īstenībā noteikti uz skatuves notiek kas tāds, ko var saprast tikai islandieši.
Spāņi uzstāšanos sāk ar ģitārspēles imitāciju. Kādi jautājumi te vēl var būt?

Ukrainai nav dziesmas, bet ir tikai tāfelīte, uz kuras ar smiltīm visu laiku kaut ko zīmē. Varbūt bija arī dziesma, bet, tā kā vairākas Selīnas Dionas jau ir bijušas, tad viss. Izrādās, ar to ir gana, lai tiktu kaut kādā pieciniekā.
Jau paguvu pieminēt man tik sāpīgo Serbijas uzvaru viņreiz, tāpēc par Serbijas „Vanish” reklāmas dziesmu pat baidos ko nodomāt. Gruzijai pie miķīša ir vecene un ģitāristi spēji krata pačku, lai iekarotu visu smagās mūzikas cienītāju sirdis, pie viena arī parepo, lai savāktu arī reperu balsis. Labs gājiens. Var redzēt, ka daudz dzer. Dziesmas laikā Kažam ir saplīsusi ūdens glāze.
Atskatoties uz visām divdesmit piecām dalībniecēm, Valters un Kaža atkal atceras savu gadu. Arī tad, kad tiek atkārtoti valstu klipiņu, komentētāji atceras savu gadu un to, kā uzvedās Baltkrievija un Kirkorovs.

Kad pēc pirmā pusfināla cilvēki trakoja par to, ka vajag atpakaļ pie komentēšanas Kārli Streipu, domāju – bļaģ, petuhi, ko var nīdēt? Tagad sāku viņus saprast. Es nezinu, vai Kārlis Streips ir tiešām vienīgais, kurš varētu komentēt Eirovīziju, droši vien nē, bet tiešām zinu, ka Valteram un Kažam to darīt nevajag, jo viņi punktu skaitīšanas laikā tik daudz vārās, ka paši nedzird, ko kurš ir dabūjis. Beigās man likās, ka es viņus varētu nosist. Mans brālis centās zēnus aizstāvēt, norādot, ka daži joki ir bijuši normāli.
-kurš bija normāls joks?
-es aizmirsu.
-es arī.
 
 
Mūzika fonā: īrijas dziesma
 
 
xxx
27 Februāris 2011 @ 17:17
Eirovīzijas fināls  
Vakar textu redakcijas žurnālistes kopā ar kādu visai pazīstamu un iereibušu neatkarīgo mūzikas žurnālistu, suni, kaķi un Latvijas balzāmu sapulcējās pie kopīga televizora, lai noskaidrotu, kurš pārstāvēs Latviju šī gada Eirovīzijā. Diemžēl, kā jau tas notiek tādās kopīgās pasākumu skatīšanās reizēs, visi kaut ko kliedz un bļaustās, tāpēc gandrīz neiespējami sadzirdēt pasākumu vadītāju asprātīgās replikas vai, piemēram, sponsoru runas. Tādēļ mans iespaids būs vairāk vizuālas dabas, jo, pirmkārt, maz dzirdēju, otrkārt, maz kaut ko saprotu no mūzikas, kas arī par iemeslu tam, kāpēc man tika dots uzdevums komentēt šo pasākumu, - sevi taču ir jālauž, jāiet laukā no savas komforta zonas.

Atgriežoties pie pasākuma vadītājiem, - sākumā biju vieglā šokā, jo domāju, ka to vadīs divi džeki (gay) - Uģis Joksts un Valters Frīdenbergs -, pie tam ļoti dīvainos tērpos. Piemēram, Valtera ar kaut kādām zelta saules zvaigznēm rotātais tērps man atgādināja kādu tēlu no 88. gada rokoperas "Lāčplēsis". Vēlāk gan uz skatuves parādījās vadītāju mīlas trijstūra (par to vēlāk) iztrūkstošais posms Jolanta Strikaite, kas kopā ar Liepājas teātra aktieriem un uzlecošo teātra zvaigzni Gati Maliku priekšgalā ievadīja pasākumu ar dziesmu, kuru es neatceros. Neatceros, jo biju ļoti sakoncentrējusies, lai skatītos, kā pa deju grīdu ar fraku pa zemi vārtās jau minētais Gatis Maliks. Elīna toties atcerējās, ka dziesma bijusi kaut kas "esmu Odrija Hepberna, tikai džezīgaka" stilā, un katrā ziņā bija patīkamāka balss tembrā nekā skaņas, kas radās, Jolantai pārtraucot dziedāt un sākot runāt. Manās vakardienas piezīmēs norādīts tā: "Jolantas balss diemžēl nav bezpersoniska", kas uzjundī atmiņas par kaut ko spalgu un čaukstošu kā maisiņi autobusā.

Tad kamera novērsās gan no Gata, gan no tās frakas, gan no Jolantas un viņas jakas, lai parādītu, ka publikā sēž Fredis un zirgs. Ja textu redakcija ir beidzot sapratusi, ka Andris Kivičs patiešām ir normāls džeks, tad otrā atklāsme, pie kā šī pati redakcija ir nonākusi šā gada sākumā, - beidzot ir jānovērtē Fredis, jo viņa asprātībai nestāv ne tuvu klāt neviens no Latvijas pasākumu vadītāja top piecinieka (man liekas, ka vairāk par piecinieku arī nemaz nav).

Nākamā mana piezīme ir - "Stībelim labas brilles". Cik zinu, neesmu vienīgā, kuru viegli tracina saulesbriļļu valkāšana telpās vai tām pilnīgi neatbilstošos laika apstākļos laukā, ja vien šī briļļu esamība netiek kaut kā citādi attaisnota. Jāņa Stībeļa priekšnesums, protams, bija pozitīvs un saulains, tāpēc varbūt tās spilgti sarkanās brilles viņam un citu krāsu brilles pārējiem grupas dalībniekiem gribēja radīt tādu kā vasaras un tropu atmosfēru ziemas nomāktajiem latviešiem, tā kā to es viņam piedodu. Jāņa dziesmas "Let it be me" (Mans būs mans) priekšnesumā izcēlās basists, kurš bija korpulents vīrs gados, kādus Eirovīzija ar savu jaunības un seksīguma kultu parasti tiecas izskaust no atrašanās uz skatuves, tāpēc tā bija uzskatāma par lielu uzdrīkstēšanos. Savukārt, bekvokāliste bija mulate, tātad rasu dažādība - viens integrējošs priekšnesums, kurš savu kulmināciju sasniedza tad, kad Jānis izvilka puķu pušķi.

Pirms katras dziesmas par to izteicās "cilvēki no tautas" - 7. klases skolnieki, jaunā aktrise, 2 bērnu māmiņa, zobu higiēniste un arī tādas profesijas kā "consultants" pārstāvis. Kā labāko no viņiem gribētos izcelt ekskavatora operatoru jeb vadītāju, kurš daudz runāja par modi (piemēram, viņam diez ko nepatika, ka Triānas parks atlasē bija pielīmējuši spoguli solistei pie ķermeņa).

Nākamā mana piezīme ir par O-kartes akadēmijas uzvarētāju Eviju Sloku, kura kopā ar saviem bekvokālistiem kā šova elementu vicināja nepieslēgtas ģitāras, kas lika aizdomāties par to, ka tas taču ir izsmelts gājiens un galīgi vairs nav stilīgi, bet vēlākie notikumi apliecināja, ka pie tā centies pieturēties teju ikviens Eirovīzijas dalībnieks. Evijas priekšnesums savu kulmināciju sasniedza pašās dziesmas beigās, visiem uz skatuves esošajiem mūziķiem reizē palecoties. Man līdzās esošie mūzikas eksperti komentēja to kā: "Muzikāli patukšs, nav šova."

Tad bija Elīna Krastiņa, kas bija sevi pieteikusi kā riktīgi foršu dejotāju, bet skatītājam bez šādām zināšanām tas bija vārgi nojaušams. Kaut kādas asociācijas ar deju raisīja vienīgi pie bungām sēdošais Aivars Lintiņš, kas piedalījies šovā "Dejo ar zvaizgni". Tad sekoja Ivo Grīsniņš-Grīslis, kurš diemžēl bija novilcis savu grāfa fraku, kurā viņš izpelnījās komentāru no 7. klases puikas: "Tas aizkustinās daudz jaunas meitenes." Nezinu, kāpēc manās piezīmēs pie Ivo norādīts "Neizdomātā doma", nesaprotu, vai tas ir mans komentārs par priekšnesumu vai arī dziesmas nosaukums. Katrā ziņā šis bija textu redaktores EK mīļākais priekšnesums, jo, viņasprāt, tas bija aizraujošs. Piebildīšu, ka savu patiku viņa arī apliecināja ar atļautajiem desmit telefonbalsojumiem un vēl drošības pēc kādām trijām triecienSMS. Diemžēl rezultātus neietekmēja skatītāji vien, bet bija arī speciāla žūrija, kura bija atlasīta tāda, lai vismaz audiāli atgādinātu Latvijas stilīgāko grupu Instrumenti. Proti, tur bija gan Šipkēvics, gan Sējāns - tikai bez maskām.

Vēl manās piezīmēs izcelta pasākumu vadītāju greizsirdības scēna, jo Uģis Joksts bija it kā apvainojies, ka viņam jāiet pie mūziķiem, kamēr balodīši Strikaite un Frīdenbergs paliks divvientulībā uz skatuves. Tad vienā mirklī, kad Valters nerādīja Jolantai rezultātus, viņa, princese, uzreiz prasīja, lai Uģis viņai tos parāda, un tad atkal viņš aizvainotā balsī negribēja rādīt, jo nevēlējās būt tas, pie kura vēršas tikai tad, ja Valters kaut ko nedod. Vismaz man tas viss neradīja nekādas aizdomas par to, ka kaut kas būtu inscenēts, tāpēc es vienā mirklī nobijos, ka vadītāji riktīgi sastrīdēsies, un mēs tos rezultātus nekad neredzēsim, un Elīna būs par velti balsojusi.

Vēl parādīja aizkulises, kur starp visādiem pasākuma nodrošinātājiem sēdēja arī visvecākā juriste Latvijā. Es vēl nekad nebiju redzējusi nevienu visvecāko kādas konkrētas profesijas pārstāvi, bet jāatzīst, ka visvecākā juriste pie mums, Latvijā, tiešām izskatās drīzāk pēc jaunas meitenes.

Triānas parks gan diemžēl solistes slimības dēļ finālā nepiedalījās, bet kāds no komentētājiem izteicās, ka viņu priekšnesums esot ziemeļnieciski spilgts (tātad tāds pats kā dziedātājs Andris Kivičs).
Mana nākamā piezīme ir par grupu "The Sectrez", kur bija trīs meitenes platformenēs, par kādām es sapņoju, kad vēl nebiju izaugusi līdz 1, 82 m un ar mammu klīdu pa veikala "Bērnu pasaule" trešo stāvu pēc tam, kad biju apskatījusies kustīgos Ziemassvētku vecīšus skatlogā. Kleitas bija tādas, par kurām brīnītos pat Elizabete no "Ugunsgrēka", lai jau pēc dažām sekundēm tās mestos uzlabot ar dažādiem šuvēju paņēmieniem, tāpēc pirmoreiz biju patīkami iepriecināta, kad meitenes sāka izģērbties, bet tur apakšā bija kaut kas vēl nesmukāks, un viena vispār aizmirsa kopā ar pārējām to kleitas augšdaļu novilkt. Ak, vecā galva, no rīta laikam biezpienu nebija ēdusi!

Grupas "Pieneņu vīns" soliste ar spēcīgo balsi izskatījās pēc pavecākas Zanes Dombrovskas, visi bija diezgan modīgi saģērbušies, un kopā ar Lauri Reiniku bija mani favorīti. Forši, ka abi divi tika labāko trijniekā, tas liecina, ka es domāju tāpat kā tauta.

Pēc grupas Musiq uzstāšanās pēkšņi parādīja publiku, kas vicināja kaut kādu krāsainu un spīdīgu atribūtiku, uz skatuves spīdējā milzīgs uzraksts "ANGEL", un Strikaite pirms dziesmas pieteikšanas bija uzlikusi masku, it kā tēlojot enģeli, kas nomaskējies (par to arī Musiq dziesma). Tas viss man likās negodīgi, jo it kā izcēla šo grupu starp pārējām un noteikti kaut kā varēja ietekmēt nenobriedušu prātu balsojumu.

Vēl bija tāda Oksana Ļepska, kurai bija piecpadsmit gadu, un tikko iedomājos, ka vismaz agrāk Eirovīzijā varēja piedalīties tikai no 16, pirms diviem gadiem nedaudz izretinot grupas P.E.R. rindas. Katrā ziņā Oksana bija diezgan blāva, un dziesmas atraktīvākais elements bija izteiksmīga kreisās rokas kustināšana, kā arī, protams, neiztrūkstoši vējā plīvojošie mati.

Laurim Reinikam vienīgajam bija iestudēta normāla, sinhrona deja, par ko vēl no visiem priekšnesumu izpildītājiem bija parūpējušies tikai bērnu Eirovīzijas dalībnieki. Tie visi pārējie laikam nebija skatījušies "Mūzikas ierakstu Gada balvu", kur džeks no SMSCredit dalījās savā atziņā, ka deja nav iedomājama bez mūzikas, un mūzika ir daudz labāka kopā ar deju.

Vienā brīdī rādīja visus iepriekšējo gadu Eirovīzjas dalībniekus no Latvijas, un mēs visi vienbalsīgi nospriedām, ka 2004. gadā bijām visspēcīgākie, neskatoties uz to, ka Eiropā varbūt netikām attiecīgi novērtēti.

Mans pēdējais ieraksts piezīmēs ir: "Milleram super bikses". Ar to arī savu sakāmo beigšu, jo bikses bija tik superīgas, ka nespēšu tās aprakstīt. Varbūt brīnījāties, kādēļ tik maz pievērsos uzvarētājiem Musiq un sudraba medaļas ieguvējam Laurim Reinikam, bet domāju, ka par šiem pietiekami daudz informācijas varat sasmelties vadošo Latvijas ziņu portālu komentāros.
 
 
xxx
23 Februāris 2011 @ 00:55
latvijas gada mūzikas ierakstu balvas pasniegšana nacionālajā teātrī  
šogad uz gada mūzikas ierakstu balvas pasniegšanas ceremoniju nebija nopērkamas biļetes, bija tikai ielūgumi vissvarīgākajām personām latvijas mūzikas scēnā, un, tici vai nē ((c) kaža), šo pasākumu apmeklēja arī texxxtu redaktores anete konste un elīna kolāte. šķiet, no visiem klātesošajiem es visvairāk izskatījos pēc žurnālistes, jo visu cītīgi pierakstīju burtnīcā. 

vēl pirms "tiešraides" sākuma uz skatuves uznāca micrec pārstāve elita mīlgrāve un palūdza jebšu pavēlēja netvītot par to, kurš ko vinnējis, jo televīzijā to visu rādīs bišku vēlāk. nu, lai citi var priecīgi skatīties un neko nezināt. man ir sūdains telefons, bet, ja būtu labāks, tvītotu vienā laidā, jo tv3 tomēr bija pamanījušies uz ekrāna uzlikt melīgu tekstu "tiešraide". mīļie pasākuma organizatori, vai nu nokārtojiet, ka televīzija nemelo, vai arī laiziet man pakaļu, es tikmēr patvītošu. turpmāk kā zīme tam, ka viss sākas, kalpos skatuves malā esošo monitoru uzkrišana virsū operatoram, tā vismaz bija šoreiz, un domāju, ka tā būtu lieliska tradīcija.

iespējams, ka režisore ar visu šovu bija iecerējusi parādīt, ka beigās viss būs labi, jo, ja otrais cēliens tika sākts ar vestardu šimku, kas ir labi, tad pirmais sākās ar lieni šomasi vai bronušu, kas savas dziesmas laikā notēloja, ka atrubī džeku, kuru pēc tam mēģina uzmodināt vesels bars veceņu, kas sagūlušās viņam virsū un berzējas gar viņa ķermeni. domāju, ka visiedarbīgāk tomēr būtu bijis negaidīti mesties sūkāt krānu.

saprotu, ka ikvienam būtu gribējies būt balvas pasniegšanā, tāpēc ļaušu Jums kaut drusciņ iejusties manā ādā. šo texxxtu rakstu tāpat kā ivo fomins dzied - tātad ieliekusies ceļos. visiem, kas grib sajust vakara atmosfēru iesaku tieši šādu pozu. rokmūzikas balvu saņēma lielie rokmūziķi skyforger, kas atstāja zāli, kad dziedāja lauris reiniks. vienmēr priecājos, ja redzu, ka kāds ir acīmredzamā pālī. šoreiz lielu prieku izraisīja režisore vija beinerte, kas runāja ilgi un ne pa tēmu, netīšām radot aizdomas, ka ir normāli ieķemmējusi. runājot par ieķemmēšanu - vairāki televīzijas skatītāji jau bija paspējuši ievērot, ka dzīve it kā iet uz augšu, jo senākos laikos mūzikas ierakstu gada balvu sponsorējis rīgas šampanietis, kas ir šmiga, kuru varbūt savā izlaidumā dzertu nabadzīgais cibiņš, bet viņš nomira. toties  - cik kruti - šogad pasākumu sponsorē absolut vodka, kuru katru dienu malkoja bagātais buņģis, kurš droši vien tā arī skolu nepabeidza. bet kāds no tā, bļin, labums, ja starpbrīdī tāpat nedod to šmigu?!

bet nu - atpakaļ pie labā. katrs nomināciju pieteicējs un balvu dalītājs uzskatīja par savu pienākumu runāt vismaz piecas minūtes, kurās noteikti bija jāiekļauj tāda revolucionāras tēzes kā "mūziķi ir latvijas lepnums" un "ļoti priecājos šeit atrasties". lielākoties tie bija ar mūziku vai kino, vai medicīnu, vai autosportu saistīti cilvēki, bet bija arī divi, kas sevi uzskatīja par parastiem - smscdredit virsaitis un čili picas džeks. otrais bija ieradies ar divām vecenēm, kas turēja lielu papīra picu, bet pirmais, pasniedzot balvu par labāko deju mūzikas albumu vai dziesmu (tieši tā - par labāko burtu vai labāko grāmatu), nāca klajā ar šokējošu paziņojumu: "deja nav iedomājama bez mūzikas!" prikaļi! kaut ko tādu pateikt! domāju, ka viņš gadiem ilgi studējis dažnedažādu literatūru un veicis eksperimentus, kas likuši viņam nonākt pie šāda revolucionāra secinājuma, kas, cik noprotu, ir pamatā viņa doktora disertācijai. salīdzinot ar šo džeku, einšteins un ņūtons ir lēti petuhi.

tā kā šobrīd ēdu ābolu (vēl aizvien ieliekusies ceļos), laiks runāt par grupu, kurā viens dzied falsetā, bet otrs ēd ābolu. tātad musiqq, kas ir pazīstamākie tonālo krēmu modeļi latvijā. viņi nodziedāja savu jauno dziesmiņu, kuru no visas sirds neiesaku dziedāt lauku zaļumballēs jau nu točna. piedziedājuma texxxts ir "nāc ar mani kauties". nedomāju, ka tie ir īstie vārdi, ko vajadzētu dziedāt zēniem, kas izskatās tā, ka viņu piekaut varētu es, kas sver 14 kilogramu. reiz aldis drēģeris bauskā pēc sava koncerta esot iemests misenē, savukārt inese no deviņdesmito gadu grupas eldorado ("kur tu palikilikilikili kur") esot izģērbta. "krīti', kamēr spīdi," reiz sacījis imants ziedonis. varbūt grupa musiqq nolēmusi klausīt un beigt savu spožo karjeru, jo dziesmas tekstu "nāc ar mani kauties" uzskatu par pašnāvību.

hmm. grupa bet bet. bļaģ, bļaģ, ja ja tu tu dziedi dziedi kā kā sīpoli sīpoli, tad, tad vari vari izskatīties izskatīties pēc pēc musora musora (nenoliegsim nenoliegsim, ka, ka niks niks matvejevs matvejevs tieši tieši tā tā arī arī izskatās izskatās), bet bet citādāk es nesaprotu, kā var izkāpt pa taisno no laika mašīnas un kāpt uz skatuves savās jobanajās džinsu kļošenēs ar balinājumiem no veikala "submarīne" čaka ielā. 

es esmu kruta publiskās runas pasniedzēja, tāpēc ne tikai noreju visus runātājus, bet arī izvēlos vislabāko pateicības runu. šis nav mans subjektīvais viedoklis, kas balstīts uz subjektīvu patiku pret "nesatikušies mēs" instrumentiem, šis ir mans objektīvais viedoklis - vislabākā runa bija instrumentiem, jo sastāvēja no viena vārda: "paldies!" ar to arī pietiek. esat kādreiz dzirdējuši, ka kāds saka, ka, bļa, runa gan bija laba, tikai vajadzēja garāk? runa nav pimpis! instrumenti uz skatuves atgriezās vēl tad, kad spēlmaņu nakts (cita ballīte) jānis skutelis vadītājs būtu dabūjis hronisku pļutku uz mūžu no tā, ka pēkšņi viss nenotiek, kā gribētos - uz skatuves uzripoja instrumenti, bet tad tie pēkšņi aizripoja prom, neatstājot zīmīti par to, cikos būs atpakaļ un vai vajag pusdienas. neko, fredis sāka gvelzt sviestu. turpmāk pasākuma tehnisko pusi iesako nodrošināt kādam, kas nav akls (piemēram, leonam no ugunsgrēka), jo, kad instrumenti pirmoreiz ripoja uz skatuves, pat es no sava balkona redzēju, ka viņi plātās, ka vēl nevar. protams, visskaistāk bija tad, kad viņi dziedāja pie spoguļvirsmas un reini sējānu, kurš ir vissmukākais džeks latvijā, varēja redzēt no priekšas un aizmugures reizē.

kā redzat, esmu atkal nonākusi pie texxxtiem tuvas tēmas - seriāla "ugunsgrēks". tas bija superīgi, ka balvu pasniedza arī mieriņš un milda un par gada radiohitu kļuva dziesma "tici vai nē", ko izpilda kaža, kas atskaņoja arī savu jauno rockin gabalu "slampas nepāries". super, jo ahujennais prikols - tas taču ir televīzijas hits. 

brīnos, ka vakara vadītājai fredim nebija rozā kostīma, jo skaidrs, ka tā 2010. gadā ir bijusi īpaša krāsa, jo diviem mūziķiem, kas sēdēja pirmajā rindā un bija nominēti kaut kādām balvām, albuma nosaukumā bija runa par šo krāsu. "caur rozā brillēm" - tā savu raimonda paulu albumu bija nosaucis andris ērglis, kurš, ienākot teātrī, mēteli novilka, stāvot blakus man, kas nozīmē, ka parādīsimies kopā dzeltenajā presē. normunda rutuļa domu gājiens bija vienkāršāks un tautai saprotamāks, albuma nosaukums bija vienkārši "rozā". ak jā, elitai mīlgrāvei gan bija rozā prikids.

ballīte, protams, beidzās laimīgi un lauris reiniks, kurš bija minēts četrās nominācijās un trijās nedabūjis neko, tomēr ieguva balvu par labāko popmūzikas albumu, uz ko pretendēja arī labvēlīgais tips un goran gora, kas laikam pierāda šīs nominācijas vērienu. ceru, ka nu tv3 "tiešraide" ir beigusies, jo citādāk elita mīlgrāve būs ļoti noskaitusies.
 
 
xxx
05 Februāris 2011 @ 22:00
andris kivičs - idiots vai ģēnijs?  
šorīt piecēlos ar revolucionāru garastāvokli un tā vietā, lai to izlietotu dzeršanā un klaigāšanā, ar iepriekšējā texxxtu prikida ienaidnieku pavāru ivāru vienojāmies, ka ir pienācis laiks izmaiņām dzīvē, tapēc arī ir klāt texxxtu jaunais, superīgais prikids: lieli burti un kreisajā pusē gan pēdējo texxxtu saraksts, gan aclēgas vārdi, kas palīdzētu Jums atrast noderīgāko. jebkas, kas Jums patīk - orālais sekss, kants, televīzija - viss ir šeit. pārfrāzējot valsts prezidentu hosni mubaraku - paldies par pavāram ivāram to.

šonedēļ gribēju rakstīt par to, kā pirmdien čaks noriss dzinās pakaļ dimantu zagļiem, taču trešdiena manos plānos ieviesa korekcijas - šoreiz par interviju ar andri kiviču žurnālā "ieva". "andrī apvienojies viss, ko var vēlēties," kaut intervija iesākta tieši šādi, tas tomēr nav salkans sūds, bet gan stāsts par šmigu, vecenēm, bērnu, vecākiem un sportu.

to, ka šis prozas darbs kļūs par manu tuvāko nedēļu favorītu sapratu, tad, kad andris izrāva man vārdus no mutes: "īstenībā neesmu nekāds dzērājs, vienkārši daru to spilgti." andri, pārstāj raut no mutes! domāju, ka šis teikums daudziem ir atbilde uz jautājumu par to, kas mēs vispār esam un ko darām. un tiešām nesaprotu, kāpēc šis citāts vēl nav kļuvis par interneta grāvēju (to retvītoja tikai 6 no maniem sekotājiem), bet kasjauns.lv intervijas atstāstā minētais fakts, ka kivičs sadevis taurē sievai, jo vīriešiem arī ir jūtas, ceļo no rokas rokā kā tāds vecs cepums.

alkohols nav vienīgais pārtikas produkts, ko andris pieminējis intervijā. viņš stāsta, ka viņa piecgadīgais dēlēns vislabprātāk mielojas ar kokakolu un tic-tac dražejām. diezgan stilīgi, vecenes tā var nocopēt, arī pārgājienos viegli paņemt līdzi, šie pārtikas produkti dabūjami apmēram jebkurā valstī, bet domāju, ka andrim un viņa bērna māmiņai danai dombrovskai vajadzētu piedomāt pie bērniņa uztura, jo baidos, ka šādā veidā nav iespējams uzņemt vajadzīgos vitamīnus, minerālvielas un taukus. bet ne jau mans dārziņš! salīdzinājumam andris stāsta, ko pats ēdis bērnībā - kafejnīcā "sigulda" mielojies ar eklēriem un kakao. WTF?! visi, kas nav dzimuši deviņdemsitajos, zina, ka tā bija vieta, kur jāēd picas (parastā dienā - siera pica, svētku dienā - peperoni). simt procenti, citi bērni andri par to apsmējuši un mēģinājuši aiz kājām iestūķēt podā, tā andris sācis nodarboties ar sportu, lai ļaundariem varētu sadot taurē. un pareizi darījis.

kaut arī smalki cilvēki saka, ka viņus interesē tikai šostakoviča pēdējais remikss, tomēr visiem patīk arī uzzināt, kurš ar ko guļ, un šie cilvēki, uzzinājuši, ka kivičam ir jauna draudzene, steidz meitenes profilu aplūkot draugiem.lv. iespējams, interviju neizlasītu tik daudz cilvēku, ja liela daļa no tās nebūtu veltīta visām andra sievietēm pēc kārtas.

reiz andrim bija draudzene ilzīte, kura saslimusi ar smagu slimību. "kā meitene saslima, tā kivičs viņu pameta," rakstīja pidarass millers un par to norāvās pa purnu. īstenībā andris atbalstīja meiteni visu ārstēšanās laiku, un tikai pēc tam, kad meitenes veselība atkal bijusi vairāk vai mazāk kārtībā, viņi jutuši, ka kaut kas vairs nav un it`s time to finish. mirklī, kad intervētāja pavaicā, kāpēc cilvēki šķiras, rodas iespaids, ka viņai ir četri gadi, tātad mazāk nekā andra kiviča dēlam. pirmkārt, man šķiet, ka iemesli būšanai kopā būtu jāmeklē daudz rūpīgāk nekā atbilde uz jautājumu, kāpēc šķirties. kāpēc šķirties? tāpēc, bļin, ka zajebala no zajebis tālu nekrīt - zajebis, zajebis un te pēkšņi zajebala, dura! viss!

arī par viņa sievas un bērna mātes danas attiecībām dzeltenā prese melojusi: "kā meitene palikusi stāvoklī, tā kivičs prom!" īstenībā andris ar danu izšķīries apmēram gadu pēc dēla dzimšanas, ar savu bērnu pastaigājies sešas stundas dienā un cēlies naktī, lai viņu pabarotu, karoče, bijis lielisks tēvs, un vēl aizvien tāds turpina būt, turklāt attiecības ar bērna māti esot draudzīgas. un te es vairs neatceros, vai millers pa tauri dabūja tāpēc, ka sadirsis par ilzi, vai danu, vai vienkārši tāpēc, ka ir lohs.

pie pārtikas produktiem intervijas laikā andris atgriežas atkal: "skumdina, ka cilvēki neko nezina, bet jau izdarījuši spriedumu: kivičs pārnācis mājās, atvēris ledusskapi, konstatējis, ka nav kečupa, un sadevis sievai pa galvu..." kā jau minēju iepriekš, latvijas internettelpu kā tāda lēta mauka apskrējusi ziņa, ka kivičs sitis sievu elīnu (jā, šī ir jau pēc danas), jo arī vīriešiem ir jūtas. "ievā" kivičs skaidro sīkāk - elīna smagi ņirgājusies gan par danu, gan par abu bērnu, piemēram, pālī sagriezusi kiviča jaunākā bildi un nosaukusi viņu par izdzimteni. un es tiešām nesaprotu, kāpēc vīrietis nedrīkstētu par to meitenei iedot pa seju. es pat teiktu, ka drīkstētu ielauzt ribas un nekad vairs nesatikt. idiotisms ir īpašība, nevis dzimums. andris gan uztraucas, ka sievietes metīsies aizstāvēt elīnu. nē, andri, nē, es Tevi atbalstu un vienīgais iemesls, kāpēc nevarētu darīt tāpat kā Tu (ieklopēt veceni ar savām vīrieša rokām), ir fakts, ka neesmu vīrietis gluži obejktīvu apstākļu dēļ - hromosomas tur šuri muri, un es piedzimu kā vecene.
piedod, aivar! (c) solveiga no ugunsgrēka

ar elīnu viss, paldies dievam, cauri, tagad andra dzīvē ir jauna sieviete, kura gan intervijā diemžēl izlasīs, ka andris nevar sacīt, ka viņu no sirds mīlot, jo sirsniņu pamatīgi iedragājušas iepriekšējās attiecības: "esmu skrējis lietus pret kalnu asarām acīs, izkliegdams viņas vārdu." kas gan būtu domājis, ka billijas maiersas dziesmas "kiss the rain" liriskais "es" ir kivičs!! šobrīd viņš no sirds mīl tikai savu mammu un dēlu, pat ne tēvu, kurš viņu bērnībā vedis uz kafejnīcu "sigulda".

pirms intervijas izlasīšanas man šķita, ka man ar andri nav pilnīgi nekā kopīga, bet izrādījās, ka tā vis nav. arī es neesmu dzērāja, bet vienkārši daru to spilgti, un mūsu definīcija par to, kādam jābūt īstam vīrietim, lielā mērā saskan: "man patīk veči, kas no krūtīm spiež simtastoņdesmit kilogramu, bet reizē ir emocionāls un īstajā brīdī var arī sirsnīgi parunāt un izraudāties." tātad mūsu abu ideālais džeks ir rokijs balboa.
 
 
Noskaņojums: skaidrā
Mūzika fonā: protams, z-scars
 
 
xxx
24 Janvāris 2011 @ 20:39
SEB muzikālās bankas balvas pasniegšana  
Sākšu ar to, ka atkal biju pamatīgās grūtībās ar texta tēmas izvēli. Jau kaut kad iepriekš vienojāmies, ka galvenais kritērijs ir: "ir sāpe vai nav", jo radīt caur sāpēm pašam ir patīkamāk. Tad nu kaut kā nonācām līdz tam, ka rakstīšu par "Muzikālo banku", ko visi varēja vērot šosestdien LTV ekrānos 21:15, bet te man nekādas sāpes nav. Tā kā jāatzīstas, ka šo raidījumu skatījos ģeometriskā progresijā pieaugošā reibumā, šoreiz problēmas radīs tieši notikumu izklāsts, par ko parasti visiem skolā lika divnieku. Sajūtas arī diezgan līdzīgas kā rakstot domrakstu par grāmatu, kuru esi starpbrīža laikā tikai drudžaini izšķirstījis. Tomēr nepārprotami atceros vismaz trīs spilgtus notikumus:

1. vienam no P.E.R. dziedātājiem kaut kādu iemeslu dēļ mugurā bija kleita,

2. EK gandrīz veselu stundu nespēja piekrist manam apgalvojumam, ka Liene Bronuša (Candy) un Liene Šomase (Lenii) ir divi dažādi cilvēki nevis viena dziedātāja, kas nomainījusi uzvārdu savu laulību dēļ. beigās saderējām par to uz diviem latiem, bet tā kā EK naktī no sestdienas uz svētdienu pamatīgi atdauzīja sev galvu, viņa man pa kluso kabatā ielika veselus piecus latus, lai pati vēlāk ar taksistu norēķinātos ar savu radiodarbinieces apliecību,

3. Nikam Matvejevam un Arnim Mednim (nejaukt ar Artūru Medni ) vislabāk bija paticis Musiqq. tā kā es Musiqq vispār nevaru uztvert nopietni sevišķi pēc viņu izdziedātajām rindām, ka kaut kas, kam šodien dzimšanas diena, aicina uz glāzi piena. ja mani kāds savās svinībās cienātu ar pienu, es darītu tāpat kā sintija lenone būtu darījusi, iepazīstoties ar savu vīru, ja zinātu, pie kā šīs attiecības novedīs, - pagrieztos riņķī uz papēža un dotos prom. kāda sašutusi žurnāliste twitterī šo visu pēc raidījuma beigām komentēja ar "žēl, ka musiqq neuzvarēja, viņiem bija labs tonālā krēma tonis", kam es arī nevaru piekrist, jo apgaismojuma, kosmētikas izvēles vai grima speciālistes dēļ izskatījās, ka liela daļa dziedātāju Latvijā (to starpā jau minētie Musiqq) sasirguši ar slimību vārdā "ekzēma" (tautas valodā - pumpas).

Man pašai laikam vislabāk patika Fredis, jo nekā citādi nevaru izskaidrot to, kāpēc vakar EK atdoto parāda piecīti pēc visdārgākās veikala sulas un nocenotas vistu aknu pastētes iegādes iztērēju par diviem nedēļas laikrakstiem, kuru vāku rotāja tieši minētais Labvēlīgā Tipa dziedātājs. Laikam manas simpātijas Fredis paņēma jau tad, kad pa 204. mikriņā skanošo LR1 pateica, ka Arnis Mednis esot apgalvojis, ka nav nekā debilāka par Laura Reinika "Es skrienu", tāpēc tā droši vien arī uzvarēs. Cieņu izpelnījās nevis konkrētais viedoklis, bet gan nekautrēšanās ko tādu paziņot pa radio un principā kritiķu un tautas gaumes pilnīgs noliegums. Protams, nenoliegšu, ka manas simpātijas iespaidoja arī tuvas radinieces atsūtītā īsziņa "Es milu Fredi Ciekuru!!!".

Kā jau atzinos pirmajā rindkopā - man te nav nekādas sāpes. Citiem varbūt sāp, ka uzvarēja Nikolajs Puzikovs, jo viņš ir policists nevis dziedātājs, un skaidrs, ka bija jāuzvar Musiqq. Tās būtu visklasiskākās sāpes šī pasākuma sakarā. Visādiem mūzikas pazinējiem un cienītājiem, pie kuriem sevi nepieskaitu, sāp, ka tur bija tik sūdīgas dziesmas, un latviešu tauta vienkārši ir nojūgusies. Bet te taču nav nekā pārsteidzoša, un visiem taču ir iespēja klausīties sev tīkamos ierakstus, apmeklēt sev vēlamos koncertus, un beigu beigās vēl paņirgt par šādu sūdīgu pasākumu. Nekāda vaina, tā kā šonedēļ - bez sāpēm.
 
 
xxx
24 Oktobris 2010 @ 14:27
kombuļu inese iepazīst orālos priekus  
šonedēļ dace jaunupe man lika izvēlēties starp diviem ar seksu un vagīnām vairāk vai mazāk saistītiem rakstiem. viens par to, "kā kombuļu inese iepazīst orālos priekus", otrs par "pasaulē lielāko vagīnu". neviens no tematiem - nedz kombuļu inese, nedz vagīna - nav nekāds jaunums. senākos laikos dace jaunupe še pat izklāstījusi savas domas par faktu, ka "kombuļu inese iemīlējusies nēģerī", kā arī, hmm, pieskārusies "vagīnai". tātad var uzskatīt, ka kombuļu inese un vagīna ir daces lauciņš, kurā mēģināšu ielīst es.
starp abiem piedāvātajiem rakstiem izvēlos to, kas stāsta par kombuļu inesi, jo rakstā par it kā lielāko/dziļāko vagīnu nav minēts skaitlis, kas raksturotu šīs vagīnas izmērus, un man liekas nepieņemami kaut ko nosaukt par lielāko, bet nebalstīties uz kaut kādiem mērījumiem. tikpat labi arī es varu paziņot, ka mana vagīna ir ne tikai dziļākā, bet arī gudrākā. turklāt, ja es rakstītu par vagīnu, tad es rakstītu tikai par vagīnu, bet, ja rakstu par kombuļu inesi, tad rakstu gan par inesi, gan par vagīnu, jo tā galu galā viņai iet pa priekšu. vēl svarīgi, ka tieši vakar - 23.oktobrī - aprit pusgads, kopš inese draudzējas ar savu dāņu džeku bendu (par viņu arī radiohead albums "the bends"). tā kā dotajā rakstā viņi solījuši to kārtīgi atzīmēt, tad pieļauju, ka inese šodien neizskatās labāk kā es vakar.
mango.lv mēdz slimot ar nerakstīšanu par tēmu jebšu raksta neatbilstību nosaukumam. arī šajā gadījumā pirmajās raksta divās trešdaļā nekas neliecina par to, ka inese gatavotos kādam sūkāt. izrādās, jāpastāsta gan par viņas jauno producentu no japānas, gan iepriekšējo vīru, gan nesmukajām apenēm, ko viņa savulaik valkājusi, un tikai tad varam pāriet pie saldā ēdiena - orālā seksa, ko inese atklājusi tagad.
pilnīgi prieks lasīt par to, kā pēc vētrainajām attiecībām ar nēģeri, kurš beigās viņu appisa, viss sievietes dzīvē nokārtojies - viņas jaunā mīlestība smaržojot kā rozīte, jo ejot dušā divas reizes dienā. kā rozīte! labi, ka es neesmu inese, jo man rozīšu aromāts reāli besītu. ja reiz par rozītēm, tad obligāti jāpastāsta kāda anekdote par ziediem:

toms jorks aiziet pie ārsta.
-dakter, nu, man kaut kas, nu grauž, nu, hmm, dibenā.
-skairs. novelciet bikses.
toms jorks novelk bikses, dakteris ļoti pārsteigts:
-tom, Jums taču dibenā ir rozīte!
-dakter, tā Jums!

inesei orālais sekss neliekas pazemojošs, pieminētas arī kādas "citas sievietes", kurām apmierināt vīrieti šķiet pazemojoši. es tādas nepazīstu. te vēlos atsaukt atmiņā kādu džeku, kurš sacījis, ka pēc tā, ka vecene sūcas varot noteikt, vai viņa ir sūkājusi. diemžēl, viņš tikai tā teica, bet ne sūda nevarēja noteikt. ļoti iespējams, ka gaidāt, ka šeit iep(is)īšu arī savu viedokli, kas balstīts uz personīgo pieredzi, bet reiz par to izteicās kāds man pat nepazīstams džeks - viņš nesaprata, kā ar muti, kas tik daudz lamājas, vispār var sūkāt! ja mutē ir bļaģ un nahuj, pimpim nepietiek vietas.
kombuļu inese spermu uzskata par dabīgu antibiotiku, kas dziedējot visas rētas, tāpēc viņa laiku pa laikam ar to iesmērējoties. no tā var noprast, ka ineses ķermenis viscaur ir klāt ar rētām. tajā pašā mango portālā publicētās ineses kailbildes gan neliecina par to, ka viņas otrais vārds varētu būt rētu mātīte. tas gan nenozīmē, ka iesaku tās aplūkot.
pēdējā rindkopa rakstā par orālā seksa priekiem ir sevišķi biedējoša - inese atzīst, ka ar bendu ir tāda saskaņa, ka, nē, viņi neveidos otru saskaņas centru, bet inesei šķiet, ka viņai blakus guļ sieviete, kas nozīmē, ka inese ir latentā lezbe. kā zināms, man pret lezbēm ir lieli iebildumi, pret gejiem gan ne, jo, ja es būtu vīrietis, pati būtu gejs.
nobeiguma vietā vien uzbraukšu mango.lv redakcijai, kas regulāri pieļauj raksta un virsraksta tematu nesakritību. ja reiz virsraksts vēsta, ka mūziķe atklājusi orālā seksa priekus, tad man gribējās, lai būtu aprakstīta pirmā orālā seksa reize, kā arī uzksaitīti kādi sevišķi kruti triki, ko derētu izmēģināt ikvienam, kam mutē kaut kam tādam pietiek vietas. tātad cilvēkiem, ka nelamājās, bļaģ.
 
 
xxx
28 Marts 2010 @ 10:36
 
sauciet mani par čegevaru, jo atkal esmu celmlauzis - ārēju apstākļus spiesta, sev uzdoto uzdevumu esmu modificējusi. kolēģe sandra mētra biksēs vētra bija uzdevusi recenzēt dan le sac vs scroobius jauno albumu "logic of chance", bet, tā kā ir svētdiena, torenti darbojas brīvdienu režīmā, līdz ar to es to albumu nevaru dabūt, tāpēc izvēlos analizēt pirmo albuma singlu "get better". ja būtu analizējusi albumu, runātu par kontraceptu un kopiespaidu, bet singlu ķidāšu kā ķirurgs ķidā kuņģi, kad to atgriezis vaļā.

sakšu ar īsu atskatu dan le sa un scroobius pip līdzšinējā darbībā:
divas labākās lietas, ko viņi radījuši, ir "thou shalt always kill", kas visiem mācīja, ka thou shalt think for yourselves, un "look for the woman" (otro var dabūt šeit: http://www.corruptive.co.uk/files/music/03-dan_le_sac_vs_scroobius_pip-look_for_the_woman.mp3 , pirmā ir tāds grāvējs, ka to var dabūt da jebkur). "look for the woman" ir viens no pirmā albuma singliem. noteiki ne pirmais un ne otrais, pirmoreiz šo dziesmu dzirdēju 2008. gada vasarā anglijas dienvidu festivālā "camp bestival", kur man bija tas gods šos kungus redzēt līdzās sjūzenai vegai un čakam berijam, kurš, izrādās, ir dzīvs. uzreiz dziesmā iemīlējos, jo šī ir kārtīga mīlas dziesma ar kārtīgu attiecību problēmu - it`s time to finish. kamēr bobs dilans dzied par mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem un atrodot simt un vienu paralēli, tikmēr šie zēni visu reducē līdz pilnīgai lina krekla vienkāršībai: "love you too much to leave, don`t like you enough to stay." pirmā mīlas dziesma, kurā ir pateikts tas, ko autors arī gribējis pateikt. par pirmo dueta albumu gribas applaudēt, un loģiskas bija manas cerības uz jauno - otro - albumu. skaidrs, ka zēniem būtu jāpacenšas, lai uzlektu augstāk par savu pakaļu un, paldies dievam, es neanalizēšu albumu, bet tikai pirmo singlu.

šobrīd uz riņķi vien klausos "get better" un, pavei, šeit pie viena var noskatīties viģiku: http://www.youtube.com/watch?v=yEitrZU-nCw&feature=channel
ir tāda WHAT DA FUCK sajūta, jo "get better" nekādā gadījumā nesaskan ar viņu pašu "thou shalt always kill" ideālu "domā pats!". "get better" ir dueta uzruna jauniešiem, kas par ātru nodarbojas ar seksu, dzer un lieto narkotikas. tādā "mēs jau neko, bet padomājiet par to un to" garā dan le sac mēģina iemācīt lietot prezervatīvus un saprast, ka skolā vajag mācīties. kā zināms, "mēs jau neko, bet padomājiet par to un to" ir ļoti kaitinošs izteiksmes veids, kas it kā nepauž pavēli, bet tajā pašā laikā tas ir tāds "re, re, mēs esam jūsējie, jums jāpieņem mūsu patiesība, jo mēs taču esam jūsējie, hey kids, jūs rullējat, smaidiņš":
I ain't saying' be celibate,
Go out and have your fun,
But there's plenty you can do without impregnation

WHAT DA FUCK?

 nu, tāda tā prezervatīvu didaktika. klipā patiešām  tiek arī dalīti prezervatīvi. tiešām esmu vīlusies šajā moralizēšanā par to, ka galvenais ir ir motivācija kaut ko darīt tā vietā, lai dzert un pistos, jo var taču lasīt grāmatas un izglītoties internetā. WHAT DA FUCK?! ja pieņemam, ka dziesmas mēŗķauditorija visticamāk ir jaunieši, kas ilgojas pēc jauniem augstumiem, šāda skolas pamācīšana noteikti nesasniegs mērķi - samazināt mazgadīgo vecāku skaitu un tīņu vazāšanos pa krogiem. ja tāds nav mērķis, tad vispār neko nesaprotu. kaitinoši, kaitinoši un visu laiku gribas prasīt: "kas, tu stulbs esi?"

tad, kad sandrai mētrai bija 15 gadu un parādījās kaut kāds brūtgāns, tad viņas desmit gadu vecākais brālis rūpēs par māsu mēģināja aprunāties par dzimumattiecībām. ļoti līdzīgā manierē kā dan le sac: nenorādīja, vai pisties drīkst vai nedrīkst, jo tā jau katra paša darīšana, bet jābūt uzmanīgam un tādā garā. mētra, protams, sakrustoja rokas uz krūtīm, kas nesen bija tikušas pie sava pirmā krūštura, un uzšņāca brālim: "nelien manā dzīvē!" tāpat es uzšņācu hip hopa zēniem, lai viņi nelien manā dzīvē, jo "get better" ir neglīta urķēšanās tur, kur viņiem nevajadzētu urķēties. no sirds ceru, ka albums, kad to beidzot noklausīšos, atstās labāku kopiespaidu.